Draugiem.lv
Facebook
TwitterPadomju hokejs Latvijā - Latvijas hokeja uzplaukuma periods
PSRS hokeja izlase bija komanda, kas pārstāvēja PSRS starptautiskajās hokeja spēlēs. PSRS hokeja izlase izcīnījusi 19 Pasaules čempionātu un 8 Olimpisko spēļu zelta medaļas, kā arī 1981. gadā uzvarējusi Kanādas kausā. PSRS hokeja izlase beidza pastāvēt 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma. PSRS izlasē spēlējuši arī vairāki latvieši. Jau pašā pirmajā PSRS izlases spēlē vārtos stāvēja latvietis Harijs Mellups. Helmuts Balderis PSRS izlases sastāvā spēlējis 5 Pasaules čempionātos, kā arī 1976. gada Kanādas kausa izcīņā un 1980. gada Olimpiskajās spēlēs. Vārtsargs Vitālijs Samoilovs bija 2. vārtsargs 1987. gada Pasaules čempionātā, tā paša gada Kanādas kausa izcīņā un 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, bet cits latviešu vārtsargs Artūrs Irbe spēlēja 1989. un 1990. gadu Pasaules čempionātos. Astoņdesmito gadu beigās vairāki latviešu spēlētāji spēlēja arī dažādās PSRS junioru izlasēs.Kā arī pieminēsim mūsdienu hokeju, kur lielākoties pateicoties tieši Krievijas atbalstam, Latvijas hokeja attīstībā mums ir izauguši daudzi lieliski un talantīgi hokejisti.
Tieši pateicoties mūsdienu Rīgas Dinamo sistēmai, Latvijas hokeja jaunatnei ir lieliskas iespējas augt un attīstīties hokeja vidē. Tāpat kā pateicoties arī Padomju laiku Rīgas Dinamo sistēmai, Latvijai izauga daudzi hokeja lielmeistari, kuri bija pieprasīti arī aizokeāna pusē.Lai vai cik nepatīkami tas skanētu, bet ja Latvija kā valsts nebūtu Padomju savienībā, tad iespējams hokejs Latvijā nebūtu tik augstā līmenī kāds tas ir patreiz.
Pateicoties Padomju hokejam, hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem arī Latvijā. Pirmās neatkarīgās Latvijas gados mūsu valsts komanda piedalījās pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Padomju laikā PSRS izlases sastāvā vienmēr ir bijis kāds Latvijas hokeja skolas audzēknis. Par vienu no spilgtākajām pasaules hokeja personībām septiņdesmitajos gados tika uzskatīts Helmuts Balderis, kas 1977.gadā tika atzīts par pasaules labāko uzbrucēju. PSRS izlases sastāvā viņš izcīnīja pasaules čempiona titulu, bet 1980.gadā kļuva par olimpisko vicečempionu. 1988.gadā PSRS izlases vārtsargs Vitālijs Samoilovs uz savu dzimto Rīgu atveda Kalgari spēļu olimpisko zeltu, bet 1990.gadā padomju izlasei uzvaru pasaules čempionātā palīdzēja izcīnīt cits Latvijas hokeja vārtsargs Artūrs Irbe. Tieši viņš arī bija viens no leģendārās Rīgas "Dinamo" meistarkomandas līderiem, kas 1988.gadā PSRS čempionātā izcīnīja sudraba medaļas. Deviņdesmitajos gados par labākajiem latviešu hokejistiem pasaulē tika atzīti Artūrs Irbe un Sandis Ozoliņš, kas sekmīgi sevi pieteica Nacionālajā hokejā līgā (NHL). Irbe divas reizes piedalījās Visu Zvaigžņu izlasē, bet Ozoliņš Kolorado "Avalanche" sastāvā kļuva par Stenlija kausa čempionu, kļūdams par pirmo latvieti, kura uzvārds ir iegravēts uz pasaulē prestižākās hokeja trofejas. Deviņdesmitie gadi bija zīmīgs laiks arī Latvijas hokeja izlasei, kas izcīnīja tiesības spēlēt pasaules čempionāta A grupā. Par izlases veiksmes simbolu kļuva vārtsargs Irbe, kura spēle ļāva mūsējiem izcelties arī starp pasaules hokeja lielvalstīm.
Lielāko ieguldīju Latvijas hokejā, ieguldīja tieši Viktors Tihonovs. Pēc tam, kad Tihonovs bija kļuvis par četrkārtēju PSRS čempionu kā spēlētājs, viņš 1968.gadā sāka strādāt Rīgas "Dinamo" galvenā trenera amatā un to ieņēma līdz 1977.gadam, kad pārgāja uz valsts spēcīgāko komandu Maskavas CSKA.
Šajā laikā viņš no valsts trešās spēcīgākās līgas palīdzēja Latvijas klubam jau 1973.gadā iekļūt PSRS spēcīgāko deviņu vienību vidū, kuru vēlāk tas vairs neatstāja.
Kā zināms, 1988.gadā Rīgas "Dinamo" PSRS čempionāta kopvērtējumā spēja apsteigt tikai CSKA komanda.
Pēc darba ar Rīgas "Dinamo" Tihonovam, kurš jau bija kļuvis par PSRS labāko treneri, sekoja vislielākie panākumi. Ar valstsvienību viņš astoņas reizes kļuva par pasaules čempionu, bet 1981.gadā Kanādas kausa izcīņas finālā ar 8:1 sagrāva Kanādas valstsvienību.
Tāpat viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu - divreiz ar PSRS valstsvienību, bet vienreiz ar NVS izlasi. Tihonovs valstsvienību vadīja līdz pat 1994.gadam, pagūstot par pasaules čempionu kļūt arī devīto reizi, tomēr pēc neveiksmīgā starta Lillehameres Olimpiādē nolēma aiziet no valstsvienības un pievērsās darbam CSKA, kuru trenēja līdz 1996.gadam un pēc tam no 2002. līdz 2004.gadam.
Savu trenera karjeru Tihonovs, kurš uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē un iekļauts Lozannas Olimpiskajā muzejā, noslēdza 2004.gadā.
Diemžēl Viktors Tihonovs nomira 2014. gada 24. novembrī, Maskavā, Krievijā, 84.gadu vecumā!
Ieteiktu arī apskatīt šo rakstu, kur ir pieeja arī dokumentālā filma "Leģenda Dinamo", kur smalki un patiesi tiek izklāstīta Latvijas hokeja vēsturi un to cik liela ietekme bija padomju hokejam Latvijā! Leģenda Dinamo
Nu, neko nevar darīt, ka LV tā tauta ir stipri izglītotāka, nekā Parašas vidējā līmeņa vatņiki. Te tā tautai nevar sakarināt makaronus uz ausīm.
Un izbeidz kladzināt "pareizo" vēsturi, it īpaši ar visādiem izdomājumiem
Līdz pat šai dienai neviens trollis tā arī nav iedevis konkrētu piemēru, ko tieši PSRS ir devusi.
RSP tika izcīnīta ar sviedriem un asinīm. Miljonu pilsētā ar klubu augstākajā līgā bija tikai 2!!! halles.
Hatuļevs, Vasiļjevi, Balderis. Visiem tika liegta iespēja spēlēt hokeju savu iespēju līmenī.
Tihonovs tika izmests no PSRS hokeja. Latvija viņu atgrieza slavas saulītē.
Tas ir brīnums nevis paldies!
Всесоюзный комитет по физической культуре и спорту принимает решение о проведении розыгрыша чемпионата СССР в сезоне 1946-47 годов. Это и считается официальной точкой отсчёта начала развития хоккея в СССР и России.