Par spēli

Rīgas „Dinamo” kā uzsāka, tā vienā elpas vilcienā arī nospēlēja spēli līdz galam. Perfekti izpildot spēles plānu, rīdzinieki nedeva gandrīz nekādas cerības pretiniekam. Izdevās pirmajiem gūt vārtus un turpinājumā ļoti disciplinēti un pārliecinoši nospēlēt no aizsardzības, bez riska vai avantūrām. Jāpiekrīt Šupleram: „ ... puiši pilnībā izpildīja spēles plānu, spēlēja ļoti gudri taktiskā ziņā, centās, un tā rezultātā aizvadīja teicamu spēli”.

Panākuma atslēga

Atbildīga un disciplinēta spēles taktiskā plāna izpilde, kad komandas kopējais sniegums ik katram spēlētājam bija svarīgāks par personiskajām ambīcijām un personisko statistiku. Spēlē bija virkne situācijas, kad spēlētājiem bija iespēja riskēt - iet uz ripu, piedāvāt sevi piespēlei un tamlīdzīgi. Tomēr spēlētāji apzinājās, ka zaudējot ripu, viņi dotu iespēju pretiniekam iegūt pārsvaru ātram uzbrukumam, tāpēc rīdzinieki gandrīz vienmēr izvēlējās atkāpties un nospēlēt bez riska. Šī bija tā spēle, kad spēlētājiem uzraksts uz krūtīm bija svarīgāks par uzrakstu uz muguras. Rezultātā, tāds spēcīgs pretinieks kāds ir „SKA”, tika atstāts praktiski bez reāliem vārtu gūšanas momentiem visu 60 minūšu garumā.

Izslēgšanas spēļu hokejs

Disciplīna. Ir teiciens – „Uzbrukums uzvar spēles, bet turnīrus - aizsardzība”. Vismaz šajā spēlē izskatījās, ka arī rīdzinieki ir sapratuši šo patiesību un neraksturīgi regulārajā turnīrā redzētajai Rīgas „Dinamo” spēlei, nodemonstrēja lielisku, disciplinētu un taktiski precīzu spēli.
Spēka spēle. Lai arī play-off hokeju parasti raksturo bezkompromisa spēka cīņa pa visu laukumu un pie katras iespējas, šajā spēlē, pārsteidzošā kārtā, neko tādu nevarēja novērot. No spēka spēles gan neviens speciāli nevairījās, tomēr laukumā vairāk bija vērojama taktiskā cīņa un nevis fiziskas divcīņas. Jādomā, ka tas mainīsies jau nākamajā spēlē.
Spēle nevienādos sastāvos. Abas komandas bija diezgan disciplinētas, nopelnot vien par trīs noraidījumiem katra un nevienādos sastāvos abām komandām izdevās savus vārtus nosargāt neskartus. „SKA” komandai tieši vairākuma situācijā trešā perioda beigu daļā bija būtībā vienīgā iespēja šajā spēlē aizķerties, bet rīdzinieki izturēja. Savukārt, Rīgas „Dinamo” pēdējās spēles minūtēs pat reāli nemēģināja gūt vārtus, bet zinot, ka laiks spēlē rīdzinieku labā, vienkārši kontrolēja ripu un, lai arī tāda pieeja radīja dažas uztraucošas epizodes pie Masaļska vārtiem, tomēr tika iegūts vēlamais rezultāts.

Trīs labas lietas

Komanda. Notika acīmredzamais neticamais - Rīgas „Dinamo” pretēji regulārajā sezonā pieredzētajam, spēli aizvadīja kā vienots, saskaņots mehānisms, ļoti labi noslēdzot pieeju saviem vārtiem un nedodot pretiniekam praktiski nekādas iespējas mainīt spēles ritējumu.
Lauris – Martins – Miķelis. Lai atalgotu komandas kopējo darbu un pūles, kādam bija arī jāgūst vārti un nav brīnums, ka to paveica virknējums, kuram diezgan regulāri izdevās uzskavēties pretinieku zonā.
Edgars Masaļskis. Edgars var būt pateicīgs komandai, kas paveica lielisku darbu, lai neļautu pretiniekam izveidot nevienu tādu vārtu gūšanas situāciju, kurā Edgaram būtu jārāda brīnumi un jāglābj neglābjamais. Tomēr tieši tāpat komanda var būt pateicīga Edgaram, kurš spēli aizvadīja ar lielu pārliecību un nosvērtību, pārliecinoši tvēra visu, kas ir jātver un radīja drošības sajūtu, kas ļāva arī komandai nepazaudēt iegūto spēles pavedienu.

Treneru lēmumi

Šī bija tā spēle, kurā treneris var būt apmierināts ar redzēto - ar to, ka komanda disciplinēti un ar lielu pašatdevi un pašaizliedzību realizē treneru štāba izstrādātu spēles plānu. Šādas spēles nebūt negadās bieži. Tagad treneriem jauns izaicinājums, sagatavot komandu nākamajai spēlei, kura varētu būt krietni fiziskāka un dusmīgāka.

Spēlētāju statistika spēlē pret „SKA”