Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:261, Did:0, useCase: 3

Autors: Juris Miņins

Bez valsts, karoga un himnas, bet ar zeltu - Krievijas hokeja 1992. gada pieredze

Bez valsts, karoga un himnas, bet ar zeltu - Krievijas hokeja 1992. gada pieredze
Foto: http://hockeygods.com/

Vakar kļuva zināms, ka Krievija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies. Krievijas sportisti gan tajās varēs piedalīties, ja vien spēs izpildīt īpašus nosacījumus. Tieši tas pats attieksies arī uz Krievijas hokeja izlasi. Ja vien Krievijas hokeja federācija būs nolēmusi deleģēt komandu startiem, tā varēs spēlēt un cīnīties par medaļām, taču bez divgalvainā ērģļa uz formas.

Jau pašlaik viedokļi par šādu spēlēšanu ir dažādi, proti, vieni saka, ka, ja nav, tad nav un apšauba arī spēlētāju motivāciju cīnīties par visai abstraktām vērtībām, nevis savu valsti, citi saka – jāpiedalās ir obligāti, jo, lai arī savu valsti pārstāvēt nevar, tā ir lieliska iespēja tikt pie olimpiskā zelta laikā, kad Nacionālās hokeja līgas (NHL) hokejisti olimpiskās hokejā cīņas vēros no malas.

Tik tiešām, sportā, vismaz ārēji, ļoti svarīgi ir tas ko sportists vai komanda pārstāv. Vai tā ir valsts, vai tas ir klubs vai pat vienkāršs darba kolektīvs, taču tā ir piesaiste un cilvēki zina par ko cīnās. Nav piesaistes, nav par ko cīnīties. Ja vēl individuālo sporta veidu pārstāvji var sevi motivēt ar kādām personīgajām ambīcijām, tad komandu sporta veidos, kuros viens pats sportists neko daudz nevar izšķirt, tas jau ir daudz grūtāk.

Tiesa, ja mēs atskatāmies pagātnē, tad Krievijas (tolaik vēl PSRS) hokeja izlase jau reizi bija nonākusi šādā situācijā un pretēji tam kā būtu jānotiek, proti, nemotivētiem hokejistiem jāatslido savas spēles un jābrauc prom, šī komanda 1992. gadā izcīnīja zelta medaļas, finālā ar 3:1 pārspējot Kanādas izlasi. Kas un kāda bija šī komanda?

Jāsāk ar to, ka 1992. gads bija trauksmains ne tikai visām bijušajām PSRS valstīm, bet arī sporta organizācijām un hokejs nepalika malā. Kāda situācija bija tolaik? Krievijas hokejs pārdzīvoja ļoti smagus laikus, jo visi spēlētāji, bet viņu vidū bija ļoti daudz pasaules klases meistaru, saprata, ka vismaz līdz viņu karjeras beigām ne par kādu izcilo hokeju ierastajos ledus laukumos nebūs jārunā, tāpēc pēc iespējas ātrāk vēlējās pamest PSRS/Krieviju un doties pie Ziemeļamerikas profesionāļiem.

Sergejs Prjahins bija pirmais, kuram tika ļauts pārcelties uz NHL, bet viņam sekoja vēl virkne citu spēlētāju un uz Ziemeļameriku devās visi, kas to vien vēlājās, ieskaitot Vjačeslavu Fetisovu ar saviem maiņas partneriem, kā arī tolaik vēl ļoti jaunos Sergeju Fjodorovu un Aleksandru Moģiļniju. Beigu beigās, kā pēc tam rakstīja Krievijas mediji, NHL nonāca ne tikai valsts hokeja tagadne, bet arī nākotne un tā kā pārtraukumus uz olimpiskajām spēlēm tolaik Ziemeļamerikas profesionāļi netaisīja, tad arī PSRS izlases treneru korpusam, ko vadīja Viktors Tihonovs, bija jāveido izlase no "tiem, kas palika pāri."

Izdarot nelielu atkāpi, šeit var vilkt paralēles ar mūsu dienām, jo arī pašlaik Krievijas izlasei nav pieejami NHL hokejisti, jo Gerija Betmena vadītā organizācija atkal ir lēmusi par labu savām biznesa interesēm, nevis starptautiskā hokeja pabalstīšanu.

Kāda komanda tika salasīta? Jāsāk ar to, ka līdz šim PSRS izlases formēšanas princips bija ļoti vienkāršs – ir Maskavas "CSKA", kas ir izlases bāzes komanda un starptautiskajiem mačiem tika pieaicināti atsevišķi spēlētāji no citām komandām, lai aizpildītu nosacīti vājās "armijnieku" pozīcijas.

Pirms 1992. gada ziemas spēlēm šī sistēma bija jau izjukusi, taču viena no fundamentālajām padomju hokeja idejām, par to, ka ir jāveido ne tikai individuāli spēcīgi hokejisti, bet spēcīgas maiņas, dzīva, tamdēļ arī šis princips tika ieviests jaunās izlases komplektācijā. Jaunās gan pēc apstākļiem, gan vecuma, jo tolaik Tihonovam nācās saukt lielajā komandā tos puišus, kas vēl nesen bija izcīnījuši zeltu U-20 čempionātā un arī viņiem nācās spēlēt jau zem sev neierastā NVS karoga, ko komandai piešķīra jau turnīra gaitā (šajā komandā spēlēja arī Sandis Ozoliņš un Sergejs Žoltoks). Vidējais komandas vecums bija 23.5 gadi.

Beigu beigās uz Albervilu devās tādi spēlētāji kā Vjačeslavs Bikovs, Sergejs Zubovs, Dmitrijs Juškevičs, Aleksejs Žamnovs, Aleksejs Kovaļovs, Vjačelavs Bucajevs, Nikolajs Habibuļins kā arī divi "ārzemnieki" – ukrainis Aleksejs Žitņiks, kurš gan savas dzimtās valsts izlasē tā arī nekad nespēlēja, kā arī lietuvietis Dariuss Kasparaitis. No mūsu dienām raugoties uz šo komandu, sastāvs ir visnotaļ iespaidīgs, ja vēl ņem vērā NHL spēlētāju nepiedalīšanos – pat ļoti labs, taču jāatceras, ka šajā laikā viņi bija vēl pašā karjeras sākumā un visus lielos panākumus guva jau pēc 1992. gada olimpiskajām spēlēm. Ne velti ārzemnieki šo komandu apzīmēja vienā, bet ļoti ietilpīgā vārdā – "bērnudārzs".

Teikt, ka kāds cerēja, ka PSRS izlase izcīnīs zeltu, nozīmē ļoti stipri samelot, jo viņiem neticēja ne tas, ka neviens, viņi paši, kā atzinās vēlāk, īsti nesaprata uz kurieni brauc un kādas spēles viņiem ir priekšā. Ceļojums – tajos laikos jau pats brauciens uz ārzemēm vēl aizvien bija kaut kas grandiozs. Arī tas fakts, ka puišiem, kā vienā no intervijām izteicās Dariuss Kasparaitis, daudz vairāk interesēja jaunās "GameBoy" un "Tetris" portatīvās spēļu konsoles, nekā domas par gaidāmo turnīru, arī parādīja noskaņojumu komandā.

Tiesa, uz ledus šī komanda ne ar ko nebija sliktāka par saviem priekšgājējiem, jo grupu turnīrā sagrāva tās komandas, kuras bija jāsagrauj (8:0 pret Franciju un 8:1 gan pret Šveici, gan Norvēģiju), kā arī ar 5:4 pārspēja Kanādu. Tiesa, turnīra gaitā bija arī zaudējums Čehoslovākijas komandai ar 3:4, pēc kura, kā atceras paši hokejisti, Viktors Vasiļjevičs esot pamatīgi ārdījies un pieminējis visus hokejistu grēkus, taču tas jaunos puišus, kuri jau, pēc ļoti pārliecinošā turnīra sākuma, bija atslābuši, mobilizēja un tāpēc viņi uz maču pret Kanādu izgāja ar dubultu motivāciju - vispārējo un Tihonova "iedoto".

Nevar teikt, ka izslēgšanas mačos šai komandai bija kādas aizķeršanā – 6:1 pret Somiju un 5:2 pret ASV (visu trīs vārtu pārsvaru gan guva pēdējā periodā). Vien atkārtotā tikšanās ar Kanādu bija līdzīga, jo pirmajos divos periodos komandas nespēja gūt vārtus, visu atliekot uz pēdējām 20 minūtēm. Tajās ar 3:1 izlase bez karoga un himnas pārspēja Kanādu ar ne mazāk perspektīvu spēlētāju sastāvu, jo tajā spēlēja tādi deviņdesmito gadu NHL hokeja spīdekļi kā Eriks Lindross, Džo Džuno, Šons Burks un Trevors Kids.

Vēlāk šo uzvaru nosauca par Padomju hokeja gulbja dziesmu, jo tas bija un vēl aizvien ir pēdējais olimpiskais zelts Krievijas (PSRS) izlases izpildījumā, bet pēc šīs uzvaras sekoja ilgie gadi bez panākumiem starptautiskajā arēnā. Nagano-1998 tika izcīnīts sudrabs, bet Soltleiksitijā-2002 komanda tika pie bronzas. Pasaules čempionātos vēl 1993. gadā Krievija uzvarēja, taču līdz nākošajam titulam bija jāgaida 15 čempionāti. Spēlētājiem uz ļoti ilgu laiku biļete no Maskavas uz jebkuru Ziemeļamerikas pilsētu hokeja izpratnē (ļoti daudziem – arī vispār) bija vienvirziena, bet hokeja funkcionāri dalīja ietekmi, kas izrādījās katastrofa vietējam čempionātam.

Vai starp to un šo komandu var vilkt kādas paralēles? Gan jā, gan nē. Vispirms ir jāsagaida Kreivijas hokeja federācijas lēmums par dalību, jo pagaidām pat pašu hokejistu vidē nav vienprātības (arī IIHF vēl gaida no SOK situācijas skaidrojumu). Pretēji tam ko redzējām pirms vairāk kā 25 gadiem, šoreiz Krievijas hokejistu komanda, ja uz olimpiskajām spēlēm dosies tādā sastāvā kāds tiek gatavots, kā reiz būs favorīti un nekas cits kā tikai zelts no viņiem netiek gaidīts. No otras puses, šī olimpiāde noteikti būs vēl viena gulbja dziesma. Tai paaudzei, kas atgrieza Krievijas hokeju tajā līmenī, lai varētu bez lielām iebildēm runāt, ka ledus laukumos ir divas lielvaras – Kanāda un Krievija. Pēdējā iespēja Iļjam Kovaļčukam, Pavelam Datsjukam un pārējiem tikt pie nozīmīgākās starptautiskā hokeja balvas.

Tāpat pie līdzīgā var minēt arī izlases komplektēšanas principus, jo, paskatoties Krievijas izlases sastāvu pirms noslēdzošajām pārbaudes spēlēm, mēs redzam nospiedošu Sanktpēterburgas "SKA" un Maskavas "CSKA" spēlētāju pārsvaru.

Motivācija? Vairāki no 1992. gada zelta izlases ir teikuši, ka viņiem fakts, ka uz formām ierastā "CCCP" vietā bija tukšums neko nenozīmēja. Viņi zināja ko viņi pārstāv, bet tikpat ierastās himnas neatskaņošana strādāja kā reiz kā papildus motivators. Vai tā būs arī šobrīd? Pašā Krievijā šādos gadījumos mēdz teikt, ka viņiem "jo sliktāk, jo labāk", norādot, ka visas šīs pirmsolimpiskās peripetijas strādā tikai par labu kā Oļegam Znarokam, tā citiem treneriem, jo viņiem savi padotie nebūs kaut kā īpaši jāmotivē.

Vai krieviem ir jāpiekrīt visiem nosacījumiem un jāpiedalās olimpiskajās spēlēs? Domāju, ka jā. Sporta vēsturē ir ne viens vien gadījums, kad politika salauž sportistu likteņus, kad medaļas netiek iegūtas nevis tāpēc, ka sportists ir vājš, bet gan tāpēc, ka viņam neļauj startēt. 1992. gada komandai šāda dilemma nepastāvēja, jo pārāk īsu brīdi pirms paša turnīra kļuva zināms, ka PSRS viņi vairs nevarēs pārstāvēt, tāpēc hokejisti arī nenogurdināja sevi ar šādiem jautājumiem. Gāja un spēlēja, jo bija stipri.

Nē, noteikti nav tā, ka es uzreiz karinu krieviem medaļas kaklā, vēl pirms vispār ir sākušās spēles un nebūt nav tā, ka zelta medaļas stāv plauktos un gaida tik kad tās tiks paņemtas, taču spēles bez NHL jau mums būs, ja vēl no turnīra "aptveres" izkritīs viena no spēcīgākajām izlasēm, tad , piedošanu, bet tad tas būs parasts pārbaudes spēļu turnīrs, kādus aizvada pirms katra Pasaules čempionāta.

Par kvalitatīvu hokeju!


, 2017-12-06 22:13, pirms 6 gadiem
Mogiļnijam kāds atļāva braukt uz NHL?

Ja ļoti nekļūdos tad tieši viņš bija tas kurš bija pirmais RUS hokejists kurš aizbēga uz NHL nevis viņam kāds to atļāva!
, 2017-12-06 22:15, pirms 6 gadiem
1992 gadā Krievijā nebija Putina režīms! Šodien ir pilnīgi savādāka situācija kā 25 gadus atpakaļ!
, 2017-12-06 22:21, pirms 6 gadiem
Juris malacis...turpina savu līniju liekt!
, 2017-12-06 22:25, pirms 6 gadiem
sandis444444 rakstīja: Mogiļnijam kāds atļāva braukt uz NHL?

Ja ļoti nekļūdos tad tieši viņš bija tas kurš bija pirmais RUS hokejists kurš aizbēga uz NHL nevis viņam kāds to atļāva!
Mogiļnijs aizbēga, to nu Jurim vajadzēja tā kā zināt, šitāda rupja kļūda viņam godu nedara
reku par šo sīkāk: Story #63 .
, 2017-12-06 22:27, pirms 6 gadiem
p.s. arī Fjodorovs drīz sekoja Mogiļnija piemēram un aizmuka no komandas (tālu viņam nebij jāmūk, jo viņš ar komandu (CSKA) tajā brīdī bija Sietlā)
, 2017-12-06 22:30, pirms 6 gadiem
Abrags rakstīja: Mogiļnijs aizbēga, to nu Jurim vajadzēja tā kā zināt, šitāda rupja kļūda viņam godu nedara
reku par šo sīkāk: Story #63 .
Nevienā momentā un nekur neesmu apgalvojis to, ka Moģiļnijs ir devies uz NHL ar atļauju. Lūdzu, pārlasi tekstu.
, 2017-12-06 22:39, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Nevienā momentā un nekur neesmu apgalvojis to, ka Moģiļnijs ir devies uz NHL ar atļauju. Lūdzu, pārlasi tekstu.
neveiksmīgs foirmulējums no Tava puses - īpaši neiedziļinoties, tā var saprast.
, 2017-12-06 22:48, pirms 6 gadiem
Abrags rakstīja: neveiksmīgs foirmulējums no Tava puses - īpaši neiedziļinoties, tā var saprast.
Iespējams, taču ne visi tie briesmu darbi, ko jau sākāt pierakstīt man klāt.
, 2017-12-06 22:50, pirms 6 gadiem
šoreiz politika neiejaucas, iejaucas valsts atbalstīta dopinga sistēma.
, 2017-12-06 22:52, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Iespējams, taču ne visi tie briesmu darbi, ko jau sākāt pierakstīt man klāt.
briesmu, ne briesmu, bet nu vienā teikumā jau varēji gan paskaidrot, ka Fetisovu un Co palaida oficiāli, kamēr Mogiļnijs un Fjodorovs aizmuka.
, 2017-12-06 22:53, pirms 6 gadiem
Abrags rakstīja: briesmu, ne briesmu, bet nu vienā teikumā jau varēji gan paskaidrot, ka Fetisovu un Co palaida oficiāli, kamēr Mogiļnijs un Fjodorovs aizmuka.
Nu un tad nākošais solis būtu - neapmierinātie ar to, ka neizklāstīju KĀ Fetisovu palaida. Tas būtu nebeidzamais stāsts.
, 2017-12-06 22:55, pirms 6 gadiem
purva_velns rakstīja: šoreiz politika neiejaucas, iejaucas valsts atbalstīta dopinga sistēma.
Kuras viens no galvenajiem iniciatoriem, pēc SOK domām, bija sporta ministrs (politiķis) Mutko.
, 2017-12-06 23:11, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Nevienā momentā un nekur neesmu apgalvojis to, ka Moģiļnijs ir devies uz NHL ar atļauju. Lūdzu, pārlasi tekstu.
Tika atļauts pācelties un aizbēga ir divi dažādi jēdzieni, ja kas! Mogiļnijs ar Fjodorovu aizbēga nevis "sekoja kāda tur pēdās"! Tā iet, ka autori raksta muļķibas par laika periodu, kuru visdrīzākais paši nav piedzīvojuši vai arī paši, tad vēl zem galda staigāja... cik atceros, tad Mogiļnijs vēl cccp laikā aizmuka ne ta 88. ne ta 89. gadā..... 92. jau tur nevienam vairs bēgt nevajadzēja. Varēji braukt kaut uz Antarktīdu spēlēt, ja ņēma pretī!
, 2017-12-06 23:16, pirms 6 gadiem
als rakstīja: Tika atļauts pācelties un aizbēga ir divi dažādi jēdzieni, ja kas! Mogiļnijs ar Fjodorovu aizbēga nevis "sekoja kāda tur pēdās"! Tā iet, ka autori raksta muļķibas par laika periodu, kuru visdrīsākais paši nav piedzīvojuši vai arī paši, tad vēl zem galda staigāja... cik atceros, tad Mogiļnijs vēl cccp laikā aizmuka ne ta 88. ne ta 89. gadā..... 92. jau tur nevienam vairs bēgt nevajadzēja. Varēji braukt kaut uz Antarktīdu spēlēt!
Varu tikai vēlreiz novēlēt acu gaišumu pārlasot ottreiz un uzsveru, ka atbildu tikai par rakstīto, nevis par to kā kurš saprot vai grib saprast uzrakstīto.

Ne par Moģiļnija oficiālo brīvlaišanu, ne to, ka visi aprakstītie notikumi risinājās 92. gadā neesmu rakstījis, to esi izfantazējis tu.
, 2017-12-06 23:21, pirms 6 gadiem
als rakstīja: Tika atļauts pācelties un aizbēga ir divi dažādi jēdzieni, ja kas! Mogiļnijs ar Fjodorovu aizbēga nevis "sekoja kāda tur pēdās"! Tā iet, ka autori raksta muļķibas par laika periodu, kuru visdrīzākais paši nav piedzīvojuši vai arī paši, tad vēl zem galda staigāja... cik atceros, tad Mogiļnijs vēl cccp laikā aizmuka ne ta 88. ne ta 89. gadā..... 92. jau tur nevienam vairs bēgt nevajadzēja. Varēji braukt kaut uz Antarktīdu spēlēt, ja ņēma pretī!
Fjodorovs laikam pēc Labas gribas spēlēm notinās tas bija arī Arčas pēdējais turnīrs sbornajā.
, 2017-12-06 23:27, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Nu un tad nākošais solis būtu - neapmierinātie ar to, ka neizklāstīju KĀ Fetisovu palaida. Tas būtu nebeidzamais stāsts.
laba filma bija par šito.
, 2017-12-06 23:29, pirms 6 gadiem
Patriotisks raksts, Juri!
, 2017-12-06 23:43, pirms 6 gadiem
Kādā sakarā hokeja laukumā ir divas lielvalstis Kanāda un Krievija? Skaitot PČ zeltus? Varbūt. Stiprāko līmenī Krievija ir varbūt top 4-5. Korejā būtu varbūt top trīs, jo gan jau nograbētu pret somiem vai čehiem. Un droši vien nograbēs, jo krievi gribes kaut ko pacelt un izlems piedalīties, kamēr liele puikas sitās par Ziemeļameriku. Kaut vai eirotūres piektajā posmā.
Šī paaudze kā reiz neko nav izcīniju stiprāko līmenī un izskatās, ka arī neizcīnīs.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2017-12-07 00:10, pirms 6 gadiem
Volx rakstīja: Tāpēc, ka šeit pastāv tāds viedoklis un tas tiek kultivēts. Cilvēkiem interesē RUS izlase un automātiski viņi ir galvenie pretendenti. Tas nekas, ka tiko bija Soču olimpiāde ar SWE sudrabu(krieviem nebija medaļu) un PK arī abās apgšgrupās "bez lielām iebildēm" uzvarēja CAN un SWE. Sovjetu laikos tā točna nebija
Sovjetu laikos nopelniem bagātie spēlēja pret studentiem un amatieriem, un tāpēc arī kaut ko pacēla. Bet nu jā, pēdējo reizi krievi stiprāko līmenī vinnējusi 1981. gadā.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2017-12-07 01:59, pirms 6 gadiem
Volx rakstīja: Tāpēc, ka šeit pastāv tāds viedoklis un tas tiek kultivēts. Cilvēkiem interesē RUS izlase un automātiski viņi ir galvenie pretendenti. Tas nekas, ka tiko bija Soču olimpiāde ar SWE sudrabu(krieviem nebija medaļu) un PK arī abās apgšgrupās "bez lielām iebildēm" uzvarēja CAN un SWE. Sovjetu laikos tā točna nebija
Ko mēs ņemam par pamatu? Ja TIKAI OS, tad, jā, krieviem ir trīs nevieksmīgi turnīri pēc kārtas. Pasaules kauss? Nu šis turnīrs, tieši šis, kādu to ir izveidojuši tagad, ir kaut kas nesaprotams gan savā izpildījumā, gan laikā, taču - jā, krieviem arī nesanāca viss iecerētais.

No otras puses, ir PČ. Jā, zinu, ka tagad heiteri stāstīs, ka tas ir sētas turnīrs. Es teikšu - bija. 2018. gadā tas solās būt nopietnāks nekā OS. Taču ne par to runa.

Turnīrā, kas notiek regulāri, Krievijas izlase 21. gadsimtā ir bijusi veiksmīgākā izlase - 11 medaļas no kurām četras ir zelta. Zviedriem medaļu tikpat, bet zeltu mazāk. Kanādai - zeltu vairāk, bet medaļu mazāk.

Te ir jāatbild tikai uz vienu prastu jautājumu - kas ir svarīgāk, turnīri, kas notiek reizi četros gados (daži no tiem notiek reizi 13 gados, t.i., kad NHL sagribas), vai komandas rezultāti 17 gadu laikā? Es neņemšos atbildēt uz šādu jautājumu, taču ir acīmredzami, ka Krievija IR atgriezusies tur, kur tā bija iepriekš, proti, kā vieni no galvenajiem pretendentiem uz medaļām (90tajos viņi vispār reti tika pie teikšanas).

Kāpēc 2 lielvaras? Tāpēc, ka tā tas ir bijis teju vienmēr. Te nav stāsts par to kas kuram patīk vai nepatīk. Hokeja vēsture visu pasaka priekšā (un šī vēsture nesākas 1972. gadā). Te arī nav runa par medaļām, precīzāk, ne tikai par medaļām ir jārunā, bet par to kādu ažiotāžu spēj ģenerēt konkrētie dueļi. Ja kāds man nosauks kaut vienu dueli, kas starptautiskajā hokejā "pārspļauj" Kanāda-Krievija (pēc pirmsspēles spriedzes, principialitātes, spēles kvalitātes, pēcmača "atskaņām" utt.), tad es publiski pasludināšu, ka no hokeja es neko nesaprotu (pateikšu priekšā - es gan šo to, pavisam nedaudz, saprotu).
, 2017-12-07 07:19, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Ko mēs ņemam par pamatu? Ja TIKAI OS, tad, jā, krieviem ir trīs nevieksmīgi turnīri pēc kārtas. Pasaules kauss? Nu šis turnīrs, tieši šis, kādu to ir izveidojuši tagad, ir kaut kas nesaprotams gan savā izpildījumā, gan laikā, taču - jā, krieviem arī nesanāca viss iecerētais.

No otras puses, ir PČ. Jā, zinu, ka tagad heiteri stāstīs, ka tas ir sētas turnīrs. Es teikšu - bija. 2018. gadā tas solās būt nopietnāks nekā OS. Taču ne par to runa.

Turnīrā, kas notiek regulāri, Krievijas izlase 21. gadsimtā ir bijusi veiksmīgākā izlase - 11 medaļas no kurām četras ir zelta. Zviedriem medaļu tikpat, bet zeltu mazāk. Kanādai - zeltu vairāk, bet medaļu mazāk.

Te ir jāatbild tikai uz vienu prastu jautājumu - kas ir svarīgāk, turnīri, kas notiek reizi četros gados (daži no tiem notiek reizi 13 gados, t.i., kad NHL sagribas), vai komandas rezultāti 17 gadu laikā? Es neņemšos atbildēt uz šādu jautājumu, taču ir acīmredzami, ka Krievija IR atgriezusies tur, kur tā bija iepriekš, proti, kā vieni no galvenajiem pretendentiem uz medaļām (90tajos viņi vispār reti tika pie teikšanas).

Kāpēc 2 lielvaras? Tāpēc, ka tā tas ir bijis teju vienmēr. Te nav stāsts par to kas kuram patīk vai nepatīk. Hokeja vēsture visu pasaka priekšā (un šī vēsture nesākas 1972. gadā). Te arī nav runa par medaļām, precīzāk, ne tikai par medaļām ir jārunā, bet par to kādu ažiotāžu spēj ģenerēt konkrētie dueļi. Ja kāds man nosauks kaut vienu dueli, kas starptautiskajā hokejā "pārspļauj" Kanāda-Krievija (pēc pirmsspēles spriedzes, principialitātes, spēles kvalitātes, pēcmača "atskaņām" utt.), tad es publiski pasludināšu, ka no hokeja es neko nesaprotu (pateikšu priekšā - es gan šo to, pavisam nedaudz, saprotu).
Šī te jau ir izlocīšanās:-D
Stiprākajos sastāvos krievi nav galvenie pretendenti pat uz sudrabu!
, 2017-12-07 08:50, pirms 6 gadiem
Autors jau priekšnojautās par Krievijas hokeja izlases uzvaru olimpiādē,tāpēc droši vien tapa šis raksts.Tikai tur jau nav jābūt hokeja gaišreģim,būs liels brīnums(līdzīgi 1980.gada olimpiādei)ja tā nenotiks.Un vēl.Man būtu liels prieks,ja kādai citai izlasei izdotos ASV astoņdesmitā gada varoņdarbs.
, 2017-12-07 09:58, pirms 6 gadiem
Un vēl .Daudziem jau gribās vienmēr noteikt,kuras valsts izlases hokejs ir tas labākais pasaulē.Un katrs cenšas par piemēru ņemt to turnīru,un pats galvenais,laika posmu,kurā viņa mīļā komanda gūst labākos panākumus.Manuprāt,lai objektīvāk noteiktu izlašu rādītājus par pamatu jāņem turnīri,kur visām izlasēm ir iespējas nokomplektēt spēcīgākos sastāvus.Tātad šeit iekļaujās Kanādas kauss,kas tālāk transformējās par Pasaules kausu,Ziemas Olimpiskās spēles no 1998-2014.gadam,kad tajās spēlēja NHL spēlētāji.Tas būtu,manuprāt,patiesais rādītājs.Un ko mēs redzam-ir notikuši 13 tāda veida turnīri,kuros 9 reizes uzvarējuši kanādieši un pa vienai reizei PSRS,ASV,Zviedrija un Čehija.Godalgotā trijniekā Kanāda 11x,PSRS/Krievija 7x;Zviedrija6x;Somija 6x;ASV un Čehija 5x Tādi lūk rādītāji un manuprāt arī rāda lietas būtību.Es vēl intereses pēc šai reitingā iekļauju U-20 pasaules čempionātus,kurā arī piedalās gandrīz visi talantīgākie top hokeja valstu spēlētāji,kā arī Pasaules čempionāta rādītājus,kopš tā brīža,kad tajās sāka spēlēt NHL spēlētāji.Tiesa,pasaules čempionāti ir hokeja lielvalstīm tāda kā loterija,jo viss atkarājās no tā,kādu komandu izdosies sastādīt atkarībā no Stenlija kausa izcīņas gaitas.Tāpēc pasaules čempionāti nebūs īstais rādītājs,bet gan konkrēti parādīs tikai to,kura komanda šai turnīrā ir spēcīgākā.Apmēram tā.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2017-12-07 10:39, pirms 6 gadiem
Un tagad speciāli autoram,kurš raksta- "Ne velti ārzemnieki šo komandu apzīmēja vienā, bet ļoti ietilpīgā vārdā – "bērnudārzs".

Nevajag mīļais cilvēk atsaukties uz kaut kādiem ārzemju avotiem,bet gan paskatīties pašam pirms rakstīt tādas muļķības.Tajā krievu izlasē spēlēja tikai trīs U-20 vecuma spēlētāji-Kasparaitis,Žitņiks un 19 gadīgais Kovaļovs.Viss.Pasaules čempionātos Kanādas un ASV izlasēs katru gadu tādus atradīsiet.Un tālāk komandā spēlēja pamatvārtsargs Štaļenkovs 27 gadu vecs Kravčuks(26) Mironovs(27) Malahovs(24) Zubovs(22) Juškevičs(21) Bikovs(32) Homutovs(31) Hmiļovs(28) Boldins(28) Borščevskis(27) Prohorovs(26) Davidovs(25) Petrenko(23) Bucajevs Kovaļenko un Žamnovs(22).Tā kā līdz "bērndārzam" šeit tālu.Nemaldiniet šīs dienas jaunos hokeja līdzjutējus.Es vēl piekristu,ja komandu nosauktu par pieredzes un jaunības apvienojumu,kādai arī jābūt normālai komandai.Un kā rāda statistika,tad vezumu šai komandā vilka pieredzējušie Bikovs Homutovs Borščevskis Hmiļovs Malahovs Mironovs Prohorovs un Boldins.
, 2017-12-07 10:53, pirms 6 gadiem
>>>Volx raksta-U20 nekādīgi šeit neiederas, jo paši labakie jau nespēlē. Īpasi jau tas atiecas uz eiropiešiem, jo kanādiesi visi spēle CHL un uz U20 tiek.

Vai tā ir jūsu neziņa,jeb sākat troļļot?Pirmais teikums taisnība,otrais puspatiesība.Kanādas izlasē tāpatās nespēle NHL spēlētāji,ja netiek tajā brīdī atbrīvoti uz čempionātu.Tā kā šeit visām komandām vienāds liktenis.Un ja lasījat uzmanīgi manu komentu ,tad redzat ,ka rakstīju:"Es vēl intereses pēc šai reitingā iekļauju U-20 pasaules čempionātus,kurā arī piedalās gandrīz visi labākie"
Tātad savai lietošanai un interesei .Pie tam jau rakstīju gandrīz visi labākie.Un vēl.Kanādas izlasē spēle spēlētāji ne tikai no CHL
, 2017-12-07 11:40, pirms 6 gadiem
sandis444444 rakstīja: 1992 gadā Krievijā nebija Putina režīms! Šodien ir pilnīgi savādāka situācija kā 25 gadus atpakaļ!
par kādu režīmu ir runa. Latvija - jā - ir jeņķu režīms...
, 2017-12-07 11:44, pirms 6 gadiem
vispār jau gribētos sportacentrs ārštata un iekšštata žurnālistiem pastudēt olimpisko hartiju un starptautiskās normas un tad izdarīt secinājumus cik likumīgs ir pieņemtais lēmums. Latvija, piemēram, pākāpj starptautiskās normas, jo kultivē nepilsoņa statusu.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2017-12-07 13:22, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Te ir jāatbild tikai uz vienu prastu jautājumu - kas ir svarīgāk, turnīri, kas notiek reizi četros gados (daži no tiem notiek reizi 13 gados, t.i., kad NHL sagribas), vai komandas rezultāti 17 gadu laikā? Es neņemšos atbildēt uz šādu jautājumu,
Kas tā par politiķa cienīgu demagoģiju? Kas Tur ko neatbildēt? Kas tā par debilu medaļu salīdzināšanu turnīrā, kur krievi vienmēr sūta max labāko, kas pieejams, kamēr citiem var būt pilns sastāvs debitantu?

Kāda starpība, cik gados reizi, ja tas ir/bija vienīgais ĪSTAIS turnīrs?

Un cik var slavināt sovjetu falšos zeltus pret studentiem.
, 2017-12-07 17:58, pirms 6 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Ko mēs ņemam par pamatu? Ja TIKAI OS, tad, jā, krieviem ir trīs nevieksmīgi turnīri pēc kārtas. Pasaules kauss? Nu šis turnīrs, tieši šis, kādu to ir izveidojuši tagad, ir kaut kas nesaprotams gan savā izpildījumā, gan laikā, taču - jā, krieviem arī nesanāca viss iecerētais.

No otras puses, ir PČ. Jā, zinu, ka tagad heiteri stāstīs, ka tas ir sētas turnīrs. Es teikšu - bija. 2018. gadā tas solās būt nopietnāks nekā OS. Taču ne par to runa.

Turnīrā, kas notiek regulāri, Krievijas izlase 21. gadsimtā ir bijusi veiksmīgākā izlase - 11 medaļas no kurām četras ir zelta. Zviedriem medaļu tikpat, bet zeltu mazāk. Kanādai - zeltu vairāk, bet medaļu mazāk.

Te ir jāatbild tikai uz vienu prastu jautājumu - kas ir svarīgāk, turnīri, kas notiek reizi četros gados (daži no tiem notiek reizi 13 gados, t.i., kad NHL sagribas), vai komandas rezultāti 17 gadu laikā? Es neņemšos atbildēt uz šādu jautājumu, taču ir acīmredzami, ka Krievija IR atgriezusies tur, kur tā bija iepriekš, proti, kā vieni no galvenajiem pretendentiem uz medaļām (90tajos viņi vispār reti tika pie teikšanas).

Kāpēc 2 lielvaras? Tāpēc, ka tā tas ir bijis teju vienmēr. Te nav stāsts par to kas kuram patīk vai nepatīk. Hokeja vēsture visu pasaka priekšā (un šī vēsture nesākas 1972. gadā). Te arī nav runa par medaļām, precīzāk, ne tikai par medaļām ir jārunā, bet par to kādu ažiotāžu spēj ģenerēt konkrētie dueļi. Ja kāds man nosauks kaut vienu dueli, kas starptautiskajā hokejā "pārspļauj" Kanāda-Krievija (pēc pirmsspēles spriedzes, principialitātes, spēles kvalitātes, pēcmača "atskaņām" utt.), tad es publiski pasludināšu, ka no hokeja es neko nesaprotu (pateikšu priekšā - es gan šo to, pavisam nedaudz, saprotu).
Uz medaļām vienmēr krievi ir pretendenti, bet gana pieži paliek par tikai pretendentiem it sevišķi nopietnākos turnīros, kur ir (bija) savākti arī nopietnāki spēlētāji, kā tas bija pāris pēdējos OS turnīros un arī PK... mājas olimpiādē krievu hokeja komanda appļūtijās pēc pilnas programmas!
, 2017-12-08 16:40, pirms 6 gadiem
igor_amelka_1951703601711192 rakstīja: par kādu režīmu ir runa. Latvija - jā - ir jeņķu režīms...
Latvijā cilvēkiem nav aizliegts iegūt pilsoņa statusu, bet starpt. ties. tiika un tiek parkāptas, piem., Krimā, demagog..
, 2017-12-08 16:43, pirms 6 gadiem
igor_amelka_1951703601711192 rakstīja: vispār jau gribētos sportacentrs ārštata un iekšštata žurnālistiem pastudēt olimpisko hartiju un starptautiskās normas un tad izdarīt secinājumus cik likumīgs ir pieņemtais lēmums. Latvija, piemēram, pākāpj starptautiskās normas, jo kultivē nepilsoņa statusu.
Nemelo
Nikolajs Jeļisejevs. Foto: Kaspars Volonts/dinamoriga.lv
43

LHF noraidījusi Jelisejeva pāreju uz okupantu līgas klubu ''Admiral''

Latvijas Hokeja federācija (LHF) noraidījusi uzbrucēja Nikolaja Jelisejeva pāreju uz okupantu līgas klubu Vladivostokas ''Admiral'', teikts federācijas paziņojumā.
Osi Vēnenens. Foto: Petteri Paalasmaa/All Over Press
73

Somu hokejists: "Krimai vajadzēja atvērt acis. Man kauns par mūsu naivumu"

2016. gadā karjeru noslēgušais somu hokejists Osi Vēnenens pēdējās divas sezonas aizvadīja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubā Helsinku "Jokerit". Viņš atzinis, ka dzīvojis burbulī, kuram vajadzēja plīst jau pēc Krimas okupācijas, nevis tikai tagad.
Jānis Kalniņš. Foto: Växjö Lakers
138

LHF noraida "Amur" pieprasījumu Kalniņa pārejai

Latvijas Hokeja federācija (LHF) centrālajā transfēru sistēmā saņēma pieprasījumu apstiprināt Jāņa Kalniņa pāreju uz Krievijas komandu Habarovskas "Amur" un uzreiz šo pieprasījumu noraidīja, portālam Sportacentrs.com šodien apstiprināja LHF ģenerālsekretārs. Pēc IIHF noteikumiem LHF gan nav tiesīga to darīt, tāpēc jārēķinās ar to, ka IIHF pati apstiprina Kalniņa pievienošanos "Amur", taču tiek cerēts, ka IIHF izpratīs LHF situāciju un neuzliks sankcijas.