Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:261, Did:0, useCase: 0

Skautings hokejā: Pēteris un Šuplera programma, "Dinamo" blenderis un forčeks

Skautings hokejā: Pēteris un Šuplera programma, "Dinamo" blenderis un forčeks
Rīgas "Dinamo" video analītiķis jau 11. sezonu - Pēteris Groms. Foto: Ģirts Ozoliņš/f64/Sporta Avīze

Profesionālais sports mūsdienās vairs nav iedomājams bez moderno tehnoloģiju izmantošanas. Spēļu videoierakstu skatīšanās nav nekāds jaunums, tomēr gadu gaitā tā ir evolucionējusi. Video analītiķi izmanto speciālas programmas, lai par pretinieku un savu komandu uzzinātu visas to gaišās un tumšās puses. Lai pacenstos izprast, ko nozīmē skautings hokejā, 29. oktobrī, dienu pirms spēles pret Čerepovecas "Severstal" ciemojāmies pie Rīgas "Dinamo" video analītiķa Pētera Groma.

Gatavošanās spēlei sākas ar nepieciešamās spēles atrašanu KHL serverī. Tur pieejami nevis televīzijas translāciju ieraksti, bet gan video analītiķu safilmētie materiāli, kuros laukums un spēlētāji ir labāk pārskatāmi. Vajadzīgā spēle tiek lejuplādēta un ar pirms 11 gadiem Jūliusa Šuplera uz Rīgu atvesto programmu sākas materiāla apstrādāšana.

"Lielākā daļa komandu strādā ar citām programmām, bet mēs esam pieraduši pie "Ice Time Hockey Analysis", kas kopš Šuplera laikiem, protams, ir modernizēta. KHL tagad ar to strādā arī Hārtlija vadītā Omskas „Avangard"," atklāj "Dinamo" un Latvijas izlases video analītiķis Pēteris Groms. "Patiesībā jau visas šīs programmas ir līdzīgas. Piemēram, NHL izmanto "Steva Hockey", taču Hārtlijs, tās salīdzinājis, atzina – ja reiz esi pieradis, tad turpini strādāt ar šo pašu. Ideja jau visām ir līdzīga. Caur kameru un vadiem dabū datorā video signālu un, spaidot podziņas, atzīmē notikumus laukumā. Tā ātri vari izfiltrēt nepieciešamo. Nevis kā agrāk, kad videokaseti vajadzēja tīt turp un atpakaļ. Treneriem tas ļoti patīk, tas ir viens no viņu darba ieročiem. Bet spēlētājiem tas ir kā uzraugs, jo, ja laukumā neatdosi sevi par visiem 100%, tad noslēpt to būs grūti. Statistika vēl samelos, bet video ne."

Kopā ar programmu Šuplers pirms 11 gadiem atveda arī pulti. Patiesībā tā ir visparastākā multimediju pults, kas ir ieprogrammēta, lai varētu ērtāk atzīmēt notikumus laukumā. Taču tikpat labi var izmantot arī klaviatūras taustiņus. Arī šajā gadījumā drīzāk jārunā par pieradumu, kas rada komforta sajūtu. "Tracina meklēt vajadzīgos taustiņus uz klaviatūras, bet pulti jau zinu no galvas. Ja man nav jāfilmē, tad vispār darbojos ar to kā ar džoistiku – jūtos gluži kā video spēlē. Hokejisti reizēm smejoties pavaicā – nu kā, vai šodien labi mūsu pavadīji?"

Katra darbība laukumā atbilst taustiņam uz pults vai klaviatūras. "Ja tiek izpildīts forčeks, tad nospiežu attiecīgo taustiņu un epizode tiek izgriezta noteiktas sekundes pirms un pēc konkrētā brīža. Ja man tā liekas interesanta, tad šo epizodi atzīmēju. Taču saglabāju katru momentu tik un tā, jo treneri no manis var paprasīt vairāk informācijas nekā esmu iedevis sākotnēji."

Vienas spēles melnais materiāls parasti ir apmēram 300 epizodes. Tie ir iemetieni, forčeki, pārgrupēšanas, spēle uzbrukuma un aizsardzības zonās utml. No tiem atzīmētas tiek vidēji kādas 60 epizodes. Tad treneri paskatās – šo rādīsim, bet to nē. Var arī paprasīt, lai parāda vēl kādu, piemēram, forčeka epizodi. Bet spēlētājiem beigās tiek parādīti 10-20 fragmenti. Šad tad treneris vienkārši paprasa palaist visu spēli, jo reizēm ir svarīgi redzēt maču dinamikā, nevis saraustīti, pa epizodēm. Tad var redzēt, kā spēle rit un cik aktīvi darbojas pretinieks.

Gatavojoties "Severstal" mačam, Groms bija sagatavojis desmit klipus ar "Dinamo" pārgrupēšanos, no kuriem trīs tika parādīti spēlētājiem. Piecas epizodes no "Severstal" pārgrupēšanās, no kurām parādītas tika divas trīs. Pretinieku forčeks – četri klipi, uzbrukuma zona – divi klipi, aizsardzības zona – trīs, no kuriem parādīja vienu. Plus vēl specifiskie iemetieni. Par katru kategoriju uz konkrēto pretinieku parasti tiek sagatavoti apmēram pieci videoklipi, kurus līdz rādīšanai spēlētājiem var samazināt līdz diviem. "Nav jēgas piecas reizes rādīt vienu un to pašu, spēlētājiem tas jau ir skaidrs. Šupleram gan patika rādīt pa pieciem sešiem klipiem. Viņam patika arī pusstundu ilgas sapulces. Tagad cenšamies iekļauties 15 minūtēs. Telpā ir silts, skābekļa maz, nav vajadzības tajā uzkavēties ilgāk. Spēlētāji jau saprot paši, viņiem vajag parādīt tikai galveno ideju un specifiskas nianses," pārliecināts ir video analītiķis.

Tuvāko pretinieku spēles jācenšas paskatīties jau pāris nedēļu griezumā, jo internets Krievijā reizēm pieviļ, tādēļ mājasdarbus labāk izpildīt Rīgā. "Severstal" gadījumā jau pirms iepriekšējās spēles pret Sanktpēterburgas SKA (26. oktobris) video analītiķis bija noskatījies un sagriezis fragmentus no "Severstal" mača pret Čeļabinskas "Traktor" (4:0). Jo reizēm mēdz būt situācijas, kad treneri uzreiz pēc spēles jau paprasa informāciju par nākamo pretinieku. Problēma slēpjas tajā, ka ne visas komandas spēlē līdzīgi "Dinamo". "Mums līdzīgākā varētu būt Ņižņekamskas "Neftekhimik", kaut kas līdzīgs ir Maskavas CSKA spēles stilā, varbūt arī Jaroslavļas "Lokomotiv". Tas ir, kā tagad ir populāri teikt, blenderis. Mēģinām pēc iespējas ātrāk ripu no savas laukuma puses dabūt viņu laukuma pusē, bet aizsardzības zonā spēlēt pietiekami agresīvi, pat uzbrūkoši, lai atņemtu ripu un dotos uz priekšu," skaidro Pēteris.

Groms: "Mūsu aizsardzības zonā turpinām spēlēt agresīvi un cenšamies pēc iespējas ātrāk atņemt ripu un uzbrukt. Šajā piemērā izmantoju fragmentu no spēles pret SKA."

"Traktor" komanda kā "Severstal" pretinieks nebija labs atskaites punkts, jo nespēlē līdzīgā stilā kā "Dinamo". Krietni vērtīgāk bija sagatavot epizodes no 28. oktobra spēles pret Helsinku "Jokerit" (2:3). Arī "Jokerit" pietiekami aktīvi uziet un sēžas virsū pretiniekiem. Pēc "Jokerit" mača varēja labāk saprast, kas varētu būt rīdzinieku stiprās puses spēlē pret "Severstal" un kādas varētu būtu Čerepovecas komandas stiprās puses pret tādu komandu kā „Dinamo”. Tāpat varēja izmantot fragmentus no sezonas pirmās spēles pret Čerepovecas komandu 9. septembrī (2:3 papildlaikā).

Groms: "Čerepoveca aizsardzības zonā spēle zemu, tādēļ dodam piespēles aizsargiem, lai met. Šajā piemērā izmantoju epizodi no iepriekšējās spēles pret "Severstal"."

"Liekam arī savus momentus. Piemēram, no iepriekšējās spēles pret "Severstal", kad labi pārvietojāmies no vidējās zonas uz viņu zonu. Cenšamies parādīt mūsu labās epizodes. Parādījām arī to, kā "Severstal" spēlēja pret "Jokerit". Kā izgāja no forčeka – nevis raidot ripu gar apmali, bet gan cenšoties nospēlēt pa smuko. Tad parādījām mūsu forčeka veiksmīgo fragmentu – augšā, iekšā un virsū. Ja izdodas uzsēsties, tad ripa ir mūsu. Spēlētājiem ir interesanti redzēt arī sevi, ne tikai pretiniekus," saka Groms.

Groms: "Ātri pārejam uzbrukumā - D-D up un taisām forčekingu, jo aizsargi ir lēni un bieži pat būsim pirmie pie ripas. Arī šeit izmantoju fragmentu no iepriekšējās spēles pret "Severstal"."

Pirmo "Severstal" spēli viņš sataisīja jau ceturtdienā, bet piektdien pieslīpēja. Tad sekoja spēle pret SKA, kam viņš bija sagatavojies jau iepriekš. Sestdien bija brīvāks, tādēļ varēja apstrādāt SKA spēli un uzlikt to uz KHL servera, jo pēc līgas nolikuma tas jāizdara 24 stundu laikā pēc spēles. Brīvajā laikā Pēteris jau sāka skatīties 1. novembra pretinieka "Lokomotiv" komandas spēli, jo "Severstal" mačs pret "Jokerit" bija tikai svētdien. Šoreiz darba ritms mazliet atšķīrās, jo parasti spēles ir katru otro dienu, bet tagad starp spēlēm bija divas brīvas dienas.

29. oktobra rītā treneri varēja noskatīties sagatavoto materiālu un novērtēt pretinieku, lai, iespējams, treniņā jau varētu izspēlēt kādu variantu gaidāmajai spēlei. Pirmdien treniņš nebija jāfilmē, bet pirms mača pret SKA tas tika filmēts, un spēles rītā hokejistiem varēja parādīt viņu darbības vidējā zonā, kur bija veiktas izmaiņas. Treneri gribēja norādīt, kad uzdevums bija izpildīts labi un kad ne tik labi.

Gadās arī situācijas, kad nākamajā dienā komanda skatās iepriekšējā dienā zaudēto spēli un analizē, kāpēc tā noticis. Tā šosezon bijis, piemēram, pēc spēles pret "Jokerit". Lai gan kopumā tā nebija sliktākā spēle, tomēr vienmēr var atrast rūmi progresam. Spēļu filmēšana video analītiķim ir krietni spraigāks process nekā gatavošanās nākamajai spēlei. "Man ir vislabākā vieta – mediju tribīnes pašā vidū. Tur ir speciāls galds man un pretinieku komandas video analītiķim. Arī viņš jau principā filmē to pašu. Bet tas reizēm noder, jo gadās visādi. Kāds aizmirst nospiest ieraksta pogu vai konkrētajā epizodē neparauj līdzi kameru. Vienlaikus filmēt, atzīmēt notikumus laukumā un klausīties rācijā treneri, kurš jau pasūta konkrētus fragmentus, ko parādīt spēlētājiem pārtraukumā, var būt diezgan sarežģīti."

Individuāli konkrētiem spēlētājiem pastiprināta uzmanība netiek pievērsta. Nu jau vairākus gadus spēlējot KHL, savus pretiniekus gana labi zina kā treneri, tā paši spēlētāji. Skaidrs, ka jāpievērš uzmanība konkrētu spēlētāju trumpjiem, taču pastiprināt šīs nianses ar video materiālu nav nepieciešams. Galvenais, lai nūjas būtu uz ledus – tas palīdzēs. Bet, ja nūja būs gaisā un mute vaļā, tad – uzredzēšanos.

Visi zina aizsargu Denisu Kuļašu, kurš allaž izcēlies ar savu spēcīgo metienu. Taču, ja viņam neatdod precīzu piespēli, tad, kamēr viņš savu lingu atvelk, laiks metienam jau ir pagājis. "Severstal" kādu laiku atpakaļ sauca par purvu, jo treneri mainījās un nevarēja saprast, ko un kā viņi spēlē. Tomēr kaut kāda sistēma ir katrai komandai. Video analītiķa galvenais uzdevums ir to atzīmēt un parādīt treneriem. Taču jāatceras, ka laukumā ir spēlētāji, nevis roboti, tādēļ dabiskas ir kļūdas, aizmiršana un nesaprašanās, kas noved pie tā, ka hokejists nospēlē tā, kā viņam konkrētajā brīdī ir ērtāk.

KHL nav tik daudz individuāli ļoti meistarīgu hokejistu kā NHL, tāpēc personālijām uzmanība tiek pievērsta minimāli. Vārtsargu spēlei pastiprinātu uzmanību pievērš Edgars Masaļskis un Juris Klodāns, taču arī šajā gadījumā monēta ir ar divām pusēm. Piemēram, sezonas pirmajam mačam pret Jekaterinburgas "Avtomobilist" komanda gatavojās spēlēt pret Jakubu Kovāržu, taču čehs dabūja traumu un nespēlēja. Čerepovecas gadījumā bija pievērsta uzmanība tam, ka Dominikam Furham pirmajā mačā abus vārtus "Dinamo" guva ar metieniem virs pleca. Tāpat viņš ielaida vienu ripu arī pēdējā spēlē pret "Jokerit". Skaidrs, ka tas ir viņa vājais punkts, un vārtsargu treneri to ļoti labi zina. Taču to speciāli afišēt un teikt, ka jāmet tikai tur, būtu aplami.

"Latvijas izlasē Bobs Hārtlijs bija atsūtījis skautinga atskaiti, cik un kuros punktus ielaiž NHL vārtsargi, kas spēlēs pret mums. Bet beigās skaties – 25% lavene, 25% kājsargi. Tas tikai parāda, ka iemest var dažādos veidos. Treneri pretinieku vārtsargu spēles stilu zina, bet spēles laikā un tās dinamikā atcerēties, ka jāmet tā vai šitā, nav reāli," uzskata video analītiķis.

Savu spēles rokrakstu atkarībā no pretinieka "Dinamo" pilnībā nemaina. Atteikšanās no blendera par labu kolektīvas atkāpšanās taktikai nebūs. Tomēr atsevišķās niansēs izmaiņas notiek. Piemēram, ja "Severstal" zaudē iemetienu uzbrukuma zonā, tad pretiniekam metas virsū pa diviem. Tātad spēlētājiem no tā ir jāuzmanās, jāpiebloķē, varbūt pat daudz nedomājot, vienkārši jāmet ripa gar apmali laukā no zonas, kamēr kāds no komandas biedriem jau skrien uz priekšu. "Kad spēlē šādas situācijas patiešām notiek, ir baigi foršas sajūtas. Tādos brīžos redzi, ka tavs darbs komandai ir palīdzējis," lepni atzīst Pēteris.