Rīga var uzturēt divas arēnas!
Kamēr Rīgas Dinamo akcionāri plāno jaunas arēnas būvniecību, „Arēnas Rīga” direktors nesen intervijā "Arēna Rīga" direktors: "Dinamo" plāni būvēt... pieminēja lūk šādu, viņaprāt neapgāžamu aprēķina formulu, lai noteiktu vai Rīgā ir nepieciešama vēl viena arēna.
Citēju: „Vaicāts, vai Rīgā un Latvijā ir vieta vēl vienai hallei, līdzīgai kā Arēna vai lielākai, Buncis atbild: "Neapšaubāmi - nav. Piemēri nav tālu jāmeklē. Pēc Amerikas, kur ir lielās līgas kā NBA, NHL, aprēķiniem Rīgai 10 tūkstoši vietu nozīmē, ka Rīgā dzīvo miljons iedzīvotāju. Ja ir viens miljons, tad halle ar 10 tūkstošiem strādā. Rīgā ir viena halle un diez vai pat ir miljons iedzīvotāju.”
Tātad Rīga ar 706 000 iedzīvotājiem pašlaik spējīga ietilpināt 70to daļu tās 10 000 vietīgā arēnā.
Bet kā tad ar to piemēru meklēšanu pasaulē? Nevajag būt Buncim un meklēt piemērus Vācijā vai Lielbritānijā, nevajag skatīties uz NBA vai NHL aprēķiniem, jo ir pilsētas, kur šie aprēķini ir tukši salmi un absolūti neatbilst patiesībai.
Īsi mēģināšu paskaidrot ar faktiem, ka arēnas ietilpība nav tieši atkarīga no vietas, kurā tā atrodas iedzīvotāju skaita!
Tātad, visupirms apskatām pilsētas tepat netālu, kurās iedzīvotāju skaits ir līdzīgs kā Rīgai vai mazāks, pat krietni mazāks, bet kuras spēj uzturēt 2 lielas arēnas, kuru ietilpība ir tuvu, nedaudz zem vai virs 10 000!
Somija
Helsinki – iedz. sk. 588 195 (1 322 576 aglomerācijā)
Helsingin jäähalli ietilpība 8 120 skatītāji. celta 1966. gadā. komanda – HIFK (SM-liiga)
Hartwall Areena, ietilpība 13 665, celta 1995. gadā. komanda – Jokerit (SM-liiga)
Turklāt jāpiemin Helsinku aglomerācijā ietilpstošā Espo pilsēta ar 232 000 iedzīvotāju, kas robežojas ar Helsinku pilsētu (līdzīgi kā Jūrmala ar Rīgu) vietējā SM-liigas „Blues” komanda bāzējas 6914 vietīgajā „Barona Areena”, kas ir labi pazīstama arī Rīgas Dinamo komandai. Tātad var uzskatīt, ka 1,3 milj. aglomerācijā ir trīs lielas arēnas, kuru ietilpība ir lielāka par 5000.
Tampere – iedz. sk. 206 000
Hakametsä, ietilpība 7800, celta 1965 gadā. komandas – Tappara, Ilves (abas SM-liiga)
Tampereen Keskusareena ietilpība 10,000, pabeigs 2013, komanda
Zviedrija
Stokholma – iedz. sk. 802 000 (par nepilniem 100 000 vairāk nekā Rīgā), 1,9 milj. aglomerācijā.
Ericsson Globe, ietilpība 14 119, celta 1989. gadā, komanda Djurgården IF (Elitserien).
Hovet / Johanneshovs, ietilpība 8 422, celta 1962. gadā, komanda AIK (Elitserien)
Gēteborga – iedz. sk. 518 990 (792 018 aglomerācijā (līdzīgi kā Rīgas pilsētā))
Scandinavium – ietilpība 12 044, celta 1971 gadā, komanda: Frölunda (Elitserien)
Frölundaborg ietilpība 7 000, celta 1967 gadā, komanda: Bäcken HC
Interesants piemērs. Turpat Zviedrijā!!!
Salīdzinoši maza pilsētiņa:
Örnsköldsvik – iedz. sk. TIKAI 28 617, bet tā spēj uzturēt 2 (!!!) vidēji lielas arēnas, kuru ietilpība ir attiecīgi 7600 (Fjällräven Cente) un 5114 (Kampehallen). Vienā no tām bāzējas Zviedrijas Elitserien līgas klubs “Modo”.
Ja novirzās no galvenā temata par pilsētām, kuras arī Rīgai līdzīgu vai mazāku (pat krietni!!!) iedzīvotāju skaitu spēj uzturēt vismaz 2 arēnas, kuru ietilpība ir aptuveni 10 000, bet paliekot pie fakta pierādīšanas, ka Edgara Bunča teiktais izriet ir tikai un vienīgi no viņa biznesa interesēm, kas saistītas ar bailēm no konkurences. Tātad nedarbojas viņa arēnas rentabilitātes noteicējs 10000ietilpība/1000000iedzīvotājiem, bet ja darbojas, tad tas neliedz šīm mazajām pilsētiņām uzturēt arēnas ar vairāk nekā 5000 ietilpību.
Umea (Zviedrija), iedz.sk. 75 000 – 6000 viet. Arēna
Vaxjo (Zviedrija), iedz. sk. 65 000 – 5000 viet. Arēna
Lulea (Zviedrija), iedz. sk. 45 000 – 6000 viet. Arēna
Timra (Zviedrija), iedz. sk. 18 000 – 6000 viet. Arēna
Un topa augšgalā!!!
Leksand (Zviedrija), iedz. sk. 5800 (!!!) – 7650 viet. arēna
Protams Zviedrijas ekonomisko situāciju nevar salīdzināt ar Latvija, bet, ja tā palūko, tad kāpēc lai Daugavpils ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem nespētu uzturēt kaut vai 5000 vietīgu arēnu, kādēļ to pašu nevarētu Liepāja, Jelgava, pat Ventspils vai Valmiera…
Timrā ir mazāk iedzīvotāju nekā Cēsīs, bet tā spēj uzturēt 6000 vietīgu arēnu ar veselu Elitserien klubu.
Bet mazajā Leksandā, kas ir kā DIVAS CARNIKAVAS ir tikai 6000 iedzīvotāju (pat Līvānos vai Preiļos ir vairāk) spēj uzturēt 7650 vietīgu arēnu! Jūs domājat, droši vien blakus ir kāda lielāka pilsēta, un šo var uzskatīt par priekšpilsētu? Jūs nebūsiet kļūdījušies – noteikti daudzi fani katru Leksands IF mājas spēli attek no tuvējās pilsētiņas Vansbro ar 2000 iedzīvotāju, vai aptuveni 20 km attālās Hedemoras (iedz. sk. 7000), kurai, starp citu, mūsu pašu Bauska ir sadraudzības pilsētas.
Teiksiet Somijas un Zviedrijas piemēri nav salīdzināmi ar Latviju?
Tad palūkosim mūsu tautsaimniecībai līdzīgākas valsts – Slovākijas piemēru.
Bratislava – iedz. sk. 471 061
Orange arena – ietilpība: 9766, celta 2010. gadā, komanda HC Slovan.
Pilsētā gan nav divas lielas arēnas, bet iedzīvotāju skaits ir par 30% mazāks nekā Rīgā.
Toties starp Trebišovu (iedz. sk. 23 000) un Humenni (iedz. sk. 34 000) ir aptuveni 40 km, bet abas pilsētas spēj uzturēt halles, attiecīgi 5000 vietīgu un 6500 vietīgu. Piedevām no abām pilsētām uz, aptuveni 50 km attālumā uz rietumiem ir Košice ar savu 8000 vietīgo arēnu.
Tātad Slovākija ar 5 429 000 iedzīvotājiem spēj uzturēt 79 arēnas, no kurām:
Ļoti lielas – 3, ietilpība ir no 7000 – 10 000, (pieņemsim 7000)
lielas – 9, ietilpība ir no 5000 – 6000 (pieņemsim 5000)
vidējas – 18, ietilpība ir no 3000 – 5000 (pieņemsim 3000)
Neapskatot mazās arēnas, kuru ietilpība ir zem 3000, ņemot vērā nevis vidējās, bet mazāko iespējamo ietilpību no katras kategorijas (ļoti liela, liela, vidēja).
Mēs aprēķinām, ka kopējā 30 lielāko vērā ņemamo arēnu ietilpība ir 120 000.
Tātad uz katriem 45 000 iedzīvotājiem (kas ir kā Ventspils pilsēta) spēj funkcionēt arēna, kuras ietilpība ir no 3000 – 10 000.
Liela amplitūda?
Paņemsim dubultoto vērtību no iegūtā iedzīvotāju skaita un dubultosim mazāko vērtību no arēnu ietilpības, tādejādi iegūstot neapstrīdami izpildāmu varbūtību:
Tātad pilsēta ar 90 000 iedzīvotājiem Slovākijā mierīgi spēj uzturēt arēnu ar 6 000 vietām!
Vai pilsēta ar 180 000 iedzīvotājiem spēj uzturēt arēnu ar 12 000 vietām ir cits stāsts, jo arēnas uzturēšanas izmaksas līdz ar ietilpību pieaug progresīvi.
Bet vai pilsēta ar pusmiljonu iedzīvotājiem spēj uzturēt divas arēnas varat noskaidrot pēc līdzīga aprēķina vai arī apskatot Somijas un Zviedrijas piemērus. Tas vai Rīga var uzturēt 2 arēnas, kuru ietilpība ir 10 000 neatbildēts fakts droši vien jebkurā gadījumā būs Arēnas Rīga īpašniekiem, bet lai kā arī būtu, fakts, ka Latvijā vienas 10 000 vietīgas vai vismaz vairāk nekā vienas arēnas ar minimālo ietilpību 5000 ir par maz, pierādās šajā mazajā izpētē! ;)
Interesants fakts par Lietuvu:
Viļņa (560 000 iedz.) – arēna ar 11 000 vietām/ 50 milj. eiro;
Kauņa (321 000 iedz.) - arēna ar 14 502 vietām/ 18,8milj. eiro;
Šauļi (130 000 iedz.) – arēna ar 5300 vietām/ 18 milj. eiro;
Panevēža (115 000 iedz.) – arēna ar 7000 vietām/ 15 milj. eiro;
Panevēžas arēnas celtniecības izmaksas daļēji (13milj. eiro sedz ES!!! Lūk tā jāapgūst līdzekļi)
Klaipēda (187 000 iedz.) – arēna ar 5300 vietām/30milj. eiro.
Tātad lietuvieši ar pavisam līdzīgu ekonomisko situāciju Latvijai, plāno uzturēt 14 000 vietīgu arēnu pilsētā, kas ir vairāk, nekā uz pusi mazāka nekā Rīga, protams to daļēji kompensē fakts, ka tajā būs Žalgira galvenā mītne.
Bet rodas jautājums, vai Kauņa un Viļņa, tik tuvu viena otrai esošas pilsētas spēs uzturēt arēnas par Žalgira un Rytas spēļu ienākumiem + pārējiem pasākumiem, par kuriem abas arēnas konkurēs? Ja spēs, tad saskatu lielas iespējas Rīgai uzturēt divas 10tūkstošnieces, bet, ja pagadās uzbliezt kādu 15 000 – 20 000 vietīgu arēnu, tad Rīgas lielākā arēna nu jau konkurē nevis ar Arēnu Rīga, bet par labākajiem ārzemju māksliniekiem, kam būs izvēle starp tādām Z-Eiropas un A-Eiropas pilsētām kā Stokholma, Helsinki, S.ēterburga, Minska. Varšava un Rīga.
Es neapskatīju Latvijas gadījumu no tādiem apstākļiem, kā sporta veida vai komandas popularitāti, rangu, līdzjutēju skaitu, līgas spēku utt..
Bet konstatēju neapgāžamu faktu - ja būs popularitāte gan sporta veidam gan komandai, 10 000 vietīgu arēnu var uzcelt kaut vai 5 lielākajās Latvijas pilsētās un tās visas būs piepildītas katrā spēlē, var celt kaut Sedā vai Iecavā!
paldies par rakstu!!!!
- piemēram, apiets būtisks faktors, kā ekonomiskais pamatojums. Un te jau gana bērnišķīgs kļūst autora apgalvojums: "...bet, ja pagadās uzbliezt kādu 15 000 – 20 000 vietīgu arēnu, tad Rīgas lielākā arēna nu jau konkurē nevis ar Arēnu Rīga, bet par labākajiem ārzemju māksliniekiem, kam būs izvēle starp tādām Z-Eiropas un A-Eiropas pilsētām kā Stokholma, Helsinki, S.ēterburga, Minska. Varšava un Rīga."
Taču fakts ir viens - Rīgā trūkst multifunkcionālas arēna: hokejam, basketbolam u.c. ar izmēru 3000-4000 skatītāju vietas. Savukārt, divas 10.000-nieces priekš Rīgas jau ir perebors un lieka greznība - nespēju iedomāties ar ko tās varētu regulāri aizpildīt... Jau vienu Arena Riga šobrīd nespēj aizpildīt ar pasākumiem, ieskaitot hokeju.
Tik kas un par kādu naudu to varētu celt?
Paņeveža biezi apdzīvotā reģionā. Salīdzinoši netālu ir Kauņa, Šauļi, u.c. pilsētas, starp kurām ir apdzīvots.
Pēdējā rindkopa... runa ir par jaunas halles celtniecību, ne Arēnas renatbilitāti
travelglobep.com
Piemēram, ja Paņevežā notiks kāds lokālāks pasākums, cilvēki nu paņevežas apkārtnes uz to brauks, jo tur ir cilvēki, atšķirībā no d-pils apkārtnes.
Varu papildināt, Latvijas reģionos nav pietiekams skaits maksātspējīgu un ieinteresētu cilvēku, lai celtu šādas halles.
Nē, nu no vienas puses viss ir skaidrs - viņiem noteikti ir izdevīgāk uzbliezt savu halli, lai nav jāčakarējas ar kautkādiem tur "..." pirms katras sezonas par nomas cenu. Un par to vai Rīga var pavilkt divas lielas halles, to jau tikai redzēsim kad tādas būs. Buncis, vairāk kā skaidrs, ka izrāda tikai un vienīgi savas bailes. Jo RD viņiem garantēja diezgan normālu ciparu, turklāt regulāri. Bet basketbols jau paliks iekš Arena Riga un visi tie krievu mega zvaigžņu koncerti arī. Cik saprotu uz RD halli ies tikai viņi paši un pa brīvo laiku īrēs ledu. Mani tas patiesībā apmierinātu! Jo pirmkārt pārdaugava; otrkārt - ap Arena Riga nav īsti pārdomāta infrastruktūra līdz galam.
Paskatieties, kurā vel LAČ komandai ir tāds apmeklējums kā DHK Latgalei.
Vienk. gudri būtu tajā tirgū ieiet, jo pirmais vienmēr kaut ko var cerēt nopelnīt. Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rīga vienk. savus potenciālos komandu līdzjutējus ir izlutinājušas, viņi ir to visu ir vienk. atēdušies.
loģiski, ja sēdēs rokas klēpī salikuši un žēlosies, tad nekas nebūs, bet visādi citādi neredzu nekādas problēmas 2 arēnu būšanai
Un Dinamo vadībai tādi Bunča spriedelējumi par haļļu skaitu Rīgā ir pilnīgi pie vienas vietas - jo viss jau notiek - zeme noskatīta, aptuvens plāns jau ir. Neviens tur neskatīsies, vai Arēnas īpašniekam tas ir izdevīgi vai nav.
drīz jau būs tāpat, kā ar izlasi, labākajos gados brauca 8 štukas uz čempi, tagad 2-3, ģinama apniks pseidofaniem un paliks čupiņa īsto, kas nepiepildīs arēnu tāpat.