Viedoklis: "Dinamo" zaudējumu murgs: kurš un kāpēc vainīgs?
Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo" zaudējis 12 spēlēs pēc kārtas un pie punktiem pēdējoreiz ticis pirms 32 dienām. Vakar demisionēja galvenais treneris Sandis Ozoliņš, kuram bija neizsmeļams uzticības kredīts. Viņš to nebija nopelnījis – tas tika vienkārši iedots. Tāpat kā amats. Tomēr problēmas sakne ir daudz dziļāka.
Uzvar komanda, bet zaudē treneris – Sandis Ozoliņš atļāvās teicienam nepiekrist, tam nepiekrītu arī es, tomēr patiesība ir skarba – nomainīt treneri ir vieglāk nekā visus spēlētājus. Ozoliņš nav galvenais iemesls, kāpēc Rīgas "Dinamo" draud bezcerīga sezona, tomēr ir vairākas tēmas, kuras ir apspriešanas vērtas un kurās jāuzdod jautājumi par viņa pieņemtajiem lēmumiem.
Hokejs ir balstīts uz refleksiem – lēmumi jāpieņem acumirklī. Taču vairākumā un mazākumā laika ir vairāk, līdz ar to treneriem ir vairāk iespēju ieviest savu vīziju. Statistika gan ir nepielūdzama – Rīgas "Dinamo" vairākums (10,9%) ir ceturtais sliktākais līgā, bet mazākumam (75.0%) klājies vēl sliktāk – trešā vieta no beigām.
Neticu, ka komandā nav pieci spēlētāji, kuri varētu vairākumu aizvest līdz rezultatīvam iznākumam, vai četri hokejisti, kuri varētu izturēt divas minūtes mazākumā. Atcerēsimies, ka pasaules čempionātā Latvijas izlasei bija trešais labākais vairākums, kamēr mazākums ilgāku laiku bija starp labākajiem, bet beigās nokrita zemāk.
Pirms spēles pret Vladivostokas "Admiral" rīdzinieki strādāja tikai pie snieguma vairākumā un mazākumā, bet rezultātu tas nedeva. Lūk, pirmais vairākums mačā. Ar ripu jaunpienācējs Nikolajs Žerdevs, labs izvietojums, jo pretinieku vārtus varētu apdraudēt visi četri viņa partneri.
Taču spītīgi atkal un atkal tiek mēģināts nogādāt ripu līdz uz vārtu līnijas esošajam Denijam Kristo. Divas neprecīzas piespēles tiek piedotas, bet trešā beidzas ar ripas izmešanu no zonas. Kaut labāks risinājums būtu piespēles atdošana centrā esošajam spēlētājam vai aizsargam uz zilās līnijas, jo lielāka iespēja, ka piespēle netiks pārtverta.
Otrais uzskates materiāls – mazākumā ielaistie vārti, kad viesi dubultoja pārsvaru, panākot 2:0. Uzmetot aci, varētu padomāt, ka pretinieki izraustījuši Rīgas "Dinamo" aizsardzību, bet patiesībā pirmais attēls uzņemts vien desmit sekundes pēc iemetiena, un pirms tam nav noticis nekas vairāk par piespēli stūrī.
Skaidrs, ka prasmīgiem hokejistiem izmantot haosu pretinieku rindās nesagādā nekādas problēmas – piespēle no stūra līdz zilajai līnijai, rīdzinieki apjukumā mēģina glābt to, kas vēl glābjams, bet Roberts Saboličs (Vladivostokas "Admiral" rezultatīvākais spēlētājs pagājušajā sezonā) labajā malā paliek pilnīgi viens.
Diemžēl haotiskas epizodes gan vairākumā, gan mazākumā ir nevis nejaušības, bet ierastas parādības Rīgas "Dinamo" sniegumā. Kaut paši hokejisti bieži uzsver, ka, lai uzvarētu mačā, reizēm pietiek ar labu spēli nevienādos sastāvos.
Otra lieta, par kuru gribētu pārmest treneriem, ir spītīgā pieturēšanās pie vārtsargu plāna, priekšroku dodot kanādietim Džastinam Pītersam. Pirmkārt, viņam milzīgas problēmas sagādājusi pielāgošanās Eiropas laukumiem. Otrkārt, zaudējumu sērijas vidū viņa ģimenē piedzima dvīņi. Kad pats apgūsti Krievijas āres, bet ģimene ir Kanādā, prāts ne vienmēr grib domāt par hokeju. Un abiem faktoriem sekoja pārliecības trūkums.
Vārtsargs nekad neatteiksies no iespējas spēlēt, tāpēc atbildība gulstas uz treneru pleciem. Viņi ticēja/cerēja/domāja/minēja, ka jāpienāk brīdim, kad Pīterss rādīs to sniegumu, kas no viņa tika gaidīts pirms sezonas. Gaidītais mirklis kā nenāca, tā nenāca, un nav pienācis vēl šodien.
Un šajā brīdī varam pievērsties sastāva komplektācijai. Domāju, neviens nelolo ilūzijas, ka iekļūšanai izslēgšanas spēlēs pietiek tikai ar latviešiem. Pietiktu, ja visi labākie būtu mājās. Labi ārzemnieki allaž bijis Rīgas "Dinamo" panākumu stūrakmens. Kad izdodas izvilkt kaķi maisā, izdodas arī iekļūt Gagarina kausā. Kad tiek šautas tukšas patronas, tad sezonas turpinājums iet secen.
Profesionālā sporta realitāte ir skarba – ja nav snieguma, nav arī līguma. Nežēlīgi, bet ar to ir jārēķinās. Pašlaik pienācīgu sniegumu demonstrē tikai divi uzbrucēji – Denijs Kristo un Brendons Makmilans, kurš it kā ir neredzams, bet spēlē gudru hokeju. Viljams Rens varētu pretendēt uz sliktākā ārzemju aizsarga Rīgas "Dinamo" vēsturē titulu. Lūkass Lesio prot pieturēt ripu, taču tās dabūšana vārtos vai piespēles atdošana nav viņa stiprās puses.
Līdzjutēju aprindās gluži par folkloru kļuvis ģenerālmenedžera Ģirta Ankipāna pirms sezonas teiktais, ka Karls Stolerijs spēlētu NHL, ja vien viņš būtu desmit centimetrus garāks. Kāpēc Stolerijs vairs nav Ziemeļamerikā, ir redzams laukumā, nevis trūkstošajos gabarītos.
Un vairs nav 2000. gads, kad centimetri un kilogrami bija svarīgāki par visu pārējo. Piemēram, Bostonas "Bruins" līdzās milzim Zdeno Hāram spēlē Torijs Krugs, kura augums ir 1,75 metri jeb par pieciem centimetriem mazāk nekā Stolerijam. Un Krugs pagājušajā sezonā savāca 51 punktu.
Pirms pāris gadiem Rīgas "Dinamo" bija latvieši, kuri bija gatavi spēlēt pirmo vijoli un kuri bija pieprasīti arī Krievijas klubu starpā – citas komandas bija gatavas šķirties no prāvām summām, lai tikai viņus iegūtu. Paņemiet komandas sastāvu un godīgi izskaitiet, cik vietēji hokejisti varētu tikt citās KHL komandās. Man izdevās saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Bet pārējie ir tādi, kādi viņi ir. Nepārprotiet, hokejists nav vainīgs pie tā, ka spēlē tik labi, cik māk, bet ar to nepietiek. Vainīgs ir tas, kurš neredz vai negrib redzēt, ka nepietiek. Stājoties amatā, Ģirts Ankipāns teica, ka ir gatavs izaicinājumam. Daļa no darba un tātad arī izaicinājuma ir atbildēšana līdzjutēju priekšā par pieņemtajiem lēmumiem, ja nav rezultāta.
Citā situācijā varētu aizbildināties ar īstermiņa ciešanām ilgtermiņa mērķa labā, bet tā būtu cita situācija. Latvieti vārtos neliek, tribīnēs bieži tiek atstāts aizsargs, par kuru pasaules čempionāta laikā interesējās NHL komandas, bet uzbrukumā līdzi braukā un beņķi silda 18 gadīgs spēlētājs. Tikai ar trenēšanos progresam ir par maz.
Vai pirms sezonas varēja paredzēt, ka Rīgas "Dinamo" piedzīvos 12 zaudējumus pēc kārtas? Nē. Izskatījās, ka leģionāru pulks varētu aizstumt komandu līdz iekļūšanai Gagarina kausā. Realitāte ir daudz skumjāka, un to parāda arī "Arēnas Rīga" tukšās sēdvietas. Gribēja nopirkt kvantitāti un kvalitāti, bet nopirka tikai kvantitāti.
Jāatbild visiem, kuri piedalījās komandas tapšanā, bet labāk taču ir pasapņot. Kā to darīja Juris Savickis, paziņojot, ka mērķis joprojām ir astotā vieta. Situāciju vislabāk raksturoja Krievijas ietekmīgākais insaiders un "Sport-Express" žurnālists Aleksejs Ševčenko: "Kāda cīņa par astotnieku? Būs labi, ja līdz sezonas beigām izdosies savākt vēl astoņus punktus."
+15 [+] [-]
Ir naivi cerēt ka tagad būs baigais rezultāts , ja nav nekāda sastāva normāla.
Tad otrā lieta ir Savickis.
+12 [+] [-]
+7 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ja reiz vajag tik 5 spēlētājus, lai gūtu vārtus, tad kādēļ tā vietā lai sapirktu kaudzi ar lētiem leģionāriem , netika vienkārši meklēti viens, vai divi kas tiešām spēj iemest? Miķelis/ Indrašis jau bija.. vajadzēja kādu klāt, kas spēj uzņemties iniciatīvu un arī iemest. Neiestāstīs ne Ankipāns, ne Sējējs, ka pa Dinamo budžetu nevar nopirkt 3-4 normālus leģionārus, kas spēj iemest, un pārējo aizlāpīt ar vietējiem.. Nu nav tā..
+8 [+] [-]
+10 [+] [-]
Tak paskaties spēlētāju statistiku pēdējos divos, trīs gados
Lucas Lessio - Eliteprospects.com
Karl Stollery - Eliteprospects.com
Danny Kristo - Eliteprospects.com
Brandon McMillan - Eliteprospects.com
Dinamo NEVIENS leģionārs pēdējos 2-3 gados nav izcēlies ar vārtu guvumiem.. Un reti kurš vispār jebkad ir izcēlies ar vārtu gūšanu.. Savāc sastāvu, kas māk nest klavieres, bet aizmirst, ka kādam tās klavieres būtu arī jāspēlē..ja nav orķestra, tad viens pats diriģents (treneris) var vien stāvēt un plātīties..
+11 [+] [-]
Principā sezonu no sezonas tiek darīts viss, lai komanda cīnītos par pēdējo vietu. Un visu šo ilgo pūliņu rezultāts beidzot ir vainagojies panākumiem. Pabiras ir vairākumā, pāris sakarīgi spēlētāji vairs nespēj vilkt komandu. Beidzot ir arī iznīcināta vārtusargu pozīcija un ar viltu iemānīti vecie spēlētāji par trenneriem bez pieredzes komandas vadīšanā vai pat asistēšanā.
Es brīnos, ka šo projektu ir izdevies tik ilgi novilkt. Biju aizrautīgs Dinamo atbalstītājs. Bet nu jau 5+ gadus vairs nesekoju. Šis projekts tiek zemē dzīts un nav pat jēga pirkt kreklu ar kāda spēlētāja vārdu. Ja viņš spēlēs labi - nākamgad tāpat aizies. Ja sūdīgi, - tad nafig man viņa vārdu uz krekla.
[+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Jāsāk ar vārtsargiem.
Ar šo sastāvu varētu savākt vairāk punktus, ja vārtsargi vilktu. Vēlams, kam būtu vismaz 94% atvairīto metienu. Ne Pīters, ne Kalniņš to nevar. Droši vien, ka Kalniņš var būt pat labāks nekā Pīters, taču vienalga savus 94% nesavāktu.
Aizsargi.
KHL reāli atbilst Galviņš. Pārējie it kā labi, bet ne pietiekami, tai skaitā, leģionāri. Uzskatu, ka aizsargam jābūt labam aizsardzībā, gan jādod pienesums uzbrukumā.
Uzbrucēji.
Par labo. Manuprāt, Jevpalovs tīri O.K. jaunpienācējs. Zināmā mērā sezonas sākumā labs bija Indrašis.
Nepatīk.
Nepatīk, ka ne tikai vadošās maiņas nevar iemest, bet nevar arī 3.maiņa un 4.maiņa. Nepatīk arī varākums. Arī aizsargi uzbrukumā varētu labāk nospēlēt (labi, reizēm Pujacam kaut kas izdodas).
Visbeidzot, iespējams, ka dažam labam šie ir spēju griesti. Vienkārši, ka labāk vairs nav iespējams nospēlēt, un būt par līderiem KHL līmenī.
Par komandas mērķi šai sezonai. Nepalikt starp pēdējām 3 KHL komandām līgas kopvērtājumā. Lai nebūtu Medvesčak liktenis.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Protams, arī aizsargiem jābūt labiem. Galviņš - labākais! - izkrita pašā sākumā, ar pārējiem iet kā pa viļņiem - kādu spēli labi nospēlē viens, citu - otrs, vēl kādu - cits, bet reti gadās, ka visa aizsargu līnija nospēlē ne tikai labi, bet kaut vai apmierinoši. Un šādos gadījumos parasti vārtsargs vai uzbrucēji savukārt neizdara savu darbu līdz galam, un līdz ar to rezultāta tāpat nav...
Bet visvairāk problēmu sakrājies uzbrukuma līnijā. Kaut gan pirmssezonas spēlēs viss izskatījās cerīgi. Taču Miķeļa trauma jau pirmajā mačā, problēmas ar veselību arī Galjardi, Gilisam un citiem iespēlēto mehānismu izjauca (arī Ozo to uzsvēra), un pamazām viss pajuka. Sezonas sākumā vēl turēja Indrašis, Kristo, arī Lesio šo to iemeta (pirmajā izbraukuma tūrē, no kuras atbraucām ar 5 punktiem), bet, tiklīdz viņi apklusa, apstājās arī viss uzbrukums un sākās duča zāģu murgs... Trūka līderu, kas varētu uzņemties vadošās lomas uzbrukumā. Uzaicinātie legi izrādījās uz to nespējīgi, bet pašu čaļi arī nespēja palīdzēt - kuriem vēl viss priekšā, bet citiem jau acīmredzot spēju griesti... Pietrūkst tāda džeka kā Dārziņa! Ļoti iespējams, ka arī Sprukts spētu izdarīt vairāk nekā esošie.
Kaut gan sastāvs uz papīra bija pietiekami labs, lai neko tādu nepieļautu, un arī neraugoties uz visai neizdevīgo kalendāru. Negribu neko pārmest Ozo, bet viņa un citu treneru pieredzes trūkums (ja vēl būtu pieredzējuši asistenti!) noteikti piesummējās klāt kā papildu faktors. Bet nu lai Ankipānam izdodas šo neveiksmju joslu lauzt, lai komanda atgūst pārliecību un savu spēli! Par mērķiem runājot, vispirms būtu labi, ja izdotos atsākt uzvarēt, bet nu par play-off nav jēgas runāt, lai ko Savickis pļurkst. Galvenais ir nepalikt starp pēdējām trim un uzrādīt labākus rezultātus nekā pagājušajā sezonā. Desmitnieks R konferencē jau būtu ļoti labi!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]