Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:844, Did:0, useCase: 0

Pirms 50 gadiem – Rīgas "Dinamo" pirmā virsotne ar Viktoru Tihonovu

Anatolijs Kreipāns
Anatolijs Kreipāns

Pirms 50 gadiem – Rīgas "Dinamo" pirmā virsotne ar Viktoru Tihonovu
Viktors Tihonovs pirms 50 gadiem guva savu pirmo panākumu ar Rīgas "Dinamo".

Ne tieši šajā dienā, bet apmēram ap šo laiku – 1970.gada pavasarī – Rīgas „Dinamo” hokeja komanda sasniedza savu pirmo virsotni galvenā trenera Viktora Tihonova vadībā. Pirms 50 gadiem komanda uzvarēja PSRS čempionāta 2.līgas Rietumu zonā. Šķiet, kas gan tur īpašs – uzvara 2.līgā. Nesakiet vis – tajā laikā tas jau bija kaut kas.

Pirms jaunā galvenā trenera ierašanās Rīgas „Dinamo” bija noslīdējis līdz pēdējai 12. vietai 2.līgas Rietumu zonā. 44 spēlēs bija tikai 6 uzvaras un 3 neizšķirti, toties tika piedzīvoti 35 zaudējumi. Pirmajā Viktora Tihonova sezonā – 1968./1969.gada čempionātā – rīdzinieki pakāpās uz 3.vietu. Līdz Rietumu zonas uzvarētājiem Jaroslavļas „Torpedo” hokejistiem bija patālu – 16 punkti, taču jau 1969.gadā septembrī Viktors Tihonovs publiski paziņoja, ka jaunajā sezonā komandai ir tikai viens uzdevums – 1.vieta un iekļūšana 1.līgā. Komandas kodols saglabājās gandrīz viss (aizgāja Andris Ansveriņš, Kārlis Apsītis, Aleksandrs Smahtaļins un Verners Spāde), bet atnāca divi 2.līgas līmenim ļoti labi uzbrucēji – Valerijs Lomakins no Kirovočepeckas „Olimpijas” un Vjačeslavs Malovs un Jaroslavļas „Torpedo”. No RVR komandas tika iesaistīts Valerijs Knirks. Valeriju Odincovu uzaicināja uz PSRS junioru izlases treniņiem – no 2.līgas kluba! Tas laikam arī uzskatāmi liecina par to, ka tika pastrādāts iepriekšējā sezonā. Dinamiešu rezultāti pirmssezonas turnīros bija dažādi, bija tikai 4:6 zaudējums vienam no padomju hokeja grandiem Maskavas „Dinamo” un 7:2 uzvara pār Saratovas „Kristālu”, kas aizvadītajā sezonā bija 15.spēcīgākā komanda valstī, bija arī neveiksmīgākas spēles un jaunās sezonas sākums tika gaidīts ar patīkamu neziņu – vai patiešām Tihonova pārliecībai ir iemesls un komanda var uzvarēt 2.līgā?

Jaunā sezona bija īpaša ar būtiskām pārmaiņām spēles noteikumos – proti, tika atļauts pielietot spēka paņēmienus visā laukumā. Līdz tam to drīkstēja darīt tikai savā zonā. Vārtsargi tajā sezonā Rīgas „Dinamo” bija Anatolijs Micītis un Mihails Vasiļonoks, aizsargi – Valerijs Odincovs, Vjačeslavs Nazarovs, Aleksandrs Stebļins (vēlākais Krievijas hokeja federācijas prezidents, Krievijas izlases ģenerālmenedžeris 1998.gada ziemas olimpiskajās spēlēs), Juris Liberts, Juris Liepiņš, Jevgeņijs Krivonogovs, Sergejs Gorlovs (sastāvā vēl netika) un Valerijs Knirks, uzbrucēji – Anatolijs Kršeminskis, Valerijs Lomakins, Andris Hendelis, Anatolijs Kuzņecovs, Vjačeslavs Malovs, Mihails Deņisovs, Vasilijs Gurevičs, Pjotrs Vorobjovs, Aleksandrs Klinšovs, Helmuts Balderis, Haralds Vasiļjevs, Gunārs Krastiņš, Edmunds Vasiļjevs un Valerijs Novikovs.

Pirmajās divās spēlēs – toreiz bija tā sauktās sapārotās spēles, kad komandas divreiz pēc kārtas spēlēja savā un pretinieka laukumā – ar 9:2 un 5:1 tika pārspēts Kuibiševas SKA. Gada beigās rīdzinieki jau bija diezgan pārliecinoši līderi un līdzjutēju interese par komandas spēli auga ģeometriskā progresijā. No Miķeļa Rubeņa grāmatas „Sešas sezonas”: „1969.gada decembra beigās, kad Rīgā viesojās Ļeņingradas „Dinamo” (viens no galvenajiem rīdzinieku konkurentiem – A.K.), lielais hokejs Latvijas galvaspilsētā sita augstu, īstu devīto vilni. Kaut kas neiedomājams! Hokeja cienītāji rindu pie stadiona kasēm ieņēma ap četriem rītā, kurinot ugunskurus.” Viens no galvenajiem konkurentiem tika pārspēts ar 9:1 un 3:1. Spēles toreiz notika vēl „Daugavas” stadiona atklātajā hokeja laukumā un stiprā salā 1970.gada janvārī uz maču ar Čerepovecas „Šeksna” atnāca 4000 skatītāju.

Pirmajās 18 spēlēs rīdziniekiem bija tikai uzvaras, pirmais punkts tika zaudēts Dņeprodzeržinskā – 3:3, bet tad Podoļskā tika piedzīvots pirmais zaudējums čempionātā – 2:4. Pēdējās desmit spēlēs vajadzēja iegūt tikai pusi no punktiem, lai uzvara būtu kabatā un ceļazīme uz 1.līgu rokā, taču uzvaras tika gūtas deviņās no šīm desmit spēlēm. Dņeprodzeržinskā, lai varētu aizvadīt spēli, ugunsdzēsēji nosūca ūdeni, savukārt Glazovā nācās spēlēt 39 grādu aukstumā un hokejisti pārmaiņus devās uz ģērbtuvēm, lai ar karstu ūdeni sildītu kājas. Šādi un tamlīdzīgi 2.līgas „jaukumi” atklātajos laukumos palika aiz muguras.

Rīgas „Dinamo” 44 spēlēs guva 41 uzvaru, vienreiz spēlēja neizšķirti un tikai divreiz zaudēja – 83 punkti. Vārtu starpība – 316 pret 85! Salīdzinājumam: otrajā vietā palika Ļeņingradas „Dinamo”, kas ieguva 63 punktus un kam vārtu attiecība bija 255-148. Visvairāk vārtu Rīgas „Dinamo” labā tajā sezonā guva Kršeminskis – 42. Lomakinam bija 41, Hendelim – 34, Kuzņecovam – 33, Malovam – 29, Deņisovam – 27, Gurevičam – 21, Vorobjovam – 18 vārtu. Nākamais labākais uzbrucējs Latvijas hokeja vēsturē Balderis, kuram tad bija vēl tikai 17 gadu (18 palika vasarā), guva 12 vārtus.

Vārtsargs Mihails Vasiļonoks:
- Iepriekšējā sezonā pirmais numurs vārtos bija Micītis, bet nākamajā sezonā mēs jau spēlējām gandrīz pārmaiņus. Es tomēr biju par 7 gadiem jaunāks un Tihonovs sāka lielāku uzvaru likt uz mani. Čempionāta vidū jau bija skaidrs, ka uzvarēsim. Dņeprodzeržinskā spēlējām lietū, tas bija hokejs ūdenī un tieši tur zaudējām pirmo punktu – 3:3. Tihonovs bija nikns. Tālāk braucām ar vilcienu un centāmies ātrāk nolikt savas mantas, lai var pazust no trenera acīm. Nopietna sapulce bija tik un tā un brāzienu dabūjām. Likās, ko tur īpaši pārdzīvot, esam taču tik un tā pārliecinoši līderi, bet tāds bija Tihonovs. Viņš jau pirms sezonas paziņoja, ka mērķis ir tikai pirmā vieta, viņš mācēja pārliecināt, ka varam to paveikt, sākām uzvarēt, sākām paši ticēt, ka varam uzvarēt un tikt 1.līgā.

Uzbrucējs Anatolijs Kuzņecovs (guva 33 vārtus):
- Mēs ļoti labi pastrādājām Kandavā un bijām pārāki par visiem fiziskajā sagatavotībā. Ne tikai apspēlējām, bet arī noskrējām visus. Tehnisko meistarību pirms sezonas izkopām sporta zālē uz dēļu grīdas. Darbojāmies gandrīz visu dienu – fiziskie treniņi, tehnika... Sanāca pilna un smaga darba diena. Tas nesa augļus. Trešā vieta iepriekšējā sezonā pacēla pārliecību, jutām, ka esam pavisam cita komanda un ir pavisam cita spēle. Visa pamatā bija smags darbs. Mēs Tihonovam bijām kā tādi izmēģinājuma trusīši, viņam tā bija ideāla vieta, kur pārbaudīt un īstenot savas idejas, viņš savu aizrautību prata „iepotēt” arī komandai. Pie mums uz Kandavu pat speciāli brauca dakteris no Maskavas, lai pēc treniņiem ņemtu asins analīzes, lai Tihonovs zinātu, par cik vēl var palielināt slodzi.

Aizsargs Vjačeslavs Nazarovs:
- Treneris Tihonovs ieradās no Maskavas „Dinamo” ar lielām ambīcijām un pārpilns ar idejām, viņam tā bija pirmā pieredze galvenā trenera amatā un viņam šeit bija pateicīga augsne darbam. Viņam gan nebija īsti priekšstata, kas ir 2.līga... Pirmajā sezonā viņš to saprata un jau zināja, kas jādara, lai uzvarētu. Notika vērtību pārvērtēšana arī pašiem spēlētājiem. Nopietnāko konkurentu rindās bija daži pieredzējuši un meistarīgi hokejisti, kuri dažādu iemeslu dēļ nenoturējās augstākās līgas klubos, bet mums pirmajā sezonā tieši tādu spēlētāju pietrūka. Pirms 1970.gada sezonas atnāca Malovs no Jaroslavļas un Lomakins no Kirovočepeckas, kurš manā skatījumā bija potenciāli talantīgāks un spēcīgāks par savu slaveno novadnieku Aleksandru Maļcevu, taču viņam pietrūka uzņēmības un mērķtiecības, arī ar tā saukto sportisko režīmu viņš neprata sadzīvot... Abi šie meistari krietni pastiprināja mūsu sastāvu, krietni progresējuši bija visi vietējie spēlētāji, jaunie hokejisti, kā arī tie, kas bija atnākuši jau pirms iepriekšējās sezonas. Plus Tihonova jauninājumi, viņa prasīgums un prasme pārliecināt. Tas viss kopā arī deva pārliecinošu uzvaru.

1970. gada 15.aprīlī tika nodota ekspluatācijā Rīgas Sporta pils Krišjāņa Barona ielā 75. Šo adresi no galvas zināja hokeja līdzjutēji ne tikai Rīgā. 5.septembrī dinamieši Sporta pils atklāšanas spēlēs tikās ar augstākās līgas komandu Čeļabinskas „Traktoru” – 5:4 uzvara mums un 5:4 uzvara viesiem. Hokeja vēsturē tika atšķirta jauna lappuse, taču tas jau ir cits stāsts.

  -4 [+] [-]

, 2020-04-22 11:50, pirms 2 mēnešiem
Mums vajag Krievu speciālistu mūsējie nevelk
Slēpts komentārs: rronijs

 +10 [+] [-]

, 2020-04-22 12:41, pirms 2 mēnešiem
rronijs rakstīja: Es domaaju ja labu naudu piesoliis Tihonovam, vinjsh vareetu atgreizties trenet dinamo
Tur vajadzētu ļoti labu naudu piesolīt Tihonovam. Patiesībā, tik lielu, ka tā spēs viņu atgriezt no aizsaules...

  +1 [+] [-]

, 2020-04-22 14:12, pirms 2 mēnešiem
rronijs rakstīja: Es domaaju ja labu naudu piesoliis Tihonovam, vinjsh vareetu atgreizties trenet dinamo
Viņš atrodas jau kādu laiku citā dimensijā savos 90 gados

  -4 [+] [-]

, 2020-04-22 15:08, pirms 2 mēnešiem
Znaroks labi pieprot Tihonova treniņu stilu, pie tam, ne tikai fizisko, bet arī to uzlikt uz ledus. Un protams, ka blakām vajag Vītoliņu, lai fizisko pārākumu pakārtotu tehniskajam un taktiskajam rezultātam.
Un pats Znaroks teica, ka ir gatavs RD strādāt par puscenu, kas būtu ap 500000$ sezonā. Pieskaitam Vītoliņa 250000$ + pārējais tehniskais personāls, gadā būtu 1mio$ par ļoti labu treneru korpusu. Un ja vēl līgums ir ilgtermiņa, tad arī ir vērts attīstīt vietējo hokeju sistēmu, kuras audzēkņi tiktu RD galvenajā komandā, un pēc tam arī NHL.

  +2 [+] [-]

, 2020-04-22 15:22, pirms 2 mēnešiem
specha rakstīja: Viņš atrodas jau kādu laiku citā dimensijā savos 90 gados
savu rižskoje ģinama Tihonovs varēs atkal pieskatīt, kad šis gazprom projekts aizies pa skuju taku

  +4 [+] [-]

, 2020-04-22 17:00, pirms 2 mēnešiem
Un tad atnāca Juris un sa.irsa visas Rīgas "Dinamo" tradīcijas un vēsturi.

  +3 [+] [-]

, 2020-04-22 17:14, pirms 2 mēnešiem
Tas Jums nebija nekāds e-sports.... Tie bija veči.... Bet cik gan te ir tādi kas atceras tās sezonas. 69/70,70/71.

  +3 [+] [-]

, 2020-04-22 20:19, pirms 2 mēnešiem
andis88 rakstīja: Tas Jums nebija nekāds e-sports.... Tie bija veči.... Bet cik gan te ir tādi kas atceras tās sezonas. 69/70,70/71.
1969.gadā sāku mācīties Olaines 35.PPTV un tad uz hokeju bieži laidu un protams arī uz Daugavas mačiem futbolā.

  +4 [+] [-]

, 2020-04-22 21:08, pirms 2 mēnešiem
Mani,mazu puiku tēvs pirmo reizi aizveda uz hokeju 1969.g. janvārī.Bija PSRS kausa izcīņas spēle,kurā Dinamo spēlēja ar augstākās līgas komandu Gorkijas Torpedo.Bija ļoti auksts laiks,mani pamatīgi saģērba-kājās filči,mugurā kažoks,aizsēja muti ar šalli.Atceros,ka tribīnes bija ļoti pilnas.Mūsējie turējās labi tomēr beigās zaudēja tikai pagarinājumā-4-5.Tā no tiem laikiem sekoju mūsu komandas spēlēm.

     [+] [-]

, 2020-04-22 22:29, pirms 2 mēnešiem
Vai būs turpinājums šai tēmai? Mani visvairāk interesē tie gadi, kad pats aktīvi sāku vērot Veco Labo Rīgas Dinamo, sākot apmēram no 70.to pašām beigām

     [+] [-]

, 2020-04-22 22:31, pirms 2 mēnešiem
Vabūt ir arī kādi videomateriāli no tiek laikiem saglabājušies?

     [+] [-]

, 2020-04-22 23:02, pirms 2 mēnešiem
archdevil , 15:08, pirms 8 stundām
Znaroks labi pieprot Tihonova treniņu stilu, pie tam, ne tikai fizisko, bet arī to uzlikt uz ledus. Un protams, ka blakām vajag Vītoliņu, lai fizisko pārākumu pakārtotu tehniskajam un taktiskajam rezultātam.
Un pats Znaroks teica, ka ir gatavs RD strādāt par puscenu, kas būtu ap 500000$ sezonā. Pieskaitam Vītoliņa 250000$ + pārējais tehniskais personāls, gadā būtu 1mio$ par ļoti labu treneru korpusu. Un ja vēl līgums ir ilgtermiņa, tad arī ir vērts attīstīt vietējo hokeju sistēmu, kuras audzēkņi tiktu RD galvenajā komandā, un pēc tam arī NHL.

Ja Znaroks ko tādu teica, tad tajā brīdī kad bija bez darba
Zinu, ka vińš apzināti galvu cilpā neliks šobrīd un ar mazbudžeta komandu nestrādās
Pat sēžot bez darba vińš atteica naudīgus piedāvājumus, piem. dzimtajai Čelabinskai, Sibirj utt