Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:844, Did:0, useCase: 3

Matulis prāto: par Skudru, hokeja ripām un dzīvi

Jānis Matulis
Jānis Matulis

Matulis prāto: par Skudru, hokeja ripām un dzīvi
Pēteris Skudra. Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Rīgas “Dinamo” jauno galveno treneri Pēteri Skudru esmu sastapis viņa dzīves dažādos posmos. Kā jauno daudzsološo vārtsargu, kurš PSRS jauniešu izlases sastāvā dabūjis Eiropas U-18 sudrabu, kā “Pārdaugavas” pirmo vārtsargu un Latvijas izlases otro vārtsargu 1993. gada pasaules C grupas un 1994. gada pasaules B grupas čempionātos. Ieskaitot Pētera pagalam neveiksmīgo debiju 1997. gada pasaules čempionātā Turku. Tad uz desmit gadiem Skudra pazuda no Latvijas izlases orbītas, atgriežoties 2007. gadā Mežaparkā pie Znaroka. 2009./2010. gadā bijām pat konkurenti/kolēģi – Pēteris ar Armandu Puči analizēja “Dinamo” spēles “Viasat”, mēs ar Dāvidu Ernštreitu aizpildījām pauzes starp trešdaļām Latvijas Televīzijas kanālā. Nu jau astoņus gadus atkal esam pretējās pusēs, pēdējos sešus gadus Skudram esot galvenajam trenerim Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, pērn – Čeļabinskas “Traktor”. Teikšu, kā ir: ar Skudru “Dinamo” galvenā trenera amatā žurnālistiem garlaicīgi nebūs.

Pēteris, kurš izsitās līdz NHL
Par vārtsargiem jau bieži saka, ka viņi nav normāli. Skudra šajā ziņā nav izņēmums un man liekas, ka viņš intervijās šad tad pat provocē žurnālistus. Nu kurš gan viņam prasīja teikt, ka jūtos kā krievs. Jā, Pēteris tāpat kā es, ir dzimis PSRS, bet man nekad nav ienācis prātā tāpēc teikt, ka jūtos kā krievs. Kaut man tāpat kā Kārlim Skrastiņam patīk krievu mūzika... Tā kā Skudra ir dzimis pirms PSRS sabrukuma, viņam varētu nebūt bijis grūti dabūt Krievijas pasi – par to intensīvi runāja laikā, kad viņš spēlēja ACSK.

Ja analizējam Skudra vārtsarga karjeru, viņam vienmēr priekšā bijis kāds vecāks vai spēcīgāks konkurents. PSRS U-18 izlasē tas bija Nikolajs Habibuļins (bez komentāriem), Rīgā – Arturs Irbe, Sergejs Naumovs, Sergejs Poļakovs, Vadims Ņikitins, turpat blakus – Andrejs Zinkovs un Juris Klodāns. Diezgan spilgti atceros Skudras spēli Latvijas U-20 izlases vārtos tajā nelaimīgajā turnīrā, kad Latvijas juniori Sporta pilī ar 1:2 piekāpās Ukrainai, netiekot uz junioru C grupu. Arī pārspēlē par atjaunotās Latvijas pirmo čempiona titulu 1992. gada pavasarī pret “Ķekavu” Pēteris “Pārdaugavas” junioru vārtos dižus brīnumus nerādīja, zaudējot ar 6:8. 1992./1993. gada sezonā viņš beidzot bija pirmās “Pārdaugavas” pirmais vārtsargs (Irbe – NHL, Ņikitins un Naumovs – Krievijā), 28 spēlēs vārtos ielaižot 79 ripas. Pēc gada atgriežoties Rīgā Naumovam (32-91), Skudra atkal kļūst par otro (15-46), arī 1993. un 1994. gada pasaules čempionātos viņš ir aiz Naumova muguras. 1994. gada vasarā, esot vēl līgumam ar “Pārdaugavu”, Skudra un vēl trīs bijušie pārdaugavieši ar līgumiem aizbrauc uz ASV, izpelnoties apzīmējumu “Pārdaugavas bēgļi.”

Skudras gaitas ASV ir labi pārskatāmas viņa CV – vispirms tie ir Centrālās Hokeja līgas (CHL) un Austrumkrasta Hokeja līgas (ECHL) klubi Memfisā, Grīnsboro, Ēri un Džonstaunā, bet uz 1997. gada pasaules čempionātu Pēteris ierodas ar AHL pierakstu – Hamiltonas “Bulldogs”: 32 spēles, 88,9% atvairījums, ik spēlē zaudēti 3,75 vārti, nekas sevišķs. Irbe uz pirmajām spēlēm netiek, bet treneru izvēle debijas mačā pret ASV ir Skudra. 25 minūtes 8 sekundes – 1:3, un Pēteris tiek nomainīts pret Klodānu. Kāpēc? Latvijas izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs: “Skudru nomainīju tādēļ, ka viņam ir veca mikrotrauma, bet es diemžēl par to uzzināju tikai Somijā...” Pats laukumā klāt nebiju, tāpat kā ģerbtuvēs pēc spēles, bet zinātāji teic, ka skarbus vārdus Skudram adresējuši komandas kapteinis Oļegs Znaroks, Andrejs Maticins un droši vien arī Beresņevs. Nākamajās spēlēs pret Itāliju (4:5) un Kanādu (3:3) vārtus sargā Klodāns, bet uz ceturto maču ar Zviedriju (1:1) klāt jau ir Irbe un, ja ir Irbe, tad taču mums vairāk nevienu nevajag... Un Skudra uz desmit (!!) gadiem apvainojās, te apsolot Haraldam Vasiļjevam un Kurtam Lindstremam, ka būs, bet pēcāk vairs neceļot tālruņa klausuli.

Desmit gadu laikā Skudra nekomunicē ar Latvijas žurnālistiem, pat tad, ja kāds speciāli ieradies pie viņa Krievijā. Desmit gadu laikā ir gana daudz mēģinājumu dabūt Skudru uz Latvijas izlasi, bet Pēteris ierodas tikai 2007. gadā pie Znaroka, tomēr savainojums viņam liedz spēlēt 2007. gada pasaules čempionātā Maskavā. Pēc 1997. gada čempionāta Arturs Kupaks pateica, ka nekad vairs nespēlēs pie Beresņeva, bet Skudras aizvainojums bija vēl dziļāks. Vai Skudra Turku un Tamperē bija pelnījis šādu attieksmi? Nezinu. Žurnālists ne visur var būt klāt. Bet! Pirmajā reportāžā no Turku avīzē “Diena” pats rakstu: “Izlases doktors Jānis Kvēps izteicās, ka visi spēlētāji ir gatavi debijai A grupā. Tikai Andrejam Maticinam lidmašīnā mazliet savilkts kakls, bet Pēterim Skudram sāp roka.” Vai treneri, arī Māris Baldonieks, nezināja par Skudras traumu? Te jāpiebilst, ka vēl no vecā “Dinamo” laikiem nopietna trauma skaitījās tikai tāda, ja kāds loceklis vairs nebija klāt. Ja Skudra to būtu pateicis Beresņevam, droši vien, ka vārtus pret ASV (4:5) jau no pirmās minūtes sargātu Klodāns. Bet atmosfēra pirms debijas A grupā bija saspringta un nokaitēta, bet te viens, kuram jāglābj Latvija, spēlē ar savainotu roku. Nerokoties pārāk dziļi arhīvos kā Lato Lapsam, tomēr Skudras karjerā jau pirms tam bijis vismaz viens dīvains mačs – 1994. gada februārī Rapersvīlā pret Somiju. Pēc pirmās trešdaļas spēlē pret Somiju (0:2), tiekot Naumova vietā un ielaižot četras ripas, Pēteris bijis ļoti neapmierināts: “Kāpēc jūs mani grūžat zem tanka?”

Šā vai tā, bet 1997. gada rudenī Skudra jau bija Pitsburgas “Penguins” vārtos, kopā četros dažādos NHL klubos (“Sabres”, Bruins”, “Canucks”) aizvadot gandrīz 150 spēļu (147), ar Pitsburgu (1) un Vankūveru (2) aizvadot trīs spēles arī Stenlija kausā. 30 gadu vecumā viņš atgriežas Krievijas superlīgā, spēlējot Voskresenskas “Himik”, Kazaņas “AK Bars”, Maskavas ACSK un Novokuzņeckas “Metallurg”.

Šķiet, tas bija kaut kad 2010. vai 2011. gada rudenī, kad Skudra uz ilgāku laiku bija pazudis no redzes loka. Rīgā mēļoja, ka kaut kur Piemaskavā esot nošauts: aizņēmies naudu no bandītiem un neesot varējis atdot... Par laimi tās izrādījās tikai baumas, bet māja Mežaparkā gan tikusi zaudēta. Savā pirmajā komentēšanas gadā Skudra mazliet izmēģināja arī veikmi kā hokejistu aģents. Viņš Jurim Savickim bija pierunājis “Dinamo” paņemt Taileru Arnasonu – talantīgu uzbrucēju, kurš ārpus laukuma bija bez jebkādas disciplīnas. Toreiz Skudras konkurenti pat bija gatavi nākt klajā ar paziņojumiem presē par Pētera nekorekto rīcību (un vēl šo to!), bet beigās viss izčkāstēja, arī Savicka padomnieka amats.

Parakstot līgumu ar Skudru, Savickis izteicies, ka Pēteris ir izcils treneris. Nezinu, katram var būt savs viedoklis, bet neko izcilu kā galvenais treneris KHL viņš vēl nav izdarījis. Turklāt strādājot ar komandām, kuri budžeti ir lielāki nekā Rīgā. Ar “Torpedo” visus piecus gadus tikts Gagarina kausā, taču kā likums – zaudējums pirmajā kārtā. Pirmajā gadā (2013./2014.) ar 3-4 pret “Salavat Julajev”, pēc tam ar 1-4 pret SKA. 2015./2016. gadā pieveikts Helsinku “Jokerit” – 4-2, bet 1-4 pret CSKA. Tad ae 1-4 zaudēts Maskavas “Dinamo”, bet pēdējā sezonā ar 0-4 “Lokomotiv”. Gagarina kausā “Torpedo” pirmajā kārtā vienmēr bija zemāks numurs nekā konkurentiem – 5. Austrumos, 7., 7., 6. un 5. Rietumos. Ņemot vērā, ka KHL pēc sezonas taisa kopvērtējuma tabulas, tādu uztaisīsim arī mēs.

Sezona"Torpedo”“Dinamo”
2013./.2014.11.v.12.v.
2014./.2015.12.v.21.v.
2015./2016.8.v.23.v
2016./2017.10.v.28.v
2017./2018.11.v.26.v.

Pērn, kad pēc 27 spēlēm “Traktor” ar 22 punktiem bija priekšpēdējā vietā (11.) Austrumos, Čeļabinskas klubs 2. novembrī Skudru atlaida. Pirms tam viņš bija atteicies no “Dinamo” trenēšanas.

Krievijas medijos Skudras lielākais kritizētājs ir divkārtējais olimpiskais čempions Aleksandrs Koževņikovs. Kādas izveidosies Skudras attiecības ar Latvijas presi? Skaidrs, ka spēles laikā Pēteris ir emociju kamols un tiem, kas ir kopā ar viņu, nav viegli. Spēles stils? Superracionāls forčekings. Kur galvenais ir skriešana. Novēlēsim Pēterim veiksmi!

Lai jums būtu labāks priekšstats par Skudru, piedāvāju fragmentu no intervijas “Sporta Avīzē” 2009. gada septembrī.

Nevis skudra, bet vērsis
Pēc 1997. gada pasaules čempionāta Turku, kur Pēteris SKUDRA, spēlējot ar savainotu labo roku, pirmajā mačā ar ASV (4:5) 25 minūšu 8 sekunžu laikā Latvijas izlases vārtos ielaida trīs ripas, vārtsargs ar Latvijas presi nerunāja. Pat kolēģiem, kas speciāli bija braukuši uz Krieviju, Pēteris intervijas atteica. Nu Pičs ir žurnālistu kolēģis, un izskatās, ka mēlē kaulu viņam nav.

- Neesmu tevi, Pēteri, kādu laiku redzējis. Pēdējās ziņas, kuras par tevi lasīju, – nodarbojoties ar vafeļu biznesu.
– Drusciņ. Cenšos būt aktīvs un uzturēt sevi labā formā, neslinkot. Visu kaut ko pamazām daru – pēdējā laikā nopietnāk sāku nodarboties ar hokeja aģenta biznesu. Visās malās ir daudz paziņu, zinu arī daudzus spēlētājus. Kamēr pats spēlēju, daudzi jau tad prasīja palīdzēt, bija sakari Krievijā. Tagad kļūst arvien populārāk no Amerikas un Eiropas braukt spēlēt uz Krieviju. KHL ir viena no līgām, kur prot spēlēt hokeju un vismaz pagaidām arī maksā. Tāpēc drusciņ esmu pievērsies hokeja aģenta darbam. Pamazām iesāku, paskatīšos, vai man šis darbs patīk, un tad jau redzēs.

- Vafeļu biznesā vēl esi, vai vairs neesi?
– Minimāli. Man ir labs draugs, kurš ar to nodarbojas un kuram pieder šis bizness. Es drusciņ tikai palīdzu.

- Vīriešiem komplimentus neizsaku, bet jūs ar Armandu Puči "Viasat" hokeja reklāmā esat gandrīz kā divi pleiboji...
– (Smejas). Līdz pleibojam tur tālu, tad vismaz vēl vajadzēja izģērbties. Bet paldies par komplimentu. Visu mūžu esmu trenējies un ievērojis visādas diētas un režīmu, arī tagad ir ierasts kaut ko darīt, un mana diena sākas ar sporta zāli vai peldbaseinu. Enerģija ir, un uz vietas nosēdēt nevaru.

- Tu jau vēl esi arī jauns!
– Samērā jauns. Kamēr ir enerģija, darīšu visu, ko vien var, lai turētu sevi labā formā.

- Ko spēlē? Hokeju, golfu vai varbūt riču raču?
– Nedaudz spēlēju tenisu, diezgan daudz peldu. Peldēšana ir viens no labākajiem sporta veidiem. Tas sevišķi noderēja, kad atkopos no ceļgala un muguras traumas. Tā ir labākā rehabilitācija un viens no labākajiem veidiem, kā sevi uzturēt tonusā. Eju arī uz sporta zāli. Daudz patīkamāk cilāt svara stieni, ja to dari sev par prieku un nevis ar fantastiskām slodzēm, kad ir grūti un sāp. Kad pats vari visu kontrolēt, tas sagādā lielāku prieku. Vasarā ļoti daudz spēlēju volejbolu, basketbolu, no futbola atturos ceļgala traumas dēļ, pa reizei izeju arī uz ledus, pastāvu vārtos.

- Kur tu stāvi vārtos? Varbūt “Kaļķu vārtos”?
– Pēdējās pāris reizes tas notika Sporta akadēmijā.

- Kas tie par čomiem, ar kuriem kopā spēlē?
– Ir pāris uzņēmēju, arī bijušie hokejisti. Nāca arī Oskars Bārtulis, Mārtiņš Karsums, Kārlis Skrastiņš, kad viņi Rīgā gatavojās sezonai.
- Un tu joprojām lien vārtos?

– Ja eju uz ledus, obligāti – vārtos.

- Pag, Pēteri! Varbūt tev jāuztrenējas tik labi, lai brauktu uz Vankūveras spēlēm?
– Es tur jau esmu spēlējis – "Canucks" vienībā... Latvijas izlasei vārtsargu pietiek, un uz Vankūveru es aizbraukšu tāpat. Dzīvot līdzi hokejam un paskatīties olimpiskās spēles. Ļoti nopietni jātrenējas, lai es tagad spēlētu izlases kvalitātē. Man to neļauj traumas, kuru dēļ es beidzu profesionāļa karjeru.

- Vai mēs tevi drīkstam mazliet izģērbt? Parādi labo plecu! Ja nekļūdos, tieši tas tev Rīgā allaž leca ārā.
– Jā, pleca operācija tika uztaisīta jau astoņpadsmit gadu vecumā. Bet fotografēt labāk vajag muguru.

- Cik tev starp lāpstiņām smuka skudra!
– Traumu karjerā bijis daudz, no visām diezgan veiksmīgi esmu piecēlies, bet ceļgala trauma, kas man neļāva pēdējos divus gadus spēlēt... No kreisā ceļgala abām pusēm tika izņemts menisks, pusotra gada laikā celi tīrīja piecas reizes, bija grūti un vairs nevarēju izturēt slodzi. Tikai tāpēc arī beidzu profesionālo karjeru 34 gadu vecumā.

- Vārtsargam bērna vecums tas gluži vairs nav, bet...
– Fiziski jutos lieliski un gribēju vēl spēlēt. Emociju līmenis man ir diezgan augsts, citādāk es nemaz nemāku spēlēt. Vai nu spēlēju, vai neeju laukumā, uz puslodzi nemāku un sevi taupīt neprotu. Tā kā gribēju spēlēt, bet vairs nevarēju, man tas bija diezgan viegls lēmums – līgums vēl bija, ar Novokuzņeckas "Metallurg" biju aizvadījis pirmssezonas treniņnometni, nospēlējis pāris pārbaudes mačus. Divas dienas pirms komandai vajadzēja samaksāt lielo nodokli par vārtsargu ārzemnieku – gandrīz pusmiljonu dolāru, sapratu, ka nebūs riktīgi nostādīt komandu tādā situācijā, lai tā samaksā, bet es spēlēt nevaru. Man tas bija diezgan viegls lēmums – beigt hokejista karjeru.

- Varbūt vajadzēja ar komandu vienoties – tev ceturtdaļmiljona no nodokļa, un tu viņus tad nepiečakarē...
– Variantu, kā to izdarīt, bija daudz, bet karjeras beigās negribēju nodarboties ar nesmukām lietām, jābeidz vienmēr ir smuki.

- Tev joprojām kaujas svars.
– Jā, 83 kilogrami. Tā svēru arī karjeras labākajos gados. Drusku pieskatu, ko ēdu, ko neēdu, un saglabāt kondīciju man ir viegli.

- Ja jau esam nonākuši tik tālu: vai alu tu dzer?
– Alu iedzeru, bet ne ļoti daudz. Ja kaut ko no alkohola lietoju, tie ir vīni – baltais vai sarkanais, bet karstā vasaras dienā, spēlējot pludmalē volejbolu, kādu pudeli alus izdzeru.

- Kuru pudeli izvēlies?
– Pēdējā laikā izvēlos Tērvetes alu ar tumši sarkanu etiķeti...

- Teici. – kā spēlētājs esot emocionāls. Šādas tādas tavas spēles Krievijā esmu redzējis, un, šķiet, CSKA formā tu darbojies ļoti emocionāli.
– Es esmu emocionāls. NHL to man iemācīja. Vienā no pirmajām sezonām Pitsburgā treneris Kevins Konstantins mācīja: jā, tu esi vārtsargs un tavs uzdevums ir ķert ripas, bet, ja gribi spēlēt NHL, tev jāiemācās vadīt visu laukumā esošo piecnieku. Tu esi kā diriģents – visu spēli ar seju pretī pretiniekiem. Es no soliņa to visu nevaru izkliegt, tu esi spēlētājiem blakus. Man tas bija diezgan grūti. Es to salīdzinu ar amerikāņu futbola trīsceturtdaļniekiem – viņi saka pārējiem visas kombinācijas. Konstantins lika man un Tomam Baraso mācīties aizsardzības sistēmas, neitrālo zonu. Un to vajadzēja zināt līdz sīkumiem. Ja mani uz soliņa nedzirdot, tātad es ar spēlētājiem nerunājot, bet man esot spēle jāvada tā, ka dzird arī viņš. Kad jau biju Vankūverā pie Marka Krauforda un viņš mani nelika vārtos, jautāju: "Krau, ilgu laiku neesmu spēlējis." Negribot mani likt vārtos, tad uz soliņa esot klusums, neesot ažiotāžas, un nekas nenotiekot. Es uz soliņa esot lietderīgāks, visus uzmundrinot un dodot spēlētājiem emocijas. Kad atbraucu uz Krieviju, nekas nezuda, bet daudzi šo emocionalitāti nesaprata.

- Ja laukumā bļausties, Krievijā tevi var uzskatīt arī par huligānu!
– Jā, jā.

- Un, ja tev pa vidu vēl izsprūk kāds mīkstāks vārds...
– Krievijā emocijas atšķiras no NHL, spēlētāji ir vairāk uz iekšu vērsti, bet, ja pirms spēles redzu, ka kāds mierīgi lasa avīzi vai min krustvārdu mīklu, es to nesaprotu. Ģērbtuvei tomēr ir jāskan, un jājūt, ka komanda tūlīt ies uz ledus, un nevis jāsēž akmeņainām sejām. Varbūt kāds mani arī nesaprata, bet kopumā to uztvēra baigi labi, jo redzēja, ka man nav vienalga. Lai kāds arī bija rezultāts, es vienmēr sevi pilnībā atdevu spēlei.

- Vai Rīgā un "Pārdaugavas" laikos tu arī biji emocionālais vārtsargs?
– Nebiju. Es biju aukstais ziemeļnieks. Man tas viss nāk no NHL.

- No Amerikas dzīves uztveres?
– Vairāk tomēr no hokeja un NHL speciālistiem, kur man iemācīja ne tikai stāvēt vārtos, bet arī saprast hokeju. Negribu sevi lielīt, bet tagad hokeju saprotu ideāli. Ne tikai skatoties televīzijā. Ir ļoti daudz Ziemeļamerikas hokejistu, ar kuriem kopā esmu spēlējis, un viņi man prasa palīdzēt, bet man viņiem jāatsaka spēlēšana Krievijā, jo tas nav viņu stils. Atbrauks uz Krieviju un pēc divām nedēļām būs bez darba. Daudzi aģenti ņem "uz skaitu" un tikai velk savus spēlētājus, bet lielākā daļa Amerikas hokejistu nevar spēlēt Krievijas hokeju. Krievijas hokejs ir specifisks. Tā nav vācu bundeslīga vai Šveice, kur dominē Ziemeļamerikas hokejs. Krievijas hokejs ir kombinacionāls. Ja spēlētājam ir laba statistika fārmklubos vai NHL, tas vēl nenozīmē, ka viņš var spēlēt Krievijā. Jāskatās, kas viņš ir par spēlētāja tipu. Krievi hokeju vispirms spēlē ar galvu, ir daudz mazāk bezjēdzīgas skriešanas, bet daudz vairāk spēles uz pacietību. Lielajos laukumos vienmēr ir daudz vairāk laika un, ja hokejists ir pacietīgs, viņš sagaidīs savu iespēju. Un ļoti svarīga ir slidošana. Agrāk, kad varēja ķerstīties un grābstīties, modē bija lielgabarīta spēlētāji, tagad viņi lielākoties sēž bez darba. Kādreiz pietika, ka viņš ir liels un masīvs, viņu nevar izgrūstīt no vietas. Tagad jaunie noteikumi dod priekšrocības mazajiem un veiklajiem, nav vairs sarkanās līnijas, un tas ir atklātais hokejs. Taču tas nav arī fārmklubu hokejs, kur tikai skrien un met. Ja Krievijā tā spēlēsi, trešajā izgājienā uz ledus partneris pateiks, ka turpmāk vari skriet viens pats. Te visi gaida piespēles.

- Tāpēc mums arī patīk krievu hokejs un tādu spēlējam arī Latvijā!
– Jā, tas ir mūsu hokejs. Lielajos laukumos nav iespējams uztaisīt NHL hokeju – ļoti daudz spēles pie vārtiem, mums no stūriem tikt uz vārtiem ir grūti, Amerikā tie ir divi trīs soļi, un esi vārtpriekšā. Pie mums vispirms jātiek no stūra ārā, un līdz vārtiem diezgan liels gabals. Krievijā daudziem ziemeļamerikāņiem pietrūkst spēka un saprašanas, kā tikt ārā no stūra, nezinot, ka tas iespējams saspēlē ar pretneri. Viņi pieraduši skriet un mest, vairāk neko nemāk, tie ir viduvēji fārmkluba spēlētāji.

- Tu, Pēteri, gandrīz kā Kolumbs atklāj Ameriku – tātad ir arī NHL spēlētāji, kas neder Krievijā!
– Ļoti daudz.

  -2 [+] [-]

, 2020-07-22 11:25, pirms 4 gadiem
Klavulapa-1 rakstīja: Kā jaunais DR logo patīk?
Ja godīgi, neesmu spečuks ne modes lietās, ne dizainos, ne fotošopos, ne vispār kaut kāda veida vizuālajās mākslās Tik smalki to visu izjust vienkārši neprotu, kā liela daļa gudru un erudītu komentātoru pie raksta par jauno DR logo Man PO BARABANU, galvenais lai DR un KHL vispār ir un sezona nesačakarēsies! Ja šī jaunā logo mērķis ir atsvaidzināt un sapurināt gan komandu, gan līdzjutējus un tas nostrādās pozitīvi, tad lai viņš ir, es neesmu pret

  -1 [+] [-]

, 2020-07-22 11:25, pirms 4 gadiem
asteus rakstīja: Manuprāt, būtu savādāk, Hitlers noliktu ķelli, Slavofobija izbeigtos, pie varas nāktu citi naciki, adekvātāki par Adolfu un Eiropā būtu tīrība un kārtība!
tu te exportu dzerdams vari fantazēt dajebko, savos slapjajos sapņos vari būt kaut trešā reiha vadonis pēc hitlera, bet pēc faktu tjoma tu biji pie sienas liekamais, vai arī vergotu kādā nometnē līdz nosprāgtu

  -1 [+] [-]

, 2020-07-22 11:32, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: tu te exportu dzerdams vari fantazēt dajebko, savos slapjajos sapņos vari būt kaut trešā reiha vadonis pēc hitlera, bet pēc faktu tjoma tu biji pie sienas liekamais, vai arī vergotu kādā nometnē līdz nosprāgtu
Skatos, tev švakas ir vēstures pamatzināšanas Nosauc kaut vienu Baltu vai Slāvu, kurš nekaroja ne Sarkanajā Armijā, ne partizānos, netaisīja pagrīdes diversijas, neslēpa žīdus bēniņos vai pagrabā, bija lojāls Trešajam Reiham un tika nomušīts tāpat vien, bez jebkāda iemesla vai arī nosūtīts vergot uz lāģeri? Friči tāpat vien bezpreģelu netaisīja

     [+] [-]

, 2020-07-22 11:53, pirms 4 gadiem
asteus rakstīja: Skatos, tev švakas ir vēstures pamatzināšanas Nosauc kaut vienu Baltu vai Slāvu, kurš nekaroja ne Sarkanajā Armijā, ne partizānos, netaisīja pagrīdes diversijas, neslēpa žīdus bēniņos vai pagrabā, bija lojāls Trešajam Reiham un tika nomušīts tāpat vien, bez jebkāda iemesla vai arī nosūtīts vergot uz lāģeri? Friči tāpat vien bezpreģelu netaisīja
1) cirvis, kurš neatšķir kara notikumus un reiha pēckara plānus
2) karā bezpriģelu taisa praktiski visi, az fašistiem un komuņagām ir izšauti vai izdedzināti veseli ciemi ieskaitot bērnus, sievietes u.t.t., tīri profilaksei. Sabiedrotie ar nav bez grēka, bet viņu noziegumi nebija ideoloģiski, varāk mantākres un miesaskāres radīti
3) uz nometnēm sūtija strādāt tāpat

vēsturnieks "cirvis" un topošais reiha vadonis tjoma !

  +1 [+] [-]

, 2020-07-22 11:55, pirms 4 gadiem
Skudra- Rautakallio nr.2?

     [+] [-]

, 2020-07-22 12:18, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: 1) cirvis, kurš neatšķir kara notikumus un reiha pēckara plānus
2) karā bezpriģelu taisa praktiski visi, az fašistiem un komuņagām ir izšauti vai izdedzināti veseli ciemi ieskaitot bērnus, sievietes u.t.t., tīri profilaksei. Sabiedrotie ar nav bez grēka, bet viņu noziegumi nebija ideoloģiski, varāk mantākres un miesaskāres radīti
3) uz nometnēm sūtija strādāt tāpat

vēsturnieks "cirvis" un topošais reiha vadonis tjoma !
Friči nekādus bezpreģelus netaisīja "profilakses pēc", no kurienes tu to izraki? Nahren viņiem bija veselie un darbaspējigie jāsūta uz nometnēm, kuras bija domātas nevis priekš kaut kāda tiešā ekonomiskā labuma, bet gan priekš komunistu un žīdu spīdzināšanas Tur bija kaut kas līdzīgs armijas "darbaterāpijai", benčiku bēres, grāvju rakšana-aizrakšana, tualešu dročīšana un t.t.? Savukārt no Slaviem daļa tika mobilizēti uz fronti, daļa pildīja policaju funkcijas, daļa tika nosūtīta uz Doičlandi veikt ALGOTU darbu rūpnīcās Jā, bija arī tādi un tiem paveicās visvairāk, jo viņi kara laikā dzīvoja kā mūsdienu LV gastarbaiteri Anglijā vai Īrija un pēc kara beigām vai nu palika tur pat, vai arī devās līdzi Sojuzņikiem uz jauno Roģinu

     [+] [-]

, 2020-07-22 12:44, pirms 4 gadiem
asteus rakstīja: Friči nekādus bezpreģelus netaisīja "profilakses pēc", no kurienes tu to izraki? Nahren viņiem bija veselie un darbaspējigie jāsūta uz nometnēm, kuras bija domātas nevis priekš kaut kāda tiešā ekonomiskā labuma, bet gan priekš komunistu un žīdu spīdzināšanas Tur bija kaut kas līdzīgs armijas "darbaterāpijai", benčiku bēres, grāvju rakšana-aizrakšana, tualešu dročīšana un t.t.? Savukārt no Slaviem daļa tika mobilizēti uz fronti, daļa pildīja policaju funkcijas, daļa tika nosūtīta uz Doičlandi veikt ALGOTU darbu rūpnīcās Jā, bija arī tādi un tiem paveicās visvairāk, jo viņi kara laikā dzīvoja kā mūsdienu LV gastarbaiteri Anglijā vai Īrija un pēc kara beigām vai nu palika tur pat, vai arī devās līdzi Sojuzņikiem uz jauno Roģinu
Tavs stulbums - nezināt un tad pašam kko izdomāt, nevēlamo pārspīlējot, pašam tip tīkamo idealizējot ir vnk medicīniskas izpētes vērts. Tev maz info par 2PK, jatu man prasi "kur rāvu" ? Tak miljons rakstu, storiju, filmu u.t.t Un tad vēl tās nometnes pasludināt par nez kādiem prikola pasākumiem, bet to vergu darbu pielīdzināt mūsdienu darbaspēkam ar soc garantijām, brīvo laiku un normālu dzīvi, kas līdz ceļot, atpūsties, pievērsties hobijiem. Cik Tu tālu esi savā debīlismā gatavs iet, tas laikam vienīgais vēl uztur manu interesi, kāpēc vēl vispār ar tevi komunicēju.

  -2 [+] [-]

, 2020-07-22 13:04, pirms 4 gadiem
asteus rakstīja: Friči nekādus bezpreģelus netaisīja "profilakses pēc", no kurienes tu to izraki? Nahren viņiem bija veselie un darbaspējigie jāsūta uz nometnēm, kuras bija domātas nevis priekš kaut kāda tiešā ekonomiskā labuma, bet gan priekš komunistu un žīdu spīdzināšanas Tur bija kaut kas līdzīgs armijas "darbaterāpijai", benčiku bēres, grāvju rakšana-aizrakšana, tualešu dročīšana un t.t.? Savukārt no Slaviem daļa tika mobilizēti uz fronti, daļa pildīja policaju funkcijas, daļa tika nosūtīta uz Doičlandi veikt ALGOTU darbu rūpnīcās Jā, bija arī tādi un tiem paveicās visvairāk, jo viņi kara laikā dzīvoja kā mūsdienu LV gastarbaiteri Anglijā vai Īrija un pēc kara beigām vai nu palika tur pat, vai arī devās līdzi Sojuzņikiem uz jauno Roģinu
Palasi par "Generalplan Ost"

     [+] [-]

, 2020-07-22 13:56, pirms 4 gadiem
gunnars rakstīja: Viņš slavina režīmu, kas okupēja manu valsti, kas izsūtīja manus senčus uz sibiriju, kas atņēma maniem senčiem īpašumus, kas sasūtīja te iekšā okupantus, lai iznīcinātu manu zemi, valsti. Atņēma manu senču paaudzei brīvību un cerību dzīvot savā valstī. Un to tu sauc par viedokli? Tak tas ir genocīds! Genocīds pret latviešu tautu, tu apzinies to? 30 gadus dzīvojam brīvā valstī un atrodās vēl kremļa propogandas upuri kas gatavi dzīvot apspiestā režīmā, bez iespējas būt brīviem. Krima , Donbass, neko neizsaka?
Slavina? Manuprāt, viņš reprezentē ideoloģiju, kuras varā atrodas, tieši tāpat, kā pārējie šeit savējo, jā, komunisms un fašisms bija neapstrīdami ļaundabīgi audzēji, un ir labi, ka tie ir pagātnē, bet ja salīdzina patreizējo krievu autokrātiju un amerikāņu "demokrātiju", tad tiesiskā ziņā, abas atrodas kaut kur vienā līmenī, pirmā, ar lielām grūtībām rāpjas kalnup, jo nespēj nomest no pleciem sasmakušu pagātnes kravu, otra, ar biedējošu ātrumu traucas lejup, vieglu roku izmetot visu pēc kārtas, gan veco un nevajadzīgo, gan dabisko un neapstrīdamo, bez ierunām pakļaujoties varu nolobējušajiem "jaunās pasaules" veidotājiem. Demokrātija, kā taisnības un līdztiesības simbols sen jau ir beigusies, nu ir tikai smadzeņu lobija ideoloģija ar saviem spēles noteikumiem, diemžēl.

  +1 [+] [-]

, 2020-07-22 14:56, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: tak slāvi iznīcināmo sarakstā bij, attiecīgi tu gulētu lielos masu kapos, kopējā bedrē ar vēl tūkstošiem tādu pašu. Moš pat mēs abi būtu vienā bedrē, no fāsiku skatapunkta mums asinis sačakarētas, tāpāt kā leiši bij ielikti pie nīdējamiem dēl kopvēstures ar poļiem. Kopumā letiņi un esti tika atzīti par gana tīriem, baltvāci laikam bij noziņojuši ka šie nav slāvi un var atstāt par kalpiem vai pārvāciskot.
mazāk vajag skatīties Krievijas TV kanālus un lasīt tās pasakas, kuras tur stāsta par vāciešiem. Man kara laika bērns (tolaik dzīvoja Krievijā, starp citu) stāstīja par vāciešiem, ka šie viņiem neko sliktu nedarīja. Tā kā, šies stāsti par to, ka vācieši kaut ko tur taisījās iznīcināt u.t.t., ir PSRS laiku pasakas, jo no tiem laikiem vēl šo atceros.

  -2 [+] [-]

, 2020-07-22 15:05, pirms 4 gadiem
OILER1981 rakstīja: mazāk vajag skatīties Krievijas TV kanālus un lasīt tās pasakas, kuras tur stāsta par vāciešiem. Man kara laika bērns (tolaik dzīvoja Krievijā, starp citu) stāstīja par vāciešiem, ka šie viņiem neko sliktu nedarīja. Tā kā, šies stāsti par to, ka vācieši kaut ko tur taisījās iznīcināt u.t.t., ir PSRS laiku pasakas, jo no tiem laikiem vēl šo atceros.
Es neskatos krievu TV kanālus. Manai omei arī neko sliktu Latvijā vācieši nedarīja (krievi gan). Tu apjēdz ka es runāju par pēckara plāniem? Tai karā friči zaudēja un nekad nezināsim kas no tā sludinātā tiktu realizēts, kas nē, kas mainītos tajos plānos. Vnk pasacīju kādi tie bija, kāds būtu izpildījums es nezinu. Avots rietumu. Dažreiz vajag izlasīt un pacensties saprast sarunas kontekstu nevis kliegt "neskaties krievu tv"

     [+] [-]

, 2020-07-22 17:30, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: Es neskatos krievu TV kanālus. Manai omei arī neko sliktu Latvijā vācieši nedarīja (krievi gan). Tu apjēdz ka es runāju par pēckara plāniem? Tai karā friči zaudēja un nekad nezināsim kas no tā sludinātā tiktu realizēts, kas nē, kas mainītos tajos plānos. Vnk pasacīju kādi tie bija, kāds būtu izpildījums es nezinu. Avots rietumu. Dažreiz vajag izlasīt un pacensties saprast sarunas kontekstu nevis kliegt "neskaties krievu tv"
Neko sliktu neizdarīja, bet bija "pēckara plāni", kuri tikai kā plāni arī paliktu Esmu vairāk nekā parliecināts, tie tā saucamie plāni tiktu mainīti līdz ar kara beigām, jo zustu jēga tos realizēt Nevarētu Friči vieni paši tik plašā teritorijā pastāvēt, darba spēks, ne tikai lētais, bet arī ne tik lētais, tā vai tā būtu nepieciešams, ja izlemtu iznīcināt Slāvus, tad būtu jaiesaista afropērtiķi un musļiki, nedomāju, ka Friču naciki būtu tik debīli, kā mūsdienu liberasti

     [+] [-]

, 2020-07-22 18:02, pirms 4 gadiem
Kas tā par stulbu saraksti? Te ir sporta kanāls,politiķi...

     [+] [-]

, 2020-07-22 19:28, pirms 4 gadiem
asteus rakstīja: Neko sliktu neizdarīja, bet bija "pēckara plāni", kuri tikai kā plāni arī paliktu Esmu vairāk nekā parliecināts, tie tā saucamie plāni tiktu mainīti līdz ar kara beigām, jo zustu jēga tos realizēt Nevarētu Friči vieni paši tik plašā teritorijā pastāvēt, darba spēks, ne tikai lētais, bet arī ne tik lētais, tā vai tā būtu nepieciešams, ja izlemtu iznīcināt Slāvus, tad būtu jaiesaista afropērtiķi un musļiki, nedomāju, ka Friču naciki būtu tik debīli, kā mūsdienu liberasti
uz dzīves telpu viņiem bija plāni, ij savairotos ij daļu parvāciskotu. Bet Tu (es ar) plānā bij beigti vai ar paša apakšā, būtu pērtiķis tjoma.

     [+] [-]

, 2020-07-22 19:40, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: Es neskatos krievu TV kanālus. Manai omei arī neko sliktu Latvijā vācieši nedarīja (krievi gan). Tu apjēdz ka es runāju par pēckara plāniem? Tai karā friči zaudēja un nekad nezināsim kas no tā sludinātā tiktu realizēts, kas nē, kas mainītos tajos plānos. Vnk pasacīju kādi tie bija, kāds būtu izpildījums es nezinu. Avots rietumu. Dažreiz vajag izlasīt un pacensties saprast sarunas kontekstu nevis kliegt "neskaties krievu tv"
Nevar zināt kā tur viss vēl būtu, ja friči būtu uzvarējuši, bet iesaku tev ne tikai oficiālos mēdijus "pačekot", jo kā labi teica vienā dok. filmā par šo tēmu "winners write history" ("World defeated the wrong enemy" tā liekas viņa saucās). "Velns" (Ādolfs un kopumā viss tas "pasākums") nav tik melns kā viņu mālē un tie "atbrīvotāji" (te es domāju gan sabiedrotos, gan arī vatres) nav tik "balti un pūkaini" kā izliekas. Kas tev liek domāt, ja var safabricēt tagad dajebko, ka arī tā saucamie "Ostlanes plāni" nav bijuši safabricēti un realitātē nekas tāds nav bijis? Pa abiem šie "atbrīvotāji" tagad pasauli ir līdz kliņkim jau noveduši.... tas gan jau ir fakts.

     [+] [-]

, 2020-07-22 20:15, pirms 4 gadiem
als rakstīja: Nevar zināt kā tur viss vēl būtu, ja friči būtu uzvarējuši, bet iesaku tev ne tikai oficiālos mēdijus "pačekot", jo kā labi teica vienā dok. filmā par šo tēmu "winners write history" ("World defeated the wrong enemy" tā liekas viņa saucās). "Velns" (Ādolfs un kopumā viss tas "pasākums") nav tik melns kā viņu mālē un tie "atbrīvotāji" (te es domāju gan sabiedrotos, gan arī vatres) nav tik "balti un pūkaini" kā izliekas. Kas tev liek domāt, ja var safabricēt tagad dajebko, ka arī tā saucamie "Ostlanes plāni" nav bijuši safabricēti un realitātē nekas tāds nav bijis? Pa abiem šie "atbrīvotāji" tagad pasauli ir līdz kliņkim jau noveduši.... tas gan jau ir fakts.
es esmu izlasījies daudz ko. Un es neapgalvoju ka vis ir melnbalts. Tu teiksi ka holokaustu safabricēja? Visas nāves nometnes ir mīts? Klau, nu ir fakti un pierādījumi. Un kas tā par teoriju, ka pasaule novesta līdz kliņķim dēļ to ka neuzvarēja Hitlers? Tip tagad būtu baigā paradīze? Fantasti Latvijai jau tā sabiedroto uzvara nekādu baigo labumu nedeva, bet tie kas izspruka no komuņagu zābaka dzīvo samērā labi. Lūk klasiskais piemērs - somi.

     [+] [-]

, 2020-07-22 20:31, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: es esmu izlasījies daudz ko. Un es neapgalvoju ka vis ir melnbalts. Tu teiksi ka holokaustu safabricēja? Visas nāves nometnes ir mīts? Klau, nu ir fakti un pierādījumi. Un kas tā par teoriju, ka pasaule novesta līdz kliņķim dēļ to ka neuzvarēja Hitlers? Tip tagad būtu baigā paradīze? Fantasti Latvijai jau tā sabiedroto uzvara nekādu baigo labumu nedeva, bet tie kas izspruka no komuņagu zābaka dzīvo samērā labi. Lūk klasiskais piemērs - somi.
Es piem. nebrīnītos, ja visi tā saucamie "fakti" būtu stipri pārspīlēti. Nav zināms kas un kā būtu, bet iespējams mazliet mazāks bardaks būtu zinot vācu pedantismu un kārtību. Friči uz saviem pēckara gruvešiem uzcēla plausktošu spēcīgu (spēcīgāko Eiropas ekonomiku) kamēr teiksim tādi vates tikai tautu "konclāgeri" uzcēla zem nosaukuma cccp, kur tā saucamie atbrīvotāji(veterāni) bieži vien dzīvoja $ūdos līdz ausīm (moš karma?) kamēr friči par saviem veterāniem gana neslikti rūpējās un bieži bija gadijumi, kad kāds vecais fricis sūtija humanitārās paciņas uz rusņu savam bijušajam ienaidniekam "uzvarētājam", jo tas redz tur knapi galus savilkt var.

     [+] [-]

, 2020-07-22 20:38, pirms 4 gadiem
als rakstīja: Es piem. nebrīnītos, ja visi tā saucamie "fakti" būtu stipri pārspīlēti. Nav zināms kas un kā būtu, bet iespējams mazliet mazāks bardaks būtu zinot vācu pedantismu un kārtību. Friči uz saviem pēckara gruvešiem uzcēla plausktošu spēcīgu (spēcīgāko Eiropas ekonomiku) kamēr teiksim tādi vates tikai tautu "konclāgeri" uzcēla zem nosaukuma cccp, kur tā saucamie atbrīvotāji(veterāni) bieži vien dzīvoja $ūdos līdz ausīm (moš karma?) kamēr friči par saviem veterāniem gana neslikti rūpējās un bieži bija gadijumi, kad kāds vecais fricis sūtija humanitārās paciņas uz rusņu savam bijušajam ienaidniekam "uzvarētājam", jo tas redz tur knapi galus savilkt var.
Nu man ja nav pierādījumi, tad es šeit paklusēju, jo man liekas tāda plika teorija "nebija jau tik traki" ir zaimošana pret šīs milzīgās mūsu prātiem neaptveramās traģēdijas upuriem. Bet nu par realitāti - jā, to mēs visi redzam un zinām kas notika un notiek ar "uzvarētājiem" no padumjās un kas ar zaudētājiem.

     [+] [-]

, 2020-07-22 21:02, pirms 4 gadiem
Banss rakstīja: Nu man ja nav pierādījumi, tad es šeit paklusēju, jo man liekas tāda plika teorija "nebija jau tik traki" ir zaimošana pret šīs milzīgās mūsu prātiem neaptveramās traģēdijas upuriem. Bet nu par realitāti - jā, to mēs visi redzam un zinām kas notika un notiek ar "uzvarētājiem" no padumjās un kas ar zaudētājiem.
Protams WWII bija liela traģēdija visai pasaulei un Eiropai it sevišķi, bet kaut kā man vecmuterēm un abiem vecfāteriem friči neko neizdarija, šie nodzīvoja mierīgi friču okupācijas laiku un 4-5 bērnus vēl saražoja. Kamēr otrs ūsainais "uzvarētājs" vienu vecfāteru uz Sibīriju aizsūtija uz neatgriešanos...

     [+] [-]

, 2020-07-22 21:13, pirms 4 gadiem
als rakstīja: Protams WWII bija liela traģēdija visai pasaulei un Eiropai it sevišķi, bet kaut kā man vecmuterēm un abiem vecfāteriem friči neko neizdarija, šie nodzīvoja mierīgi friču okupācijas laiku un 4-5 bērnus vēl saražoja. Kamēr otrs ūsainais "uzvarētājs" vienu vecfāteru uz Sibīriju aizsūtija uz neatgriešanos...
Katrā ģimenē savs stāsts, cieta no abām varām un es nespēju vienu padarīt kā labāku par otru un es laikam abus tos kverpļus varētu pašrocīgi novaļīt, lai gan dzīvē neesmu vardabīgs, tik mēle asa un citreiz par aizsvilstos, slāvu asinis kā nekā
Ja kas par Napaleonu ir daudz infas, pat grāmatas no sērijas ka viņs ir padarīts par slikto dēl tā ka zaudēja. Bet tas bija sen un lai to pārbaudītu būtu jārokas pa arhīviem. Friču sūdagabalu vēl daudzi mūsu laikabiedri piedzīvoja, tur šadām teorijām itkā nav vietas, bet kas zin ko runās un rakstīs pēc 100 gadiem