"Dinamo" Valmierā: kopīgas vakariņas, Kristo pēdējā iespēja un pavārs Stolerijs

Lai gan Rīgas "Dinamo" hokejisti ir noilgojušies pēc hokeja, galvenā trenera Sanda Ozoliņa plāns nav grozāms – treniņa pirmās desmit minūtes spēlētāji aizvada bez ripām, veicot vieglākus un sarežģītākus slidošanas vingrinājumus. Citiem slidošana atpakaļgaitā uz vienas kājas ir svētdienas pastaiga parkā, citiem jādomā par to, kā nenokrist, un tas ne vienmēr izdodas.

"Lielākā daļa vingrinājumu ir tieši tādi paši, kā Ziemeļamerikā. Taču ir arī jaunas lietas. Piemēram, paši pirmie vingrinājumi vai dažādi veidi, kā trenēt metienu. Skaidrs, ka katra komanda ir citāda, katrs treneris ir citādi. Ir patīkami samiksēt, izmēģināt jaunas lietas, lai gan pamati visur ir vienādi," sacīja 29 gadus vecais aizsargs Karls Stolerijs, kurš pagājušajā sezonā aizvadīja 11 spēles Nacionālās hokeja līgas klubā Ņūdžersijas "Devils", taču vienalga neizpildīja paša izvirzīto uzdevumu un pieņēma lēmumu par došanos uz Eiropu.

"Galvā visu laiku bija doma – vai nu nostiprinos NHL, vai nu braucu prom. Tiku pie iespējas un spēlēju labi, taču tad pamatsastāva aizsargi izveseļojās. Neskatoties uz sniegumu, biju atpakaļ Amerikas Hokeja līgā. Piecu gadu laikā tā arī neizdevās nostiprināties. Kas zina, kas notiktu, ja paliktu vēl vienu gadu. Taču nāca piedāvājums no Rīgas, un jutu, ka esmu gatavs pamēģināt un saprast, vai man patīk Eiropā," stāstīja Stolerijs, kurš vairākos treniņos slidoja vienā aizsargu pārī ar pieredzējušo Krišjāni Rēdlihu.

Tikmēr uzbrucējs Denijs Kristo domu par Ziemeļamerikas pamešanu apsvēris ilgāk, taču lēmumu nepieņēma tik zibenīgi. "Pirms divām sezonām iemetu 25 vārtus un pietuvojos 50 punktu robežai. Domāju par Eiropu, tomēr nolēmu, ka vēlreiz mēģināšu ielauzties Nacionālajā hokeja līgā. Pēdējā iespēja." Amerikānis nomainīja trīs komandas, taču pie debijas mača tā arī netika.

No Kontinentālās hokeja līgas zvanījušas vairākas komandas, tomēr Rīgas "Dinamo" izrādīja visnopietnāko interesi, teica Kristo. "Aprunājos ar pāris hokejistiem, kuri šeit spēlējuši, un viņi teica, ka Rīga ir laba vieta, kur pierast un sākt šajā līgā," pauda 27 gadus vecais uzbrucējs. Tikmēr Stolerijs ar lūgumu pēc padoma vērsies pie Koltona Gilīsa, ar kuru kopā trenējas vasarās, un viņam bija sakāmas tikai labas lietas.

Ozoliņš no pirmās dienas uzsvēris, ka visiem hokejistiem jābūt kā vienai komandai. Kad pagājušās nedēļas beigās piešķirta brīvdiena no treniņiem, komanda sanākusi kopā un kopīgi pavakariņojusi. "Bija iespēja parunāt ārpus laukuma, ārpus halles," sacīja Kristo.

Viņš arī pauda prieku par Eiropas laukuma izmēriem: "Domāju, ka man lielais ledus ir labāks. Esmu uzbrūkošs hokejists, un šeit būs vairāk laika nolasīt situāciju un veidot saspēli. Nākamajā nedēļā būs pirmās pārbaudes spēles, bet jau tagad gaidu tās ar nepacietību."

Savukārt Stolerijs ar nepacietību gaida mirkli, kad varēs sakravāt mantas un no viesnīcas pārcelties uz dzīvokli. "Brokastis vai tas, ka tavā vietā sakārto istabu, ir priekšrocība, taču visvairāk ilgojos pēc brīža, kad varēšu gatavot ēst. Restorāni ir laba lieta, bet mums patīk pašiem gatavot. Man ir pāris gadu pieredze, kā jau visiem profesionālajiem hokejistiem. Arī pāris firmas ēdieni. Tie nav izcili, taču ir ēdami," smejot sacīja Stolerijs. Hokejisti cenšas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus viesnīcas, tāpēc ne tikai kopīgi dodas vakariņās – kuģītī izbraukāts Rīgas kanāls un apmeklēts Pēterbaznīcas tornis.

Ar pārmaiņām jāsadzīvo arī vārtsargam Jānim Kalniņam – lai gan viņš Rīgas "Dinamo" aizvadīs otro sezonu, šoreiz būs cits konkurents par vietu vārtos. "Ir vārtsargi, kuri ar otru negrib runāt, vispār negrib attiecības. Taču Džastins Pīterss ir foršs cilvēks. Neko sliktu nevaru par viņu pateikt. Jau pirmajā dienā palīdzēju viņam uzzināt, kā viss notiek. Apmaināmies idejām arī par vārtu sargāšanu."

Ja laukuma spēlētājiem Valmierā ir divi treniņi dienā, tad vārtsargiem sanāk pat trīs, jo pusstunda tiek pavadīta individuālā darbā. "Lielāko uzmanību veltām tehniskajām lietām un pozīcijas izvēlei. Kā pieejam pie vārtu staba, kā izejam no vārtiem," teica Kalniņš. "Ja spēlētājs ir pie vārtu līnijas, pie staba jāpieiet citādi, nekā tad, ja leņķis ir platāks. Strādājam, lai nav tukšo laukumu, pa kuriem izspraukties ripai." Ja pirms pirmās sezonas Rīgas "Dinamo" kreklā nācies mainīt stilu, tad šovasar notiek iemācītā atsvaidzināšana. Vai tas nozīmē, ka no Kalniņa varam gaidīt vēl labāku sezonu?