TwitterŽerdeva divi vārti ļauj "Dinamo" pārtraukt 14 zaudējumu sēriju
@UlvisBrozhe
Foto: Ilze Zvēra/f64
Kontinentālās hokeja līgas klubam Rīgas "Dinamo" izdevies pārtraukt 14 zaudēto spēļu sēriju, viesos ar 3:2 pagarinājumā pieveicot Bratislavas "Slovan". Par galveno varoni kļuva Nikolajs Žerdevs, kurš pretinieku vārtos iemeta divas ripas.
Rīgas "Dinamo" mača ievadā parādīja, ka nemācās no kļūdām, nopelnīja divus ātrus noraidījumus un ceturtajā minūtē uz 30 sekundēm palika trijatā pret pieciem laukuma saimniekiem. Tomēr Bratislavas "Slovan" aizsargu metieni lidoja garām Jāņa Kalniņa sargātajiem vārtiem, un izdevās izrurēt pretinieku radīto spiedienu.
Taču 14. minūtē Slovākijas komanda izvirzījās vadībā ar 1:0. Metienam no zilās līnijas sekoja rikošets, un rīdziniekus izglāba vārtu stabs, bet pirmais pie atlēkušās ripas bija Mareks Vedenskis, kurš bez jebkādas pretestības guva savus sestos vārtus sezonā. Ieguvuši pārliecību, mājinieki devās uz priekšu, tomēr ielaida.
54 sekundes līdz pirmās trešdaļas beigām Gunārs Skvorcovs pa kreiso malu ielauzās pretinieku zonā un pameta ripu vārtu virzienā. Tā atsitās pret sāncenša nūju un uzlidoja gaisā, bet Nikolajam Žerdevam tas netraucēja – krievu uzbrucējs no gaisa raidīja ripu starp vārtsarga kājsargiem, panāca 1:1 un izcēlās otrajā spēlē pēc kārtas.
Žerdevs bija notikumu centrā arī otrajā trešdaļā. Neitrālajā zonā viņš pameta ripu garām pretiniekam un skrēja uzbrukumā, taču tika nogāzts. Tādējādi Rīgas "Dinamo" tika pie vairākuma, un to ar šāvienu no distances realizēja Karls Stolerijs – 2:1. Ap mājinieku vārtiem valdīja haoss, un Stolerijs to izmantoja, metot bez piespēles apturēšanas.
Tomēr prieki bija īsi – tie ilga tikai 43 sekundes. Bratislavas "Slovan" kanādiešu aizsargs Simons Deprē apslidoja vārtus un neskatoties no neērtā satvēriena pameta ripu vārtu priekšas virzienā. Nelaimīgs rikošets, un no Krišjāņa Rēdliha slidas ripa nonāca Rīgas "Dinamo" vārtos, rezultātam atkal kļūstot neizšķirtam 2:2.
Rīdziniekiem bija vairākas atzīstamas iespējas izcīnīt uzvaru pamatlaikā, tomēr Ņikita Jevpalovs izgājienā divatā pret vienu aizsargu uzmeta virsū vārtsargam, kamēr Brendons Makmilans aizmeta garām tukšiem vārtiem. Pēc Krišjāņa Rēdliha piespēles viņš bija viens vārtu priekšā, noguldīja Mareku Mazanecu uz ledus, bet kļūdījās elementārā situācijā, izniekojot perfektu momentu.
Tomēr pagarinājumā Rīgas "Dinamo" pārtrauca 14 zaudējumu sēriju, kas ilga kopš 28. augusta. Žerdevs pretuzbrukumā nonāca vienatnē pret vārtsargu, nevēlējās izdarīt māņu kustību, tā vietā iemetot tālajā devītniekā – 3:2. Tādējādi Žerdevs divos mačos izcēlies ar trim precīziem metieniem, kā arī nopelnījis vairākumu, kas atnesa ceturtos vārtus. Tikmēr bez viņa līdzdalības nav noticis nekas.
Rīgas "Dinamo" sastāvs
Jānis Kalniņš (Mants Armalis); Guntis Galviņš – Krišjānis Rēdlihs, Kristaps Zīle – Nerijus Ališausks, Karls Stolerijs – Ansi Salmela, Georgijs Pujacs; Miks Indrašis – Ņikita Jevpalovs – Roberts Lipsbergs, Nikolajs Žerdevs – Vitālijs Pavlovs – Gunārs Skvorcovs, Frenks Razgals – Brendons Makmilans – Denijs Kristo, Miķelis Rēdlihs – Oskars Batņa – Edgars Kulda, Emīls Ģēģeris.
Bratislavas "Slovan" – Rīgas "Dinamo" 2:3 (1:1, 1:1, 0:0, 0:1)
Vārti: 14:14 Vedenskis (Vorāčeks, Smoleņāks) 1:1, 19:06 Žerdevs (Skvorcovs, Galviņš) 1:1, 37:25 Stolerijs (Salmela, Kristo, vair.) 1:2, 38:08 Deprē 2:2, 64:43 Žerdevs 2:3
Soda minūtes: 6:6
Metieni: 52:29
Vārtsargi: Mareks Mazanecs – Jānis Kalniņš
+2 [+] [-]
Mans komentārs gan bija par šobrīd jau esošajiem hokejistiem, kas sāka treniņus deviņdesmitajos un divtūkstošo sākumā. Tad situācija bija cita.
Par izmaksām.
Iesākumā gan piebilde, ka izmaksas un dārgums/lētums ir ļoti subjektīvi rādītāji. Un mūsu uztveri par cenu nosaka ne tikai mūsu faktiskie ienākumi un pieredze, bet arī alternatīvas. Šajā gadījumā - iespēja laist bērnu trenēties citā sporta veidā.
Pirmkārt, ir jāsaprot viena ARHI-svarīga lieta - Rīgas ikdiena daudzviet Latvijā ir kosmoss un tie 100-150 eiro mēnesī ir ļoti liela nauda. Tā atšķirība starp, kā modīgi teikti, Lielrīgas reģionu, un perifēriju ir daudz lielāka nekā liekas dzīvojot galvaspilsētā vai tās tiešā tuvumā.
Otrkārt, trenējoties un jaunajam sportisam augot, aug arī izmaksas, ja mēs runājam par šo jauno censoni kā potenciālu profesionālo hokejistu (ne NHL/KHL/Izlases līmeņa spēlētāju, bet vienkārši hokejistu, kurš par spēlēšanu saņem naudu). Tās ir ne tikai tiešās treniņu/ekipējuma izmaksas, bet arī papildus nodarbības, papildus ledus, papildus svaru zāle, papildus masāža, ārsti, uzturs utt. (Jā, ikdienā to, varbūt, tā nesanāk skaitīt, jo viss ir dabiski, tomēr tās ir papildus izmaksas).
Vēlāk arī, lai vai kā man patiktu Latvija un vietējais hokejs, ja ir doma par profesionālo sportu, kaut kādā vecumā vajag braukt prom. Faktiski gan, ja vien tam ir kādi signāli, jo ātrāk, jo labāk - ap 14-16 gadiem. Savukārt bērna uzturēšana ārzemēs ir papildus izmaksas, lai vai kāda hokejistu atbalsta sistēma tur ne būtu.
Es nemaz nerunāju par pakārtotajām izmaksām, kas rodas - sākot no degvielas vai sab.transporta, lai tiktu uz halli.
Un no otras puses ir alternatīva - futbols vai basketbols, ko spēlē teju katrā (varbūt arī ne katrā, bet tiešā tuvumā var atrast kādu komandu) skolas stadionā/sporta zālē.
Tāpat vēlos piebilst, ka tās visas izmaksas ir bez atdeves. Tas NEKAD neatmaksāsies. Ja bērnam pēc tam hokejs kļūst par tādu stabilu hobiju un dzīves sastāvdaļu, ir ok, bet, ja gados 16 viņš pasaka "Čau!", gribu spēlēt ģitāru... tas ir apsveicami, bet nebūt ne visi vecāki to var mierīgi uztvert.
Vai hokejs ir DĀRGS, DĀRGS, DĀRGS? Nu, audzināt jauno F1 zvaigzni, domāju, ka būtu dārgāk. Taču, ir arī daudz lētāki sporta veidi, kuros, ja nu kas, ir arī lielākas izredzes kaut kur tikt (ja mēs runājam tieši par bērnu gatavošanu sportam). Ir sporta veidi, kas vispār ir par velti (no vecāku puses). Piemēram, vieglatlētika.
Teiksim, pie mums, Rēzeknē, bērnu aizsūtīt uz kādiem treniņiem, izmaksā līdz 30 eiro mēnesī, bet daudz kas ir bez maksas (protams, neizslēdzot kādus neregulārus vienreizējus tēriņus). Ja tagad parādās hokejs (un tāds, kā rādās, arī tuvākajos gados būs, jo pēc 20 gadu solījumiem, beidzot, tomēr tiks sākta ledus halles celtniecība), tad es nedomāju, ka bez kāda sponsora vai pašvaldības dotācijām, to trenēties gribētāji gāzīs riņķī.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Lai būtu priekšstats, var aptuveni ieskicēt to kā Dinamo tolaik trenējās - no rīta pamosties, noskrien 10 km kross, tad paēd, pavāļājies, sāc skriet pa stadionu, kur programmas nagla ir 16x400 metru intervālu skrējiens, tad atkal paēd, pavāļājies un vakarā vēl pilna programma svaru zālē, kur arī vajadzēja ne jau uzstādīt rekordus svarcelšanā, bet pārsvarā veikt dažādus dinamiskos vingrinājumus. Kopumā trīs mēnešu laikā hokejisti ik dienu trenējās pa 6-8 stundām.
Tas viss tika pavadīts ar dažādām pseidozinātniskām pieejām, piemēram, jau pieminētais aizliegums dzert ūdeni.
Nē, es, iespējams, pat nojaušu ko Tihonovs ar to (ūdens dzeršanas aizliegumu) vēlējās panākt, taču viņam neviens nepateica, ka tā tas nestrādā (taču viņš nebija ne pirmais, ne pēdējais "hārdkōrais" treneris, kas ko tādu piekopj, pat mūsdienās tādi nav baigais retums).
Protams, ka sportistu organismi reaģēja dažādi un tie, kas piedalījās nometnēs pirmos gadus vai gribēja izpildīt pilnīgi visu, ko treneris liek (ar laiku pieredzējušie hokejisti, kas uz nometni brauca ne pirmo gadu, jau zināja kur var "nosačkot" un to arī darīja), īsti priecīgi treniņu beigās nebija.
Turklāt, tas viss notiek absolūtā izolācijā no ārpasaules, t.i., ar ģimenēm tikties nedrīkst, tikai pa telefonu runāt, ārā iet nedrīkst, tikai bāze un treniņi.
Trenēties smagi var un es pat teikšu, ka vajag, bet vēl svarīgāk ir trenēties gurdri, nevis skriet jauna un fanātiska trenera pavadā, kuram ir hipertrofēta paš-svarīguma kults un nenormāli daudz ambīciju.
Ja kāds kaut ko bildīs par rezultātu tad un tā neesamību tagad, varu tā nedaudz atgādināt, ka rezultātu jau var sasniegt dažādi. Tāpat mūsdienu treniņu metodika parāda un pierāda, ka Tihonova pieeja pat tuvu nav stāvējusi sapratnei par optimālu sagatavošanos.
Vēl vairāk - kanādieši (kanādas profesionāļi, kā tolaik sacīja) tādā veidā nav trenējušies vispār, taču sita Tihonova komandas diezgan regulāri (precīzāk - TIhonovam no lielajiem panākumiem pret Kanādas izlasi ir tikai viens Kanādas kauss 1981. gadā).
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Juris apkopo, analizē dažādus viedokļus, statistiku, runā par sporta zinātnes secinājumiem, bet vienīgais ko tu dari, tas ir lepojies ar vecumu, veciem, viena viedokļa" pareiziem" pierakstiem.
Varbūt aizraksti uz LHF, lai tevi pavadā pa hokeja skolām, treneru semināriem, jo tev taču ir bildes no vecajiem žurnāliem un pieraksti kladēs.