Berjlunds: ''Viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem - citas komandas mūs nežēlos''

Rīgas “Dinamo” komanda turpina uzņemt vienu sitienu pēc otra. Zolītes terminoloģijā runājot, vakar pret Boba Hārtlija vadīto Omskas “Avangard” rīdzinieki palika ne vien jaņos, bet arī bezstiķī. Septiņas ripas “Dinamo” vārtos ieraidītas jau otro reizi šosezon (arī 2:7 viesos pret “Jokerit”). Vakar piedzīvotā sakāve pret ‘’Avangard’’ bija smagākais zaudējums kopš 2015./16. gada sezonas mača ar jau pieminēto “Jokerit” (0:7).

Tā spēle kļuva zīmīga ar bijušā rīdzinieku galvenā trenera Normunda Sējēja frāzi “pēc 0:7 grūti kaut ko pateikt”, kas ne vienam vien hokeja sekotājam noteikti uz mēles bija arī pēc vakardienas mača. Par spīti visai drūmajam fonam, “Dinamo” aizsargs Kristofers Berjlunds pēc spēles labprāt piekrita nelielai sarunai ar Sportacentrs.com, skaidrojot neveiksmīgā snieguma iemeslus un atklājot savas sajūtas, aizvadot pirmo sezonu KHL.

- Smags zaudējums šodien. Kādas ir tavas domas par aizvadīto maču?
Patiesībā sākums padevās diezgan labs, līdzīgi kā iepriekšējā spēlē pret SKA. Aizvadījām jaudīgas pirmās 12 – 15 minūtes, taču nespējām gūt vārtus. Šādās situācijās kā komanda esam diezgan vāji – kad iemet pretinieks, tad kaut kur zūd enerģija un pārstājam būt agresīvi, netiekam pie brīvajām ripām vārtu priekšā. Tā nu tas ir.

- Latviešiem ir teiciens - veiksme pavada stiprākos. Vai piekrīti šim apgalvojumam?
Jā, zviedriem ir tāpat. Piekrītu tam. Jāizcīna atlēkušās, brīvās ripas, jāstrādā visas spēles garumā. Viss ir atkarīgs tikai no mums – neviena cita komanda KHL mūs netaisās žēlot. Tā ir mūsu vaina, ka šobrīd izskatāmies slikti. Ir jāuzlabo sava spēle, jācenšas apgriezt visu pozitīvā gultnē, lai varam spēlēt ar lepnumu.

- Komandu papildinājuši divi jauni vārtsargi, kas spēlēja aizvakar (0:3 pret SKA) un šodien (saruna notika pēc spēles ar ''Avangard''). Cik ilgu laiku vajag, lai laukuma spēlētāji un vārtsargi gūtu savstarpēju sapratni?
Tas hokejistiem nav nekas jauns. Citām komandām tas sanāk labāk, citām – sliktāk. Uzskatu, ka abi vārtsargi aizvadīja labas spēles. [Aleksanders] Salāks daudz darbojas ar nūju, vairākās epizodēs nospēlēja labāk nekā mēs, laukuma spēlētāji. Viņš ir ļoti stiprs puisis, kuram vienkārši jādod spēlēt, sajust spēli. Tam, ka šovakar bija 0:7, šajā sakarā nav tik lielas nozīmes.

Domāju, ka Salāks pie mums spēlēs labi, tāpat kā Andrejs [Makarovs]. Pret SKA viņš veica vairākus ļoti labus atvairījumus, taču tika zaudēti divi neveiksmīgi vārti, tai skaitā tad, kad savos vārtos ripu ieraidīju es [pretinieki izrāvās pretuzbrukumā divatā pret vienu, aizsargs centās glābt situāciju un pārtvert pretinieka piespēli, tomēr no efekta sanāca defekts – Berjlundam patiešām izdevās kritienā piespēli nobloķēt, taču ripa pēc rikošeta pret zviedra roku ieslīdēja vārtos – aut. piez.]. Vārtsargi šajās spēlēs padarīja labu darbu, mums vienkārši vairāk viņiem jāpalīdz.

- Vai tev ir kāda skaidrojums tam, kāpēc šobrīd ''Dinamo'' iet tik slikti?
Tiešām nezinu. Ja zinātu, protams, pateikto to komandai. Cenšamies kļūt labāki katru dienu. Jāuzticas trenerim, jāvēro treneru veiktās izmaiņas un jāieklausās. Viņi nevar spēlēt mūsu vietā. Katram jāuzlabo arī savs sniegums individuāli. Uzvarēt divcīņas, dabūt ripu ārā no savas zonas. Nav nekāds noslēpums, ka jācenšas visa sezonas gaita apgriezt otrādāk.

- Pēc šīs spēles priekšā divi mači ar ļoti spēcīgiem pretiniekiem (sestdien viesos pret CSKA, pirmdien mājās pret Vityaz, kas ieņem attiecīgi pirmo un trešo vietu Rietumu konferencē - aut. piez.). Kā trenerim šādā situācijā būtu jānoskaņo spēlētāji?
Neesmu treneris, tāpēc nemācēšu teikt. Mēs spēlējam KHL – ja tā nav pietiekama motivācija, tad es nezinu. Spēlējam par vārdu, kas ir mums uz muguras, par savu komandu, kas ir mums uz krūtīm. Treneri mums tic, viņi mūs atlasīja, tāpēc mums jādara labāks darbs.

- Pārbaudes spēlēs izcīnījām Dzelzceļa kausu, uzvarējām arī pirmās divas spēles sezonā – vai neiezagās pašpārliecinātība?
Grūti teikt. Pirmssezona ir pirmssezona. Pēc tam vairums komandu pieliek sniegumā, taču mēs to neesam izdarījuši. Sākām ar divām labām mājas spēlēm, bet pametām smago darbu aiz muguras. Tad sekoja 2:7 Helsinkos un 0:4 Ņižņekamskā – tās spēles nosēdās komandas prātā, un pēc tam nevarējām “apturēt asiņošanu”. Šajā situācijā esam visi kopā, mums, spēlētājiem, jāuzlabo savs sniegums.

- Šobrīd tev ir 31 gads, līdz šim hokeju esi spēlējis tikai dzimtenē Zviedrijā. Kas lika izšķirties par soli pirmoreiz doties viesspēlētāja gaitās?
Jutu, ka šī būs ļoti laba iespēja. Ja varu spēlēt otrajā labākajā līgā pasaulē, tad to noteikti paņemšu. Šeit spēlē ātru, interesantu hokeju. Cenšos mācīties no cilvēkiem šeit. Protams, ka viss ir nedaudz savādāk kā ierasts, bet ir interesanti. Cenšos izlikt sevi visu Rīgas labā.

- Kā tu raksturotu hokeju, ko spēlē KHL?
Tas ir nedaudz ātrāks [nekā Zviedrijā], mazāks ledus. Mazāk tiek pieturēta ripa, vairāk ir ātro pāreju no aizsardzības uzbrukumā, šeit spēlē nedaudz vienkāršāk. Līdz ar lielāku ātrumu ir arī vairāk kļūdu. Spēlētāji varbūt ir drusciņ prasmīgāki, ir labākas vairākuma izspēles. Zviedrijā spēlē nedaudz lēnāku, kontrolētāku hokeju. Šeit jāspēlē ar prātu, lai nekļūdītos.

- Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai pielāgotos šejienes spēles stilam?
Šobrīd jūtos labi. Treneri sākumā padarīja labu darbu, uzstādot spēles sistēmu. To izprast nebija problēmu. Vienkārši pašam jākļūst labākam, jāspēlē ātrāk.

- Visu sezonu esi spēlējis vienā pāri ar Kristapu Sotnieku - vienu no pieredzējušākajiem latviešu aizsargiem.
Jā, viņš ir foršs čalis. Sotnieks laukumā vada spēli un palīdz pārējiem. Norāda, ko labāk darīt iemetienos, allaž cenšas nomierināt spēli. Man patīk spēlēt ar viņu kopā.

- Ko vari teikt par dzīvošanu Rīgā?
Nevaru ne par ko sūdzēties. Tā ir jauka pilsēta. Ir labāk, nekā es iedomājos – cilvēki ir draudzīgāki un labi saprot angļu valodu. Ar sievu un bērniem esam apmierināti un kopā šeit pavadām labu laiku. Rīga ir patīkama vieta, kur spēlēt.

- Bieži vien viesspēlētājiem atmiņā visvairāk paliek tālie izbraukumi uz Krieviju un dažādas amizantas situācijas. Vai līdz šim bijuši kādi kuriozi vai citas atmiņā paliekošas tamlīdzīgas epizodes?
Nē, manuprāt, viss līdz šim bijis labi. Izbraukumos mūs gan pabaro, gan izgulda. Lielākā problēma dažviet bijis bezvadu interneta trūkums, taču tas ir sīkums. Savā karjerā esmu piedzīvojis sliktākus apstākļus, par mums šeit parūpējas labi.