TwitterPar Rīgas "Dinamo" jauno ģenerālmenedžeri kļūst Ankipāns
@Rolands_Elins
Foto: Vladislavs Proškins/F64
Rīgas „Dinamo” padomes sēdē izvēlēts un apstiprināts jaunais kluba ģenerālmenedžeris – bijušais izlases spēlētājs un treneris Ģirts Ankipāns. Tāpat oficiāli apstiprināts, ka Normunds Sējējs neturpinās darbu kā komandas galvenais treneris, tā vietā kļūstot par padomes priekšsēdētāja Jura Savicka padomnieku.
Ģirts Ankipāns Rīgas „Dinamo” komandā strādāja kā galvenā trenera palīgs no 2013. līdz 2015. gadam, bet pēc tam divas sezonas pavadīja Ņižņijnovgorodas komandā „Torpedo”, kur līdzīgā amatā asistēja galvenajam trenerim Pēterim Skudram. 41 gadu vecajam Ankipānam šī būs pirmā pieredze KHL komandas ģenerālmenedžera amatā, kā arī pirmā pieredze vispār hokeja funkcionāra amatā.
Ankipāns „Dinamo” sastāvā bija arī kā hokejists, pārstāvot komandu kopš 2008. gada. Viņš bijis ilggadējs Latvijas izlases dalībnieks un pārstāvējis to četros pasaules čempionātos, kā arī Vankūveras un Turīnas olimpiskajās spēlēs.
„Ļoti patīkami atgriezties mājās,” video intervijā „Dinamo” preses dienestam sacīja Ankipāns. „Esmu ļoti pateicīgs kluba valdei, it īpaši tās priekšsēdētajam Jurim Savickim par izteikto piedāvājumu. Man tas ir liels izaicinājums. Taču galvenais vārds šeit ir „mājas” – šī ir mana pilsēta, šī ir mana dzimtene.”
Līdz šim kluba ģenerālmenedžera pienākumus veica Normunds Sējējs, kurš pagājušajā sezonā to apvienoja ar galvenā trenera amatu. „Dinamo” vadība jau iepriekš bija paziņojusi par saviem nolūkiem meklēt jaunu galveno treneri, un šodien valdes sēdē apstiprināts, ka līgums ar Sējēju netiks pagarināts. Taču klubā Sējējs paliks kā padomes priekšsēdētāja – Jura Savicka – padomnieks.
Pārmaiņas komandā seko pēc ļoti neveiksmīgās KHL sezonas, kurā "Dinamo" vienība ieņēma priekšpēdējo vietu līgā. Ankipānu sagaida pamatīgs darbs sastāva komplektācijā, jo pirmajā maijā pēc brīvo aģentu tirgus atvēršanās (un pagājušās sezonas līgumu beigām) komandā oficiāli palicis viens spēlētājs, kamēr deviņi spēlētāji ir ierobežotu brīvo aģentu statusā.
Video intervija ar ”Dinamo” jauno ģenerālmenedžeri Ankipānu
Izmantotie resursi:
AS „Dinamo Rīga” 3. maija padomes sēde - Hokeja...
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nu tad padomāsim tālāk... patēriņš... it kā algas Latvijā kāpj straujāk nekā krītas iedzīvotāji (paldies Dievam)... petēriņš tā kā aug... investīcijas... hmmm... man nāk kā pirmais prātā tas ka ES mūs ar struktūrfondiem (un tikai pēc tam uzņēmēju un fiziski privātās) baro... tātad laikam liela daļa ir tādas... falšās invesīcijas??? Manuprāt, pavisam noteikti. Valdības tēriņi??? Nū... patēriņš aug, algas aug, ieņēmumi arī aug... njā... viss savās vietās. Neto eksports? Nu eksports lielāks kā imports nekad mums nespīd. Tad šis mūs laikam ko... gāž iekšā, jo ir ar mīnuszīmi, vai ne?
Hmmm... a ko iesāktu, ja katrs savu mašīnu remontētu un katrs savu burkānu audzētu? IKP dimbā, bet visi paēduši. Kā tas var būt?
Ko darīsim, ja jāsalīdzina IKP attīstība ilgākā posmā kā 2-3 gados ar 90.gadu Latviju un 50 latu vidējo algu? Hmm... nonākam pie jautājuma, vai IKP apjoms, teiksim, 10 gadu prizmā, var vispār būt samazinājies jaut teorētiski?
Nu.. apgrieziet pēc ieņēmumu metodes. Cits skats uz dzīvi nebūs.
IKP ir ļoti ŠĶĪBS jēdziens. Jā, nosacīti palīdz salīdzināt valstu turību (per capita) īstermiņā un tāpat arī valsts attīstības tendences īstermiņā, maksimums 2-3 gadu kontekstā. Jo ilgākā posmā jau pašas IKP sastāvdaļas norāda uz to, ka IKP NEKO neparāda. Pliks cipars bez jēgas, ja neliek klāt pasaules kopējās tendences kā ekonomikā tā vidpārīgajā drošības situācijā.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jā, tas ir nepopulārs skats uz IKP. Bet... man paveicās ka arī tik kritisku tirgus ekonomikas vērtēšanu man kādreiz mācīja.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]