Punnenovs: "Ir ļoti daudz un smagi jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu"

Aizvadītajā vasarā, kad tiki uzaicināts uz "Dinamo" vasaras treniņiem, par Tevi zināja vien retais. Gandrīz vai sanāca, ka parādījies "ne no kurienes". Pastāsti, lūdzu, par savu līdzšinējo karjeru un to kā nonāci Šveicē?

Iesāku trenēties sešu gadu vecumā pie Ģirta Ūdra, hokeja klubā "Rīga", taču pēc pāris gadiem klubs mainīja nosaukumu uz ‘’Pērkons 93’’. Paralēli trenējos arī pie Ginta Bisenieka "HK Rīga 92" komandā, kuras sastāvā piedalījos izbraukuma spēlēs Baltkrievijas čempionātā kā rezerves vārtsargs, jo Latvijas čempionātā mani pieteikt nevarēja.
Turpinot trenēties HK „Pērkons” sastāvā un spēlēt Latvijas čempionātā, izveidojās situācija, ka, nelielā dalībkomandu skaita dēļ, mums čempionātā bija ļoti maz spēles, tādēļ nolēmu meklēt iespēju spēlēt ārzemēs. Devāmies uz Šveici, kur ar Harija Vītoliņa palīdzību es un Toms Andersons atradām komandas, kurās vēl joprojām spēlējam.

Tāpat pagājušajā vasarā par tevi runāja daudz un dikti, jo ne tikai biji aizvadījis treniņus ar "Dinamo", bet arī no labākās puses sevi parādījis Vladislava Tretjaka organizētajā vārtsargu skolā. Ko Tev pašam deva aizvadītā vasara? Vai palielinājās motivācija strādāt vēl vairāk?

Aizvadītā vasara tik tiešām man deva ļoti daudz, jo uzzināju daudz ko jaunu profesionālajā ziņā. Vladislava Tretjaka organizētajā skolā guvu daudz jaunu atziņu par vārtsarga lomu hokeja spēlē.
Motivācija, protams, palielinājās arī pēc ‘’Dinamo’’ nometnes. Sapratu, ka vēl ir ļoti daudz un smagi jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu.

Pēc treniņiem ar "Dinamo" atgriezies Šveicē, "Pikes Oberthurgau" komandā. Kādi kontakti Tev saglabājās ar "Dinamo"? Vai komandas vadība izteica kādus iespējamos sadarbības variantus nākotnei?

No "Dinamo" komandas kontakti man saglabājās ar vārtsargu treneri Sergeju Naumovu, kurš man palīdz ar padomiem. Vēl ar Krisu Holtu šad tad sarakstos.
Komandas vadība pagaidām neko konkrētu nav izteikusi, taču ir iezīmējusi iespējamos sadarbības modeļus, taču ar nosacījumu, ka es arī turpmāk tikpat cītīgi strādāšu kā līdz šim.

Atgriežoties pie spēlēšanas Šveicē. Pastāsti, lūdzu, kas tas ir par čempionātu kurā spēlē, jo par Šveices U-18 līgu, domājams, Latvijā cilvēki zina ļoti maz vai nezina neko.

Spēlēju Novizen Elite līgā, kur ir 12 komandas. Līmenis ir ļoti augsts, te tiek spēlēts ātrs hokejs. Sezonā kopā man sanāk aptuveni 40 spēles.

Kā vispār pilsētā atbalsta "Pikes Oberthurgau" komandu, kura spēlē Šveices reģionālajā līgā? Un cik liels atbalsts mājās spēlēs ir tieši U-18 komandai?

Klubs atrodas ļoti mazā pilsētā, lai varētu salīdzināt ar Latvijas mērogiem, tad tā ir tikpat liela kā, piemēram, Saulkrasti. Vienība nav no tām populārākajām, bet 1.līgas (Pēc spēka – 3. Šveices līga) spēles apmeklē diezgan daudz cilvēku.
Manai komandai atbalsts nav no tiem lielākajiem, jo uz spēlēm nāk vecāki, draugi, bet ar to ir pietiekoši.

Šosezon Šveicē neesi vienīgais hokejists no Latvijas, vai iznāk sazināties vai satikties arī ar citiem tautiešiem?

Satikties, diemžēl, nesanāk, jo treniņu un spēļu grafiks ir ļoti aizpildīts, tāpēc tiekamies tikai spēlēs, uz ledus. Taču mēs regulāri sazināmies caur internetu, uzturam labus kontaktus.

Klasiskais jautājums par skolu. Kā Tev spēlējot Šveicē izdodas apvienot mācības un sportista karjeru?

Viegli jau nav, taču skolā mācos arī tepat Šveicē, kā arī paralēli Ulbrokas vidusskolā. Izdodas apvienot tāpēc, ka man katra ceturtdiena ir brīva – nav ne skolas, ne treniņu. Šī diena ir izbrīvēta speciāli, lai es mācītos Latvijas skolai.

Pēc aizvadīto maču skaita spriežot, esi komandas otrais vārtsargs. Kā kopumā Tev sokas šajā sezonā? Kas būtu jādara, lai sastādītu lielāku konkurenci pirmajam numuram?

Mūsu komandā nav ne pirmā, ne otrā vārtsarga. Spēles laiks tiek dalīts līdzīgi. Vienkārši man sezonas sākumā bija kājas trauma un aptuveni mēnesi biju Latvijā, lai atveseļotos, tāpēc atgriežoties Šveicē jau biju izlaidis aptuveni desmit spēles.
Kopumā man sokas ļoti labi, ir daudz darba treniņos. Strādāju, daru visu ko varu. Treniņos atdodu sevi visu. Treneris redz, ka strādāju un gribu spēlēt, tāpēc arī pēdējos mačos viņš man uzticas.

Kā notiek komandas treniņdarbs? Cik daudz Tu, kā jaunais vārtsargs, iegūsti no tā un vai jūsu komandā ir atsevišķs vārtsargu treneris?

Sezonas sākumā viss ritēja ierasto gaitu, trenējos savā komandā, taču nu jau kādu laiku papildus trenējos arī ar 1. līgas komandu. Šie treniņi man dod neatsveramu pieredzi – te ir lielāki ātrumi, spēcīgāki metieni. Rezultātā parādās arī vēl lielāka motivācija strādāt.
Ja runājam par vārtsargu treneriem, tad tāds mums ir viens, kurš atbild par visa kluba vārtsargiem.

Komanda pašlaik atrodas turnīra tabulas vidusdaļā, kas būtu jādara vai jāizmaina vienības spēlē, lai pakāptos par pāris vietām augstāk?

Noteikti būtu jāuzlabo aizsardzība, jo gandrīz katrā spēlē pa maniem vārtiem met reizes 60. No vienas puses, protams, man tas ir labi, bet visu jau arī nevar izglābt. Citādā ziņā, ar attieksmi un koncentrēšanos viss ir kārtībā, komanda cenšas un dara visu lai uzvarētu.

Vai jauniešu un junioru izlašu sakarā ar Tevi kāds ir sazinājies?

Jā, ir sazinājušies, taču ne tieši ar mani, bet ar manu tēvu.

Nobeigumā vēl viens jautājums par nākotni – kas ir tas, ko sev esi izvirzījis par mērķi sportiskajā karjerā? Ko tu vēlētos sasniegt īstermiņa, teiksim, tuvāko pāris sezonu laikā un ko – ilgtermiņā?

Īstermiņā noteikti vēlētos spēlēt Latvijas u18 izlasē.
Ilgtermiņā, protams, man, tāpat tā kā visiem, gribas spēlēt NHL, tāpēc trenēšos, darīšu visu, kas būs nepieciešams, lai šo mērķi sasniegtu un tad redzēs. Esmu pārliecināts, ja kārtīgi trenēšos un papildus strādāšu pie meistarības izkopšanas, tad notiks tas kam jānotiek.

Intervijas ar citiem Latvijas jaunajiem hokejistiem:

Girgensons: "Spēlēt Latvijas izlasē ir ļoti...
Hvorostiņins: "Atgriešanās bija mazliet sasteigta"
Freibergs: "Cīnīšos par vietu universitātē"