Hvorostiņins: "Atgriešanās bija mazliet sasteigta"

Sezonu iesāki ar savainojumu, nospēlēji trīs mačus un atkal netiki pieteikts spēlēm. Kas ir par iemeslu šai nespēlēšanai? Savainojums vai trenera lēmums?
Sezonas sākumā biju guvis kājas savainojumu, tāpēc bija jāizlaiž kāds laiks, līdz varēju spēlēt. Diemžēl, mana atgriešanās, tomēr, bija sasteigta un es nebiju gatavs spēlēt par visiem 100%. Tāpēc man tagad ir jāuzņem fiziskā forma, lai atgrieztos komandā.

Rudenī, vienā no intervijām, sacīji, ka Kanādā viss ir citādāk nekā Latvijā. Vai pa šo laiku esi jau pieradis pie dzīves Kanādā?
Jā, laiks ir pagājis un nu jau esmu pieradis pie šejienes dzīves un sadzīves.

Lai arī aizvadīji vien dažus mačus, taču secinājumus gan jau, ka var izdarīt arī no tiem. Vai QMJHL līmenis ir tāds kā Tu biji iedomājies?
Pirms braukšanas uz šejieni es biju ievācis nedaudz informācijas par līgu, tāpēc aptuveni zināju ko no QMJHL var sagaidīt. Kad šeit ierados tad īpašu pārsteigumu man nebija, tā teikt, līmenis bija tāds kā biju iedomājies, varbūt mazliet labāks.

Dodoties uz Kanādu, droši vien, biji savādāk iedomājies savu karjeras turpinājumu, nekā tas ir izvērties pašlaik. Vai nav psiholoģiski grūti to visu pārvarēt?
Protams, ka sākumā viss bija plānots savādāk, tāpēc, kad guvu savainojumu un netiku pie spēlēšanas bija smagi, taču pašlaik esmu izvērtējis radušos situāciju un ticis tam pāri.

Ar ko nodarbojies no hokeja brīvajā laikā, kad bija jāārstē savainojums un arī pašlaik?
Brīvā laika man ir ļoti maz. No rīta mums divarpus stundas ilgs ledus treniņš, pēc kura man ir jādodas uz angļu valodas nodarbībām, bet pēc tām vēl ir "sausās" nodarbības trenažieru zālē. Kad atkopos no savainojuma, tad ikdiena man gan bija savādāka, jo bija jāstaigā uz dažādām procedūrām un individuālajiem treniņiem svaru zālē, bet vēlāk, kad jau bija novērots progress manā atlabšanā, bija arī individuālie ledus treniņi.

Tajā pašā rudens sākuma intervijā, stāstot par līdzjutēju atbalstu komandai, sacīji, ka par "Foreurs" fano visa pilsēta. Pašlaik komandas sniegums ir visai svārstīgs. Kā tas tiek uztverts pilsētā?
Pilsētā komanda ir ļoti populāra vēl aizvien. Uz spēlēm, neskatoties uz parādīto sniegumu, tāpāt nāk daudz cilvēku. Nekas salīdzinājumā ar sezonas sākumu nav mainījies.

Kas komandai būtu jāuzlabo, lai tā varētu pakāpties turnīra tabulā vismaz nedaudz augstāk un uzlabot savu bilanci?

Valdoras komanda ir viena no rupjākajām visā līgā. Mēs spēlējam ļoti asi un agresīvi. Domāju, ka vaina nav mūsu spēlē, bet gan veiksmes trūkumā. Mūsu komandai vajag mazliet veiksmes un lieta aizies.

Vai ir kādas ziņas saistībā ar U-20 izlasi? T.i., vai kāds no izlases vadības ir sazinājies ar Tevi?

Jā, vienreiz ar mani sazinājās, taču neko daudz nepastāstīja. Līdz ar to neko daudz par U-20 izlasi es nezinu.