Znaroks: kāpēc gan mums neapspēlēt čehus

Sandis Ozoliņš šajā čempionātā būs izlases ģenerālmenedžera lomā. Kāds ģenerālmenedžeris viņš būs, to rādīs laiks, bet laiks jau sen ir parādījis un pierādījis, ka Ozoliņš ir bijis un paliek lielisks hokejists. Oļeg, kā Jūs domājiet, no kā šajā PČ Latvijas izlasei būtu lielāks labums: no Ozoliņa – komandas ģenerālmenedžera vai no Ozoliņa – spēcīgs aizsarga, autoritātes, kapteiņa, komandas balsta?

- Protams, ja Sandis spēlētu, tas ļoti palīdzētu izlasei, jo viņš ir labākais KHL aizsargs – tā jau pati par sevi ir spēlētāja kvalitātes zīme. Bet mēs cienām viņa lēmumu, kurš tika pieņemts vēl pirms šī PČ, tāpēc nav jau izvēles. Viņš ir vārda cilvēks, īsts vīrs: pateica – izdarīja.

- Jūsu apakšgrupas konkurenti ir Čehijas, Somijas un Dānijas izlases. Spriežot pēc spēku samēra, mūsu hokejisti var spēlēt tikai ar dāņiem…

- Mūsu pirmā spēle ir ar pasaules čempioniem Čehiju. Kāpēc gan mums viņus neuzveikt? Kurš teica, ka tas ir neiespējami? Kādi gan mēs būtu sportisti un treneri, ja jau iepriekš teiktu: puiši – pirmā spēle mūs neinteresē, mūs interesē tikai dāņi. Mums ir svarīgas visas spēles bez jebkādiem izņēmumiem. Ir svarīgs noskaņojums, psiholoģiskais aspekts, veiksme…

- Tas, ka „Rīgas Dinamo” spēlē KHL, nevis ķepurojas vietējā Latvijas čempionāta līmenī, ir nācis par labu Latvijas izlasei?

- Kaut kādā ziņā ir nācis, kaut kādā – nē. Protams, pluss ir tas, ka vairāki spēlētāji ir auguši. Par sliktu ir nācis tajā ziņā, ka RD neinteresē Latvijas izlases problēmas. Piemēram, es tagad varētu atpūsties pēc grūtā KHL čempionāta pusotru mēnesi. Tā vietā es braucu uz šejieni un strādāju ar puišiem, kurus es pats savā laikā tiku audzinājis. Es tā paskaitīju – tie ir kādi 10-12 spēlētāji. Lielu naudu es te nesaņemu – ja runājam atklāti, es te vispār neko nesaņemu. Un vēl klausīties un lasīt par sevi visādas riebeklības…

- Jūs to domājiet par latviešu valodas nezināšanu?

- Kādā valodā Šuplers runā ar komandu? Krievu. Un tas bija normāli. Visas šīs tenkas, par ko runā un raksta, pa lielam man ir pie vienas vietas. Es jebkurā brīdī varu pateikt – Paldies, uz redzēšanos! Tad paskatīsimies, kas būs tālāk. Esmu turīgs cilvēks un dažkārt domāju, kāpēc gan man pie šādas attieksmes tas viss ir vajadzīgs. Tad, lai kāds muļķis ņem izlasi un vada to. Bet, ja kāds domā, ka ar šo visu varēs mani salauzt, viņš dziļi maldās… Izlase, kurā spēlēju es, 1997. gadā ieguva 7.vietu un izlase, kuru trenēju es, arī pagājušajā PČ ieguva 7.vietu. Augstāk mēs šajā laikā nekad neesam bijuši.

RD pa priekšu veic savus uzdevumus KHL, nevis domā par izlasi. Es par to nevainoju Šupleru. Iespējams, ka es rīkotos tāpat, jo no komandas trenera tiek gaidīts šī kluba rezultāts. Bet, piemēram, Dinamo trīs no vadošajiem uzbrucējiem ir ārzemnieki. Tas nozīmē, ka izlasē ņemt viņus nevar. Ko ņemt izlasē viņu vietā? Mūsu spēlētāju – leģionāru – ir ļoti maz. Vasiļjevs no Vācijas, Bērziņš no Somijas. Ja runā par vietējiem spēlētājiem, tad Sprukts atteicās spēlēt, Džeriņš – te viņš ir RD sastāvā, te nav.

Mēs no RD izlasē paņēmām aptuveni piecus cilvēkus, kuri KHL sezonā uz ledus parādījās periodiski. Vispār jau ceturtajai RD maiņai gandrīz nedod spēlēt. Līdz ar to RD izpilda tikai savus uzdevumus, nevis uzdevumu sagatavot spēlētājus Latvijas izlasei. Kā kluba treneris es droši vien rīkotos tāpat, jo vajadzīgs rezultāts – no tā ir atkarīga līguma pagarināšana utt. Bet kā izlases treneri mani šāda situācija neapmierina.

- Oļeg, tad varbūt būtu loģiskāk un racionālāk, ka RD un izlasi trenētu viens un tas pats cilvēks? Tad viņš varētu piemērot sastāvu HKL vajadzībām, vienlaikus paturot prātā arī Latvijas izlasi.

- Iespējams, ka tā tam principā vajadzētu būt…

- Kā Jūs domājiet, šim PČ izlase ir sagatavojusies labāk nekā iepriekšējam?

- Es nedomāju, ka tā ir labāk sagatavota. Mēs sākam trenēties 24.martā – šo to mums izdevās paveikt, šo to – nē. Pamatsastāva spēlētāji, kas šoreiz visu vilks uz sevis, spēja pievienoties tikai trīs dienas pirms pirmspēdējās pārbaudes spēles ar Norvēģiju. Pirms tam netrenējās Reķis un Ankipāns – gan vienam, gan otram bija lauzti pirksti, Saša Ņiživijs nepiedalījās treniņos ģimenes apstākļu dēļ. Lauris Dārziņš risināja kaut kādus savus jautājumus saistībā ar apdrošināšanu, jo, protams, ka neviens nevēlas zaudēt savu naudu. Bet visi viņi atrada sevī spēku un spēlē izlasē. Mums tikai tagad izdevās izveidot divus trijniekus, kas pirms tam trenējās tikai divas dienas. Tie ir: Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis un Dārziņš – Džeriņš – Rēdlihs.

- Ko Jūs kā izlases treneris variet pateikt Latvijas izlases līdzjutējiem? Neskatoties uz visiem tiem apvainojumiem, kas pret Jums ir tikuši vērsti…

- Ir īsti līdzjutēji, ka fano tieši par hokeju un ir tādi… Kā tur bija Krilova fabulā? „Mopsis rej uz ziloni” «Моська лает на слона...» Tādi mani vispār neinteresē. Bet īsteniem līdzjutējiem teikšu: jūtiet līdzi mums! Jūsu atbalsts mums ir ļoti vajadzīgs. Kad jūs par mums pārdzīvojiet, mēs to redzam un jūtam. Mums nav liela valsts, mums nav milzīga spēlētāju izvēle. Varbūt mums daudz kas neizdodas, bet tas, ka mēs atdodamies hokejam, izejam cīnīties par Latviju – tas ir viennozīmīgi!

TVNET :: Спорт - Знарок: почему бы нам не...

Tūlkojumu pašam bija slinkums taisīt, atzīstos ka nozagu no Draugiem.lv domubiedru grupas...autors laikam Līga Feodorova