Latvijas sportisti un mildronāts. Drošie, tīrie un "riska zona"

Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) galvenā sporta ārste Līga Cīrule ir starp tiem cilvēkiem, kas joprojām cer saņemt konkrētu atbildi – cik ilgs laiks nepieciešams, lai meldonijs pamestu organismu? „Neviens nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu. Pirms Jaunā gada tika izplatīta informācija, ka tas notiek divu mēnešu laikā, bet tagad katrs stāsta kaut ko citādu. Esmu uzdevusi šo jautājumu arī Latvijas Antidopinga aģentūrai un tā solīja veikt aprēķinus. Vai ir satraukums? Protams, ka ir. Daži sportisti jau ir paņemti uz dopinga kontroli, vismaz par vienu zinu konkrēti. Parasti rezultāti ir zināmi mēneša laikā. Cerams, ka atbilde būs negatīva. Taču kopumā šī izveidojusies situācija ir diezgan traka,” uzskata Cīrule.

Meldonijs aizliegto vielu sarakstā ir iekļauts kopš 1. janvāra, bet LOV sporta ārsti par tā iekļaušanu olimpiskās vienības sportistus informēja oktobra beigās un kopš 1. novembra mildronātu nevienam vairs neizsniedza. Taču, ja meldonijs no organisma tiek izvadīts ilgākā laika posmā nekā divi mēneši, tad potenciāli apdraudēti ir arī tie Latvijas sportisti, kuri to lietojuši oktobrī, septembrī… Un varbūt pat vasaras mēnešos.

Cenšoties iztaustīt reālo situāciju, Sportacentrs.com sazinājās ar vairāk nekā 20 Latvijas sportistiem, lai noskaidrotu, kuri sportisti un kad pēdējoreiz lietojuši mildronātu un vai šogad viņiem ir veiktas dopinga analīzes.

Septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, skeletonists Martins Dukurs, pludmales volejbolisti Jānis Šmēdiņš, Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš, daiļslidotāja Angelina Kučvaļska, kamaniņu sportists Juris Šics, šķēpmetēji Rolands Štrobinders un Madara Palameika, kā arī basketbolists Žanis Peiners apgalvoja, ka nekad nav lietojuši mildronātu, turklāt daži no viņiem par konkrēto medikamentu uzzinājuši tikai pēc pēdējo nedēļu laikā radušās rezonanses.

Hokejists Kaspars Daugaviņš no KHL kluba Ņižņijnovgorodas „Torpedo” izteicās, ka mildronāts spēlētājiem ticis dots U18 un U20 izlasēs. Pēdējoreiz mildronāta kapsulu viņš apēdis vēl iepriekšējā sezonā, spēlējot Maskavas „Dynamo” rindās, tādēļ viņš par sevi jūtas drošs. Lai gan Krievijā šobrīd daudzi brīnās par daudzo sportistu pozitīvajām analīzēm uz meldoniju, Kaspars norāda, ka KHL komandās ārsti jau pirms sezonas zinājuši, ka mildronātu turpmāk vairs nevarēs lietot un vismaz Maskavā un Ņižņijnovgorodā noņēmuši to no galdiem jau pirms treniņnometnēm.

Viņa kolēģis Agris Saviels no pagājušās sezonas Latvijas čempionvienības „Mogo” apgalvo, ka mildronātu lietojis tikai valstsvienības laikos, kad kapsulas dzēris līdz pat pasaules čempionāta beigām, taču nekādu spēku pieplūdumu nav izjutis. Daudzas sezonas spēlējot ārzemēs, viņš par mildronātu neko nebija dzirdējis, bet tagad „Mogo” komandā par medikamentiem vispār neesot vērts runāt. „Uz play-off spēlēm bez ūdens uz soliņa parādījies enerģijas dzēriens „Isostar”. Tas arī viss.”

Ātrslidotājs Haralds Silovs, BMX riteņbraucējs Edžus Treimanis, šķēpmetēja Sinta Ozoliņa un airētāja Elza Gulbe ir to sportistu vidū, kas mildronātu lietojuši pirms vairākiem gadiem. Bet bobslejisti Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens, skeletoniste Lelde Priedulēna un cīņas sporta pārstāve Anastasija Grigorjeva mildronātu lietojuši vēl pagājušajā vasarā.

Oskaram Melbārdim dopinga analīzes veiktas šīgada sākumā, taču nekādi trauksmes signāli nav saņemti, kas nozīmē, ka meldonijs jau bija pametis sportista organismu. Arī Daumants Dreiškens atzīst, ka ik pa laikam lietojis mildronātu, taču darījis to neregulāri – parasti vasaras sākumā, pēc pirmās un pirms otrās treniņnometnes. „Sezonas laikā nekad neesmu lietojis. Dopinga analīzes mums ir veiktas vairākas reizes gadā, pēdējoreiz tas bija pirms Jaunā gada. Jūtos drošs, ka manā ķermenī neatļautu vielu nav.”

Lelde Priedulēna mildronātu lietojusi pagājušajā vasarā, taču viņai jau janvāra beigās pasaules junioru čempionātā, kur viņa izcīnīja zelta medaļu, veiktas dopinga analīzes un viņa var justies droši. Tāpat gribētu justies arī Anastasija Grigorjeva, kura mildronātu pārstāja lietot septembrī un nekādas izmaiņas nav novērojusi. „Jau septembrī, kad meldonijs vēl bija tikai sarkanajā sarakstā un nebija apstiprināts aizliegto vielu sarakstā, nolēmu, ka to vairs nelietošu. Jūtos par sevi droša. Galu galā – pie kā gan es lai būtu vainīga, ja lietoju to tad, kad tas bija atļauts. Teikšu godīgi, ņemot vērā kādus medicīnas preparātus lieto citu valstu sportisti, varu apgalvot, ka Latvijas sportisti ir vieno no tīrākajiem.”

Ir arī sportisti, kurus varam klasificēt riska zonā, jo precīzais informācijas vienkārši nav. Futbolists Jurijs Žigajevs atzīst, ka mildronātu lietojis vēl oktobrī un dopinga analīzes viņam veiktas pagājušajā gadā, kad medikaments vēl bijis atļauts. Tiklīdz dakteri paziņojuši, ka tas iekļauts aizliegto vielu sarakstā, tā Jurijs to pārtraucis lietot. „Vai jūtos par sevi drošs? Protams. Esmu mierīgs,” norāda Žigajevs. Vēl rudenī mildronātu lietoja biatloniste Baiba Bendika, turklāt viņa pat izgāja kursu mēneša garumā, taču pēc februāra vidū ASV posmā veiktajām dopinga analīzēm viņa nav informēta par kādas neatļautas vielas atrašanos organismā.

Kamaniņu sportiste Elīza Cauce mildronātu lietoja līdz pat brīdim, kad LOV sporta ārsti paziņoja, par tā iekļaušanos aizliegto vielu sarakstā. „Tobrīd ārsti apgalvoja, ka divu mēnešu laikā meldonijs izvadīsies no organisma. Mildronātu parasti lietoju pirms sezonas – pa vienai tabletei reizi dienā no rītiem. Dopinga pārbaudes man šosezon nav veiktas. Pēc labajiem rezultātiem pat gaidīju, ka tas notiks, taču nekā. Es nesatraucos. Domāju, ka meldonijs organismā noteikti nav aizķēries. Pēc tam ir lietots daudz citu medikamentu un meldonijam jau sen vajadzētu būt laukā no organisma.”

„Protams. Mildronātu lietoju vairākus gadus,” atzīst svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. „Pēdējoreiz to darīju vēl oktobrī, pirms tika paziņots, ka tas tiks iekļauts aizliegto vielu sarakstā. Dopinga analīzes man veica pērn novembrī pasaules čempionāta laikā, kad meldonijs vēl bija atļauts. Septembra beigās tika ziņots, ka viela izvadās no organisma divu mēnešu laikā. Uzskatu, ka runas par 4-6 mēnešiem ir absurdas. Šī situācija ar mildronātu vispār ir absurda. Tikpat labi var aizliegt BCAA un aminoskābes.”

Latvijas Antidopinga aģentūras vadītājs Gatis Berķis skaidro, ka apjukumu rada arī atšķirīgais pusizvades perioda ilgums dažādās literatūrās, kas traucē precīzi noteikt, kad meldonijs pilnībā pametīs organismu. „Tas ir ļoti sarežģīti, jo ir atkarīgs no daudz un dažādiem apstākļiem. Esam mēģinājuši veikt aprēķinus, taču sapratuši, ka viss nav tik vienkārši.”

Aprēķinus vēl vairāk sarežģī jautājums par pašu pusizvades periodu. Ja sportists ir paēdis vienu 500mg kapsulu, tad pēc 15 stundām organismā ir atlikuši 250mg, vēl pēc 15 stundām – 125mg utt. Ja turpināsim dalīt ar divi, tad skaitlis kļūs arvien mazāks, taču nekad nebūs nulle. „Lai laboratorijas saņemtu sertifikātu, katrai vielai jāuzrāda kaut kāds minimālais līmenis, bet meldonija gadījumā tas nav noteikts. Tādejādi vienā laboratorijā var atklāt mazāku meldonija daudzumu organismā nekā citā laboratorijā. Sliecamies domāt, ka pietiek ar diviem mēnešiem, bet mēģinām izkalkulēt vēl precīzāk,” stāsta Berķis.

Antidopinga aģentūras vadītājs neatklāj, cik dopinga pārbaužu šogad jau veikts Latvijas sportistiem, bet kopumā gada laikā par valsts budžeta līdzekļiem tiek veiktas 150 analīzes. Šogad papildus līdzekļus (10 000 eiro) piešķīrusi arī Latvijas Sporta federāciju padome, kas ļaus veikt vēl papildus 30-33 pārbaudes. Tāpat papildus līdzekļus var piešķirt sporta veidu federācijas. Piemēram, šogad to izdarījusi Pauerliftinga federācija un Autosporta federācija, tādējādi šo organizāciju pakļautībā esošajiem sportistiem dopinga pārbaudes notiks biežāk nekā citus gadus.

Kamēr sporta pasaulē valda apjukums, farmācijas uzņēmums „Grindeks” piedzīvo vēl nebijušu pieprasījumu pēc mildronāta. „Precīzus skaitļus nosaukt varēsim tikai nākamā mēneša sākumā, taču provizoriskie aprēķini Krievijā un Latvijā liecina, ka pieprasījums ir audzis. Mēs fokusējamies uz pacientu segmentu un sportisti vai, precīzāk sakot, cilvēki, kas nodarbojas ar sportu, veido tikai līdz 5% no mildronāta lietotājiem. Interese viennozīmīgi ir pieaugusi. Saņemam zvanus gan no cilvēkiem ārzemēs, kuri interesējas, kur produktu var iegādāties, gan no nozares profesionāļiem,” atklāj „Grindeks” komunikāciju departamenta vadītāja Laila Kļaviņa.

Runājot par meldonija iekļaušanu Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) aizliegto vielu sarakstā, Kļaviņa uzsver, ka jau no pirmajām dienām uzņēmums sadarbojies ar Latvijas Antidopinga aģentūru un iesniedzis informāciju, lai atspēkotu WADA apgalvojumus, taču tie nav tikuši ņemti vērā.

Mildronāta stāsts Latviju pagaidām skāris tikai piesaucot valsti, kurā tiek ražots medikaments. Jācer, ka tā tas arī paliks. Lai gan neizdevās aptaujāt pilnīgi visus LOV sportistus, uzrunāto atlētu atbildes liek secināt, ka starp LOV dalībniekiem neatļautā viela kāda sportista organismā varētu atklāties tikai paša (-as) muļķības vai apstākļu sakritības dēļ. Par pārējiem Latvijas sportistiem kopainu iegūt ir sarežģītāk, jo īpaši, komandu sporta veidos, kur katrā valstī un klubā ir savs atbildīgais ārsts. Te nu atliek cerēt uz katra speciālista profesionālismu, jo, ja kopš novembra mildronāts vairs nav lietots, tad šobrīd bezmiegam nevienu mocīt nevajadzētu.