BIMBAMBOLS: KO TAGAD DARA DINAMO TIPĀŽI (1.daļa)

Labvakar, mīļie sporta draugi!

Pagājuši četri gadi kopš sāku iepazīstināt cienījamo e-sporta auditoriju ar pieciem Dinamo fanu tipāžiem- Kasparu Līpiņu, Aivaru Grumbergu, Džinetu Krasovsku, Daini Žvīguru un Madaru Brīviņu.

Ir pienācis laiks, kad mana sociālā misija liek pastāstīt arī par to, kā mūsu varoņu dzīves līkloči skrējuši tālāk.
Dzīves stāstos uzzināsit par pieciem 2012.gada Dinamo faniem un viņu personību attīstību jau lieliskā sporta projekta Rīgas Dinamo dzīves otrajā nogrieznī.

Pirmajā cēlienā piedāvāšu divus stāstus- par Kasparu un Aivaru, bet vēlāk arī par pārējiem.

KASPARS LĪPIŅŠ
( LIELAIS GALDS IEPAZĪSTINA: DINAMO FANU TIPĀŽI )

Simpātiskais jaunietis, kurš nesen iesoļojis ceturtajā gadu desmitā, joprojām strādā jau pieminētajā zviedru kapitāla bankā un ir pat nedaudz paaugstinājis savu profesionālo statusu- pēc iekšējās restrukturizācijas viņa vadītajai nodaļai tika pievienota arī VIP klientu nodaļa. Tas Kasparam lepni ļauj stāstīt draugiem par to, kā ikdienā viņš satiekas un apspriežas ar Latvijā labi zināmiem miljonāriem. Lai arī patiesībā šajās sarunās parasti Kaspars ir pazemīgs, nedaudz uztraucies un ātri izpilda visas viņu iegribas, paziņu un draugu aprindās viņš šos cilvēkus sauc vārdos (neaizmirstot piebilst uzvārdu un norādīt uz miljonāra statusu) un dēvē par “saviem čomiem” un pat “biznesa partneriem”, kuriem mēdzot dot vērtīgus padomus. Apmēram tā: “Es jau savam čomam Valērijam, nu, tam miljonāram Maliginam, teicu, lai labāk tagad iegulda Āzijas vērtspapīros”.

Ir kardināli mainījušās Kaspara intereses sporta jomā. Dinamo spēles viņš vairs neapmeklē un vecā Dinamo šalle ir pat apzināti paslēpta plauktā dziļāk, jo viņam tuvajās aprindās par Dinamo tagad notiek iesmīnēšana. Protams, arī Kaspars tagad ir kļuvis par skeptiķi, kurš “par Dinamo vairs neinteresējas”.

Skaidrs, ka šāds tukšums ir jāaizpilda, un Kasparam tas ir izdevies- nu jau gadu viņš ir liels Kristapa Porziņģa fans.

Kaspars arī zina, ka Porziņģis spēlē Ņujorkas komandā Knicks. Tas ir svarīgi, jo tādējādi neliela interese par Porziņģa lietu ir pat viņa sievai Kintijai, kura jau izsenis ir “Sekss un lielpilsēta” fane un uzskata, ka īstā Amērika ir tikai un vienīgi Ņujorka, bet pārējais ir lauki. Šobrīd abi plāno braucienu uz Ņujorku, tai skaitā KP6 spēles apmeklējumu klātienē. Kintija jau ir iztēlojusies, kādus selfijus viņa uzņems un kāds lepnums viņai tos būs aplaudēt Feisītī.

Diemžēl, interesei par Porziņģa gaitām ir arī sava ēnas puse. Spēļu skatīšanās naktīs atņem daļu no Kaspara darbaspējām nākamajā dienā, kā arī ir ievietojusi plauktā rokas fitness tracker Garmin Vivosmart, vairs netiek lietots Endomondo, plauktā iegūlusies arī Wilson tenisa rakete. Ķermeņa vidusdaļā parādījies kārtīga vīrieša labas dzīves apliecinājums- riepa. Toties kā kompensācija šīm nedienām Kaspara leksikonā ir parādījusies jauna vārdu salikumu vācele, ar kuru viņš spēj operēt svarīgās diskusijās: “labi nostrādāja postā”, “ielika bazerbīteru”, “fāstbreiks”, “lejaps”, “Grinnela sistēma” un citi. Kaspars ir pilnīgi pārliecināts, ka Karmelo un Rouzs ir jāmaina prom no Knicks, jo viņi tikai domā par savu statistiku un nedod piespēles Kristapam Porziņģim.

Būtisks darbs Līpiņu ģimenē tika veikts augustā. Pāris bija vienojies, ka var atļauties pirmdzimto, jo karjera sākot stabilizēties, turklāt, tautā runājot, ka vienīgā garantētā pensija mūsdienu demogrāfiskajā situācijā esot gudri izaudzināti bērni. Bet Kaspars ar Kintiju savas finanses mīl plānot laicīgi. Patiesībā Kintija par bērnu runāja jau agrāk, bet Kaspars ar vācieša punktualitāti veica aprēķinus- pa naktīm tagad būs jāskatās Porziņģa un Bertāna spēles, tāpēc negribētos, ka bērna nākšana pasaulē būtu sagaidāma sezonas laikā. Izrēķināja, ka vislabāk būtu, ja dzemdības notiktu vasarā. Taču vēlāk savu aprēķinu koriģēja- Knicks taču netikšot play-off. Līdz ar to varot plānot arī uz maiju. Kopš apzinīga darba augusta naktīs gultā Kintija ir stāvoklī.

AIVARS GRUMBERGS
( LIELAIS GALDS: DINAMO FANU TIPĀŽS NR.3 )

Tieši šobrīd Aivara dzīves galvenā aktualitāte ir ASV prezidenta vēlēšanas. Kā kārtīgam vecim pienākas, Aivars ir zvērināts Donalda Trampa fans. Donaldā viņš saskata savu politiķa ideālu (kārtīgs vecis, kurš runā vīra valodu un grib ieviest kārtību valstī), bet Hilarija viņu pamatīgi kaitina, jo ļoti atgādina paša sievu Annu. Dažkārt, kad Hilarija pasaka kādu asāku vārdu debatēs, Aivars pat skaļi svilpj pie TV ekrāna, piepūš sarkanos vaigus un krata dūri viņas virzienā. Pēdējā laikā Aivarā atkal atgriezušās politiskās un sabiedriskās dzīves cerības, kuras sāka pagaist pēc Šķēles un Šlesera aiziešanas no politiskās skatuves redzamās daļas. Pavasaris sirdī iezagās jau pateicoties Orbāna panākumiem Ungārijā, bet īstu kulmināciju sasniedza vasarā, kad “prātīgie briti beidzot saprata, kādus sūdus ievārījuši, uzkāpjot uz tā grimstošā Gejropas Savienības kuģa”. Pašvaldību vēlēšanās abi ar sievu balsoja par “Gods kalpot Rīgai” (deklarējušies ar ģimeni Rīgā)- cilvēkiem, kuri viņa vārdiem “daudz muti nevirina, bet kārtīgi strādā”. Pamatojums arī bija ļoti loģisks- Aivara Rīgas mājas pagalmā pēc ilgiem gadiem tikai aiztaisītas bedres celiņam, kas vistiešākajā mērā notika pateicoties pašreizējās RD koalīcijas darbam.

Laime nenāk viena- kam tādam neticēja pat Aivars, ka pie hokeja vadīšanas beidzot varētu stāties kārtīgs cilvēks- Aigars Kalvītis, kuru Aivars joprojām uzskata par visu laiku izcilāko valstsvīru Latvijas pastāvēšanas vēsturē. Tā teikt, “īsts saimnieks, kurš i pats māk taisīt naudu, i citus pabaros”. Ir arī cerība, ka līdz ar Kalvīša stāšanos pie ruļliem beidzot atdzims nu jau nedaudz pagrimušais Latvijas sporta flagmanis- Rīgas Dinamo.

Ar Dinamo Aivaram gan ir sarežģītas attiecības. Nevar teikt, ka viņš būtu pilnībā pārtraucis interesēties par hokeju Arēnā. Mainījušies akcenti. Pirmkārt, Aivars tagad neapmeklē visas spēles, bet tikai “labākās”- kad atbrauc kārtīgas komandas, uz kurām ir vērts paskatīties. Piemēram, apogejs šosezon būs, kad Rīgā ieradīsies Piķerskijs CKA. Aivars jau ir iegādājies CKA kreklu ar Znaroka uzvārdu uz muguras un noteikti uz Arēnu dosies tajā. KHL norisēm viņš seko, fano par Maskavas Dinamo, par Skudru un Daugavu, bet pāri visam, protams, Vītoliņa un Znaroka CKA- tā esot blice, kura paņemtu priekšā jebkuru NHL komandu.

Iekšējs diskomforts Aivaru pārņēma rudenī notikušā Pasaules kausa hokejā laikā. Aivars čomiem, ar kuriem kopā bārā parasti skatās hoķi, nespēja atzīt, ka sirds dziļumos simpatizē Znaroka un Vītoliņa Krievijai, jo čomi pārsvarā atbalsta Kanādas izlasi. Kad notika pusfināla mačs starp krieviem un kanādiešiem, Aivars sakodis zobus sēdēja un klusi vēroja spēli. Bija pārliecināts, ka krievi paņems. Bija arī nolēmis, ka, ja tas notiks, beidzot čaļiem pastāstīs, ka patiesībā jau sen ir pārliecināts, ka krievu hoķis tagad ir labākais pasaulē. Kad tas nenotika un čaļi priecājās par kanādiešu uzvaru, Aivars ar sāju smīnu sejā negribīgi norūca zem deguna: ”Apsveicu, malači”! Bet sirdī palika sāpe.

Nedaudz tomēr uzlabojušās attiecības ar sievu. Vismaz uz kādu brīdi. Iemesls prozaisks- ģimene bija spiesta sakoncentrēt spēkus kādam kopējam mērķim- abi izlutinātie dēlēni, nu jau izbijušie Dinamo hokeja skolas audzēkņi, bija iekūlušies ziepēs un viņiem draudēja nopietna krimināllieta par naudas izkrāpšanu no skolasbiedriem dažādu it kā pasākumu organizēšanai, kuri, protams, nekad nenotika. Dēlu iegūtā nauda nogūlās totalizatoru kontos, kur jau visai drīz arī tika paspēlēta, liekot uz Rīgas Dinamo un citām KHL spēlēm bezgalīgus eksprešus, kuriem bija jāspēlē, bet allaž nedaudz pietrūka. Aivaram ar Annu nācās ņemt dārgus advokātus un arī materiāli pabalstīt labvēlīgus lēmumus svarīgās instancēs. Tas vismaz uz kādu brīdi saliedēja jau gandrīz pilnīgā sasalumā nonākušās pāra attiecības.

Par pārējiem- nākamajā sērijā.

Bimbis