"Dinamo" treneris: latvieši nemāk iesist
Rīgas „Dinamo" šis ir sliktākais sezonas sākums kopš dalības KHL - ar 14 punktiem 14 nospēlētās spēlēs „Dinamo" atrodas priekšpēdējā vietā Rietumu konferencē. Arī tikko noslēgtajā mājas spēļu sērijā rezultāts nav iepriecinošs - divas zaudētas un divas uzvarētas spēles. Saruna ar Rīgas „Dinamo" galveno treneri, somu hokeja leģendu Peku Rautakallio portālā ''Ir.lv''.
Mēdz teikt, ka latviešu hokejisti ir stūrgalvīgi. Kā jums šķiet?
Jā, es tam pilnībā piekrītu. Viņi ir stūrgalvīgi. Arī jaunie. Bet jāņem vērā arī tas, ka neviens nekad viņiem nav pateicis, kā ir jāspēlē. Pat tos pašus pamata principus, kā ir jārīkojas laukumā komandai, uzsveru - komandai, ne individuāliem spēlētājiem. Ja tas nav pateikts, tad viņi domā, ka vienīgais veids, kā viņi ir spēlējuši, ir dabiski pareizs un ka tas ir vienīgais ceļš.
Saka, ka jaunajiem, piemēram, viens no stūrgalvības iemesliem ir zvaigžņu slimība, tas, ka viņi ir pieraduši būt labākie?
Jā, jaunajiem ir zvaigžņu slimība, bet es ar to necīnos. Vienkārši jāsaprot, ka viņi ir daļa no šīs komandas un, ja viņi grib spēlēt komandā, saku, kur viņi spēlē un kā. Tas, vai viņi arī turpmāk spēlēs komandā, būs atkarīgs no tā, kā viņi izpilda to, kas ir pateikts. Nenoliedzu, ka viņi bija Latvijas zvaigznes junioru vecumā, taču tam nav nekā kopīga ar to, kas notiek šajā komandā. Šajā komandā vienīgais, kam ir nozīme, ir tas, ko tu dari uz ledus. Tas ir viss.
Kā izskatās - vai viņi ir gatavi pieņemt šādu trenera uzstādījumu?
Jā, klausa jau gan, bet... ir arī diezgan stūrgalvīgi. Šie puiši nav stulbi. Viņi ir izdarījuši kaut ko īpašu, lai būtu te. Un viņi te ir. Un ja viņi nedara lietas, lai tas ļautu kļūt labākiem no dienas uz dienu, tā ir tikai stūrgalvība un ietiepība.
Kā jums liekas, kā saspēlējas dažādu paaudžu spēlētāji, jo vecuma starpība komandā ir visai liela? Vai tas ietekmē rezultātu?
Vecajiem ir pieredze, viņi ir spēlējuši ārzemēs - Amerikā, Skandināvijā, Eiropā. Viņi spēlē nacionālajā izlasē pasaules čempionātā, viņiem ir liela pieredze. Jaunajiem šīs pieredzes nav, turklāt viņiem nekad neviens nav pateicis, kā ir jāspēlē. Jaunie komandā pamatā ir tāpēc, ka viens prot labi slidot, cits labi kontrolē ripu, citam ir iedzimts talants redzēt laukumu - dažādas lietas, lai saprastu spēli, kuru viņi spēlē. Saprastu, to profesionāli... Tas jau ir pavisam cits stāsts. Lai gan es nedomāju, ka manā komandā var runāt par paaudžu konfliktu. Spēles disciplīna reizēm visiem klibo.
Runājot par psiholoģisko klimatu komandā, gribēju jautāt, kā jūtas vārtsargs, ja viņa komanda zaudē, līderi nevar iemest vārtus.
Vārtsargi ir citādāki nekā pārējie spēlētāji. No vienas puses, vārtsargs arī ir komandas spēlētājs, bet, no otras puses, viņš ir viens. Piemēram, uzbrucējs var iziet viens pret vienu un aizmest garām vārtiem, tad visi teiks - jā, bet viņš centās. Aizsargs var palaist garām vienu uzbrucēju un tad visi teiks - nu, jā, viņš centās, bet tas pretspēlētājs bija labāks. Savukārt, ja vārtsargs ielaiž ripu, viņš vienmēr ir vainīgs, viņš ir slikts vārtsargs neatkarīgi no apstākļiem. Un tāpēc vārtsargi psiholoģiski ir daudz stiprāki. Ja viņi spēlē šajā līmenī, viņi ir stipri.
Un mūsējie vārtsargi ir stipri?
Jā, ir stipri. Viņi ir labi.
Pilna intervija: ir - "Dinamo" treneris: latvieši nemāk iesist
-Jā, jums taisnība, tā tas ir. Tas ir 100% mantojums no bērnības treniņiem. Tāpēc gribu jautāt - vai šiem puišiem kāds treneris ir teicis, kā iemest vārtus, kā atdot piespēli. Kā spēlēt konkrētās situācijās - piemēram, kad ir jāmet uz vārtiem un kā ir jāmērķē metot? Vai jums ir treneri, kas jauniešiem māca, kā spēlēt hokeju. Es pasvītroju - spēlēt hokeju, nevis slidināties un mest uz vārtiem? Vai jauniešiem kāds skaidro, kas ir jādara tiem spēlētājiem, kuriem nav ripas, ko viņiem darīt uzbrukumā, ko - aizsardzībā. Aktīva un mērķtiecīga spēle bez ripas arī ir viena no problēmām. Nereti ir tā, ka vienam no puišiem ir ripa, viņš ieiet zonā, cīnās, bet pārējie, ja tā var teikt, skatās un nezina, ko darīt, nepalīdz viņam. Un tas ir tāpēc, ka viņi nezina, kā spēlēt šo spēli.
-Bet viens, ko es tiešām nezinu, vai kāds kādreiz puišiem ir pieprasījis, lai viņi spēlē tieši tā un tā. Reizēm šķiet, ka puiši vienkārši vienmēr ir zinājuši, kā spēlēt, un tad viņi tā arī spēlē. Un nav bijis trenera, kas pasaka, kā tieši rīkoties tajā situācijā vai citā.
Tad pats nēsi nekāds labākais treneris , pat šuplers par tevi labāks
Ar katru nākamo interviju viņš pasaka kaut ko, kas stulbībā pārspēj iepriekšējo.
Interesanti, kāpēc NHL zvaigžņu spēlē paši labākie žvidzina pa vārtos iekārtiem zupas šķīvjiem un parasti netrāpa?
2) Pč - FIN-LAT spēle. Vai tiešām esi tik naivs un domā, ka nākamie čempioni, Krievijas un Zviedrijas uzvarērāji spēlēja ar pilnu spēku? Parasti šādās spēlēs spēcīgākās komandas ''trenējas'' nopietnākām spēlēm. Protams, var tā arī datrenēties, kātas reiz sanāca ar zviedriem, taču tas ir izņēmums. Arī somi - patrenēja spēli, pagarinājumu un soda metienus, kuros 100% uzvarēja.
Mums vienkārši patīk sev paglaimot ar atmiņām par tādām spēlēm, lai gan, ja somi būtu spēlējuši pret mums kā pret SWE vai RUS, tad mūs gaidītu sagrāve, lai gan, ko te spriedelēt par bijušo - kā Ozo sacīja (pēdējā gadagrāmatā): ''Nav skaistu zaudējumu, ... , ir tikai uzvara vai zaudējums.''