Hārtlijs sniedzis vērtīgas atziņas latviešu treneriem

Hārtlijs sniedzis vērtīgas atziņas latviešu treneriem

Bobs Hārtlijs
Foto: Mārtiņš Aiše

Latvijas hokeja federācijas jaunā valde solījumu sarakstā ir atzīmējusi vēl vienu "plusiņu". Vakardien, Rīgas mākslas un mediju tehnikuma aktu zālē, zinātkāros jauniešus skolas solā nomainīja hokeja treneri, kuri piedalījās Latvijas hokeja izlases trenera Boba Hārtlija vadītajā seminārā. Ieradušies bija gandrīz visi pašmāju hokeja speciālisti - bērnu, jauniešu un Virslīgas komandu treneri.

Seminārā tika apskatītas divas tēmas: trenera darba plānošana un darba analīze. Konference noritēja angļu valodā, laika taupības nolūkos bez tulkotāja, tāpēc daudziem treneriem semināra apmeklējums bija neproduktīvs. Tomēr federācija bija parūpējusies par semināra ierakstīšanu video formātā, videofaili pēcāk tiks izsūtīti komandu pārstāvjiem.

Treneris Hārtlijs konferencē uzsvēra, ka hokejs veidojas no detaļām, treneriem liela uzmanība ir jāvērš jauno spēlētāju izglītošanai. Vecumā no 11 līdz 12 gadiem bērniem vispār nav nepieciešams stāstīt nekādas hokeja sistēmas, pamatā ir jāiemāca slidošana. Būtiskākais, ko uzsvēra Hārtlijs, un kādā no intervijām ir teicis arī federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, tad jāveido ir gudri cilvēki: hokejam ir jābūt dzīves skolai. Treneriem ir atbildīgs uzdevums izglītot bērnus ne tikai hokejā, bet runāt par sāpīgām tēmām, kā alkoholu un narkotikām, kas jauniešu vecumā viņus var novest no ceļa.

Semināra pirmajā daļā kanādiešu speciālists lielāku uzmanību pievērsa teorijai, bet otrajā - deva zināšanas praktiskos jautājumos. Latvijas izlase semināra laikā tika pieminēta mazāk, bet viens no jauninājumiem, ko speciālists ieviesis valstsvienībā ir anketas. Četru dienu nometnes laikā, katram spēlētājam bija izdalīta anketa, kurā bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem par sniegumu, ko spēlētājs var dot laukumā, atmosfēras veidošanu ģērbtuvē, savu pozīciju laukumā, kur jūtās vislabāk un citiem dažāda veida jautājumiem, lai treneris varētu labāk izprast hokejistus.

Ļaujam jums iepazīties ar nozīmīgākajām Hārtlija sniegtajām atziņām:

• Treneri sēž zem gigantiska mikroskopa;
• Treneris pārdod spēli, varbūt tu kādu iedvesmo;
• Hokejs ir dārgs sporta veids, tāpēc uz treneriem ir liels spiediens;
• Tā nav tikai slidošana un vārtu gūšana. Vajag mācīt dzīvi, hokejs ir skola;
• Treneriem ar jaunajiem hokejistiem nevajag baidīties runāt par alkoholu un narkotikām;
• Mani neinteresē tava karjera tik daudz, cik tava dzīve;
• Vajag spēlētājus, kas spēlē pa visu laukumu, ne tikai uzbrūk vai aizsargājas;
• NHL komandu skauti atklāj visus labākos planētas hokejistus;
• Spēlētājs ar talantu, bet bez spēles izpratnes pazūd ātri;
• Ja treneriem darbs nesagādā baudu, tad kā spēlētāji var izbaudīt spēli?;
• Vajag sastādīt plānu - vajag iemācīt staigāt, pirms ļaut skriet;
• Bērni mācās konkurēt. Konkurence ir katra bērna uzvara;
• No gada plāna uz mēneša plānu, no nedēļas plāna uz dienas plānu. Tas viss ir jāpieraksta. Ja tu neesi organizēts, tad tu izgāzīsies. Visi to pamanīs;
• Ar vecākiem ir jārunā, jo viņi ir daļa no spēles;
• Esmu nikns, kad uz ledus ir 20 čaļi un kustas tikai viens;
• Treniņā nedrīkst zaudēt nevienu sekundi;
• Veids kā tu trenējies ir veids kā tu spēlē;
• Spēlētājiem laukumā visu laiku ir jārunā, arī treniņos;
• Neprecīza piespēle treniņā - treneriem uzreiz jāsvilpj (jāaptur treniņš un vingrinājums jāsāk no jauna - aut.);
• Ja tu nerunā treniņā, tad treniņš tiek apturēts;
• Trenējot jauniešu komandas es jutos kā kapličā, jo neviens laukumā nerunāja.

  +1 [+] [-]

, 2017-02-16 20:50, pirms nedēļas
Smiekli nāk!

  +3 [+] [-]

, 2017-02-16 21:11, pirms nedēļas
Skatos, Abrags ne pa jokam razasholsa.

  -2 [+] [-]

, 2017-02-16 21:14, pirms nedēļas
denebs rakstīja: Un tu arī tajā pašā grāvī brauc, tikai ceļa otrā pusē... Laikam gan arī par jaunu un/vai slinku, lai saprastu, ka ar vienkāršu sarunvalodas līmeni nepietiek, lai klausītos lekciju angļu valodā, ko lasa aizokeāna speciālists. Jo labi zināms, ka amerikāņu un kanādiešu izruna bieži ir visai atšķirīga no Eiropā lietotās. Konkrēti par Hārtliju nezinu, taču to nevar aizmirst.
Bet, runājot par vecumu, tās nav nekādas atrunas. Smadzenes var kustināt daudzos un dažādos veidos, neba nu ingliša mācīšanās ir vienīgās zāles pret demenci. Vienīgi par noderīgumu varu piekrist, taču daudziem treneriem, tāpat kā citiem vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, ir pietiekami daudz darba un citu dzīves rūpju, lai šāds arguments nespētu nobīdīt no primārajām pozīcijām svarīgākas lietas. Turklāt nešaubos, ka daudzi itin labi iztiek arī bez angļu valodas un neredz vajadzību to mācīties tikai tāpēc, lai paretam aizbrauktu uz kādu semināru vai izlasītu kādu materiālu. Jo, ja ikdienā viņi to nelietos, zināšanas pamazām izkūpēs, un rezultāts būs tikai veltīgi izšķiests laiks.
Tā kā, neputniņ, padomāt nebūtu par skādi arī tev.
Es teicu, ka valodas mācīšanās jau dzīves otrajā pusē ir viens no galvenajiem preventīvajiem soļiem, ko veikt, lai mazinātu demences saslimšanas iespējamību. Neatkarigi, kas tā par svešvalodu. Tas nav mans izdomājums, tas ir fakts. Šeit to pieminēju kontekstā, ka 40+ jau vairs neko nevarot, protams, ka ir grūtāk, bet 40+ ne tikai var apgūt jaunu valodu, bet to pat vajag. Konkrēti zinu 90+ onku, kas sāka mācīties spāņu valodu un pat spēja kko apgūt, dzīvojot šeit LV bez jebkādām perspektivām vairs kadreia kkur aizbraukt, bet Tu man stāsti, ka 40+ vairs neko nevarot.
Ja runājam konkrēti par angļu valodu un cik grūti, vai viegli to ir saprast, tad, kā cilveks, kas ir padzīvojis gan pie amīšiem, gan angļiem, varu teikt, ka amerikāņu sarunvaloda ir ļoti primitīva salīdzinot ar angļiem un nešaubos, ka Hārtlijs gluži Oxvordas līmenī nerunāja.. bet nu tas tā, katram ir brīva izvēle, ko viņš mācās un vai vispār mācās, bet apgalvot, ka 40+ teju nav iespējams apgūt valodu ir vnk absurdi, un nevajag ne pa pasauli apkārt klīst, ne ikdienā viņu izmantot (starpcitu, neizmantojot valodu ikdienā, tu zaudē spēju izteikties, nevis spēju saprast). Tieši šis kategoriskais apgalvojums bija tas, kāpēc tev atbildēju uz konkrēto komentāru.
P.s. un pēdejā piebilde- valodu neviens tev neiemācīs, valodu tu vari iemācīties tikai pats, var būt tikai labāki/sliktāki paņēmieni un palīgi, tas arī viss.

  +2 [+] [-]

, 2017-02-16 21:25, pirms nedēļas
neputns rakstīja: Es teicu, ka valodas mācīšanās jau dzīves otrajā pusē ir viens no galvenajiem preventīvajiem soļiem, ko veikt, lai mazinātu demences saslimšanas iespējamību. Neatkarigi, kas tā par svešvalodu. Tas nav mans izdomājums, tas ir fakts. Šeit to pieminēju kontekstā, ka 40+ jau vairs neko nevarot, protams, ka ir grūtāk, bet 40+ ne tikai var apgūt jaunu valodu, bet to pat vajag. Konkrēti zinu 90+ onku, kas sāka mācīties spāņu valodu un pat spēja kko apgūt, dzīvojot šeit LV bez jebkādām perspektivām vairs kadreia kkur aizbraukt, bet Tu man stāsti, ka 40+ vairs neko nevarot.
Ja runājam konkrēti par angļu valodu un cik grūti, vai viegli to ir saprast, tad, kā cilveks, kas ir padzīvojis gan pie amīšiem, gan angļiem, varu teikt, ka amerikāņu sarunvaloda ir ļoti primitīva salīdzinot ar angļiem un nešaubos, ka Hārtlijs gluži Oxvordas līmenī nerunāja.. bet nu tas tā, katram ir brīva izvēle, ko viņš mācās un vai vispār mācās, bet apgalvot, ka 40+ teju nav iespējams apgūt valodu ir vnk absurdi, un nevajag ne pa pasauli apkārt klīst, ne ikdienā viņu izmantot (starpcitu, neizmantojot valodu ikdienā, tu zaudē spēju izteikties, nevis spēju saprast). Tieši šis kategoriskais apgalvojums bija tas, kāpēc tev atbildēju uz konkrēto komentāru.
P.s. un pēdejā piebilde- valodu neviens tev neiemācīs, valodu tu vari iemācīties tikai pats, var būt tikai labāki/sliktāki paņēmieni un palīgi, tas arī viss.
Tev bija jābūt virtuvē!

  +4 [+] [-]

, 2017-02-16 22:03, pirms nedēļas
O, Abrags izrādās speciālists arī intelekta mērījumos.

  +2 [+] [-]

, 2017-02-16 22:04, pirms nedēļas
biskaps rakstīja: Jā, par to arī iesmēju. Tad jau jautājums, ko tad viņi tur darīja?
Vai tiešām, tikai pēdējā brīdī tika izlemts, ka pasākums norisēs angļu valodā? Ja jau sagatavoja video aparatūru, tad jau zināja, ka tā būs.
Vai viņi ieradās uz semināru ar cerību, ka Hārtlijs pēkšņi sāks runāt krieviski?
Info par to nebija.
LHF | Bobs Hārtlijs vadīs semināru Latvijas...

  +5 [+] [-]

, 2017-02-17 10:13, pirms 6 dienām
Abrags rakstīja: ...Paskaidrošu tev kā īpaši stulbam - daudzi no viņiem pēc izglītības iegūšanas uzsāka strādāt, viņiem bija jāiziet cauri 90.gadu smagajiem laikiem, jādomā par izdzīvošanu, par to, kā nopelnīt naudu un uzturēt ģimeni, audzināt bērnus.
Es tieši tam visam iepriekš uzskaitītajam gāju cauri! Pilnībā!
Kā jau teicu, skolā mācījos vācu valodu, taču tas netraucēja apgūt labā līmenī angļu valodu. Šeit uz vietas.
Tikai izcili inteliģents un apdāvināts cilvēks, interneta diskusijās var pie pirmās iespējas citus dēvēt par stulbiem, tajā pašā laikā neaizmirstot sev veltīt pašapmierinātības un narcisma pilnus tekstus. Ja Tev ikdienas komunikācija ir tādā pašā līmenī, tad izsaku līdzjūtību apkārtējiem cilvēkiem...

  +1 [+] [-]

, 2017-02-17 10:18, pirms 6 dienām
Valodu var ātri un viegli apgūt,ja ir nepieciešamība pēc tās un ja tā netiek iezubrīta ,bet apgūta aiz nepieciešamības.Latvijā angļu valodas metodika bija visai vāja,jo paši angļu valodas skolotāji dzīvē to nebija lietojuši,māte google vēl nebija dzimusi,internets nepastāvēja,praktisks svešvalodas pielietojums dzīvē nepastāvēja.
Pareizi apgūt valodu pirmkārt nozīmē iemācīties apgūt tās skaņas kādas piemīt attiecīgajai valodai,kad tas ir izdarīts tad ausis sāk atpazīt svešā valodā runāto,sekojošā valodas apguve notiek jau daudz raitāk.
Latviešu valodas dīvainības mēs taču visi zinām,divskaņi,mīkstinājumi,vārdi ar vairākām nozīmēm.
Tas pats ar visām citām valodām-katrai savas īpatnības.Yes,sī,da,da ,jā,jā-ko anglosaksis savukārt sapratīs jo arī reizēm arī tā pasaka.
Dam,dam,tataram daram dam-vai šo kāds anglis tik viegli uztvers.
Protams visām valodām piemīt tāda savdabība kā dialekti,kas noteikti arī ir jāapgūst lai pilnībā izjustu valodas skaistumu.
Angļu valodu kuru mācīja skolās šobrīd paši angļi sauc par Šekspīra valodu,dzīvē ir mazliet savādāk,anglis skotu nesaprot,skoti paši katrā reģionā runā stipri vien atšķirīgi,tad vēl protams velsieši,īri iekš UK un ārpusē amerikāņi un austrāļi un kur nu vēl āfrikāņi kas jau skolas solā apguvuši angļu mēli,bet tā nu skan pilnīgi savādāk.Vēl īpatnāk skan angļu mēle no indieša mutes.
Rezultātā valoda kā tāda dinamiski mainās un attīstās ik brīdi,divsimt gadus atpakaļ jebkura valoda skanēja savādāk,arī latviešu valodā mēs paši latvieši daudz ko nesaprastu no agrākos laikos runātā.

     [+] [-]

, 2017-02-17 11:27, pirms 6 dienām
Arī treneriem ir jāiet līdzi laikam. Ja bērnu vecāki pieprasa tikai latviešu/krievu valodu, tad šajā lauciņā- nekāda attīstība nenotiek.

     [+] [-]

, 2017-02-17 11:30, pirms 6 dienām
Var jau neko jaunu neapgūt un tad brīnīties, ka citas valstis aiziet priekšā.

  +1 [+] [-]

, 2017-02-17 11:48, pirms 6 dienām
FUNS rakstīja: Tiem kas liek mīnusus jautāju-kāds izskatīsies treniņš ja pēc KATRAS neprecīzas piespēles vienmēr treneris svilps. Tad spēlētāji neiemācīs kā spēles laikā rīkoties, ja ir neprecīza piespēle. Piekrītu ka ir jātrenē treniņos uzdevumi kamēr tie sanāk, arī piespēles ir jātrenē, kamēr tās ir precīzas. Tikai to nevar prasīt 100% visos treniņa uzdevumos. Tas būtu tas pats,ka tiesnesis īstā spēlē pie katras neprecīzas piespēles svilps un apstādinās spēli.
To Tu pajautā pasaules klases trenerim Hārtlijam. Acīmredzot ir kaut kādas metodes, kuras Tu vai es nesaprotam un kuras pasaulē (Kanādā, ASV, Šveicē) strādā ļoti vienkārši

     [+] [-]

, 2017-02-17 14:23, pirms 6 dienām
Avs rakstīja: Tad jautājums. Kāda izskatīsies komanda,kas katrā treniņā nepievērsīs uzmanību niansēm un sīkumiem? Domāju atbilde tālu nav jāmeklē.
Noteikti ir jāpievērš niansēm. Tu ar loģisku teksta uztveri draudzējies. Kur es rakstu ka nevajag trenēt nianses, ka nevajag trenēt piespēles , kur es rakstu ka nevajag pārtraukt treniņu ja piespēle ir neprecīza.
Es rakstu, ka nevajag pārtraukt treniņu pie KATRAS neprecīzas piespēles.

Tev jābūt autorizētam,