Draugiem.lv
Facebook
TwitterHārtlijs sniedzis vērtīgas atziņas latviešu treneriem
Foto: Mārtiņš Aiše
Latvijas hokeja federācijas jaunā valde solījumu sarakstā ir atzīmējusi vēl vienu "plusiņu". Vakardien, Rīgas mākslas un mediju tehnikuma aktu zālē, zinātkāros jauniešus skolas solā nomainīja hokeja treneri, kuri piedalījās Latvijas hokeja izlases trenera Boba Hārtlija vadītajā seminārā. Ieradušies bija gandrīz visi pašmāju hokeja speciālisti - bērnu, jauniešu un Virslīgas komandu treneri.
Seminārā tika apskatītas divas tēmas: trenera darba plānošana un darba analīze. Konference noritēja angļu valodā, laika taupības nolūkos bez tulkotāja, tāpēc daudziem treneriem semināra apmeklējums bija neproduktīvs. Tomēr federācija bija parūpējusies par semināra ierakstīšanu video formātā, videofaili pēcāk tiks izsūtīti komandu pārstāvjiem.
Treneris Hārtlijs konferencē uzsvēra, ka hokejs veidojas no detaļām, treneriem liela uzmanība ir jāvērš jauno spēlētāju izglītošanai. Vecumā no 11 līdz 12 gadiem bērniem vispār nav nepieciešams stāstīt nekādas hokeja sistēmas, pamatā ir jāiemāca slidošana. Būtiskākais, ko uzsvēra Hārtlijs, un kādā no intervijām ir teicis arī federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, tad jāveido ir gudri cilvēki: hokejam ir jābūt dzīves skolai. Treneriem ir atbildīgs uzdevums izglītot bērnus ne tikai hokejā, bet runāt par sāpīgām tēmām, kā alkoholu un narkotikām, kas jauniešu vecumā viņus var novest no ceļa.
Semināra pirmajā daļā kanādiešu speciālists lielāku uzmanību pievērsa teorijai, bet otrajā - deva zināšanas praktiskos jautājumos. Latvijas izlase semināra laikā tika pieminēta mazāk, bet viens no jauninājumiem, ko speciālists ieviesis valstsvienībā ir anketas. Četru dienu nometnes laikā, katram spēlētājam bija izdalīta anketa, kurā bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem par sniegumu, ko spēlētājs var dot laukumā, atmosfēras veidošanu ģērbtuvē, savu pozīciju laukumā, kur jūtās vislabāk un citiem dažāda veida jautājumiem, lai treneris varētu labāk izprast hokejistus.
Ļaujam jums iepazīties ar nozīmīgākajām Hārtlija sniegtajām atziņām:
• Treneri sēž zem gigantiska mikroskopa;
• Treneris pārdod spēli, varbūt tu kādu iedvesmo;
• Hokejs ir dārgs sporta veids, tāpēc uz treneriem ir liels spiediens;
• Tā nav tikai slidošana un vārtu gūšana. Vajag mācīt dzīvi, hokejs ir skola;
• Treneriem ar jaunajiem hokejistiem nevajag baidīties runāt par alkoholu un narkotikām;
• Mani neinteresē tava karjera tik daudz, cik tava dzīve;
• Vajag spēlētājus, kas spēlē pa visu laukumu, ne tikai uzbrūk vai aizsargājas;
• NHL komandu skauti atklāj visus labākos planētas hokejistus;
• Spēlētājs ar talantu, bet bez spēles izpratnes pazūd ātri;
• Ja treneriem darbs nesagādā baudu, tad kā spēlētāji var izbaudīt spēli?;
• Vajag sastādīt plānu - vajag iemācīt staigāt, pirms ļaut skriet;
• Bērni mācās konkurēt. Konkurence ir katra bērna uzvara;
• No gada plāna uz mēneša plānu, no nedēļas plāna uz dienas plānu. Tas viss ir jāpieraksta. Ja tu neesi organizēts, tad tu izgāzīsies. Visi to pamanīs;
• Ar vecākiem ir jārunā, jo viņi ir daļa no spēles;
• Esmu nikns, kad uz ledus ir 20 čaļi un kustas tikai viens;
• Treniņā nedrīkst zaudēt nevienu sekundi;
• Veids kā tu trenējies ir veids kā tu spēlē;
• Spēlētājiem laukumā visu laiku ir jārunā, arī treniņos;
• Neprecīza piespēle treniņā - treneriem uzreiz jāsvilpj (jāaptur treniņš un vingrinājums jāsāk no jauna - aut.);
• Ja tu nerunā treniņā, tad treniņš tiek apturēts;
• Trenējot jauniešu komandas es jutos kā kapličā, jo neviens laukumā nerunāja.
Bobs Hārtlijs uzsver, ka treniņos un spēlēs ļoti svarīga ir savstarpējā komunikācija. Visu laiku ir JĀRUNĀ pic.twitter.com/6OOQwCSwrJ— Hokeja Blogs (@hokeja_blogs) February 15, 2017
Vai tiešām, tikai pēdējā brīdī tika izlemts, ka pasākums norisēs angļu valodā? Ja jau sagatavoja video aparatūru, tad jau zināja, ka tā būs.
Vai viņi ieradās uz semināru ar cerību, ka Hārtlijs pēkšņi sāks runāt krieviski?
(c) Homērs Simpsons.
Neprecīza piespēle treniņā - treneriem uzreiz jāsvilpj (jāaptur treniņš un vingrinājums jāsāk no jauna - aut.);
• Veids kā tu trenējies ir veids kā tu spēlē;
Bez precīzām piespēlēm hokejā NEKO nevar panākt.
Treniņš ir arī pati spēle. Ja spēles laikā treniņā neprecīza piespēle-tad uzreiz svilpj?
Bet tā tev taisnība bez precīzām piespēlēm spēle nesanāks.
Bet, runājot par vecumu, tās nav nekādas atrunas. Smadzenes var kustināt daudzos un dažādos veidos, neba nu ingliša mācīšanās ir vienīgās zāles pret demenci.
Tā kā, neputniņ, padomāt nebūtu par skādi arī tev.
Paskaidrošu tev kā īpaši stulbam - daudzi no viņiem pēc izglītības iegūšanas uzsāka strādāt, viņiem bija jāiziet cauri 90.gadu smagajiem laikiem, jādomā par izdzīvošanu, par to, kā nopelnīt naudu un uzturēt ģimeni, audzināt bērnus. Daudzi joprojām saņem tik maz, ka faktiski cīnās par eksistenci, citi ir ieguvuši papildu izglītību, papildu prasmes, un turpina strādāt. Viņi nav braukuši strādāt uz ārzemēm, kur, protams, visi valodu iemācītos, viņiem ikdienā un darbā angļu valodas zināšanas nav nepieciešamas. Tiem, kam vajadzēja, tie arī ir iemācījušies un labi runā angliski. Bet citiem nav ne laika, ne vajadzības to mācīties, jo viņiem dzīvē ir katru dienu jārisina daudz svarīgākas problēmas.
Tas, ka tev tik ļoti patīk nedomājot mētāties ar vārdiem un apvainojumiem, nekādu cieņu pret šādu komentāru autoru nerada, tieši otrādi. Manās acīs pēdējās cieņas paliekas tu esi zaudējis. Neatgriezeniski.
Bet diskusija jau aizvirzījās tālāk par hokeja treneru jautājumu, un arī es rakstīju par problēmas sakni kā tādu, jo tā skar daudzus cilvēkus, ne tikai hokeja trenerus vien. Tiem, kas māk, grūti saprast (citi savā iedomībā arī negrib saprast) tos, kas nemāk. Te arī rodas daudzas nesaskaņas, kas nereti pāraug neiecietībā. Gan starp jauniešiem un vidējo paaudzi, gan starp rīdziniekiem un provincēs dzīvojošajiem, gan vienkārši starp dažādi domājošajiem. Un ne jau valodas prasmju dēļ, taču radikāli noskaņotie izmanto jebkuru iemeslu, lai vairotu neiecietību un negatīvismu... Tādā, diemžēl, sabiedrībā mēs šodien dzīvojam.