Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:8, Did:0, useCase: 0

Jaunais Handbola federācijas ģenerālsekretārs Blome: "Atšķiram jaunu lappusi un turpinām strādāt"

Anatolijs Kreipāns
Anatolijs Kreipāns

Pagājušās nedēļas vidū Latvijas Handbola federācijas (LHF) biedru ārkārtas sapulcē par jauno LHF ģenerālsekretāru tika apstiprināts līdzšinējais LHF viceprezidents Normunds Blome. LHF prezidents ir Mārtiņš Bičevskis, bet viņa komandā ir notikušas lielas un būtiskas pārmaiņas.

Normunds Blome handbola aprindās ir zināms sen un labi. Pats savulaik (arī vēl salīdzinoši nesen) labs spēlētājs, bet tad aktīvists, kvēls sava sporta veida patriots, uzņēmējs, handbola kluba Rīgas “Celtnieks” atjaunotājs un uzturētājs. Viņa neapmierinātība ar to vai citu lēmumu vai notikumu nereti izraisīja nepatiku LHF vadībā, kurai Normunds pieder arī pats. Tagad viņš ir kļuvis par LHF ģenerālsekretāru Gunta Ciematnieka vietā.

Viceprezidenta un padomes locekļa amatam tika apstiprināta Ivita Asare. Viņa ir daudzkārtēja Latvijas handbola čempione, vairākkārt atzīta par sieviešu handbola čempionāta vērtīgāko spēlētāju, daudzus gadus strādājusi banku sektorā. Par otru LHF Padomes locekli tika apstiprināts Edmunds Bogdanovs, kurš Latvijas handbolā daudzus gadus aizvadījis gan kā spēlētājs, gan kā tiesnesis (pārī ar Ivaru Čerņavski tiesā arī izlašu un Eiropas kausu spēles). Triju mēnešu laikā Padome sagatavos izmaiņas statūtos, kas paredzēs valdē 3 cilvēkus. Ģenerālsekretārs būs atsevišķa pozīcija zem valdes. Katru valdes kandidātu vērtēs (par katru balsos) LHF biedru sapulce.

“Pārmaiņas brieda jau labu laiku, jo neapmierinātība ar dažu LHF darbinieku pienākumu veikšanu kļuva arvien lielāka. Cilvēki mēģināja visu turēt savās rokās un radīja pamatīgu jucekli, daži federācijas darbu bija pakārtojuši sev nevis handbola sabiedrībai. Piemēram, sacensību direktoram Eduardam Žabko nebija pieejams bankas konts, kas attiecas uz sacensībām, nauda no federācijas kontiem “lēkāja” no viena uz otru. Kāpēc? Izpētīsim. Ģenerālsekretārs federācijas ofisā sastopams nav, uz zvaniem bieži neatbild, ja ko vajag, tad viņu jādzenā rokā. Tas laikam tomēr nav pareizi,” saka Normunds Blome.

“Būs audits par pēdējiem pieciem gadiem. Par finansēm ir daudz jautājumu gan izlases spēlētājiem, gan federācijas biedriem, gan treneriem, gan citiem. Pēc audita būs atbildes. Ir ierēdņa pieeja darbam un ir uzņēmēja pieeja. Tērēt ir viegli, bet jāprot kaut ko arī ietaupīt. Viens piemērs – izlases pārbaudes spēles Luksemburgā. Pie sevis spēlēt aicināja Baltkrievija, turklāt mums pašiem vajadzēja segt tikai ceļu, kas būtu apmēram 1500 eiro, kamēr Luksemburgas brauciens izmaksāja 20 tūkstošus. Visu izšķīra divu cilvēku principi. Man ir tās sēdes ieraksts. Turklāt nesalīdzināsim Baltkrievijas un Luksemburgas izlašu līmeni. Par gatavošanos Eiropas čempionāta finālturnīram kopumāvispār nav, ko teikt – tā bija tālu no pilnvērtīgas.”

- Izlasei jau novembra sākumā atkal būs jāspēlē - 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā vispirms Norvēģijā, bet tad mājās ar Baltkrieviju…
- Paldies Valerijam Jaškinam, viņam ir sarakste ar Eiropas handbola federāciju EHF un viss notiek. Viesnīca izlasei ir rezervēta un nekas cits pagaidām nav izdarīts. Vēl jāapzina visi spēlētāji, jāsaskaņo darbības ar galveno treneri Āronu Cīrki. Izlašu direktors un federācijas izpilddirektors tagad ir Arvis Juzups. Vēl jau mums ir jānokārto parāds ar norvēģiem – 17 tūkstoši eiro par liekiem cilvēkiem un lieku dienu treniņnometnē Norvēģijā pirms paša Eiropas čempionāta… Ar galveno treneri sakarus uztur izlašu direktors un federācijas prezidents. Galvenā trenera palīgi būs iepriekšējie – Sandis Veršakovs un Andrejs Narņickis. Nekur nav pazudis arī Arnolds Straume, taču viņam tagad jākoncetrējas uz U20 izlasi, jo janvārī Rīgā būs Eiropas čempionāts B divīzijā. Ar junioriem strādā arī Veršakovs un tas ir tikai pareizi, ka lielās izlases treneri darbojas kopā ar jauniešu un junioru izlases treneriem. U20 čempionāta spēles notiks Rīgas “Elektrum” Olimpiskajā centrā. Edmunds Bogdanovs atgriezies LHF vispirms ar savām idejām jauno tiesnešu piesaistīšanā un skološanā – mums ir viens no labākajiem tiesnešu pāriem pasaulē Renārs Līcis un Zigmārs Sondors un mūsu tiesnešiem acu priekšā ir piemērs, uz ko jātiecas. Taču Edmundam būs liela loma arī U20 Eiropas čempionāta rīkošanā, jo viņš jau ir piedalījies tāda turnīra rīkošanā, turklāt 2004. gadā pie mums finālturnīrs. Jācer, ka ne lielās, ne junioru izlases, ne klubu plānus atkal neizjauks blakusapstākļi.

- Biedru ārkārtas sapulcē kā viena no prioritātēm izskanēja darbs ar jauniešiem jeb handbola plašāka ieviešana skolās un vispirms Rīgas skolās. Kas zem tā slēpjas?
- Nekas neslēpjas – ar minihandbola palīdzību mēģināsim paplašināt handbola ģeogrāfiju Rīgas skolās. Sporta skolotājiem ir sava mācību programma un viņiem tā jāievēro, bet mēģināsim runāt par iespēju iesaistīt arī minihandbolu. Piemēram, interešu pulciņos un tamlīdzīgi, runāsim ar sporta skolotājiem. Reģionos darbība notiek, mums ir labi un stipri handbola centri, kamēr Rīgā, kur ir gandrīz puse no valsts iedzīvotājiem, tā nav. Protams, meklēsim iespēju radīt jaunus centrus ārpus Rīgas – sākumā kaut vai minihandbola līmenī. EHF katru gadu piešķir 5000 eiro inventāram. Jaunatne turpmāk būs Elīnas Mārtiņas pārziņā, kura tāpēc uz pilnu slodzi strādās federācijā. Tas ir absurds, ja par jaunatni atbild cilvēks, kurš ir aizņemts vēl divos trijos darbos. Ko no viņa var prasīt? Tas sanāk pienākums ķeksītim. Tas nav normāli, ka jauniešu komandām ir tik maz spēļu un ka tik maz ir pašu komandu, ka spēles notiek, lai vienkārši notiktu. Mēģināsim jauniešu turnīrus rīkot nedēļu nogalēs, kad notiek Baltijas līgas spēles Rīgā, Dobelē, Ludzā vai Ogrē – visu dienu spēlē jaunie, bet vakarā un nākamajā dienā visi skatās Baltijas līgas spēli. Lai jaunie spēlētāji redz, uz ko viņiem jātiecas Latvijas līmenī, lai pēc tam tiktu kaut kur tālāk spēcīgākās līgās un klubos. Tas, protams, nenozīmē, ka jaunieši nespēlēs Vaiņodē, Jūrmalā, Skrīveros, Salaspilī vai kur citur, jo runa nav par vietu, bet par to, kā bērniem un jauniešiem sarīkot kaut nelielus svētkus, lai tas viņiem ir notikums nevis vienkārši atbraucam, nospēlējam un izklīstam. Eduards Žabko būs arī jauniešu sacensību rīkotājs.

- Ja reiz Ivita Asare ir LHF viceprezidente, tad laikam meitenes var cerēt uz lielāku vērību sieviešu handbolam?
- Tieši tā. Sieviešu izlases atjaunošana atkarīga no finansēm. Junioru līmenī meiteņu izlases turpinās spēlēt. Skolās, starp citu, minihandbolā lielāko uzsvaru liksim tieši uz meitenēm. Galu galā – handbolu taču savulaik izdomāja kā spēli meitenēm, kamēr puiši spēlē futbolu.

- Jauns formāts šosezon būs Baltijas līgai, kurā spēlēs tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas klubi, un tāpēc gandrīz vai draudēja izjukt Latvijas virslīga…
- Katru no trim Baltijas valstīm pārstāvēs četras komandas un sākotnēji patiešām bija variants, ka šīs četras mūsu komandas Latvijas čempionātā iesaistās tikai izslēgšanas turnīra ¼ finālā, bet pirms tam atlikušās virslīgas komandas apvienojas ar 1. līgu. Biju kategoriski pret un tā nenotiks. Pirmajā čempionāta daļā mūsu klubu savstarpējās spēles Baltijas līgā ies arī Latvijas čempionāta ieskaitē, bet tad virslīga atkal sadalīsies divos četriniekos. Ir noslēgts jauns līgums uz diviem gadiem ar SynotTip un te ir liels Gunta Ciematnieka nopelns – viņš sakārtoja, lai virslīgas pēdējo gadu atbalstītājs turpina mūs atbalstīt.

- Kas jaunajai LHF komandai ir steidzamākais un svarīgākais darbs?
- Nav atliekamu un nesvarīgu darbu, jo jādara visi darbi un nevienu nedrīkst atlikt. Tas attiecas arī uz handbola atpazīstamību jeb popularizēšanu, interesantākai un operatīvākai jākļūst LHF mājaslapai un šajā sakarā jau ir uzrunāti pāris jaunie žurnālisti. Mūsu sporta veidā taču notiek tik daudz kā interesanta. Viens no galvenajiem darbības principiem būs atklātība – cieša saikne ar handbola sabiedrību, arī iesaistot darbībā jebkuru no sabiedrības un piesaistot handbola sabiedrībai jaunus cilvēkus. Reizi ceturksnī LHF biedriem būs finansiāla atskaite, lai visi zina, kā un kam tiek tērēta nauda. Ir iecere par Rīgas handbola akadēmijas izveidošanu, ir jāveido beidzot sporta veida attīstības koncepciju jeb vīziju tuvākam un tālākam laikam. Šajā ziņā mēģināsim pārņemt Skandināvijas valstu un Islandes piemēru, mēģināsim pārņemt to, kas derētu mums. Velosipēds taču sen jau ir izdomāts, gluži vienkārši tas katram ir nedaudz citādāks. Tā ka atšķiram jaunu lappusi un turpinam strādāt. Būs diskusijas un strīdi, bet tas ir tikai normāli, jo vairāk būs diskusiju, jo tas nāks par labu sporta veidam.