"Riga" multenīte motivē RFS, Kalns sarkastiski izsmej Mološu

FK Tukums 2000/TSS – FK Liepāja 0:5

Jurģis Kalns (FK Tukums 2000/TSS): "Liepājai ar tādu sastāvu jābrauc pāri visiem!"

- Apsveicu Liepāju ar uzvaru! Apsveicu šo, tā teikt, gados jauno komandu, kura tikai būvējas [smaida]. Viņi progresē ar katru spēli, jo tiešām šie gados jaunie spēlētāji, kuri pīīī. Liepājas komandai ar šādu sastāvu ir "Riga" jāpiesit, RFS jāpiesit! Tur jaunākais spēlētājs bija Mārtiņš Ķigurs [23 gadi, patiešām jaunākais - aut.], kurš ir vecāks par mūsu vecāko spēlētāju [vienīgi Pilāts ir vecāks par Ķiguru, taču starpība ir simboliskas 55 dienas - aut.]! "Liepājai" ar šādu sastāvu ir jābrauc pāri visiem! Tā, kā viņi to izdarīja pret mums. Apsveicu viņus, varbūt pēc šīs spēles viņi atradīs to ceļu, jo viņiem ir tāda izvēle. Laid kuru gribi un kā gribi! Un sūkstēties, ka sastāvs ir jauns... es nezinu, neredzu tos jaunos. Tāpēc tāds sarkasms no manis. Ar sastāvu, kāds ir "Liepājai", ir jābrauc visiem pāri. Teiksim godīgi.

Par mūsu spēli - paši redzējāt, laikam mūsu vājākais pirmais puslaiks. Nebijām mēs gatavi šai spēlei, varbūt jau bijām [prātā] tajā pauzē. Izlašu pauzē varēsim patrenēties un atpūsties. Iespējams, ar to var izskaidrot mūsu sniegumu, varēja būt arī vairāk par pieciem ielaistiem vārtiem. Ļoti bēdīgs rezultāts mums un patīkams Liepājai, kas var būt apmierināta, ka no vienīgā mača Tukumā šosezon aizvedusi trīs punktus.

Dmitrijs Mološs (FK Liepāja): "Daudzie vārti vieš optimismu"

- Laba spēle, labi goli, ļoti daudz neizmantotu momentu. Galvenais bija mentāli labi pieiet šai spēlei un neskatīties, kur tabulā atrodas Tukums. Savas korekcijas ieviesa laika apstākļi, slapjais laukums. Labi, ka viss tā sanāca - ātri vārti palīdzēja. Daudzie vārti, protams, vieš optimismu. Esmu ļoti apmierināts ar puišiem.

FK Jelgava – FK Spartaks 2:3

Dāvis Caune (FK Jelgava): "Šogad dažas Virslīgas komandas spēles pat nesanāca redzēt"

- Vēlos pateikties Oļegam Kubarevam un viņa palīgiem Pāvelam un Nikolajam par darbu mūsu futbola klubā. Pats ar šiem speciālistiem strādāju pagājušajā sezonā un guvu vērtīgu pieredzi. Gatavojoties šai spēlei, neizdarīju kardinālas izmaiņas. Uzlabojām darbības aizsardzībā un uzbrukumā. Atsevišķus komponentus izdevās uzlabot. Savukārt standartsituācijās bijām vājāki. Kaut kur nepaveicās, nepatīkami rikošeti. Paldies futbolistiem par parādīto sniegumu. Izlašu pārtraukumā atpūtīsimies un pēc tam būsim gatavi cīnīties par augstām vietām.

- Iepriekš komandu pārņēmi brīžos, kad biji treneru štābā. Tagad nāc no dublieru komandas. Kādas būtiskākās atšķirības?
- Agrāk es uzreiz sapratu, kas ir slikti un kas ir labi. Tas bija vieglāk. Šogad man un Virslīgas komandai bija dažādi grafiki, tāpēc ne visas spēles pat sanācis redzēt un izvērtēt. Paldies maniem asistentiem Aleksandram Cauņam un Sergejam Diguļovam, kuri palīdzēja izvēlēties sastāvu. Jā, šobrīd sastāva ziņā iespējas mums nav tik lielas, jo tikai dienu pirms spēles komandai pievienojās Vladislavs Soloveičiks un Vladislavs Gabovs. Esmu pārņēmis FK "Jelgava" komandas vadību ceturto reizi un atzīšu, ka šobrīd nav tā bezcerīgākā situācija, ja salīdzina ar iepriekšējām reizēm. Treniņos redzu potenciālu.

- Pēdējā pusstundā komanda daudz spēlēja ar bumbu, taču līdz nopietniem momentiem gandrīz netika.
- Visu laiku domāju, ka vajadzētu kaut ko mainīt, taču kopumā vērtējot mēs spēlējām normāli. Kaut kur nepaveicās standartos. Tas bija vienīgas, ko bija jāmaina. Beigās izlaidām uzbrucējus Korzānu un Saveļjevu. Jāmaina psiholoģiju un jācenšas uzlabot fizisko sagatavotību. Galotnē sūtīju Soloveičiku un Gabovu ar domu uztaisīt spiedienu [навал - kriev.].

- Šodien daudz kas mainījās. Komandai parādījās piespēļu kultūra, bet līdzjutēji tribīnēs atsākuši dziedāt.
- Katram trenerim gribētos ticēt, ka tas ir viņa nopelns. Tomēr es zinu, ka pēc trenera maiņas komandai vienmēr ir emocionālais pacēlums. Ienākot komandā, biju nepatīkami pārsteigts par kolektīvu. Tas bija mazliet neierasti, jo dublieros cenšamies uzturēt pozitīvu gaisotni, lai puiši izaug par labiem cilvēkiem. Iepriekšējos gados FK "Jelgava" komandā allaž bija fantastisks kolektīvs. Šonedēļ kļūstot par treneri pateicu, ka mēs varbūt vienā dienā nesāksim apspēlēt visus un sist bumbu devītniekos, taču mēs varam sākt komunicēt un saliedēties. Tas neko nemaksā, taču var dot uzlabojumus.

Aleksejs Jerjomenko (FK Spartaks): "Runājām par to, ka jāsaglabā koncentrēšanās līdz tiesneša pēdējai svilpei"

- Spēle atkal sanāca nervoza. Spriedze līdz par pēdējai minūtei. Pirms spēles runājām par to, ka jāsaglabā koncentrēšanās līdz tiesneša pēdējai svilpei. Pie pretinieku otrajiem gūtiem vārtiem nesaprotu tiesneša rīcību, kurš ļāva jelgavniekiem uzbrukt brīdī, kad uz zāliena gulēja mūsu futbolists. Tagad dosimies pauzē. Atzīmēšu "Jelgavas" komandas snieguma, kas jūtami uzlabojies. Savukārt savā komandā atzīmēšu standartsituācijas, kuras beidzot izdevās materializēt vārtu guvumos.

- Kas notika ar jūsu dēlu Sergeju?
- Izklupiens no muguras laukuma vidū. Cieta, pēc tam nespēja turpināt spēli. Ceram, ka nav nekas lauzts. Labi, ka savainojums gūts šobrīd, jo tuvākās divas nedēļas futbolu tāpat nespēlēsim.

- Kā vērtējat vasaras nogriezni?
- Grēks sūdzēties. Taču, protams, man nepatīk, ka nesanāk atspēlēties. Tieši otrāda, bieži esam izlaiduši pārsvaru muļķīgā veidā. Galotnēs pazaudējām ap desmit punktiem. No citas puses, izlaistās uzvaras parāda mūsu šī brīža līmeni un dod pamatu strādāt nākotnē. Esmu apmierināts ar to, kā tikām galā ar grūtībām, kuras radīja pandēmija. Pēc rotācijas iespējām esam 1. vietā čempionātā. Regulāri dodam praksi un gandrīz katrā spēlē komanda izskatījās svaiga.

FK Metta – FK Ventspils 1:2

Andris Riherts (FK Metta): "Gājām pēc 2:0, bet dabūjām 1:2"

- Gājām pēc 2:0, bet dabūjām 1:2 - tā var noraksturot spēles beigas. Pirmajā puslaikā Ventspils mūs apšaudīja no visām pusēm un bija agresīvi. Jūtams, ka pretinieks bija noskaņojies. Savukārt mums "jaunības eliksīrs" šoreiz nenostrādāja par labu, jo vēlējāmies dubultot rezultātu, bet... Tiklīdz zaudējām divcīņas, pie mūsu vārtiem radās momenti - īpaši otrajā puslaikā, kad spēlētājiem bija lielāks plašums. Kaut kādos brīžos ventspilnieki arī individuāli bija meistarīgāki par mums. Skaidrs, ka otrie ielaistie vārti ir uz vārtsarga rēķina, taču vārtsargu kļūdas vienmēr visi atceras, jo tās ir pēdējās. Tomēr paši bijām vainīgi, ka zaudējām bumbu un "izslēdzāmies", kā rezultātā viesi ātri nokļuva līdz mūsu soda laukumam. Novēlu spēlētājiem veiksmi un uzvaras garšu savās izlasēs!

- Pret abiem Rīgas klubiem uzbrukumā nebija daudz cerību, bet šodien vārtu gūšanas iespēju bija daudz.
- Ventspils ir emocionāla komanda un kādā brīdī var pazaudēt disciplīnu, taču viņi vienmēr vēlas uzvarēt divcīņas. Reizēm mums līdz ar to paliek brīvākas zonas, un Raimonds pret šiem aizsargiem to spēja izmantot. Raimonds šodien paveica labu darbu, bet, ja būtu izdarījis līdz galam, rezultāts būtu cits. Vapnem gan arī bija divas iespējas, kādu Ventspilij nebija vispār. Par Ozoliņu nerunājot...

- Cik nesen Krollis ir atpakaļ treniņprocesā pēc pārbaudes ārzemēs un no kurienes viņš vispār atgriezās?
- Viņš bija atpakaļ pirmsspēles treniņā. No kurienes atgriezās? Redzēsiet vēlāk [smaida].

Viorels Frunze (FK Ventspils): "Mača beigās vairāk paveicās mums, bet to nopelnījām ar cīņu"

- Daudz emociju, tāpēc uz karstām pēdām spēli komentēt grūti, taču esmu priecīgs, ka izdevās izraut šos trīs punktus. Bija skaidrs, ka būs grūta spēle, jo gatavoties tam varējām tikai divas dienas, turklāt mūs sagaidīja laba, jauna un ambicioza komanda, kas tiešām ir lieli malači. Tagad priekšā divu nedēļu pauze, ļausim spēlētājiem trīs dienas atpūsties, lai viņi nav jāredz citam citu, nav jāredz bumba un laukums, bet šodien trīs punkti bija ļoti svarīgi. Tāpēc esmu pateicīgs ar parādīto raksturu un cīņas sparu, ar ko arī izdevās tikt pie šiem punktiem.

- Bija daudz uzbrukumu gan uz vieniem, gan uz otriem vārtiem, bet kā jums šķiet, vai šo var saukt par pelnītu uzvaru?
- Spēle bija atklāta no abu komandu puses, abas cīnījās par uzvar, cik pelnīti mums to izdevās izcīnīt – grūti pateikt. Momenti bija abām, bet mača beigās varbūt vairāk tiešam paveicās mums, taču tieši tāpēc, ka puiši nenolaida rokas un turpināja cīnīties.

- Uzbrukumā šoreiz Kokins nāca Svārupa vietā, kas droši vien bija saistīts arī ar neseno spēli Eirokausos, bet jau pārtraukumā viņu nomainījāt. Vai Kokins sevi nepierādīja?
- Nē, nē, Kokins ir jauns, labs uzbrucējs, kurš turklāt ir apveltīts ar ļoti labu futbola domāšanu tieši kā uzbrucējs, labi jūt soda laukumu. Jaunība un pieredzes trūkums gan vēl neļauj viņam līdz galam nodemonstrēt savas spējas, to, ko mēs no viņa gaidām, taču viņam vēl viss ir priekšā. Nedaudz labāk jātiek galā ar uztraukumu, jābūt nedaudz vairāk futbola nekaunības. Šodien nekādā ziņā viņu nenomainīju tāpēc, ka kaut ko nepaveica. Viņš izdarīja visu, ko no pirms mača lūdzām, bet maiņa bija plānota. Svārups sāka Eirokausa maču, bet tagad ļāvām viņam nedaudz atpūsties un devām iespēju jaunajam Kasparam. Tā kā ar viņu viss ir kārtībā.

- Vecākais Kaspars ļoti labi iesaistījās spēlē?
- Jā, savu darbu paveica. Piedalījās daudz divcīņās, bija ļoti noskaņots uz vārtiem un malacis, ka, pateicoties tam, arī guva vārtus. Tiešām varu viņu uzslavēt, jo īstajā laikā bija īstajā vietā, kā tas arī būtu jādara uzbrucējam.

- Cik nopietns ir Rehviašvili savainojums?
- Saprotiet, viņam ir 32 gadi, bet pirms divām dienām bija jānospēlē gandrīz viss mačs smagā, mīkstā laukumā. Lai atjaunotos, vienkārši nebija laika. Ar divām dienām nepietika un šis nogurums arī bija jūtams. Divarpus nedēļu laikā esam nospēlējuši 18 mačus, kas ir ļoti daudz, lai arī kā mēs jau nebūtu pieraduši spēlēt šādā ritmā. Ceru, ka nekādu problēmu nebūs un uz nākamo maču Rehviašvili jau būs atguvies. Līdz tam mums ir divas nedēļas, bet tik daudz mēs vēl neesam atpūtušies.

- Kā jums šķiet, vai kad rezultāts vēl bija 1:1, bija jānozīmē 11 metru soda sitiens par spēli ar roku?
- Redzēju, ka bumba trāpa pa roku, bet nesapratu, kādā stāvokli tā tieši ir un kā to īsti var traktēt. Neredzēju visu momentu pilnībā, bet to, ka trāpa pa roku, pamanīju, tomēr tiesnesis atradās blakus, un, ja jau neiedeva, tad arī nebija jādod.”

- Kluba prezidents Adlans Šišhanovs neslēpa, ka klubā ir grūtības, ka vairāki spēlētāji jau ir uz robežas un varētu neizturēt šādā situācijā. Vai jums par šo ir kāda informācija? Ko domā spēlētāji, vai visi gatavi palikt?
- Mums viss ir kārtībā, visi paliek un visi gatavojas. 12. septembrī mājās ir spēle ar “Riga”, tai arī gatavosimies un viss būs kārtībā.

- Četras uzvaras pēc kārtas – komanda pauzi sagaida labā noskaņojumā?
- Protams, tāpēc arī ļoti lūdzām, pacīnīties par šiem trim punktiem. Spēlējām īsi pēc grūtas Eirokausu spēles, bet lieliski sapratām, ka šī uzvara ir ļoti nepieciešama. Puiši to arī laba saprata, lai gan bija jūtams, ka svaiguma pietrūkst, kas brīžiem traucēja pieņemt pareizos lēmumus. Esmu priecīgs, ka izdevās uzvarēt un pagarināt šo sēriju, tagad jādara viss, lai to pagarinātu.

BFC Daugavpils – Valmiera FC 0:2

Aleksandrs Gorškovs (BFC Daugavpils): "Sasteidzu ar japāņu jaunpienācēja laišanu laukumā"

- Komandas bija viena otru cienīgas, un vienīgā atšķirība bija, ka pretinieks prata gūt vārtus, bet mēs savus momentus mača sākumā neizmantojām. Mēģinājām atspēlēties, bet varbūt tā bija mana kļūda, ka maiņas nebija pārāk pareizas spēles beigu daļā. Tas nodeva pie otrajiem ielaistajiem vārtiem. Diemžēl nespējām iesist un zaudējām. Ar maiņām cerējām atsvaidzināt flangus, treniņos šie spēlētāji izskatās labi, puisis [japāņu jaunpienācējs Ohori] prot apspēlēt viens pret vienu, tomēr ar maiņu pasteidzos. Bija par maz laika adaptēties. Iespējams, ar to saistīta viņa kļūda, kad ielaidām otros vārtus.

Tamazs Pertija (Valmiera FC): "Pēc sarežģītas spēles Polijā futbolisti parādīja traku futbolu Daugavpilī"

- Šī bija 17. kārta, un tā bija mūsu spēcīgākā spēle šosezon. Paskaidrošu. Mums bija sakrājies nogurums [pēc došanās uz Eiropas līgas spēli Polijā "Valmiera" pa taisno ieradās Daugavpilī, mājās neesot gandrīz nedēļu - aut.], šodien sastāvā nomainījām piecus sešus spēlētājus, vietā iznāca jauni un iepriekš gandrīz nespēlējuši futbolisti. Bija sarežģīts pārlidojums un sarežģīta spēle Eiropas līgā. Mums ir tik gados jauna komanda, ka baidījos par to, ka pret Daugavpils cīnītāju komandu, kurai ir ļoti labs līmenis, mēs nespēsim izpildīt savu plānu. Neskaitot rezultātu, esmu ļoti apmierināts, ka mani futbolistu šodien nodemonstrēja trakumu - 95 minūtes veica presingu un 95 minūtes bija laba kustība, arī laba bumbas kontrole. Šodienas spēle bija viena no labākajām šosezon. Esmu pateicīgs visiem par padarīto darbu - ne tikai spēlētājiem, bet arī visam štābam. Tas ir pirmais solis, lai izveidotu to, par ko mēs visi sapņojam. Kompliments arī "Daugavpilij", jo var redzēt, ka šī komanda uzņem ritmu. Redzams, ka viņiem nepieciešams atbrīvoties. Esmu priecīgs par 2:0. Esmu apmierināts ar šīm divām dienām, ko pavadījām Daugavpilī - jutām šeit simpātijas pat viesnīcā, kurā mitinājāmies.

- Kur Tolu?
- Tolu vajadzēja iziet medicīnisko apskati, jo tomēr notiek pārrunas ar trim klubiem. Ir runa par finanšu ziņā nopietnu transfēru. Vadītāji domā, kā izdarīt, lai būtu labi gan klubam, gan futbolistam. Šodien viņu pietaupījām, lai, nedod Dievs, kaut kas nenotiktu, jo laukums šeit patiešām nav labākās kvalitātes. Gribu nodot ziņu savam draugam Vaģikam Ļašenko, lai šeit Daugavpilī uzliek labu laukumu [smaida], ņemot vērā, kādas futbola tradīcijas ir šajā pilsētā.

- Vai Tolu jau nospēlējis pēdējo maču "Valmierā"?
- Nevaru par to atbildēt, jo notiek pārrunas, un tas nav mans jautājums. Ja man teiks, ka Tolu ir gatavs spēlēt, viņš spēlēs. Ja teiks, ka nē, tad nelikšu. Kluba ambīcijas stāv virs manām ambīcijām. Skaidrs, ka ar Tolu būtu spēcīgāki. Mums ir jauns lielisks senegāliešu uzbrucējs un ar Tolu tie būtu jau trīs labi uzbrucēji un pret mums klātos smagi. Gribētu, lai Tolu spēlē, bet pirmajā vietā kluba intereses.

Riga FC – RFS 0:2

Oļegs Kononovs (Riga FC): "RFS bija divi sitieni un divi vārtu guvumi"

- Nepatīkami zaudēt savā laukumā. Pārtrūka mūsu 14 uzvaru sērija. Visticamāk, tā tam bija jānotiek. Pēc spēles bijām pārāki, taču pretinieks iesita vairāk vārtus.

- Līdz ielaistajiem vārtiem RFS gandrīz neko pie jūsu vārtiem neizveidoja. Kas un kāpēc notika?
- Izanalizēsim to epizode. Zaudēta gaisa divcīņa [pret Darko Lemajiču], pēc kuras partneris nepalīdzēja nosegt citu futbolistu. Atzīmēšu RFS spēlētāja [Jāņa Ikaunieka] spēli šajā epizodē. Taču man nav raksturīgi kritizēt kādu personīgi. Ja vērtē visu maču, tad RFS bija divi sitieni un divi vārtu guvumi.

- Pārsteidzāt, ka starta sastāvā nebija izteikta uzbrucēja. Smailē spēlēja augumā ne tik raženais Rožers.
- Taktisko apsvērumu dēļ. Cerējām, ka Kulē Mbombo izies mača gaitā, pastiprinās spēli un apgrūtinās uzdevumu pretinieku centra aizsargiem, kuri būs jau paguruši.

- Tagad daudz jaunpienācēju, taču tie vis ir pussargi. Kāpēc sanāca tā, ka uz sezonas izšķirošajām spēlēm komandas rīcībā ir tikai viens uzbrucējs?
- Jā, to var saukt par mūsu kļūdu. Kluba kļūdu. Divi uzbrucēji, no kuriem viens [Romans Debelko] savainots. Meklējam rezerves, mainot taktiku. Ceru, ka pāreju loga laikā pagūsim pastiprināt sastāvu ar centra uzbrucēju. Arī Debelko pavisam drīz atgriezīsies ierindā.

- Kāpēc radās konflikts starp jums un RFS treneriem?
- Spēles emocijas. Derbijam raksturīgas. Atklāti parunājām.

Viktors Morozs (RFS): "Puišus nedaudz aizskāra "Riga" veidotā spēles reklāma"

- Esmu ļoti apmierināts, ka tik grūtā spēlē izdevās izcīnīt uzvaru. Varbūt klāt stāvēja veiksme, taču uzskatu, ka mēs šo veiksmi nopelnījām, jo bijām pacietīgi, centīgi, izpildījām plānu. Ļoti svarīgi, ka esam cīņā par titulu. Tagad varēsim atpūsties pēc šī sarežģītā grafika. Pēc izlašu pauzes finiša izrāviens, kur būs jāveic izšķirošie soļi.

- Ceturtdien cietāt sāpīgu zaudējumu Belgradā. Vai bija grūti noskaņot šai spēlei?
- Jā, principā mums bija tikai divas [pilnas] dienas pēc šīs spēles, tur mačs notika vēlu, tad pārlidojums. Kā redzējāt, lielu sastāva izmaiņu mums nebija un, kā šādos gadījumos ierasts, liela uzmanība tika veltīta rehabilitācijai. Trenēties tīri fizioloģiski vairs nebija jēgas. Tikai divas dienas - varēja vienīgi atjaunoties. Vajadzēja atrast īstos vārdus, lai futbolistus noskaņotu un dabūtu svaigumu. Šajā situācijā tieši laikā talkā nāca "Riga" multenīte, kas puišus, iespējams, nedaudz aizskāra. Atlika tikai par to atgādināt - palīdzība nāca no negaidītas puses.

- Kas bija galvenie iemesli, kāpēc nācās būt pacietīgiem? Mūsuprāt, vismaz pirmajā puslaikā dominēja "Riga" un jūsu komandai bija grūtības tikt ārā pat no savas laukuma puses.
- Arī manā skatījumā tā bija. Bija redzams, ka mums trūkst svaiguma, un pretinieks ar bumbu darbojas daudz labāk. Šādas tādas korekcijas veicām pārtraukumā. Paldies Dievam, ka pirmajā puslaikā, ja nekļūdos, tādu 100% iespēju nebija. Spiediens bija, momentu nebija, pārtraukumā veicām akcentus, un otrais puslaiks jau bija labāks, kas bija pārsteidzoši, jo nogurums bija manāms. Gribu izteikt siltus vārdus futbolistu virzienā - viņi šodien parādīja raksturu. Vīrišķīgu raksturu, par ko arī pārtraukumā runājām. Mūsu komandā svaigāks bija Emersons [Belgradā gāja uz maiņu - aut.], izvēlējāmies akcentu ar iziešanu no aizsardzības uzbrukumā caur viņu. Manuprāt, viņš labi izskatījās cīņā ar Fjodorovu. Arī Jankas Ikaunieka maiņa deva mums svaigumu un daudzveidību.

- Vai pirms spēles noskaņoji futbolistus kā uz izšķirošo spēli? Vai neizšķirts [tad paliktu piecu punktu starpība - aut.] vispār atstātu cerības sezonas turpinājumā?
- Pirms spēles par neizšķirtu vispār nerunājām, noskaņojām uz uzvaru. Paši treneri mēs to turējām prātā un vajadzēja skatīties, kā attīstīsies spēle un tad pieņemt lēmumus - turēt neizšķirtu vai kā citādi. Bija jārīkojas pēc situācijas. Domāju, arī tad, ja starpība paliktu pieci punkti, cerības vēl būtu, jo konkurenti, domāju, vēl ne reizi vien ņems nost punktus. Redzams, ka citas komandas pastiprinās un kļūst spēcīgākas. Tāpat "Riga" vēl jāspēlē Eirokausos, priekšā arī Latvijas kausa izcīņa. Domāju, viss vēl priekšā.

- Paskaidro pamatsastāva izvēli! Emersona un Zjuzina iekļaušanu pamatsastāvā.
- Viss kopā. Ja ievērojāt sastāva izmaiņas, tad Emersons ieņēma Kuadio vietu, kurš iepriekšējā spēlē krita ārā un neizskatījās pārāk labi, tāpēc šāds lēmums šķita loģisks. Zjuzins ir kodola spēlētājs un vēlējāmies, lai viņš spēlētu. Zinājām, ka viņš būs vērtīgs, viņam bija konkrēti taktiski uzdevumi, par kuriem sīkāk stāstīt nevēlos. Lēmums bija saistīts gan ar taktiku, gan fizioloģiskiem aspektiem.

- Grūtākās minūtes, šķiet, bija, kad Solovjovu noraidīja, bet Sorokins vēl nepaguva iziet uz maiņu.
- Tā bija tikai kāda minūtīte, mēs uzreiz noreaģējām. Nebija nekādas improvizācijas un pat norādījumu - Emersons pats nosēdās tajā zonā. Visu darījām pareizi. Šaričs ir pieredzējis un šādās situācijās rīkojas pareizi un ir kā spēlējošais treneris. Viss bija pareizi, mums pat nenācās iejaukties.

- Laukuma malā radās konflikts otrajā puslaikā. Kas par iemesliem?
- Iemesls ir viens - tādās spēlēs ir ļoti daudz emociju. Visi uzskata, ka taisnība ir viņu pusē. Tā ir spēles sastāvdaļa. Skaidrs, ka nedrīkst pārkāpt robežas, bet uzskatu, ka nekas traks nenotika.

- Solovjovs ar dzelteno kartīti laukuma vidū iegāja agresīvā gaisa divcīņā [un nopelnīja noraidījumu - aut.]. Cik attaisnots bija lēmums iet tik asā divcīņā?
- Divējādi. No vienas puses Solovjovs ir spēlētājs ar ļoti labu futbola izpratni. Viņš vienmēr grib būt uzmanības centrā. Reizēm emociju dēļ tas viņam traucē, taču svarīgi, lai šādi futbolisti vispār būtu. Šāda veida spēlētāju tagad vispār palicis maz. Neapšaubāmi, tā bija rupja kļūda un viņam nevajadzēja tā rīkoties. Pēc spēles viņš to saprot, taču ļoti bieži viņam gadās tādas epizodes, kad cīņas karstumā viņš piemirst taktiskas lietas, savas kustības. Gadās. Saistu to ar faktu, ka viņš ir futbola cilvēks.

- Pēc Kučeram neveiksmīga posma vārtos stājās Ikstens, aizvadīja četras spēles praktiski bez kļūdām, taču Belgradā un arī šodien vārtos atkal bija Kučers. Kāpēc?
- Mums ir trīs vārtsargi - Kučers, Ikstens un Vilkovs. Viņi konkurē savā starpā, lai gan skaidrs, ka Vilkovs ir jauns un vairāk uz perspektīvu. Starp pārējiem diviem ir veselīga konkurence, un mums ir kvalificēts vārtsargu treneris, kurš vērīgi seko viņiem un lēmumus pieņemu konsultējoties ar viņu.