Citāti: Sabitovam un Ērglim pēdējā reize, Pertijam kauns un leģionāru trūkums

"Spartaks" - "Valmiera Glass ViA" 3:0 (video šeit)

Gatis Ērglis, "Valmiera Glass ViA" galvenais treneris: "Kad biju šeit treneris, laukums bija labākā kvalitātē - labi vismaz, ka bija noliets, pretējā gadījumā pavisam maz futbola būtu. Rezultāts 0:3 - normāli, ņemot vērā, ka pēc pusotra mēneša pretinieks piedalīsies Čempionu līgas kvalifikācijā [smaida]. Tagad bija "Tour de France" - septiņās dienās trīs spēles, nepaguvām atjaunoties, soliņš nav tik garš. Nepatika, ka priekšā nekas nesanāca, ne reizi vārtsargu nepatraucējām - otro spēli pēc kārtas neguvām vārtus. Visu nedēļu gatavojāmies standartiem, zinot, kādi pretiniekam spēlētāji un arī atceroties pirmo savstarpējo spēli. Auti arī bīstami.

Gatim [Kalniņam] neveiksmīga trauma, sasitums - domājām, ka paliks labāk, bet šķidrums ir sakrājies, jāgaida, kad uzsūksies. Izlašu pauze? Trešajā jūnijā uz nedēļu dosimies uz Igauniju [vēlāk kļuva zināms, ka Ērglis tiek atbrīvots no galvenās komandas trenera amata - aut.]. Sastāva papildinājumi? Izskatās, ka pagaidām nav. Šodien pirmo reizi spēlēja Masamba - man viņa sniegums bija patīkams pārsteigums."

Aleksandrs Grišins, "Spartaka" galvenais treneris: "Mums nedaudz paveicās, ka guvām pirmos vārtus ar standartu un pretiniekiem nācās atvērties. Patika pretinieku jaunieši. Nepatika savas komandas bumbas zaudēšana - tāda līmeņa komandai kā "Spartaks" tas nav pieņemami. Šī iemesla dēļ otrajā puslaikā laidām cauri bīstamus pretuzbrukumus. Šodien vairāk esam apmierināti ar trim punktiem, nekā parādīto sniegumu. Pretinieks mums uzspieda labu cīņu, lielus ātrumus - viņi ir pelnījuši uzslavas un laikam arī bija pelnījuši gūt vārtus.

Pavlovs tika laukumā, jo katram futbolistam ir jāspēlē, nevis tikai jātrenējas. Izmantojam rotācijas principu un ļāvām atpūsties Nerugalam, jo viņam drīz jādodas uz izlasi. Pie reizes pārbaudījām veterānu Pavlovu, kurš līdz traumai spēlēja cienījami. Tagad dosies uz medicīniskajām pārbaudēm. Svārupu mainu ne tāpēc, ka nevarētu nospēlēt 90 minūtes, bet neizmantoto momentu dēļ, kādi viņam rodas divi trīs katru spēli - izpaužas meistarības līmenis. Izlaidām mūsu meistarīgo veterānu Gauraču [30 gadi - aut.], pēc kura sitiena ar otro raidījumu vārtus guva Višņakovs. Svārups labi kustās, labi cīnās, tiek pie momentiem, bet tos nerealizē - uzbrucēja vērtība ir gūtie vārti.

Izlases pauze? Tagad spēles bija ļoti bieži, tāpēc iedosim trīs brīvdienas, bet pēc tam dosimies uz treniņnometni, kurā aizvadīsim divus pārbaudes mačus, kurās piedalīsies pārbaudāmie futbolisti. Pārlādēsimies. Jā, nometnē nāksies iztikt bez vārtsargiem [viens izlasē, otrs traumēts] - neko darīt, pielāgosimies. Jā, trešdien jau aizvadījām pārbaudes spēli pret "Jūrnieku" - neslēpšu, ka jau esam atraduši pāris labus spēlētājus. Rezultatīvākā turnīra spēlētāja Višņakova neizsaukšana uz izlasi? Nevaru atbildēt izlases treneru vietā, bet no redzētā Latvijas čempionātā varu teikt, ka viņš ir viens no spēcīgākajiem labās malas pussargiem/uzbrucējiem Virslīgā. Mani Alekseja sniegums apmierina, bet izlases treneru virtuvē nevaru līst."

"Liepāja"/"Mogo" - "Ventspils" 1:4 (video šeit)

Dejans Vukičevičs, "Ventspils" galvenais treneris: "Zinājām, ka spēlēsim pret vienu no vadošajām komandām valstī. Tomēr ticējām, ka varam šeit uzvarēt. Pretinieks atklāja rezultātu, bet mūsu komanda ātri piecēlās un izlīdzināja pēc standarta. Kad guvām otros vārtus, kļuva vieglāk. Pēdējos divus vārtus iesitām, izmantojot savu priekšējo futbolistu trumpi - ātrumu. Apsveicu līdzjutējus - zinu, ko nozīmē uzvarēt šai derbijā. Šodien mums šādi izdevās, bet tas nenozīmē, ka esam par šādu rezultāta starpību labāki. Izsaku līdzjūtību kolēģim - saprotu, ko nozīmē mājās zaudēt ar 1:4. Mēs šur tur esam pazaudējuši punktus, kur nevajadzēja, bet šodien parādījām, ka mums ir kvalitātes, lai cīnītos par titulu.

Adeleki hat-trick? Vienmēr var nospēlēt labāk. Vienkārši ir pamanāmi tie futbolisti, kuri, spēlējot pret spēcīgu pretinieku, prot izmantot brīvās zonas. Pret komandām, kas sēž aizsardzībā, šādi izcelties ir grūtāk. Zinājām, ka pretiniekam vienā aizsardzības flangā ir ārzemnieks, kuram patīk spēlēt augstu [Keitā] - zinājām, ka šādas brīvās zonas būs. Šodien paveicās mums - viegli analizēt, kad uzvari. Teicu pirms sezonas, ka Adeleki jāstāda augsti mērķi, jāgūst 40 vārti - viņš ir jauns un meistarīgs. Taču bez partneriem viņš neko nepaveiktu - visi spēlēja vīrišķīgi, trim četriem spēlētājiem pēc mača dažāda veida savainojumi.

Koļesova noraidījums, rezultātam esot 2:1? Trenerim pat vieglāk - var vainot kādu, ja neuzvarētu. Bet, ja godīgi, pārgājām uz 4-4-1, dodot flangā brīvību Adeleki. Aizsardzībā vienmēr spēlē ar astoņiem laukuma spēlētājiem un mazākums ir uzbrukumā - ja komanda spēlē pareizi, to nemaz nejūt. Treniņos regulāri spēlēja 10 pret 8 un saku futbolistiem, ka komanda ar astoņiem spēlētājiem ir vadībā ar 2:0 un dod 10 minūtes, lai vieni mēģinātu nosargāt, otri izraut uzvaru. Kad komanda ir mazākumā, futbolisti jūt, ka jāatdod no sevis mazliet vairāk. Un tā bija arī šodien, tāpēc mazākumu nemaz nevarēja just."

Tamazs Pertija, "Liepāja"/"Mogo" galvenais treneris: "Bija smags emocionālais fons. Pat pēc vārtu gūšanas 5-8 minūtes bija sajūta, ka spēle beidzas. Tāpēc veicām agru maiņu [tika nomainīts Strumija - aut.]. Komanda šodien vispār nebija gatava. Izpētījām pretinieku, zinājām, ka nedrīkst dot brīvās zonas, tāpēc izlikām četrus aizsargus, plus vēl pussargus izvietojām rombā, lai vēl vienam būtu kontakts [ar aizsardzību]. Diemžēl netikām galā un mani vairāk satrauc nevis rezultāts, bet emocionālais fons. Grūti spēlēt, ja laukumā nav līderu - šodien tādi laukumā neatradās un rezultāts kā uz delnas.

Kā var acis nedegt derbijā? Jā, izklausās ļoti jocīgi. Mēs, treneri, izdarījām maksimumu, lai iedegtu dzirksteli, bet varēja just, ka kaut kas nav tā. Pēc spēles Valmierā labi atjaunojāmies un svaigums bija, taču nebija pareizais emocionālais fons. Otrais variants ir, ka tas ir atbilstoši mūsu līmenim, kamēr mēs domājam, ka esam augstākā līmenī. Varbūt reizēm mēs pārlielām vai mūs pārliela, jo aizsardzībā mums nav stabilitātes. Atslēgas jautājums ir arī kadru trūkums aizsardzībā pēc abu argentīniešu zaudēšanas. Ar viņiem sastāvā ielaidām ļoti maz. Uzbrukumā gūstam vārtus katrā mačā, spēlējam futbolu, bet aizsardzības epizodes mani šodien šokēja. Tas gan arī parāda Tosina un Adeleki kvalitāti, kuri sekundes laikā var aiztraukties uzbrukumā. Visu nedēļu veltījām tam, lai nedotu šādi brīvās zonas, bet tas diemžēl tāpat notika.

Jūs redzējāt, kā ielaidām otros un trešos vārtus - paralēla piespēle, kļūda, pārtverta bumba un gols [otrajos vārtos neprecīza piespēle Torresam, trešajos Toberam - aut.]. Nedrīkst šādi nogriezt komandu. Bijām iedzinējos ar 1:2 un pastiprinājām uzbrukumu, taču uz avantūru negājām - saglabājām shēmu. Konkrētās epizodēs kļūdījās futbolisti, tā gadās - nevienoju par šīm kļūdām nevainoju. Vainoju par to, ka trūka azarta. Atceraties, ka slavēju komandu pēc 3:5 pret RFS? Tur bija cits līmenis, cits azarts, šodien azarta nebija. Virkne futbolistu vienkārši izslēdzās. Bija futbolisti, kuri necīnījās un divcīņās ņēma nost kāju. Man kā trenerim par to šodien ir kauns. Tas ir ārprāts.

Deviņi ielaisti vārti divās mājas spēlēs? Jo visu laiku iedzenam. Ne brīdi nevaram uzelpot, visu laiku jādzenas pakaļ. Tiklīdz gūstam ātrus vārtus, komanda apstājas. Varu kliegt, cik gribu, bet, ja mentāli tas iesēdies šeit [norāda uz galvu], tad neko nepadarīsi. Lai dzītos pakaļ, ir vajadzīga drošība aizsardzībā. Visu cieņu vietējiem futbolistiem, bet nevar sasniegt augstus mērķus bez leģionāriem. To teicu gan pirms 10 gadiem, kad sāku trenera karjeru, gan tagad. Ne tāpēc, ka vietējie būtu slikti, bet vajadzīgs balanss. Bieži sakām "Liepājas futbols", "Liepājas futbols", "Liepājas futbols" - šodien bija deviņi liepājnieki. Ne tāpēc, ka viņi būtu slikti, bet vajadzīgs balanss. Bez tā būs smagi. Tāpēc mēģināsim pastiprināt sastāvu un, galvenais, radīt konkurenci. Ja konkrētās pozīcijās futbolisti jūtas kā karaļi un domā, ka spēlēs jebkurā gadījumā, tad nekas nesanāks. Mums ir grupa spēlētāju, kuri tā jūtas, jo nav konkurences. Mūsu uzdevums ir radīt šo konkurenci.

Jā, aizsargi spēlēja pārāk lēni - nav labuma no bumbas kontroles, ja nespēlē uz priekšu. Ja spēlē paralēli vai atpakaļ, tāda bumbas kontrole neskaitās. Neatbalstu spēlēt kvadrātiņus, mūsu akcents ir veidot ātrus uzbrukumus. Izņemot to, mums šodien arī nesanāca agresija un azarts. Vai atceraties, ka kādreiz tik agri būtu nomainījis Strumiju? Viņš 15. minūtē tā elpoja un rādīja tādas acis - nezinu, kā viņš vakar gatavojās, tā ir vēl atsevišķa tēma. Viņš izskatījās bezpalīdzīgi, tāpēc viss treneru štābs vienojās viņu nomainīt. Uz viņu žēl bija skatīties. Iepriekš bedrē nebijām, bet šodien tajā iekritām - jārāpjas ārā. Emocionālā ziņā aina šausmīga. Izteikšu pretenzijas futbolistu grupai, būs skarba saruna. Tabulā nekā traka nav, esam blakus - jāpastiprinās un pēc izlašu pauzes svaigiem spēkiem jāmetas cīņā.

Pozīcijas, kas jāpastiprina? Aizsardzība. Vārtos ir perspektīvs vārtsargs [Zviedris], bet viņa vecums pēc noklusējuma šādos mačos neļauj saglabāt mieru. Kamēr bija argentīnietis [Zarate], bijām ielaiduši vismazāk, bet tagad esam TOP3 ne tikai pēc gūtajiem, bet arī ielaistajiem vārtiem. Par Zarati prasu katru dienu, bet informācijas nav. Negro ir plīsums pēc spēlēšanas Valmieras laukumā, viņa nebūs trīs nedēļas pat treniņos."

"Jelgava" - RFS 0:2 (video šeit)

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "No Jelgavas sagaidījām aizsardzības futbolu, arī laika apstākļi bija sarežģīti, 30 grādi. Tomēr esmu apmierināts, kā puiši spēlēja - domāju, 85 minūtes kontrolējām spēli. Nedaudz koncentrēšanos pazaudējām īsu brīdi pirmajā puslaikā un Jelgava uzreiz nodemonstrēja, cik bīstama tā var būt, izdarot divus labus sitienus. Mēs varējām spēlēt labāk, potenciāls ir - neizmantojām piecus sešus momentus, kas ir jāizmanto. Man ir slikta pieredze ar mačiem pirms izlašu pauzes - spēlētāji mēdz relaksēties, daži domā par brīvdienām, daži par izlasi. Savu spēlētāju acīs šodien neko tādu neredzēju, viņi bija profesionāli.

25 punkti 10 spēlēs? Nevaru nebūt apmierināts, taču neesmu no treneriem, kas sēž pie tabulas laimīgs un skaita uzvaras. Svarīgākais ir progresa kultūra - mēģināt uzlabot sniegumu katru dienu. Katram jāievēro šī kultūra, jāizdara savs darbiņš un tad jau rezultāts neizpaliks. Seši spēlētāji izlasē? Jāpareizina ar divi - Latvijas izlasē seši, Gruzijas izlasē divi, Latvijas U-21 izlasē divi, U-19 izlasē trīs, kopā sanāk 13. Tas ir liels izaicinājums, taču man no "Žalgira" laikiem ir laba pieredze, kad tik daudz futbolistu no kluba ir izlasēs.

Lietuvieši "Jelgavas" sastāvā? Ar Olberki viens otru ļoti labi pazīstam - abi nākam no mazas pilsētas Pakrojas. Esmu lepns par abiem viņiem [otrs ir Grigaravičs - aut.], viņi ir atslēgas futbolisti Jelgavā, katru maču aizvada pa 90 minūtēm. Trīs fani no Lietuvas tribīnēs? Bija kādi 13, viņi ieradās ar vairākām automašīnām [smaida], bija arī tieši no Pakrojas. Lietuvas - Latvijas spēle piektajā jūnijā Viļņā? Būs ļoti interesanti, jo abās izlasēs ir daudz futbolistu, ar kuriem esmu kopā strādājis. Būs grūti skatīties - protams, vienmēr atbalstu Lietuvu, jo tā ir daļa no manis, bet gribu arī, lai mani RFS puiši nospēlē labi."

Raviļs Sabitovs, "Jelgavas" galvenais treneris: "Spēlējām ar līderi un ielaidām divus nesaprotamus vārtus. Kopumā veidojas laba komanda, ņemot vērā, ka ir tikai trīs pieredzējuši futbolisti - Rafaļskis, Kozlovs un Siņeļņikovs. Pārējie pārsvarā debitanti. Lazdiņš un Nakano nespēlēja savainojumu dēļ. Neskatoties uz to, spēles organizācija nav slikta, es pat teiktu, ka laba. Lieliski nospēlējām Ventspilī un sagaidīju, ka tas pats notiks šodien pret RFS. Principā šodien arī nospēlējām labi, tikai atšķirība, ka Ventspilī dāvanas nedevām, bet šodien iedevām. Divas kļūdas - pirmajā epizodē vārtsargs [Melecis] nesapratās ar aizsargu, otrajā epizodē vārtsargam bija jāiziet no vārtiem. Atkal dāvinām punktus, uzskatu, RFS uzvaru par nepelnītu - pirms tam tas pats bija spēlē ar "Spartaku" [0:1]. Ar vārtsargiem gluži kā minēšanas spēle - uzminēsi vai nē. Viņiem trūkst kvalitātes, drošības. Tāpēc arī tādi sāpīgi zaudējumi, kurus komanda kopumā nebija pelnījusi. Skumji.

Vai RFS nenospiestu, ja nebūtu pirmās kļūdas? Kad bija 1:0, RFS neko neveidoja, lai gan skaidrs, ka viņi spēlēja atbilstoši rezultātam. Mēs pretuzbrukumos radījām labus momentus. Skaidrs, ka Ikstenam iesist vārtus ir grūti, bet momenti mums bija. Otrajā puslaikā RFS sāka veidot momentus, jo mums bija jāmēģina atspēlēties, iet uzbrukumā. Viss varēja beigties veiksmīgi, ja neielaistu nevajadzīgus otros vārtus. Nezinu, vai RFS mūs nospiestu, ja negūtu tādus pirmos vārtus - 0:0 vai 1:0 ir divas pilnīgi dažādas situācijas. Kurtiša nomaiņa? Viņam laikam uzkāpa uz kājas, un viņš palūdza maiņu.

Kopumā pozitīvais? Tas, ka komanda ir laba, sniegums ir kvalitatīvs, organizācija ir laba. Šai ziņā nevienam nepiekāpjamies, izskatāmies pārliecinoši. Pietrūkst izpildījuma kvalitātes - piemēram, no 10 sitieniem tikai trīs trāpām vārtu četrstūrī. Piecās divcīņās bumbu atņemam tikai reizi. Tas pats par standartsituācijām, no kurām laižam vārtus - vārtsargam jābūt pārliecinošam izgājienos, aizsargiem jāspēlē precīzi savās pozīcijās. Un, galvenais, trūkst pieredzes. Pozitīvais, ka prieks skatīties uz komandu pret tādu pretinieku kā RFS, zinot, kādi viņiem ir futbolisti, cik daudzi spēlē dažādās izlasēs. Un tomēr gaidīju šodien labāku rezultātu, jo zināju, ja neuzdāvināsim vārtus, mūs apspēlēt ļoti grūti. Diemžēl visu laiku šīs Ziemassvētku dāvanas - mums tās neviens nepasniedz, bet mēs katrā otrajā spēlē pretinieku iepriecinām.

Neviena "Jelgavas" futbolista izlasē? Viņu laiks pienāks. "Jelgava" šobrīd izlasē nav tajā vietā, kurā būtu jābūt - uzskatu, ka atbilstoši sniegumam mēs varētu atrasties ceturtajā piektajā pozīcijā. Snieguma ziņā mūs neviens neapspēlē. Ja par izlasi, ieteiktu Vladislavu Kozlovu, kuram ir nepiekāpīgs raksturs, tiekšanās uz uzvaru - tieši šādas īpašības izlasei šobrīd nepieciešamas. Plus Alans, kuru iepriekš izsauca un kuru uzskatu par izlases līmeņa futbolistu. Domāju, viņiem abiem viss vēl priekšā."

"Riga" - "Metta"/LU 1:0 (video šeit)

Andris Riherts, "Mettas"/LU galvenais treneris: "Esmu pateicīgs spēlētājiem par pašatdevi, viņi laukumā veica lielu darbu. Momentus diži daudz neizveidojām, bet to bija pietiekami, lai iegūtu vairāk nekā nulli tabulā. Meistarība nospēlēja savu lomu - Fedorčuks otrajā puslaikā, šķiet, ar vienu pagriezienu varētu apspēlēt uzreiz sešus. Tāpat Lemajičs bija īstajā vietā un laikā - meistarīgs uzbrucējs, kurš atradās tur, kur sekoja piespēle. Mums ir no kā pamācīties - katra spēle ir grūta, bet ir iespējas panākt ko vairāk. Esam tuvu, bet ne pietiekami tuvu. Bet par pašatdevi tiešām nekādu pārmetumu nav.

Kuros elementos ir progress un kur nav? Saprotam, kā veidot spēli no aizsardzības, ir savstarpējā sapratne, labi pārejam uzbrukumā. Bet noslēgšanas fāzē ir iniciatīvas, ideju, pārliecības trūkums. Šodien pēc diviem brīvsitieniem bumba lidoja vārtos, Renārs [Varslavāns] gar pašu stabu uzsita, bet īpaši rāmī nesitam. Kad esam soda laukumā vai pie tā, liekas, ka tūlīt atņems bumbu. Jāsaprot, ka ir pietiekami meistarības, lai tiktu vaļā no pretinieka un precīzi uzsistu. Tam vajadzīgs laiks - cerams, neaizņems ilgu laiku. Šobrīd no mūsu kluba uz izlasēm izsaukti 18 spēlētāji - lai iegūst starptautisku pieredzi, norūdās tur.

Izlašu pauze? Kā teicu, mums 18 spēlētāji ir izlasēs, tāpēc ar leģionāriem izmantosim akvaparku - lai cilvēki ierauga kaut ko citu Latvijā. Astotajā datumā mums būs spēle Palangā, pēc tam būs nedēļa, lai sagatavotos spēlei ar Liepāju "Daugavas" stadionā. Ramadāns? Beigsies 14. jūnijā. Protams, saprotu Ramadāna būtību un šai laikā, uzskatu, mēs viņus pareizi izmantojam - šodien viņi abi [Abass un Džamalutdinovs] labi izgāja uz maiņu.

Neviena no "Mettas"/LU lielajā izlasē? Ir galvenais treneris, viņš izvēlas. Treneris ir parādījis to, ka viņu interesē pieredzējuši spēlētāji - mūsu komandā tāds ir Ševeļovs, bet viņš noteikti neatbilst izlases līmenim, viņš to arī saprot. Pārējie ir U-21, U-19, U-18, U-17. Komunikācija ar Pātelainenu? Šobrīd nav bijusi."

Kristaps Blanks, "Riga" treneris: "Piekrītu Andrim, ka mums bija vairāk meistarības dažādos mazākos aspektos. Bumbu kontrolējām vairāk, momentu, protams, arī bija vairāk, bet neteiktu, ka ļoti izteikti. Pirmajā puslaikā Ošs divreiz izvilka, otrajā puslaikā centrējums un vārti. Pēc tam, kas mums ir lielākā problēma, izvirzoties vadībā, nosēžamies, pret jebkuru pretinieku. Var bļaut, kliegt, lai nesēžamies, bet spēlētājiem tas ir iekšējā psiholoģijā - sēžas lejā, lai gan labāk būtu mēģināt gūt otros vārtus. Runājam par to ar spēlētājiem, bet runāšana ir viens, spēlēšana cits. Tagad pauze, mums ir traumētie, tāpat būs vaļā transfēru logs - kāds pievienosies, kāds dosies prom, skatīsimies. Būs liela rotācija.

Jā, šodien labākais ir trīs punkti. Super kombinācijas neveidojām, brīžiem bija haosiņš. Mums visapkārt nedaudz haoss ir, tāpēc bija grūti sagaidīt, ka laukumā pēkšņi haosa nebūs. Fedorčuks? Protams, viens no līderiem, ir spēlējis augstākā līmenī, ir spēlējis Eiropas līgas finālā. Tomēr pagājis laiks un tik labs viņš vairs nav - protams, bijušas arī traumas. Domāšana ir palikusi, bet brīžiem paša ķermenis tam netiek līdzi. Fiziskais nav optimāls - nekas, ka viņam tik daudz gadu [29 - aut.], viņš soli pa solim var pielikt, bet jāskatās, kā būs ar veselību.

Treneru aiziešana? Lielā mērā nekas nemainījās, treniņi tajos pašos laikos, turklāt Koņevs ne pirmo reizi nonācis šādā statusā. Protams, čaļiem un ne tikai futbolistiem tas [treneru atlaišana] iesēdies galvā, bet tas notiek jau trešo gadu un visi pie tā ir pieraduši. Tāda dzīve, tāds mūsu klubs - paši zinām, kādā klubā esam. Ja kāds nevēlas tādā būt, vienmēr ir citas iespējas. Seldoskis un citi treneri? Dažādas situācijas, dažādas laiks viņiem ticis iedots. Reizēm pietrūkst laika, citreiz viņi sagaida, ka būs labāki spēlētāji. Kluba pacietība nav tik liela kā citiem. Tas viss summējas un esam, kur esam.

Leģionāri bieži nenovērtē Latvijas čempionātu. Stāstām, ka arī iepriekš daudzi bijuši un ne visiem izdodas, bet tāpat sākumā viņi mēdz neieklausīties. Tikai pēc spēlēm viņi sāk saprast, ka tik vienkārši nav - pret jebkuru komandu. Sākas atrunas, ka nav psiholoģiski gatavi un tā tālāk. Tas man leģionāros nepatīk, - ka viņi domā, ka te būs vienkārši. Četru ukraiņu diaspora? Visi sadzīvo draudzīgi, ir kopīgi pasākumi, valodas barjeras nav.

Deivisa maiņa? Viņam bija jāspēlē zem uzbrucēja, jāmēģina ieķerties, bet viņš visu laiku skrēja uz malām, traucējot malējiem pussargiem - viņam stāsta, viņš māj ar galvu, bet uzdevumu tāpat nesaprot. Bija jānomaina, Etoks vismaz izpildīja šīs funkcijas, bumbu pieturēja. Pēc gūtajiem vārtiem baidījāmies ielaist un "Metta" pārņēma iniciatīvu, bet labi, ka vismaz beigās novirzījām spēli no saviem vārtiem, jo mums regulāri sanāk 93. minūtē ielaist vai neiesist."