Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

"Riga": komanda, kas titulus kaldina ar dzelžainu aizsardzību un pieredzi

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

"Riga": komanda, kas titulus kaldina ar dzelžainu aizsardzību un pieredzi
"Riga" iepriecināja savus fanus gan Virslīgā, gan Eiropas līgā. Foto: Zigismunds Zālmanis (Riga FC)

Sportacentrs.com arī pēc 2019. gada sezonas veidoja rakstu sēriju par Virslīgas klubiem un to statistiku. Pabeigsim ar "Riga", kas otro gadu pēc kārtas kļuva par Latvijas čempioni.

"Riga" sastāvā laukumā šosezon Virslīgā izgāja 32 futbolisti, kas precīzi atspoguļoja turnīra vidējo rādītāju, kā arī precīzi sakrita ar skaitu, kāds bija 2018. gadā (abos zelta gados līdzdarbojās 14 futbolisti). Varētu atkārtot un atkārtot, ka "Riga" panākumu pamatā ir ļoti organizēts futbols no aizsardzības, tāpēc nav jābrīnās, ka tieši aizsardzības līnija Mihaila Koņeva komandai bija visstabilākā. "Top4" spēles laiku sakrāja centra aizsargi Antonijs Černomordijs, Herdi Prenga un malējie aizsargi Ritvars Rugins un Armands Pētersons. Tālāk sekoja uz aizsardzību tendētie Balkānu pussargi Stefans Paničs un Tomislavs Šāričs, bet septītais spēles laiks vārtsargam Robertam Ozolam. Šis lieliskais septītnieks, protams, ne bez pārējo (uzbrucējus ieskaitot) palīdzības cementēja "Riga" aizsardzību. Tai pašā laikā "Riga" soliņa dziļumu labi parāda, ka lielākie spēles laika īpašnieki Černomordijs un Prenga piedalījās attiecīgi 25 un 23 mačus 32 spēļu turnīrā.

2018. gadā, kad "Riga" ieguva pirmo Virslīgas titulu, čempioni uzrādīja neticamas sērijas (12 uzvaras pēc kārtas, kā arī 21(!) nezaudēta spēle pēc kārtas, uzrādot 18-3-0 bilanci), un skaidrs, ka 2019. gadā tik daudz punktus izcīnīt neizdevās. Tomēr atkal tika pārsniegta divu punktu vidēji mačā latiņa. Turklāt, ja 2018. gadā "Riga" neticami bieži uzvarēja ar minimālu rezultātu un uzreiz četras komandas bija rezultatīvākas nekā čempioni, tad 2019. gadā "Riga" arī iesita visvairāk vārtu un ik pa laikam padevās lielākas uzvaras:

SezonaČempioneGūtie vārtiIelaistie vārtiStarpība
2012.Daugava D1.780.69+1.09
2013.Ventspils2.410.70+1.71
2014.Ventspils2.030.56+1.47
2015.Liepāja2.000.96+1.04
2016.Spartaks1.640.79+0.85
2017.Spartaks1.501.08+0.42
2018.Riga1.610.57+1.04
2019.Riga1.840.66+1.19

"Riga" ierasti daudz rotēja sastāvu, turklāt to veicināja arī sekmīgā dalība Eirokausos. Aizsardzība gan sevišķi netika raustīta, un rotācija galvenokārt skāra uzbrukuma līniju. Tādējādi rezultatīvās "Riga" sastāvā neatradās futbolists, kurš spētu gūt vairāk par septiņiem vārtiem - tik iespēja 16. spēles laika īpašnieks Romans Debelko. Iespējams, daudz sasistu Darko Lemajičs, ja vien viņu sezonas gaitā nepārvilinātu RFS - minētais uzbrucējs ar 15 vārtiem kļuva par Virslīgas labāko vārtu guvēju un piecus vārtus Lemajičs paguva iesist "Riga" labā. Pieci precīzi raidījumi arī Kamilam Biliņskim (tikai astoņi mači pamatsastāvā), Oļegam Laizānam un Filipi Brizolam. Toties komandas labākie piespēlētāji bija citi - pa piecām rezultatīvām piespēlēm Vladislavam Fjodorovam un Žoelam Bopezī. Aleksejam Višņakovam 4+4, Denisam Rakelam 3+4.

"Riga" ielaida pārliecinoši vismazāk vārtu, un Ozols vienus vārtus ielaida vidēji 155 minūtēs, kas bija pārliecinoši labākais rādītājs. Nemazinot Ozola nopelnus, jāmin, ka otrais un trešais labākais rādītājs arī piederēja "Riga" vārtsargiem (Maksimam Uvarenko un Nilam Puriņam), kuri gan spēlēja ievērojami mazāk. Visvairāk sauso spēļu, 12, sakrāja Valmieras vārtsargs Vladislavs Lazarevs, kurš to paveica 32 spēlēs, kamēr Ozolam 11 sausās spēles 19 piegājienos! Sešos no "nesausajiem" astoņiem mačiem Ozols ielaida vienus vārtus, un kopumā "Riga" no sešiem zaudējumiem piecus cieta ar vienu vārtu deficītu un vienu zaudējumu ar 1:3.

"Riga" sezonas gaitā izmantoja 15 leģionāru palīdzību, šai rādītājā no dažām komandām pat nedaudz atpaliekot. Seši no viņiem piedalījās vismaz 20 spēlēs - Prenga, Paničs, Šāričs, Brizola, Bopezī un Biliņskis, kuram 20 spēles, taču 12 reizes viņš nāca tikai uz maiņu. "Riga" leģionāru ģeogrāfija: Ukraina (trīs), Serbija, Brazīlija (pa diviem), Grieķija, Francija, Gruzija, Polija, Japāna, Albānija, Horvātija, Norvēģija.

Ja 2018. gadā "Riga" ar 25.8 gadiem bija tikai trešā vecākā komanda Virslīgā, tad 2019. gadā ar 27.5 gadiem bija pārliecinoši vecākā komanda. Otras vecākās komandas RFS vidējs futbolists bija gandrīz par pusotru gadu jaunāks nekā "Riga" futbolists. Deviņi "Riga" futbolisti sezonas beigās bija vismaz 30 gadus veci - Višņakovs (35), Vjačeslavs Šarpars, Vladislavs Gabovs, Laizāns, Maksims Uvarenko, Ivans Lukjanovs (pa 32), Biliņskis, Vladimirs Kamešs (pa 31) un Ritvars Rugins (30). Un tikai viens futbolists, kurš nesakrāja pat 100 minūtes, bija jaunāks par 21 gadu - Krišs Andersons (19).

"Riga" 2019. gadā divkāršoja 2018. gadā nopelnīto sarkano kartīšu skaitu. Černomordijam ne tikai sarkanā kartīte, bet arī astoņas dzeltenās kartītes, savukārt Ruginam deviņi dzeltenie plāksteri. Asās divcīņās iesaistošais Debelko 11 spēlēs iztika bez kartītēm (Eirokausos viņam septiņās spēlēs trīs dzeltenās kartītes).

Gan 2018., gan 2019. gadā "Riga" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Ozols (1. un 7.), Černomordijs (6. un 1.) un Šāričs (10. un 6.). Mazliet pietrūka Pētersonam (12. un 4.) un Elvim Stuglim (5. un 12.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

FutbolistsValstsVec.PMin.MačiSāk.VārtiDz. k.Sark.
Antonijs ČernomordijsLatvija23A21252524181
Herdi PrengaAlbānija25A19952322140
Ritvars RuginsLatvija30A19602422090
Armands PētersonsLatvija28A19082421020
Stefans PaničsSerbija27P18462422360
Tomislavs ŠāričsHorvātija29P18002020240
Roberts OzolsLatvija24V17101919000
Oļegs LaizānsLatvija32P16302416530
Aleksejs VišņakovsLatvija35P15532517410
Filipi BrizolaBrazīlija29P15332319541
Vladislavs FjodorovsLatvija23P14882517230
Elvis StuglisLatvija26A13971915340
Žoels BopezīFrancija24A12882114210
Antons KurakinsLatvija29A844119020
Romans DebelkoUkraina26U8161110700
Maksims UvarenkoLatvija32V81099000
Kamils BiliņskisPolija31U789208500
Darko LemajičsSerbija26U770108551
Deniss RakelsLatvija27P754129310
Artūrs KarašausksLatvija27U748137000
Minori SatoJapāna28P553108100
Vjačeslavs ŠarparsUkraina32P53785210
Vladimirs KamešsLatvija31P49176040
Miroslavs SlavovsUkraina29U45194300
RožersBrazīlija23P42585200
Vladislavs GabovsLatvija32A39755041
Nils PuriņšLatvija21V36044000
Ivans LukjanovsLatvija32P20652200
Jorgoss ValerjanossGrieķija27A13522010
Krišs AndersonsLatvija19P9521000
Davids ShirtladzeGruzija26P8121000
Abdisalams IbrahīmsNorvēģija28P7021010

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

GadsSp.P.Vid.p.Futb.sk.Vec.Leģ.TOP3 spēles laiksSark.Dzelt.Skat.
2016.27361.223124.15.8Timofejevs; Kamara; Laizāns01.74336
2017.24371.543125.54.4A.Kurakins; V.Kurakins; Jeņins51.79475
2018.28642.293225.86.4Ozols; Bajenko; Lemajičs21.96480
2019.32662.063227.56.1Černomordijs; Prenga; Rugins42.13571

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti (2016. gadā izslēgta viena tehniskā uzvara, lai precīzāk attēlotu sportisko rezultātu)
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

VSpēlētājsV+PKopā
1.Debelko7+310
2.-3.Brizola5+49
2.-3.Laizāns5+49
4.Biliņskis5+38
5.Višņakovs4+48
6.Rakels3+47
7.-8.Fjodorovs2+57
7.-8.Bopesu2+57
9.Lemajičs5+16
10.Paničs3+25
11.E.Stuglis3+14
12.Lukjanovs2+24
13.Slavovs3+03
14.-15.Šāričs2+13
14.-15.Šarpars2+13
16.Černomordijs1+23
17.Pētersons0+33
18.Rodžers2+02
19.-20.Sato1+12
19.-20.Prenga1+12
21.-23.Karašausks0+22
21.-23.Rugins0+22
21.-23.Valerjanoss0+22

Komanda

Mājās/viesos

Kur?SUNZVAP
Mājās16104231:734
Viesos16102428:1432
Kopā32206659:2166

Visvairāk punktu pret: "Daugavpili" (1:0, 3:0, 4:0, 2:0=12p.), "Mettu" (2:1, 2:1, 4:0, 5:0=12p.) un "Spartaku" (4:0, 6:1, 4:2, 4:1=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Valmiera Glass"/ViA (0:1, 0:1, 0:0, 1:0=4p.) un "Ventspili" (2:0, 1:2, 0:0, 1:2=4p.).
Lielākā uzvara: 2. aplī mājās 6:1 pret "Spartaku", 4. aplī mājās 5:0 pret "Mettu".
Lielākais zaudējums: 1. aplī viesos 1:3 pret RFS.
Vidējais vārtu skaits: 1.84 iesisti, 0.66 ielaisti, 2.50 kopā (vidēji čempionātā 1.41:1.41, kopā 2.81).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

1.-23.min.24.-45.min.46.-69.min.70.-90.min.
13:313:515:218:11

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji

12345678910111213141516VidējiVieta
35025020425515032417634378742417533802721123764835712.

1. jūnijā "Skonto" stadionā valdīja sen neredzēta ažiotāža tieši Virslīgas futbolā, sasniedzot arī desmitgades apmeklētības rekordu. Iespējams, protokolā ierakstītais skaitlis bija ar pārspīlējuma piegaršu, taču neapšaubāmi tā bija populārākā Virslīgas spēle 2019. gadā - tikko bija sācies vasaras futbols, "Riga" pirmo reizi sezonā spēlēja "Skonto" stadionā, bet galvenas, ka uzņēma savu principiālāko pretinieci RFS (2:0). Tai pašā laikā sezonas sākumā un beigās čempioni bija vāji apmeklēti un bez šīs vienas rekordspēles vidējais rādītājs bija 393 skatītāji, kas bija mazāk nekā vidēji pārējo komandu mājas spēlēs (426). Virslīgā nebija nevienas komandas, uz kuras mājas spēlēm biežāk nekā divreiz atnāktu 200 vai mazāk skatītāju, taču šīs divas reizes bija vairākiem klubiem, tostarp "Riga" - 150 skatītāji 7. maijā RTU stadionā pret "Mettu" un 112 skatītāji 30. septembrī "Skonto" stadionā pret "Daugavpili".

Leģionāri
Vidēji: 6.1 leģionārs ik spēlē, 3.-4. vieta Virslīgā (divas komandas izmantoja vairāk leģionāru).

Fair Play
Vidēji: 2.41 punkts ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 4. vieta Virslīgā (trīs komandas bija korektākas). Virslīgā vidēji – 2.40 punkti.

RigaRFSVentspilsValmiera Glass/ViASpartaksLiepājaJelgavaDaugavpilsMetta