Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 0

Reportāža: muļķīgi vārti nogremdē "Mettu/LU"

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Reportāža: muļķīgi vārti nogremdē "Mettu/LU"
"Daugavas" (R) kapteinis Vadims Gospodarjs "Metta/LU" futbolistu ielenkumā
Foto: fsmetta.lv

Šodien, neskatoties uz draņķīgajiem laika apstākļiem, klātienē vēroju Virslīgas pastarīšu cīņu – „Metta/LU” pret Rīgas „Daugavu” (0:3).

No vienas puses spēle visas 90 minūtes teritoriālā ziņā bija visai līdzīga. No otras puses Rīgas „Daugavas” uzbrukumi bija daudz asāki, un Jurija Popkova komanda uzvarēja absolūti pelnīti. No trešās puses „Daugavas” divi gūtie vārti (tai skaitā 2. minūtē iesistais pirmais gols, kas lielā mērā noteica spēles aprises turpinājumā) bija tīrākās „Mettas/LU” dāvanas. Jā, daudz pušu, jo tas ir futbols – ik mazākais pavērsiens var apgāzt spēli gaisā. Kādas bija tās divas dāvanas? Vispirms 2. minūtē „Daugavas” aizsargs Toms Mežs izpildīja ļoti tālu sitienu, šķietami nemaz necerot uz kaut ko taustāmu, taču raidījuma brīdī „Mettas” vārtsargs Kristers Putniņš nez kāpēc parāvās uz otru pusi. Būtībā Putniņš pats sevi noķēra pretkustībā un visai lēni pa zemi slīdošo bumbu vairs nespēja tvert... Pie 0:2 trešos vārtus „Daugava” guva vēl kuriozāk – tāls soda sitiens soda laukumā, un Kristaps Priedēns ar galvu neizprotami raidīja bumbu savos vārtos. Abi treneri pēc mača atzina „Daugavas” mērķtiecību uzbrukumā, taču minētajām divām epizodēm, manuprāt, ar to bija mazs sakars...

Šķiet, lielākā atšķirība abu komandu izpildījumā bija kustībā. Ik reizi, kad „Metta” pārtvēra bumbu un centās ātri tikt pretinieka pusē, „Daugavai” aizsardzībā paspēja atgriezties liels futbolistu skaits – allaž drošā pārsvarā pār „Mettas” uzbrūkošajiem spēlētājiem. Arī lielajām komandām „Daugava” (R) reizēm sagādā lielas grūtības ar savu laicīgo atgriešanos. Tai pat laikā atceros „Daugavas” zaudēto spēli pret „Liepājas metalurgu” (1:3) – ar atgriešanos problēmu varbūt arī nebija, taču ievērojami tika zaudēts ātruma ziņā, „Metalurgs” visas darbības veica krietni fiksāk. Protams, cits fons.

Visas spēles laikā pamatīgi lija un uz mākslīgā seguma futbolistiem gāja ārkārtīgi grūti – straujas kustības praktiski nevarēja veikt, slīdēja. Skatītāju nebija daudz, toties „Mettu” sirsnīgi atbalstīja neliels fanu pulciņš – viņu saukļi un dziesmas, starp citu, bija ļoti oriģinālas. Pie 0:3 viņi nezaudēja optimismu, izdziedot... precīzi neatceros, bet bija ar atskaņām un beigās „būs 4:3!”. Nedaudzo līdzjutēju nosodošu attieksmi atkal izpelnījās „Daugavas” uzbrucējs Edgars Kārkliņš (viņš, šķiet sagādāja „Mettai” trīs no četrām dzeltenajām kartītēm), kurš pēc viņu domām regulāri simulēja. Šoreiz nepiekritīšu – pārkāpumi patiešām bija (atskaitot vienu epizodi, kad Kārkliņš zaudēja līdzsvaru, nokrita un nemaz neprasīja pārkāpuma fiksēšanu, taču tiesnesis nosvilpa), viens no tiem patiešām rupjš. Kārkliņš pārstājis gūt vārtus, taču savu darbiņu paveic – tur saspridzinājumā pretinieku aizsardzību.

Atkal patika otra „Daugavas” uzbrucēja Vitālija Ziļa sniegums – viņam ir ātrums, tehnika, spēles lasītprasme. Citos mačos ļoti kritiski vērtēju ukraiņa Vadima Gripas sniegumu, taču šodien viņš jau rādīja lielisku futbolu. Izpildītais soda sitiens vispār bija pasaules klase – spēcīgi, ļoti iegriezti, sieniņu apvedoši, pret pārliktni, bumbai atsitoties pret vārtu līniju. Pietrūka pavisam maz, taču tāpat Gripa piedalījās divos citos vārtu guvumos.

„Metta”? Visu sabojāja jau minētie muļķīgi ielaistie vārti. 2. puslaikā studenti spēlēja azartiski, labi un līdzvērtīgi – protams, „Daugava” pie 3:0 nespēlēja tā, kā spēlētu pie slidenāka rezultāta, taču tāpat varēja redzēt, ka cenšas abas komandas un starpība sniegumā nav nemaz tik liela. Šoreiz, manuprāt, spēle pagalam nepadevās Vardanjanam, kurš pieļāva daudz kļūdu, bet visā visumā mettieši spēlēja normālu futbolu, vienīgi (ne tikai šodien) katastrofāli trūka kreativitātes uzbrukumā, neordināru darbību, kas ļautu izveidot momentu, individuālu prasmju. Bez leģionāriem „Mettai” klājas grūti un pēdējo divu spēļu iznākumi ir bijuši bēdīgi un nākamajās spēlēs (viesos, lielajos laukumos) būs vēl grūtāk, tomēr nesteigsimies ar secinājumiem – vienkārši pavērosim.

Nobeigumā vēlreiz atkārtošu jau agrāk izteiktu domu – pastarīšu, mazo komandu cīņas ir ļoti aizraujošas, nereti interesantākas nekā mūsu vadošo komandu savstarpējās spēles. Arī šodien, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, futbols bija aizraujošs. Pat pie 3:0 futbols ne brīdi nebija garlaicīgs!

  +1 [+] [-]

, 2012-05-18 09:15, pirms 7 gadiem
Priekš kvalitativa futbola mettai trukst: laukums, kvalificets treneris, vartsargs, aizsargs, pussargs, uzbrucejs. Draudzes atbalsts garantets

     [+] [-]

, 2012-05-18 13:02, pirms 7 gadiem
Studenti vēl sevi pierādīs!!