Doroševs: "Tiesnešiem ir jāsavācas!"

Pāvels Doroševs, FK "Liepāja/Mogo" vārtsargs par spēli: "Bija smagi. Jo "Jelgava" spēlē spēka futbolu, kamēr mūsu komanda ir vairāk tehniska un augumā ne tik ražena. Pirmajā puslaikā pretinieks uzspieda savu spēli, bet mēs nezinājām kā tai pielāgoties. Un tas brazīlietis [Rafaels Ledesma] mocīja mani ar saviem centrējumiem."

Viena no tām pārvērtās par ielaistajiem vārtiem…
Bija standartsituācija, kur viņš iegrieza tuvajā stūrī. Mūsu aizsargs, kurš stāv pie tuvā staba, mēģina lekt, lai šo bumbu izsistu. Taču Grigarāvičs [īstenībā grūstījās nevis Mindaugs, bet gan cits lietuvietis Evalds Razulis – aut.] iet viņu grūst mugurā. Tādā veidā bumba krīt viņa [aizsarga Sedinas Keitā] pozīcijā. Es šajā situācijā ielidoju vārtos kopā ar bumbu.

Sanāk, tos vārtus nebija jāskaita?
Tīrs pārkāpums. To apstiprinās pat cilvēks, kurš vispār neko nesaprot no futbola. Es ļoti atvainojos, bet tas pats notika arī spēlē pret “Riga”. Kad soda laukumā [Mārtiņam] Ķiguram sit pa galvu [по башке – kriev.], viņi saka, ka nekā nav, taču vēlāk skatās video un atzīst, ka tas ir 100% pārkāpums. Uzskatu, ka mūsu tiesnešiem ir ļoti jāsavācas. Ja mēs gribam pacelt mūsu čempionātu nopietnā līmenī, šajā jomā [tiesāšanā] arī jābūt ļoti profesionāliem.

Beigās vienus "Jelgavas" vārtus neieskaitīja…
Tur vienkārši bija [Mārcis] Ošs. Bija sadursme, kur Ošs iedeva man ar elkoni pa seju. Tas arī viss.

Starpsezonā krietni vairāk spēlēja Valentīns Raļkevičs.
Treneris mani audzināja! Viņš man parādīja, kā vajag. Tas man nāca par labu. Atgriezās emocijas, vēlme spēlēt un pierādīt. Kad esi tikai viens [kandidāts uz vietu sastāvu], sāc domāt, ka esi varens, taču par to liktenis mēdz sodīt. Trenerim šādā veidā mani audzinot par 100% ir taisnība.

Kā viņš pamatoja savu lēmumu pirms šī mača, ieliekot tevi Raļkeviča vietā?
Tas man bija negaidīti. Praktiski nespēlējot pirmssezonā spēles sākumā man bija nedaudz neērti. Otrajā puslaikā apradu, un tad viss aizgāja [пошло-поехало – kriev.].

Cik grūti bija noturēt sevi formā, netiekot pie spēļu prakses?
Nebija sarežģīti. Treniņprocess mums ir fantastisks. Vienīgais, kas pietrūka, bija spēļu tonuss. Pieredzes, kā zināt, man netrūkst.

Kādas sajūtas jaunajā kolektīvā, kuram klāt nākuši vairāki leģionāri?
Ja pamanījāt, mums spēlēja visi savējie! Ja par leģionāriem, tad tā ir kluba politika, kuri nolēma tādā veidā pastiprināt konkurenci. Pie mums daži labi futbolisti netiek pat pieteikumā. Varam mierīgi spēlēt Virslīgā ar diviem sastāviem. Tas viss notiek pateicoties kluba vadībai. Tā kļūstam tikai spēcīgāki.

Kā Tamazs [Pertija]?
Ļoti patīk. Izcils treneris. Visi runā par viņa emocionalitāti, ka viņš ir ass. Taču futbols ir emociju spēle. Kā redzat, man stāvot vārtos, arī bieži krīt ciet. Uzskatu, ka viņš ir viens no spēcīgākajiem treneriem, no tiem, kurus esmu redzējis.