"Riga" sporta direktors: "Gribam savu stadionu. Vēlmes varam atļauties realizēt"

Interneta vidē sastopami pārmetumi par jūsu kluba nosaukumu. Kāpēc tika izvēlēta angļu valoda, nevis latviešu?
Tīri juridisks moments. Šeit nebūtu jāsaskata kādi slēpti iemesli. Mēs gribam attīstīt futbolu Rīgā un asociējam sevi ar šo pilsētu. Mums ir tuva „pilsētu” klubu ideoloģija. Tāda ir tā pamatdoma, kas kopsavilkumā atspoguļota nosaukumā „Riga Football Club”. Diemžēl latviskais nosaukums jau bija aizņemts, tādēļ mēs sameklējām alternatīvu.

Kas tika domāts ar vārdiem „tuva ideoloģija”?
Pirmkārt jau mūsu draudzīgās attiecības ar tādiem klubiem kā „FC Zurich” un „Reading”. Līdz ar to mums ir iespēja sūtīt savus spēlētājus un trenerus uz apmācībām, dalīties ar skautu informāciju. Spilgts piemērs tam ir Igaunijas U-21 izlases pussargs Bogdans Vaščuks, kurš pie mums atbrauca tieši no „Reading” akadēmijas. Pēc sezonas noslēguma viens no mūsu spēlētājiem, kura vārdu pagaidām izpaust nevaru, dosies trenēties pie „FC Zurich”.

Noris čempionāta pēdējais rinķis. Cik lielā mērā „Riga FC” komandas rezultāti atbilst tās ambīcijām?
Skaidrs, ka esošā situācija nevienu no mums neapmierina - nedz vadību, nedz trenerus, nedz arī pašus futbolistus. Mūsu ambīcijas noteikti pārsniedz cīņu par piekto un sesto vietu. Pirms sezonas mērķis bija nokļūt Eirokausu zonā. Vairāku iemeslu dēļ mēs nevarējām visas sezonas garumā līdzvērtīgi cīnīties ar vadošā četrinieka komandām, bet ”Riga FC” vēl arvien var sasniegt mērķi Latvijas kausa izcīņā. Jāņem vērā Virslīgas un Pirmās līgas komandu līmeņu starpību. Patlaban mūsu pieteikumā ir tikai divi pagājušās sezonas spēlētāji: rezerves vārtsargs Roberts Ozols un uzbrucējs Verners Apiņš. Faktiski nācās no amatieru kolektīva izveidot profesionālu komandu. Liels daudzums transfēru un jaunu cilvēku. Mums bija jāveido vienots kolektīvs gan laukumā, gan ārpus tā. Tas pieprasa daudz enerģijas un laika.

Nācās dzirdēt viedokli, kā jūsu komandas sniegums ir labāks, nekā vieta turnīra tabulā. Piekrītat?
Nepiekritīšu. Daudz golus ielaižam noslēgumos. Zaudējām punktus, kurus jau uzskatījām par saviem. Iespējams, ka tādēļ radās viedoklis par mūsu neveiksmi. Tomēr es personīgi uzskatu, ka pašlaik mūsu lielāka problēma ir kolektīva gara trūkums, nevis lokālas neveiksmes. Mums ir jāstrādā pie saliedētības un komandas gara.

„Riga FC” komandai vidēji 0.95 ielaisti vārti spēlē. Tas ir trešais labākais rādītājs Virslīgā. Ar to nepietiek, lai cīnītos par pjedestālu?
Problēma ir uzbrukumā. Tā ir mūsu vājā vieta. Ilgstoši atguvās pēc traumas mūsu rezultatīvākais spēlētājs Saito. Savainojumi neļāva nospēlēt pilnu sezonu izlases spēlētājam Savaļniekam. Vēl viens izlases kandidāts Vorobjovs nespēja rādīt stabilu sniegumu. Vasarā mēģinājām nostiprināt uzbrukumu, atradām piemērotu spēlētāju – nigērieti Ovusu, bet nesanāca viņu pieteikt dokumentu problēmu dēļ.

Kāds ir uzdevums atlikušajai sezonas daļai?
Cīnīties par uzvaru katrā mačā. Jā, līdz trijniekam netikt, bet katram futbolistam un kluba darbiniekam vitāli svarīgi nodemonstrēt savu gatavību spēlēt un cīnīties līdz čempionāta pēdējai sekundei. Daudziem šīs spēles būs izšķirošas, jo klubs lems, ar ko turpināt sadarbību un ar ko ne.

Sanāk, kā jūs jau esat sākuši veidot komandu jaunai sezonai?
Protams. Tuvākajā laikā mēs gaidām galvenā trenera viedokli. Ņemsim vērā gan personiskās, gan profesionālās futbolistu īpašības. Līdz ar ko arī izveidosies priekšstats par topošās komandas kodolu. Bez šaubām mēs vēlētos balstīties uz esošajiem spēlētājiem. Vēl viena sezona ar 30-40 transfēriem mūsu plānos neietilpst.

Pēc Homuhas aiziešanas uzreiz netika izveidots jauns treneru sastāvs? Kā ir tagad?
Kādu laiku pēc Vladimira Volčeka atnākšanas treneru korpusu ir papildinājis Mihails Koņevs. Ar šo speciālistu komanda tika pie uzvaras Pirmajā līgā. Par vēl vienu Volčeka palīgu kļuva Kristaps Blanks. Pirms dažām dienām mums pievienojās arī fiziskās sagatavotības treneris Vjačeslavs Krendeļevs, kurš strādās ar gudro "Catapult tracking" sistēmu. Ar šo pašu iekārtu savu spēlētāju fiziskas sagatavotības līmenim seko „A.C. Milan”, „Newcastle United ” un vairāki NBA klubi. Baltijā mēs esam pirmie.

Augusta beigās „Riga FC” pārsteidza ar ievērojamu transfēru. Aristida Bansē kontā ir pussimts spēles un desmit vārtu guvumi Vācijas Bundeslīgā. Viņa pievienošanās komandai ir apstākļu sakritība vai jums tiešām ir iespēja piesaistīt kvalitatīvus leģionārus?
Var arī teikt labvēlīgu apstākļu sakritība. Tomēr, lai tā notiktu, no kluba puses bija paveikts noteikts darbs. Šajā darījumā vērts pievērst uzmanību sekojošam momentam. Pirms dažām nedēļām Virslīgas klubu sapulcē tika apspriesti reglamenta papildinājumi. Viens no mūsu piedāvātajiem punktiem, ja nu tiks apstiprināts, dos iespēju Latvijas klubiem piesaistīt pietiekoši augsta līmeņa leģionārus. Viss, kas ir nepieciešams - ļaut klubiem slēgt līgumus ar brīvajiem aģentiem pēc transfēru perioda noslēgšanas. Tas ļaus pieaicināt interesantus futbolistus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nespēja atrast līgumus spēcīgākās līgās. Šāds ir Bansē piemērs. Par viņa transfēru mēs nemaksājam, bet tekošos finansiālos nosacījumus ir spējīgi apmierināt vairāki Virslīgas klubi. Mēs gūstam interesantu un noderīgu pieredzi, strādājot ar augsta līmeņa futbolistu. Viņš, savukārt, iespēju atgūt spēles garšu. Būtībā tā ir atsevišķa transfēru niša, kuru Latvijas klubi varētu veiksmīgi izmantot.

Baumo, kad 2017.gada sezonai Virslīga palielinās leģionāru kvotas. Iespējams, ka laukumā varēs atrasties seši un pat vairāk ārzemnieki. Kā šīs iespējamās izmaiņas varētu ietekmēt komandas komplektāciju?
Tas ir vēl viens mūsu ierosinājums, ar kuru mēs griezāmies Virslīgā un pie tās dalībniekiem. Esošajam limitam nepieciešamas korekcijas. Tradicionāla situācija "Riga FC" komandā - un esmu pārliecināts, ka arī daudziem citiem Virslīgas klubiem -, kad pamatsastāvā spēlē nevis labākie, bet tie, kuriem ir „pareizās” pases. Tikai veselīgā konkurencē iespējama profesionālā izaugsme, kura ļaus mūsu jauniešu un nacionālajai vienībai gūt jaunus kandidātus. Līdzīgos „siltumnīcas” apstākļos tiek audzināti Krievijas jaunie futbolisti. Vai šajā gadījumā varam runāt par gaidīto efektu? Rezultāti liecina par pretējo. Vēl viens piemērs ir Turcija, kur nacionālā komanda jau kuro gadu pārdzīvo krīzi. Kā rezultātā Turcijas līga gandrīz pilnīgi atcēla leģionāru ierobežojumus.

Vai jums jau ir plāns starpsezonas periodam?
Komanda savāksies decembra vidū. Paredzēta nometne Dubaijā, kur varēsim trenēties uz dabīgā zāliena un pārbaudīt kvalitatīvus viesspēlētājus. Rokās ir piedāvājums piedalīties labā turnīrā ar Eiropas un Āzijas klubu līdzdalību. Janvārī notiks Virslīgas Ziemas kauss, kurā mēs gribam piedalīties. Tad seko vēl viena nometne ārzemēs. Pirms čempionāta sākuma atgriezīsimies Latvijā un turpināsim gatavoties uz vietas.

Viena no jaunās sezonas reglameta prasībām - Virslīgas klubam jābūt savai akadēmijai. Kā jūsu klubs atrisinās šo jautājumu?
Treniņu centra un stadiona būvniecība, kā arī savas bērnu un jaunatnes futbola akadēmijas izveidošana – tie ir mūsu stratēģijas stūrakmeņi, uz kā balstās viss „Riga FC” projekts. Latvijas apstākļos šī ir vienīga forma stabilai izaugsmei un kluba pastāvēšanai kā tādai. Mēs jau vienojāmies ar Genādija Šitika skolu. Ceram drīzumā oficiāli paziņot, ka šī tradīcijām bagāta skola ar labu vēsturi kļuva par mūsu organizācijas sastāvdaļu. Jau ir virkne ar šo notikumu saistītu ideju: bērnu turnīri un Šitika skolas absolventu salidojums. Pirmais kopīgais projekts jau notika – bērnu turnīrs BFS kauss. Piedalījās 14 komandas, kuru vidū bija Berlīnes „Herta”, Varšavas „Legia”, Anglijas „Brighton” un „Cambridge”.

Sanāk, «Skonto» stadions, kur jūs pašlaik aizvadiet spēles, ir pagaidu māja?
Kā jau minēju, mūsu plānos ietilpst savas akadēmijas veidošana un stadiona būvniecība. Projektu uzticējām pieredzējušiem britu arhitektiem. Pašreiz notiek aktīva zemes gabala piemeklēšana. Jau ir pāris varianti. Mēs noteikti gribam savu māju, un svarīgi, ka mēs varam arī atļauties realizēt savas vēlmes.