Latkovskis: "Virslīgas klubi vēlas lielāku leģionāru limitu"

Kā, tavuprāt, šī gada Virslīgas turnīrs līdz šim ir izdevies?
Man liekas, intrigas ziņā fantastisks čempionāts. Vēl nesen tas likās pavisam neticami, ka “Spartaks” varētu izsēt tādu pārsvaru, taču pavisam reāli, ka jau šajā kārtā “Ventspils” pārņem čempionāta vadību Intriga tabulas augšdaļā tomēr būs līdz pašām beigām, tāpat vidusdaļā, principā visur tabulā. Iespējams, drīz pazudīs intriga par pēdējo vietu, bet vismaz par piekto, sesto, septīto vietu notiek cīņa.

Labi, ka ienākušas iekšā divas jaunas konkurētspējīgas komandas – “Riga” un RFS. Uzskatu, ka tas noticis pateicoties tam, ka šobrīd čempionāts ir sakārtots un ir ar vienādiem un skaidriem spēles noteikumiem visiem. Tas ir ļoti svarīgi, tas ļauj cilvēkiem, kas vēlas darboties futbolā, nākt iekšā un piedalīties. Tas ļauj stabilāk darboties arī tiem, kas jau bija iekšā. Iepriekš mums bija situācija, kad vienam jāliek sava godīgi nopelnīta nauda iekšā, bet cits budžetu savāc ar “netīrām spēlēm”. Iepriekš mums bija situācija, ka viens klubs licencēšanas noteikumus neievēro, bet citiem jāievēro. Un tad vēl šādas komandas paņem vismaz pusi no Eirokausu vietām, tad skaidrs, ka motivācijas darboties nopietni nav. Liela iespēja, ka paliksi vienkārši par “lohu” ar savu futbola klubu.

Šobrīd šī situācija ir sakārtojusies, un tas ļāvis ienākt LNK cilvēkiem [RFS ģenerālsponsors – aut.], tas ļāvis “Riga” ienākt. Tas ir ļāvis “Jelgavai”, Mārim Peilānam to pavisam citā līmenī pacelt, startēt ar lielākām summām. Tas pats Uldis Sesks, Liepāja un Māris Verpakovskis... Tas, man liekas, ir pozitīvais šajā visā.

Pagaidām gan mums nav desmit komandu, un tuvākajos divās sezonās noteikti paliks astoņu komandu čempionāts. Ja mēs kopā ar LFF spēsim noturēt godīgas spēles principus, līdzenu spēles laukumu, vienādus spēles apstākļus, tad, domāju, ar laiku parādīsies aizvien vairāk stipru klubu un investoru, un čempionāts kļūs tikai spēcīgāks.

Sacīji, ka fantastisks čempionāts ar lielu intrigu un cīņu par zeltu līdz pēdējam. Tai pašā laikā jums, Futbola Virslīgai, šogad ir sauklis “Atbalsti savējos!” ar mērķi piesaistīt lielāku līdzjutēju skaitu. Kā rāda statistika, līdzjutēju šogad vairāk nav, drīzāk mazāk. Skaidrs, ka liela daļa atbildības jāuzņemas pašiem klubiem, tomēr sauklis ir jūsu. Kāpēc tas nav devis rezultātus?
Jā, apmeklējums, iespējams, šogad varētu būt nedaudz lejā. Skaidrs, ka pieaugumu panākt nav viegli, un tas nav vienā gadā izdarāms – mainīt cilvēkus, kultūru un audzēt apmeklējumu. Negatīvi mūs šogad ietekmēja arī Eiropas čempionāts, olimpiskās spēles, “Skonto” pazušana, bet tā vietā divas komandas bez nekādas vēstures un līdzjutējiem, tāpat sezonas sākums, pirmās kārtas – nu tur jādod ordenis katram tam cilvēkam, kurš aizgāja un noskatījās 90 minūtes Liepājā tanī aukstumā un vējā, jādod ordenis tiem, kas gāja skatīties uz Hanzas vidusskolas laukumu un tā tālāk. Arī sezonas gaitā bija lietaini periodi vasarā – diemžēl tāda situācija, ka nevar vēlēties baigi pilnās tribīnes tādās vietās kā Hanzas vidusskola. Tas pats Daugavpilī – ja ir lietus, ko var vēlēties [arī tur skatītāju tribīnēm nav jumta – aut.]?

Kopējais infrastruktūras līmenis ir katastrofāls. Tādā ziņā stadiona projekts, kas bija Kr.Barona ielā, ir tas, kas vajadzīgs Rīgā kā ēst. Vajadzīgs stadions ar šādu ietilpību, smuks no četrām pusēm, būtu papildus telpas veikaliem, birojiem, kafejnīcām, suvenīru veikalam, lai tā futbola spēle būtu kā notikums un labi pavadīts laiks līdzjutējiem, nevis cīņa ar laika apstākļiem [smaida] un uztraukums par to, ka bērns būs saslimis, tāpēc jādodas ātrāk prom. Diemžēl naudas šādam stadionam šobrīd nav – ne klubiem, ne pašvaldībai, ne LFF. Bez tādas būves grūti cerēt, ka Rīgā izveidosim kaut kādu nopietnu fanošanas kultūru. Tāpat jārisina mākslīgā apgaismojuma un apjumtu tribīņu jautājums visā Latvijā. Un tad tikai vēl tālā nākotnē varam sapņot, ka futbols stadionos būs primārais un nebūs jāpielāgo savi spēļu laiki pašvaldības un citiem komercpasākumiem.

Kur komandas ar līdzjutējiem strādā un kur ir apmierinoši apstākļi, tur jau to pieaugumu jūt. Mums kā līgai jācenšas kopīgi celt līmeni, veikt kādas aktivitātes. Kopumā jau iet uz labo pusi - aktivitāšu parādījies vairāk – gan tribīnēs, gan mēs konkursus organizējam, uz lielajām spēlēm brauc studija, ir promo cilvēki. Dažreiz jau paliek žēl klubus – skaidri redzi, ka viņi cenšas, domā, dara, bet ārējie apstākļi kārtīgi iedod pa seju beigās. Uznāk lietus vai arī mākslīgā apgaismojuma trūkuma dēļ esi spiests spēlēt darba dienā 17:00 un visas Tavas aktivitātes nevienam vairs nav vajadzīgas.

Bet tas “Atbalsti savējos” bija vienkārši kā Futbola Virslīgas sauklis un pamudinājums pašiem klubiem aktīvāk nodarboties ar līdzjutēju piesaisti vai arī no jūsu puses kaut kāda rīcība un darbības arī bija? Neskaitot konkursus, ko jau minēji.
Protams, ka aktivitātes bija, protams, ka bija kārtīgs komunikācijas plāns. Bet tas ir nepārtraukts process, kas sastāv no daudz mazām daļiņām un tur nevar izvilkt ārā kaut kādas atsevišķas lietas. Ar Aināru Tamisāru mums bija tā ideja, ka katrai sezonai vajag savu saukli. Pagājušajā gadā bija “Par tīru spēli”, šinī gadā “Atbalsti savējos!”. Vai mēs veicām vairāk speciālas aktivitātes nekā iepriekšējā sezonā? Domāju, ka nē. Varu teikt, ka esam darījuši kvalitatīvāk un vairāk tās lietas, kuras iesākām pagājušajā gadā.

Pirms šīs sezonas parakstījāt lielo līgumu ar lielo sponsoru “SynotTip”. Vai jau šobrīd ir bijusi kāda atgriezeniskā saite no viņu puses – cik viņi ir priecīgi par šo sadarbību?
Domāju, viņi ir apmierināti. Mēs regulāri komunicējam, čempionāts ir pietiekami interesants, pirms sezonas izveidojām labu promo filmu, sezonas laikā arī rūpējamies, lai “SynotTip” visur būtu redzams. Domāju, visai ātri šis nosaukums ir iegājies, un cilvēkiem prātā jau ir “SynotTip” futbola Virslīga, nevis SMScredit.lv futbola Virslīga [smaida], un tas ir labs rādītājs. Pirms divām nedēļām man tieši Kristaps Zālītis, jūsu portāla vadības cilvēks, epastā rakstīja, ka “SynotTip” Virslīga beidzot ir vinnējusi un ir izdarīts pareizs darbs, jo arī viņš beidzot automātiski Virslīgu nosaucis par “SynotTip”, rakstot epastu [smaida]. Tā ka tas būs izdarīts un tas ir iegājies, bet mums vēl ir daudz kas paveicams sadarbības otrajā un trešajā gadā. Svarīgi, ka esam parakstījuši ilgtermiņa līgumu – tas ļauj visu būvēt un darīt pamatīgāk.

Vai šī gada laikā vēl kāds liels sponsors ir izrādījis interesi par Virslīgu?
Kaut kādas sarunas notiek visu laiku, bet lielāka cīņa starp vairākiem sponsoriem bija pirms sezonas. Skaidrs, ka ģenerālsponsora vieta ir tā kārdinošākā, un tas ir tas, kas lielākām kompānijām interesē. Šobrīd uz trim gadiem esam vienojušies ar “SynotTip”, un šis jautājums vairāk nav aktuāls.

Šogad kaut mazākās aizdomas par sarunātām spēlēm Virslīgā ir bijušas?
Runas, baumas kaut kādas kā vienmēr ir, bet to noteikti ir daudz mazāk nekā iepriekš. Katrā ziņā nevienu oficiālu ziņojumu par aizdomīgām spēlēm no UEFA vai “Federbet” mēs šogad neesam saņēmuši. Esmu pārliecināts, ka šogad mums ir ļoti tīrs čempionāts.

Saistībā ar šāda tipa riskiem laikam arī diezgan svarīgi saprast, kas ir visu klubu patiesie īpašnieki un naudas devēji. Skaidrs, ka šo jautājumu teorētiski jānosedz licencēšanas procesa gaitā, taču vai tev kā līgas vadītājam ir pilnībā skaidrs, kāda naudas izcelsme ir Jūrmalas “Spartakam”, “Riga” un, ja runājam par sezonas otro pusi, arī “Daugavpilij”, kuras rindās parādījās milzīgs skaits leģionāru?
Man ir skaidrība par šo klubu tiem cilvēkiem, ar kuriem strādāju šeit uz vietas. Tālāk, kā tu pats saki, licencēšanas procesam tas ir jāregulē. Par to, vai nauda un šo klubu budžets veidojas no tiem pašiem cilvēkiem, ar ko mēs šeit strādājam, simtprocentīgi par šīm trim komandām es nevaru pateikt. Kaut kādus minējumus neatļaušos izdarīt.

Neesi mēģinājis skaidrot, uzzināt, parakņāties?
Godīgi sakot, nē. Nedomāju arī, ka tas ir mans pienākums kaut kur kaut ko rakņāties. Mums ir darbs, uz kuru jākoncentrējas un to visu veicam ar Spartaku Melkumjanu, Alseksandru Proņinu un Aleksandru Isakovu. Vai viņiem kaut kur tālāk jāatskaitās, tā ir viņu darīšana un es tur nelienu, kamēr vien tas neietekmē mūsu kopīgo darbu un viss ir izdarīts.

Minēji, ka tuvākajos gados paliksim pie astoņu gadu formāta. Vai tas nozīmē, ka pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas Virslīgā paliksim bez Daugavpils un, kā izskatās, bez Latgales vispār, jo “Rēzeknes” izredzes arī nu jau ir tikai stipri teorētiskas?
Vēl jau nebūtu godīgi teikt, ka “Daugavpils” paliek bez Virslīgas. Pirmkārt, tāpēc, ka teorētiski viņi vēl nav zaudējuši cerības nepalikt pēdējā vietā. Otrkārt, “Babīte” vēl nav izgājusi licencēšanas procesu. Šis process notiks pēc tam, bet šobrīd “Babīte” no savas puses vispār vēl nav pateikusi skaidru “jā”, ka viņi būs gatavi un vēlēsies Virslīgā startēt. Tāpēc par šo tēmu vēl pāragri runāt. Ja Virslīga tomēr paliks bez Daugavpils, tas nebūs patīkami – man negribētos zaudēt nevienu no šī gada Virslīgas komandām, un Daugavpilī ir fantastiskas futbola tradīcijas, un viņi Latvijas futbolam ir ļoti daudz devuši. Tai pašā laikā domāju, tā nebūs arī nekāda katastrofa, un Daugavpils futbols nekur nepazudīs – agrāk vai vēlāk tas būs atpakaļ Virslīgā.

Šeit vēl gribētu pieminēt, ka nesenajā Virslīgas kopsapulcē mēs nobalsojām, ka gribam saglabāt astoņu komandu čempionātu un uzskatām, ka tas ir optimālais skaits, taču ar svarīgu piebildi – ja nākamā gada Virslīgā nespēlēs 1. līgas uzvarētājs, tad priekšroka tiks dota Virslīgas astotajai vai septītajai komandai [ja tā zaudē pārspēlēs – aut.], nevis kaut kādai zemāku vietu ieņēmušai 1. līgas komandai. Tas tāpēc, ka skaidri esam pārliecināti, ka “Daugavpils” vai “Metta” šobrīd ir daudz gatavāka Virslīgai un varēs sastādīt daudz lielāku konkurenci nekā jebkura 1. līgas komanda. Reālistiski vērtējot gan jāatzīst, ka citu variantu jebkurā gadījumā noteikti arī nav - neviens jau arī nebūtu gatavs ne finansiāli, ne iziet licencēšanas procesu.

Vai paliekam pie pārspēļu kārtības arī nākamgad un vēl ilgāk. Andris Riherts izteicās skeptiski par pārspēlēm un to vajadzību – novembrī pavisam sliktos laika apstākļos aizvadīt pārspēles, kuru summā tāpat rezultāts ir graujošs par labu Virslīgas pārstāvei.
Kā tu domā [smaida]? Domāju, noteikti jābūt pārspēlēm. Nezinu, kā Andris Riherts bija domājis – ka krīt tikai astotā vai septītā un astotā [pirmais variants – aut.], bet, manuprāt, nebūtu pareizs neviens no šiem variantiem. Tas, ka šobrīd ir milzīgs pārrāvums starp Virslīgu un 1. līgu, ir skaidrs, taču tīri idejiski pārspēlēm, manuprāt, ir jābūt, un tas ir pilnīgi pareizi. Nebūtu pareizi tās likvidēt tikai tāpēc, ka ir pārāk liela atšķirība un tāpēc, ka “Metta” pēdējos trīs gados pārliecinoši pārspēlēs uzvarējusi. Domāju, viss ir pareizi un pie tā arī jāpaliek – par to nav diskusiju.

Pats uzskatu, ka sportiskā ziņā pārspēlēm jābūt, taču laiks, kad tās notiek, novembra otrā puse, – tas jau ir par traku. Bieži vien sniegs vai dubļi.
Šķiet, ka citus gadus tik vēlu pārspēles nenotika, vienkārši pagājušajā gadā jaunatnes izlašu dēļ “Metta” varēja spēlēt vēlāk. Tas bija izņēmuma gadījums.

Pieminēji, ka no “Babītes” nav saņemts skaidrs “jā”. Kas vispār šobrīd par viņiem ir zināms?
Viņi tikai nesen ir ieguvuši pirmo vietu un tikai no tā brīža, kad pirmā vieta nodrošināta, ar viņiem var sākt runāt un prasīt par plāniem. Zinu, ka Dainis Kazakevičs no LFF puses ir par sportiskajām lietām ar viņiem iesācis runāt un kārtot, lai viņiem būtu iespēja iziet licencēšanu. Es zinu to, ka viņiem pašiem vēl nav skaidrs, vai viņi startēs vai nestartēs. Domāju, ka tiksimies ar viņiem tuvāk gada beigām vai janvārī, kad viņiem pašiem būs skaidrība. Tad arī izrunāsim komerc- un mārketinga jautājumus. Sportiskos jautājumus viņi jau tagad ar LFF risina un runā.

Vai viņu laukums Piņķos atbilst Virslīgas standartiem?
Cik zinu, tad neatbilst, un tas ir viens no jautājumiem, kas jārisina.

Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc vispār aicināju tevi uz sarunu, ir leģionāru limita tēma. Šis limits mums jau vairākus gadus ir bijis nemainīgs – ne vairāk kā pieci ārzemnieki vienlaikus laukumā vienas komandas sastāvā. Tagad aizvien biežāk dzird runas, ka varētu notikt izmaiņas šai sakarā. Pastāsti, lūdzu!
Skaidrs, ka leģionāriem no vienas puses var padarīt konkurētspējīgākus mūsu klubus gan iekšējās sacensībās, gan Eirokausos. Tāpat labi leģionāri var sagādāt konkurenci vietējiem spēlētājiem un palīdzēt attīstīties. No otras puses leģionāri atņem vietas mūsu pašu spēlētājiem, nedod pietiekamu spēļu praksi un neļauj izaugt. Te vienmēr ir jautājums par to, kāds ir tas optimālais skaits, optimālais mikss, lai esam pietiekami konkurētspējīgi, bet tai pašā laikā aizstāvētu vietējo futbolistu un nacionālās izlases intereses. Viena galējība ir Kipras variants, kur laikam vispār nav leģionāru ierobežojumu un kur 70% spēlētāju vietējā čempionātā ir leģionāri. Otra galējība ir Krievija, kur saka, ka ir pārāk aizstāvēti vietējie, un viņi dzīvo tādā kā burbulī.

Virslīgas klubu vairākuma vārdā saskaņā ar balsojumu teikšu, ka limits būtu jāpalielina tāpēc, ka šobrīd pietrūkst pietiekami daudz kvalitatīvu vietējo spēlētāju un klubiem vienkārši iznāk pārmaksāt par vietējiem spēlētājiem – viņu vietas varētu aizpildīt leģionāri. No otras puses ir federācijas viedoklis, kur ir uzskats, ka leģionāru limits šobrīd ir pietiekams, un tas nebūtu jāmaina, jo esošie leģionāri tāpat nav tik lielā skaitā un tik kvalitatīvi, lai varētu pierādīt, ka mums leģionāru limits būtu par mazu. Federācija uzskata – kad mums katrā komandā būs pa pieciem stabiliem pamatsastāva leģionāriem, kuri ir vadošie spēlētāji savās komandās, savu nacionālo izlašu kandidāti, tad varēs domāt par limita palielināšanu.

Šis jautājums par limita palielināšanu vēl nav nolemts. Tas tiks lemts LFF Sacensību komitejā, kurā arī es esmu viens no locekļiem. Mēs esam pauduši Virslīgas viedokli, un mūsu ierosinājums ir palielināt leģionāru skaitu līdz sešiem, tātad palielināt par vienu, bet ar noteiktu nosacījumu – ka vismaz viens no sešiem leģionāriem ir Eiropas Savienības pilsonis.

Tātad vienam jābūt no ES, bet pārējie var būt, piemēram, no Krievijas?
Jā, vai arī, piemēram, visi seši no ES. Bet nevar būt visi seši no, piemēram, Japānas. Tāpat mums ir ierosinājums, kas visdrīzāk tiks apstiprināts, ka par ES spēlētājiem nav jāmaksā leģionāru maksa. Man liekas, tas ir pareizi, ka ejam šajā virzienā. Protams, arī ES ir ļoti dažādas valstis un dažādi spēlētāji, tomēr šķiet, ka kopumā tas mums varētu dot nedaudz augstākas kvalitātes leģionārus, jo kopējais dzīves un futbola līmenis Eiropā ir augstāks. Negribas, lai Latvija ir tāda kā inkubācijas vieta, kur leģionāriem aklimatizēties, un ka esam tāds kā transfēru čempionāts. No Eiropas tomēr ir mazāka iespēja, ka spēlētāji nāk iekšā Virslīgā ar šādu mērķi. Virslīgas klubi aizstāv šo piedāvājumu par sešiem leģionāriem. Bija gan arī klubi, kas vēlējās palielināt limitu līdz pat septiņiem astoņiem spēlētājiem – mēs saprotam, ka tas ir par daudz, bet viens papildus ar ievirzi, lai tie spēlētāji vairāk ir no ES, domājam, ir pareizi.

Kādi cilvēki ir komitejā, kas pieņems lēmumu?
Komitejas sastāvā ir tās vadītājs Aleksandrs Isakovs, tāpat Māris Verpakovskis, es, Arturs Zakreševskis un Vladimirs Šteinbergs.

Vai tas ir korekti, ka komitejā ir arī, piemēram, Verpakovskis, kurš vienlaikus ir “Liepājas” prezidents? Jo tīri teorētiski viņš var balsot kluba interesēs, nevis Latvijas futbola labā.
Isakovs un Zakreševskis arī pārstāv savus klubus. Mūsu futbola sabiedrība ir tik maza, ka, ja gribēs saskatīt interešu konfliktus, tad tos varēs saskatīt jebkurā brīdī. Gandrīz visi pārstāv kādu klubu. Un tas ir labi, ka pārstāv klubus, jo redz ikdienu un pašus pamatus. No otras puses federācija un līga mēģina to kaut kā līdzsvarot, lai tas viss neaizietu tikai klubu īstermiņa interesēs, ignorējot “lielo bildi” un nacionālo izlasi.

Kad tiks pieņemts gala lēmums?
Kaut kad novembra beigās. 20. oktobrī ir oktobra valdes sēde, un es ticu, ka lēmums par leģionāriem varētu tikt pieņemts novembra beigās, apstiprinot nākamā gada sacensību reglamentus.

Un vienīgais no Virslīgas klubiem, kas ir pret limita palielināšanu, ir “Metta”?
Jā.

Kas nākamgad notiks ar Virslīgas translācijām? Dažbrīd pat grūti izsekot – te Sportacentrs.com, te “LMT Straume”, te LTV7... Vai šai ziņā būs stabilitāte?
Varbūt neesam līdz galam skaidri nokomunicējuši, bet pilnīgi visas spēles translē “LMT Straume”, arī tās, kuras rāda “Latvijas Televīzija”. Papildus, ja mačs parādās Sportacentrā, tad tas ir labi. “Latvijas Televīzija” pieslēdzas uz izšķirošajiem notikumiem – hokejā un basketbolā tā ir finālsērija, futbolā tas ir pēdējais aplis. Šosezon otro gadu par tādu modeli esam vienojušies. Ja nekas nemainīsies, arī nākamajā gadā visas spēles translēs “LMT Straume” un pēdējais aplis atkal būs “Latvijas Televīzijā”.

Varbūt ir kādas izmaiņas, kas nākamgad Virslīgā sagaidāmas?
Nekas revolucionārs nebūs – turpināsim attīstīt esošās lietas, pēdējos trīs gados ir veiktas labas iestrādes. Domāju, ka čempionāts vizuāli un organizatoriski pēdējos gados ir ļoti sakārtots. To nevar noliegt neviens. Turpināsim to darīt arī nākamgad. Izaicinājums mums būs izdomāt labāku ideju tai pirmssezonas filmai, jo šogad tā diezgan labi aizgāja – kā vienmēr, ja pirmo filmu uztaisi, nākamā ir lemta neveiksmei [smejas]. Tas joks.

Tātad paliek spēkā arī tas, ka pirms izlases posma agrā pavasarī aizvadām divas kārtas? Tāpat, kaut arī tas tiešā veidā neattiecas uz tevi un Virslīgu, bet dzirdēju, ka varētu tikt veiktas reformas kausa izcīņā un fināls turpmāk varētu risināties gada beigās, nevis pavasarī. Attiecīgi tas acīmredzot ietekmētu arī Virslīgas kalendāru.
Čempionāta sākums ir sāpīgs jautājums – mēs nākam pretī izlasei un palīdzam sagatavoties pavasara spēlēm. No savas puses mēs Virslīgu labprāt sāktu pāris nedēļas vēlāk un varētu turnīru arī pagūt izspēlēt, un tad mēs nemocītos pa to aukstumu un sintētiskajiem laukumiem, kas rauj lejā gan skatītāju skaitu, gan ietekmē traumu daudzumu. Principā mēs jau bijām runājuši ar klubiem un bijām gatavi iet pret izlases vēlmēm un sākt vēlāk, taču ļoti iespējams, ka nākamgad atkal iesim pa veco ceļu tevis minētā iemesla dēļ – Latvijas kauss, izskatās, nākamgad tiks izspēlēts pēc sistēmas pavasaris-rudens un attiecīgi nākamgad būs jāizspēlē divus Latvijas kausus, tāpēc mums nāksies sezonu sākt samērā agri, lai vienkārši būtu pietiekams nedēļu skaits, un varētu pagūt izspēlēt visas spēles.

Un tad, kad kauss ieies “normālās sliedēs”, tad aiznākamajā gadā čempionāts varētu sākties vēlāk?
Jā, tad varētu un vajag sākt vēlāk. Domāju, tas varētu nākt tikai par labu Latvijas futbolam.

Noslēgumā – vai visi Virslīgas klubi ir apmierināti ar “Latvijas Futbola Virslīgas” darbu kā tādu? Esmu dzirdējis, ka reizēm sapulcēs karsti iet.
Nē, domāju, ka mūsu sapulces aizrit pietiekami mierīgi un konstruktīvi. Tās noteikti ir konstruktīvākas nekā, teiksim, pirms trim gadiem. Esmu ļoti apmierināts par to, kā klubi mārketinga-reklāmas plāksnē strādā. Uzskatu, ka klubi šajā sezonā strādā vienkārši fantastiski sociālajos tīklos, un uzskatu, ka tie ir vismaz pāris soļus priekšā vietējiem basketbola un hokeja klubiem. Tas ir viennozīmīgi. Un tās kopējās lietas, par kurām esam vienojušies, visi ievēro. Esam sasnieguši līmeni, ka klubi ir gatavi atteikties no kaut kādām īstermiņa savām lietām nākotnes kopējā labuma vārdā. Tas noteikti ir tas, kur esam priekšā basketbolam un hokejam. Par to mēs noteikti nevarējām sapņot, kad “Latvijas Futbola Virslīga” tika veidota pirms pieciem gadiem.