"Latvijas Futbola virslīga" un Virslīgas klubi izsaka neuzticību Lajukam

LFV līdz pagājušās nedēļas beigām bija četri valdes locekļi – Virslīgas priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs, kā arī valdes locekļi Olafs Saulriets, Uģis Bisenieks un Romāns Lajuks. Šonedēļ Krivuņecs, Saulriets un Bisenieks izteica neuzticību Lajukam, vēstuli par neuzticības izteikšanu parakstot seši no astoņiem Virslīgas klubiem jeb biedriem: Jūrmalas “Spartaks”, “Liepāja”/”Mogo”, RFS, “Jelgava”, “Metta”/LU un “Valmiera Glass”. Vēstuli neparakstīja “Riga” un “Ventspils”. Interesanti, ka LFV jau pēc pieņemtā lēmuma saņēma vēstuli no paša Lajuka par atkāpšanos, un šī vēstule ir datēta vienu dienu pirms LFV lēmuma.

LFV tuvākajā laikā plāno apstiprināt citu valdes locekli, atjaunojot kvartetu. Portāla rīcībā ir informācija, ka tas varētu būt kāds no LFF darbiniekiem, tādējādi cenšoties stiprināt saikni un sadarbību starp LFV un LFF.

Šobrīd publiski nav zināmi iemesli, kāpēc izteikta neuzticība Lajukam, taču portāla rīcībā ir informācija, ka LFV valde, pirmkārt, nav bijusi apmierināta ar viņa darbu, otrkārt, Lajuks pēc pārējo LFV locekļu domām ir kritizējis LFV darbu LFF vadībai. Iespējams, ir arī citi iemesli, piemēram, saistībā ar tiesāšanas jomu. Sportacentrs.com tuvākajā laikā aptaujās Latvijas futbola cilvēkus, lai iegūtu pilnīgāku ainu.

Atgādinām, ka LFV kā atsevišķa biedrība tika izveidota 2012. gada sākumā, apvienojoties 10 futbola klubiem, kas tajā brīdī pēc sportiskā principa bija izcīnījuši tiesības piedalīties Virslīgā. Biedrības izveides mērķis bija dot klubiem lielāku pašnoteikšanos čempionāta organizēšanā un veiksmīgāk realizēt savas komerctiesības. Pašlaik LFV vadības pārraudzībā ir informatīvie, komerctiesību, mārketinga, TV translāciju, kalendāra un citi organizatoriskie darbi, bet Virslīgas čempionāta reglamenta un licencēšanas jautājumi ir uzticēti LFF. Tuvāko gadu biedrības mērķis ir sekot ārvalstu piemēram un pilnībā pārņemt augstāko klubu futbola sacensību organizēšanu valstī.