Eduards Višņakovs par brāli bez kluba: "Pirmoreiz laukumā var būt tikai trīs latvieši..."

Materiāla apakšā sarunas video versija.

Eduards Višņakovs, kurš piedalījās 7 no 10 Latvijas izlases spēlēm mūsu pēdējā puslīdz cienījamajā kvalifikācijas turnīrā (runa par "Euro 2016", tiesa, pamatsastāvā viņš toreiz izgāja tikai divreiz), kādu laiku ir klusējis - 2017. gadā nospēlējis 10 mačus RFS sastāvā Virslīgā, Višņakovs 2018. un 2019. gadā nacionālajos čempionātos sakrājis... 71 minūti. Šai laikā Eduards, pirmkārt, mocījās ar savainojumu, bet, otrkārt, nespēja izkarot spēles laiku Soļigorskas "Shakhtyor", kas pērn pārliecinoši izcīnīja Baltkrievijas bronzu.

Višņakovs: "Kad aizbraucu no RFS, man bija nopietna trauma - sākās garš divu gadu periods, kurā nevarēju normāli spēlēt. Trenējos tikai individuāli, jo trauma bija patiešām nopietna. Pēc tam parādījās Soļigorskas "Shakhtyor" variants - tas bija ļoti labs piedāvājums. Tomēr arī tur man sāpēja kāja, trenējos individuāli un nebiju gatavs sezonai, turklāt uz tik spēcīgas komandas fona. Sēdēju uz rezervistu soliņa. Trauma? Pēc RFS man bija ļoti labs piedāvājums no Malaizijas, un varbūt tā bija mana kļūda, ka vispār devos uz Āziju, jo man vēl nav tik liels vecums, lai izdarītu šādu izvēli. Visiem dzīvē gadās kļūdīties. Bangkokā spēlējām pārbaudes spēli pret Korejas komandu, un pretinieks uzsita pa kāju - sākotnēji nedomāju, ka būs kaut kas nopietns, taču pēc rentgena izrādījās, ka man ir lauzta kāja. Jā, arī sāpes pēc tam bija saistītas ar šo traumu - bija vajadzīgs laiks. Toties tagad viss ir super, jūtos ļoti labi - gribu atkal sist vārtus un nokļūt atpakaļ Latvijas izlasē."

"Baltkrievu "Shakhtyor" vadība gribēja, lai es tur palieku, taču sapratu, ka būs mazas iespējas tur spēlēt, tāpēc pametu viņus, jo ļoti gribu spēlēt - jūtos tagad ļoti labi. Parādījās piedāvājums no Jūrmalas "Spartaka" - Gauračs atbrauca uz Turciju, mēs parunājām un vienojāmies. Pirmo reizi ir situācija, ka laukumā varēs atrasties tikai trīs Latvijas spēlētāji, ir ļoti daudz leģionāru. Komandā komunicējam angliski, jo visi to saprot, arī treneris [Jerjomenko] runā angliski."

Tālākie plāni? "Esmu "Spartakā" īrē, līgums ir līdz jūnija beigām. Ja labi spēlēšu, sitīšu vārtus, varbūt pēc īres līguma beigām tikšu citur - protams, gribētos spēlēt Eiropā. Līdz 2020. gada beigām piederēšu "Shakhtyor", bet šobrīd uz pussezonu ir īres līgums ar "Spartaku"."

Pagaidām nevienas komandas sastāvā nav titulētā Alekseja Višņakova, kuram ir jau 36 gadi, taču kurš vēl pērn Virslīgā "Riga" sastāvā piedalījās 25 spēlēs un sakrāja 4+4 jeb piekto produktīvāko rādītāju čempionu komandā. Brālis Eduards: "Tagad tāda situācija ar leģionāru limitu - var iztikt ar trim latviešiem... Aleksejs ļoti labi spēlēja pagājušajā gadā, bet pagaidām nevienam nav vajadzīgs. Viņš kaut ko meklē, bet tagad ir grūti."