Reportāža: "Metta/LU" malači! "Daugava" - kabači?

Ja vairākas dienas pēdējā mēneša laikā ir bijušas tīri saulainas un patīkamas, tad Virslīgas spēļu dienās kā par spīti laika apstākļi lielākoties ir drausmīgi. Arī šodien – pamatīgas vēja brāzmas un pat sniegs. „Metta/LU” ar aktīvu savas mājas lapas darbināšanu (malači!), konkursiem spēļu laikā cenšas piesaistīt līdzjutējus, taču šādā laikā saimnieki pat savus suņus nedzen ārā... 100 kvēli futbola līdzjutēji gan bija sanākuši – gods viņiem un, protams, futbolistiem, kuriem, protams, neviens neprasa, vai ir vēlēšanās šādos laika apstākļos spēlēt.

Teikšu kā bija – 1. puslaiks radīja vilšanās sajūtu, jo, atskaitot vienu „Mettas/LU” uzplaiksnījumu, kad tika gūti vārti, pārējā laikā futbols bija garlaicīgs. „Daugava”, kuru uzskata par titula pretendenti, spēlēja gaužām bezzobaini un pat šķita, ka negribīgi, kaut arī jau no 13. minūtes bija 0:1... Toties visu atsvēra 2. puslaiks – ļoti aizraujošas 45+ minūtes, daudz cīņas, emociju, vārtu gūšanas iespēju. Atdzīvojās arī skatītāji, kas sirsnīgi atbalstīja „Mettu/LU” un palīdzēja komandai kā varēja – tai skaitā aizrādīja pretinieku spēlētājiem un tiesnesim, ja viņuprāt bija kāda netaisnība.

Atsevišķus spēlētājus šoreiz grūti izcelt. „Mettas” rindās vairāki futbolisti (Pallo, Vardanjans, Riherts, Zotovs, Priedēns) ik pa brīdim uzplaiksna, taču nav pamanāmi visas spēles garumā. „Daugavas” rindās atkal redzamākie bija Ziziļevs un Simonovs, pēc kura stūra sitiena tika gūti vārti, jau ceturtie šosezon (no sešiem „Daugavas” iesistajiem; vienreiz tas bija Simonova centrējums no spēles, bet pārējos trīs gadījumos – stūra sitieni). Pašu spilgtāko sniegumu parādīja vien uz maiņu uznākušais Mamuka Gongadze, kurš uzreiz saasināja "Daugavas" spēli priekšā, netipiski sev rādīja lielus ātrumus kustībā ar bumbu, uzvilka komandu ar uzsaucieniem un guva arī vārtus. Augsta klase, kura pirmajās divās kārtās īsti nebija pamanāma. Varbūt tieši tagad sāksies Mamukas augšupeja? Interesanti, ka „Daugava” arī sestos vārtus šajā čempionātā guvusi pēc 60. minūtes – 1. puslaikā daugavpilieši vēl nav iesituši.

„Metta/LU” pirmajās trīs spēlēs nospēlējusi labi – 0:0, 0:1, 1:1 ir ļoti cienīgi rezultāti, pie tam visos mačos bija vērojama līdzīga cīņa. Protams, pret Ventspili un Liepāju studentiem klāsies ļoti grūti, bet pret pārējām komandām „Metta” ir spējīga cīnīties. Vismaz šobrīd. Tiešām patīkami, ka šī komanda nav „Olimpa” variants - vēlreiz atgādināšu, ka līdzšinējās Virslīgas 14 spēlēs tikai reizi vārtu starpība mačā bijusi lielāka par diviem vārtiem, bet 11 no 14 spēlēm (78.6%) bijis neizšķirts vai kādas komandas uzvara ar vienu vārtu pārsvaru.

Atbildot uz virsrakstā izskanējušo jautājumu par „Daugavu” – nē, šī komanda nav dēvējama par kabačiem. Pirmkārt, klupieni gadās ikvienam. Pret Rīgas „Daugavu” tika uzvarēts ar 4:0, cīņā ar daudzsološo „Spartaku” daugavpiliešu pārsvars bija vismaz tikpat (ne)liels kā „Ventspilij” un „Skonto”. Otrkārt, „Metta/LU” negriež ceļu nevienam un spēlē ļoti drosmīgi – to pēcspēles preses konferencē akcentēja arī komandas treneris Andris Riherts, sak, „mēs nenorokamies, cenšamies spēlēt brīvi un droši”. Daugavpils „Daugava” nav ne pirmā, ne pēdējā, kurai ir problēmas ar „Mettu”. Cita lieta – „Daugava” nedrīkst atļauties bieži zaudēt punktus pret šādiem pretiniekiem, ja cer uz titulu. Daudz vairāk atbilžu uz jautājumiem sniegs nākamās kārtas „Daugavas” spēle ar „Skonto”.

Vēl šādi tādi novērojumi:
• „Metta/LU” spēlētājiem, godinot mūžībā aizgājušo Juriju Bespalovu, ap roku bija melnas sēru lentītes,
• Pirms spēles futbolisti iznāca ar bērniem pie rokas – vēl viena „Mettas/LU” patīkama iniciatīva (kolēģis gan saka priekšā, ka šī tradīcija jau ir dikti sena, nezināju),
• Lai gan „Metta/LU” pirms spēles izziņoja, ka ieejas maksa būs viens lats (ar izņēmumiem), biļešu tirdzniecība nebija novērojama, un visi tika iekšā par velti,
• 1. puslaikā ar „laipnībām” (grūstīšanos ar elkoņiem) apmainījās Ziziļevs un M.Riherts
• Kādā epizodē „Daugava” nopelnīja bīstamu soda sitienu, kuros īpaši noderīgs ir milzis Uļjanovs. Taču kāds no „Mettas” spēlētājiem, pamanījis, ka Uļjanovam tek asins, aktīvi reizes četras tiesnesim (kurš to nemanīja) teica priekšā: „Tiesnesi, garajam asins tek!” Uļjanovs aizskrēja līdz sānu līnijai un uzreiz patvaļīgi atgriezās laukumā (medicīnas personālam vēl nepaspējot iejaukties), taču tiesnesis Jegorovs otrreiz sūtīja Uļjanovu malā un šim aizsargam soda sitienu nācās vērot no malas,
• Tiesnesis Jegorovs nosvilpa par spēles beigām brīdī, kad „Daugava” izpildīja tālu soda sitienu. Daugavpiliešu vārtsargs Ikstens bija ļooooti nikns par to, ka neļāva izspēlēt un vēl ilgi pēc mača beigām dusmojās,
• Mamuka Gongadze, pat dzīvojot Daugavpilī, krieviski runā ļoti slikti.

Manis apmeklēto sešu spēļu subjektīvais tops skatāmības ziņā