Pertija par Karašauska nepielaišanu, "Skonto" vājo sezonas sākumu...

Tamazs Pertija: "Pirmkārt, nekādas panikas mūsu nometnē nav. Saprotams, ka sezonas starts nav izdevies tāds, kādu vēlējāmies, taču, ja paskatīsimies uz iepriekšējām sezonām, tad katru gadu mums kaut kā tā sanāk. Atklāti sakot, iemeslus es ne pārāk skaidri saredzu. Taču panikas mums nav.

Varbūt mēs pārāk ātri uzņēmām maksimālo formu [acīmredzot domāts Ziemas kauss - aut.], un nodomājām, ka tagad visu laiku viss būs tik labi un skaisti. Varbūt mums tomēr trūkst to dažu līderu, kuri pirms sezonas komandu pameta - Gabovs un Karašausks, ar kuru pirms pašas sezonas neizdevās vienoties. Ar Karašausku vispār bija tā, ka viņam bija jābrauc prom uz ārzemēm, taču tad viņam kaut kas nojuka, viņa aģenti nespēja viņu iekārtot, un tagad viņš ir atgriezies "Skonto".

Tagad raksta, ka Pertija teicis, ka Karašausks nekad vairs nebūs "Skonto". Jā, protams, kad viņš rīkojās tā, kad pagājušajā gadā apmeklēja kazino, uz karstām pēdām es kaut ko tādu izteicos, taču tagad viņš ir ar mums. Esmu pārliecināts, ka viņš mums palīdzēs, un mēs viņam palīdzēsim.

Tagad mierīgi gatavojamies turpmākajām spēlēm, esam pārliecināti par saviem spēkiem, es ticu katram savam spēlētājam, jo katru no viņiem ņēmu, ne jau vadoties pēc kāda mutiskām rekomendācijām. Ņēmu viņus tāpēc, ka ticu viņiem. Ir dažādi iemesli, kāpēc šobrīd ne visi ir optimālā formā, taču ticu visiem - sākot no vārtsargiem līdz pat uzbrucējiem.

Kā komanda šobrīd esam gatavi par 100%, taču ir psiholoģiskais faktors - četrus gadus sākam sezonu Liepājā, un četrus gadus tur neko nespējam paveikt, runāju par konkrētu laukumu ["Daugavas" stadiona rezerves laukumu - aut.]. Varbūt tie ir kaut kādi kompleksi, varbūt tas, ka trīs no četrām spēlēm tur spēlējam desmit futbolistu sastāvā - kaut kādi negadījumi, kaut kāda mistika. Izdzen mūsu spēlētāju un paliekam mazākumā. Skaidrs, ka vienādos sastāvos būtu vieglāk, taču jebkurā gadījumā šie fakti nenoņem atbildību no mums pašiem, jo arī pagājušajā gadā vairākus mačus spēlējām desmit cilvēku sastāvā - gan 30, gan 40 minūtes.

Ja runājam par kausa zaudējumu Liepājā, mums jau praktiski sastāvā bija jāliek Karašausks. Mēs jau viņu treniņos iespēlējām, standartsituācijas trenējām ar viņu. Pēkšņi, kad jau ierodos uz pirmsspēles sapulci burtiski pusotru stundu pirms mača, man pasaka, ka viņš nedrīkstēs spēlēt. Mēs panācām, ka piektdienas naktī Krievijā tiek nospiesta transfēra poga, Mihails Ļebedevs mums stipri palīdzēja, būtībā viņš paveica neiespējamo. Latvijā mums solīja, ka tai pašā dienā, sestdienā, šeit Latvijā šo mūsu transfēru pieņems, un ka Karašausks drīkstēs spēlēt. Attiecīgi es gatavoju viņu, komanda sagaidīja, ka viņš būs laukumā. Bet sanāca, ka pēdējā brīdī mums atteica. Tas nebija maznozīmīgs faktors. Krievijā visu paveicām, bet šeit pat Latvijā mūsu procesu aizkavēja - tai dienā nevarējām atrast federācijas atbildīgo cilvēku, kuram vienkārši bija jānospiež poga, lai Karašausks drīkstētu spēlēt.

Atkārtošos, šie visi faktori nenoņem atbildību no mums. Katrai komandai, katram trenerim un spēlētājam gadās kritumi. Mums šobrīd tāds kritums ir, jo trīs spēlēs, ieskaitot kausa maču, esam ieguvuši tikai punktu.

Jā, vēl bija situācijas ar Gutkovski - te viņš aizbrauc [pārbaudē uz "Everton" - aut.], te atbrauc, pēc tam no U21 izlases atgriezās slims, temperatūras dēļ nevarēja trenēties. Piedalījās tikai pirmsspēles treniņā, un uzreiz spēlēja pamatsastāvā, jo ar uzbrucējiem mums ir problēmas. Plus tas, ka visas spēles aizvadījām izbraukumā - tā nav bijis nevienai komandai. Vienu sniegā [Olainē ar "Jelgavu" - aut.], divas tai laukumā Liepājā. Visas šīs nianses ietekmē rezultātu, taču atkārtošos - esam gājuši cauri vissarežģītākajām situācijām, ir mums atņemti punkti, netika ļauts pieteikt jaunus spēlētājus un tā tālāk, taču mēs allaž esam tikuši galā un spēlējuši cienīgi.

Pēdējā zaudējuma sakarā mani kā treneri ne tik ļoti uztrauc izstāšanās no turnīra, jo Eirokausus nodrošinājām jau pērn, ieņemot 2.vietu Virslīgā. Skaidrs, ka "Liepājai" tas bija kā pēdējais mačs, un tas bija svarīgs mačs arī tiem, kuriem ir simpātijas pret "Liepāju" - viņiem ir svarīgi, lai šī komanda iekļūtu Eirokausos. Arī man ir svarīgi, lai "Liepāja" spēlētu Eirokausos, jo šī komanda ir simpātiska, ar savu rokrakstu. Nav noslēpums, ka man ir simpātijas pret "Liepāju", citiem ir simpātijas pret "Liepāju". Taču mani kā treneri satrauca mūsu sniegums - cerams, tā bija pēdējā tāda spēle. Spēlētāji saprot, ka tik vāji spēlēt nedrīkst. Var kādreiz zaudēt, taču ne spēlēt vāji - esam pieraduši spēlēs dominēt, un tas ir mūsu trumpis. Esmu pārliecināts, ka izkļūsim no šīs situācijas. Treniņos redzu, kurš ko var, un mēs varam daudz - gan tehniski, gan fiziski, gan taktiski. Esam mierīgi, ticam sev.

Protams, bijām šokēti, ka dienas laikā neatradām cilvēku, kurš varētu nospiest podziņu, lai Karašausks spēlētu. Taču nekādā gadījumā nesaku, ka šī iemesla dēļ vai tāpēc, ka aizbrauca Gabovs, mēs zaudējām. Nekad neteikšu, ka viena, divu vai pat trīs spēlētāju neesamības dēļ esam zaudējuši, jo komandas rokraksts šādos gadījumos nedrīkst pajukt. Kaut arī, protams, tas ietekmēja, jo arī komanda saprot, ka Kara ir tas cilvēks, kurš var apspēlēt, paņemt spēli uz sevi, gūt vārtus. Protams, ka komandai patīk viņa spēle, komanda cer uz viņu.

Podziņas nenospiešana, manuprāt, ir absurds. Neizslēdzu, ka ir simpātijas pret "Liepāju". Esam pieraduši pie tādām situācijām. Taču nekādā gadījumā nenoņemu atbildību no sevis un nesaku, ka ar Karašausku būtu uzvarējuši - vienkārši saku faktus. Esmu pārliecināts, ka sestdien varēja nokārtot, lai šis puisis ir pieteikumā.

Gribam, lai visi pieejamie spēlētu, izlasei tādi radoši futbolisti ir vajadzīgi, un arī cilvēkiem no malas jāpalīdz, lai šādi spēlētāji spēlētu - it sevišķi, ja tas attiecas uz latviešiem, futbolistiem ar Latvijas pasi. Mēs taču pat čempionātu sākām agrāk, lai palīdzētu izlasei. Tad jautājums - ja sākam čempionātu agrāk izlases dēļ, ejam tai pretī, tad kāpēc dažam labam jāizlaiž spēles, jo nevar nospiest pogu?"