Mackevičs: "Pat 10 izaudzināti rudņevi negarantē spēcīgu "Daugavpili""

Reiz minēji, ka "Daugavpilij" pirms pagājušās sezonas vienubrīd bija doma pat vispār atteikties no dalības Virslīgā ierobežotā finansējuma dēļ. Pastāsti sīkāk tieši par finansiālo pusi – vai pilsēta nepietiekami atbalsta? Kā ar uzņēmēju atbalstu? Piemēram, "Liepājai" ir laba sadarbība ar pašvaldību, "Jelgavai" ir liels ģenerālsponsors-uzņēmums…
Pirms 2016. gada sezonas patiešām nopietni tika izskatīts variants par nepiedalīšanos Virslīgā. Kluba finansiālā varēšana bija ļoti zemā līmenī, turklāt trūka patiešām kvalitatīvu spēlētāju, jo komandu pameta tādi spēlētāji kā Vladislavs Kurakins, Viktors Litvinskis, Rjotaro Nakano, Ņikita Kaļiņins, Verners Zalaks un citi. Steigā tika meklēti dažādi risinājumi, tajā skaitā arī dažādi leģionāri. Daugavpils pilsētas dome sniedz ļoti svarīgu finansiālu atbalstu, taču šis saņemtais finansējums pārsvarā tiek ieguldīts kluba akadēmijas attīstībā. Domes finansējums sastāda apmēram trešo daļu no kopējā kluba finansējuma, taču tā apmēri pat uz citu Latvijas klubu fona ir smieklīgi. Viennozīmīgi bez pašvaldības atbalsta komanda Virslīgā nespēlētu.

Diemžēl Daugavpilī atrast lielu sponsoru šobrīd ir neiespējami, tas neizdodas pat pilsētā populārajam spīdvejam, kur nu vēl futbolam. Mums ir daudz mazo atbalstītāju un tikai pateicoties tiem mums izdodas salikt kopā budžetu. Skumji, ka ar katru gadu situācija šajā jomā paliek sliktāka, kaut gan pastāv uzskats, ka Latvija krīzi ir pārvarējusi. Latvija varbūt arī ir pārvarējusi, bet ne Latgale.

Ņemot vērā, ka sezonas vidū par spīti ierobežotajiem resursiem tomēr spējāt pievienot virkni leģionāru un ne tikai, vai var teikt, ka pirms sezonas sastāva komplektācija tika veikta neveiksmīgi?
Es neteiktu, ka sastāva komplektācija nebija veiksmīga. Mēs komandā sapulcējām praktiski visus tobrīd brīvos futbolistus, piesaistot arī salīdzinoši labus leģionārus no Azerbaidžānas, arī portugāli Migelu Sidu. Konkurēt ar citiem klubiem mums nebija nekādu iespēju, bet vēl grūtāk ir noturēt vietējos futbolistus pēc skolas absolvēšanas. Mums ir bijusi talantīgu futbolistu paaudze, bet no viņiem visiem palikuši uz vienas rokas saskaitāmi spēlētāji. Ja tu nespēj piedāvāt viņiem vismaz minimālu atalgojumu, tad vari no viņiem atvadīties. Daudzi no viņiem komandu atstāja arī sezonas gaitā, beidzot savas futbolistu karjeras. Biežākā izvēle – darbs ārzemēs.

Runājot par leģionāru lielo skaitu, kas parādījās vasarā, bija parādījusies interese no investoriem par ilgtermiņa sadarbību un viens no sadarbības veidiem bija spēcīgu leģionāru piesaiste par viņu līdzekļiem. Tiklīdz zuda reālas iespējas aizķerties Virslīgā, tā pazuda arī šī interese un paši leģionāri. "Daugavpils" kā klubs līdzekļus šo leģionāru piesaistē neieguldīja.

Septīto vietu ieņēma "Metta"/LU, taču tās pārsvars punktu izteiksmē pār jums bija milzīgs – 30 pret 11 punktiem. Piekrīti, ka arī realitātē ar esošo budžetu 2016. gadā bija praktiski neiespējami noturēties Virslīgā?
Joprojām uzskatu, ka bija reāli cīnīties ar "Mettu". Cik tas būtu objektīvi, tas ir cits jautājums. Līdz pat sezonas vidum daudzās spēlēs mēs izlaidām iespējamos punktus, bet "Metta" lēnā garā ieskrējās un sezonas beigās spēlēja atbrīvoti un savāca daudz punktu. Mēs tieši otrādi - pēc katra nākamā zaudējuma psiholoģiski nosēdāmies, turklāt reāli pietrūka kvalitatīva futbolistu resursa. Var pieminēt Denisu Bezuščonoku, kurš bija viens no līderiem, bet veselības problēmu dēļ bija spiests beigt karjeru - viens no inteliģentākajiem futbolistiem, ar kādu esmu pazīstams. Tāpat futbolu pameta Ugarenko, Dobratuļins, Liholetovs, Ivanovs un citi, kuri aizbrauca strādāt uz ārzemēm. Mēs bijām ieguldījuši daudz laika un resursu, lai ar šo 1995.-1997. gada paaudzi kaut ko paveiktu.

Nav jau noslēpums, ka mēs kopā ar "Mettu" esam finansiāli nabadzīgākās komandas Virslīgā. Vienīgais, par ko var strīdēties, ir tas, kurš ir nabagāks. Vienu gadu augstāk tikām mēs, otru – "Metta". Ja mēs 2016. gada laikā regresējām, rīdzinieki ievērojami progresēja un demonstrēja patiešām labu futbolu. Man personīgi ļoti simpatizēja "Mettas" spēles stils un gribu novēlēt viņiem turpināt progresēt. Domāju, arī "Metta" ir sapratusi, ka bez leģionāru palīdzības noturēties Virslīgā diemžēl nav iespējams. Gan mums, gan viņiem jāgaida, kad galveno komandu spēs pastiprināt talantīgie jaunie audzēkņi. Bet arī ar nosacījumu, ka mums būs ko viņiem piedāvāt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pretējā gadījumā bagātākie klubi, kā ierasts, paņems viņus savā rīcībā un slēgs ar viņiem mūžīgos amatieru līgumus, bet mēs varēsim turpināt priecāties par viņu sasniegumiem pie televizoru ekrāniem.

Pats labi zini, ka līdz ar "Daugavpils" izkrišanu no Virslīgas pilsēta pirmo reizi vēsturē palikusi bez Virslīgas futbola, lai gan tiek uzskatīts, ka Daugavpils futbola jaunatnes sistēma joprojām ir starp labākajām Latvijā. Ir bijuši laiki, kad Daugavpilij ir pat divas Virslīgas komandas. Par finansējumu jau teici un tomēr – vai ir vēl kādi globāli iemesli, kāpēc tā noticis un vai Daugavpilī uzskatāt to par mazu traģēdiju?
Tā noteikti nav traģēdija. Nav īsti pareizi vērtēt kopējo akadēmijas darbu tikai pēc galvenās komandas rezultātiem. Galvenais darbs ir tur apakšā, bet augšā visu izšķir finanses. Mēs varam izaudzināt kaut vai desmit rudņevus, bet nav nekādas garantijas, ka viņi kādreiz spēlēs "Daugavpilī". Vēl vairāk, mēs pat negribētu, lai viņi šeit spēlētu. Jo vairāk futbolistu tiks pieprasīti ārpus Latvijas, jo labāk. Virslīgas līmenī var progresēt tikai līdz noteiktam līmenim.

Virslīga ir tikai aisberga redzamā daļa, ko cilvēki bieži vien nesaprot. Mēs turpināsim strādāt, mūsu galvenais darba lauciņš ir tieši akadēmijas audzēkņi. Man ļoti patika mūsu trenera Vladimira Žavoronkova vārdi, sakot, ka pat tādi slaveni klubi kā "Milan" un Maskavas "Dinamo" ir izkrituši no augstākās līgas. Uzskatu, ka šai situācijā ir jāsper solītis atpakaļ, lai vēlāk spertu divus soļus uz priekšu. Ceru, ka šis laiks pienāks drīz.

Jau minēts par Daugavpils futbola jaunatnes sistēmas augsto līmeni - lai gan teici, ka vairāki pēc pagājušās sezonas tika pārvilināti uz citām Virslīgas komandām, nav jau tā, ka neviens nebūtu palicis. Kā sanāca, ka 2016. gada Virslīgā futbolisti ar Latvijas pasi jūsu komandas labā guva tikai vienus vārtus?
Un tos pašus guva aizsargs [smaida]. Paradoksāli, ka 2016. gada nogalē LFF jaunatnes izcilnieku balvu pasniegšanas ceremonijā gandrīz katrā vecuma grupā par valsts labāko uzbrucēju tika atzīts kāds no mūsu akadēmijas audzēkņiem. Vārtu gūšana ir BFC problēma jau kopš pirmās Virslīgas sezonas un 2016. gadā situācija kļuva vēl sliktāka. Jāņem vērā, ka uzbrucēja pozīcijā mums praktiski neviens spēlētājs ar Latvijas pasi nespēlēja, kas daļēji to varētu izskaidrot. Šai statistikai, starp citu, uzmanību pievērsām tikai sezonas beigās.

Lai nav tikai negatīvais, ko pozitīvu vari sacīt par pagājušo sezonu?
Šī noteikti bija sliktākā sezona, pēc kuras pozitīvā nav daudz. Kā ierasts, priecē, ka sezonas gaitā arvien vairāk mūsu jauno futbolistu apostīja Virslīgas gaisu. Uz papīra mēs nebijām jaunākā čempionāta komanda, jo, it īpaši sezonas otrajā pusē, tika piesaistīti spēlētāji pēc 30 gadu vecuma, taču pamatkodols gan treniņos, gan spēlēs bija 1995.-1999. gadā dzimušie futbolisti. Mūsu pamatsastāvā tika pat 15 gadus vecais Kaspars Kokins [viņš pārstāv "Novara Calcio" - aut.] - tas notika pašā sezonas sākumā, kad nebija mums to daudzo leģionāru. Kasparam tagad jāiztur Itālijā un domāju, ka pēc gadiem pieciem Latvijas izlasei būs ļoti nopietns spēks uzbrukumā! Tieši tādu audzēkņu dēļ mūsu akadēmija arī strādā.

Diezgan ilgi bija lielākas vai mazākas šaubas par "Babītes" dalību Virslīgā, un jūs bijāt pirmie rindā. Cik reāli cerējāt uz palikšanu Virslīgā, neskatoties uz pēdējo vietu, un kad zuda pēdējās cerības?
Nav noslēpums, ka mēs iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus, lai saņemtu A licenci, kas mums dotu iespēju spēlēt Virslīgā. Tas gan nenozīmē, ka mēs noteikti izmantotu iespēju arī šogad cīnīties Virslīgā. Būsim reāli, mūsu spēju maksimums būtu cīņa par septīto vietu. Šaubos, ka arī tas būtu viegli izpildāms uzdevums. Atbildot uz tavu jautājumu, cerības par vietu Virslīgā zuda pavisam nesen, 31. janvārī, - dienā, kad tika paziņots, ka "Babīte" saņēmusi nepieciešamo A licenci.

Tagad zinām, ka Daugavpils piedalīsies 1. līgā. Skaidrs, ka lielākā daļa leģionāru ir prom. Pastāsti, kāda ir situācija ar sastāvu! Kas būs komandas kodols 2017. gadā? Vai ir kādi "Daugavpils" futbolisti, kuri mēģinājuši un varbūt pat iekļuvuši kādā Virslīgas komandā? Pagaidām, šķiet, izskanējusi vienīgi Nerugala pāreja uz Jūrmalas "Spartaku" un Ziļa mēģinājums iekļūt "Babītes" sastāvā un sekojošā smagā trauma…
Komandas kodolu veidos 1999. gadā dzimušie futbolisti. Vēl viena ļoti talantīgu futbolistu paaudze. Tā būs viņu lielā iespēja pieteikt sevi lielajā futbolā. Man kluba vārdā ir jāatvainojas lielai daļai no viņiem, jo pēdējā gadā viņiem bija nepelnīti milzīga slodze – Latvijas U-18 čempionāts, dublieru čempionāts, Virslīga. Viņiem ir jāpierāda, ka viņi ir īsti vīrieši un šajā gadā jāsper solis uz priekšu savā attīstībā.

Komandā noteikti paliks daži no pieredzējušajiem vietējiem futbolistiem, jo bez viņiem jaunajiem puišiem būs nereāli cīnīties par nopietniem sasniegumiem pat 1. līgā. Manuprāt, šis pieredzes un jaunības salikums dos pozitīvu rezultātu. Oficiāli neviens cits daugavpilietis, atskaitot Nerugalu, nav nevienā citā komandā, bet esmu pārliecināts, ka starpsezonā dažas pārejas vēl būs.

Kurš trenēs komandu? Pagājušajā sezonā brīžiem nevarēja saprast, kurš tad īsti ir galvenais treneris – Pogodins, Demidovs vai Žavoronkovs…
Pēdējās divās sezonās mums ir stabils treneru korpuss – Pogodins, Žavoronkovs, Sokolovs, Vjačeslavs Dusmanovs. Visus lēmumus šie treneri pieņem kolektīvi. Nepieciešamības gadījumā jebkurš no viņiem var aizvietot citu. Visi ir izglītoti un ar savu skatījumu uz futbolu. Paldies Viktoram Demidovam, kurš pievienojās uz pāris mēnešiem un centās mums palīdzēt, ienesot dažas svaigas vēsmas - piemēram, pagarinot treniņu garumu divas reizes [smaida].

Vai uzskati, ka "Daugavpils" 1. līgā būs galvenā favorīte? Kuras tu šobrīd uzskati par galvenajām konkurentēm?
Godīgi sakot, mēs neesam vēl neko pētījuši. Mūsu mērķis ir spēlēt FUTBOLU. Virslīgā mēs nespēlējām futbolu, bet mēģinājām izmantot pretinieku vājās vietas. Tagad mērķis ir spēlēt futbolu, attīstīt futbolistu individuālās prasmes, izcelt tās. Dažreiz tas varbūt neļaus sasniegt maksimālo rezultātu, bet ilgtermiņā tas dos rezultātu. Labāk dot Latvijas futbolam kvalitatīvus futbolistus, nevis uzvarēt kādu sētas maču. Ja šo mērķi sasniegsim, sezona būs izdevusies.

Un tomēr, lūdzu, precizē - vai atgriešanās Virslīgā uzreiz pēc gada pārtraukuma jums būs svarīgs mērķis? Vai, kamēr nevarat audzēt budžetu un būt konkurētspējīgi Virslīgas līmenī, tomēr neredzat jēgu pēc iespējas ātrāk atgriezties un esat ar mieru pavadīt 1.līgā arī vairāk nekā vienu sezonu?
Bez mērķa par tikšanu Virslīgā nav jēgas spēlēt, bet tā nebūs traģēdija, ja tas neizdosies ar pirmo piegājienu. Kā jau minēju, mūsu mērķis ir spēlēt futbolu, dot iespēju jaunajiem spēlētājiem attīstīt savas spēcīgākās īpašības. Ja izdosies nošaut abus zaķus, mēs būsim tikai priecīgi. Skaidrs ir tas, ka neviens sev vēnas negriezīs, ja mēs 1. līgā neuzvarēsim. Jāskatās uz lietām objektīvi, šobrīd mūsu sastāvs nekādā gadījumā nepadara mūs par galvenajiem favorītiem uz pirmo vietu.

Lai gan neesi pētījis, esmu drošs, ka tomēr priekšzināšanas par 1. līgu tev ir pietiekami labas. Kāds vispār ir tavs viedoklis par 1. līgu un tās līmeni? Ir futbola cilvēki, kas norāda, ka komandu skaits ir jāsamazina, jo 1. līgā ir arī izteikti amatieru komandas, kurām galvenais jautājums ir savākt sastāvu uz spēli, nevis darīt visu pēc iespējas profesionālākā līmenī.
1. līgas līmenis ir ļoti atšķirīgs. Iepriekšējā sezonā apmeklēju daudzas spēles un par to pārliecinājos. 1. līgā pārsvarā spēlē īsti veči, kuri var nospiest pretinieku ar savu agresiju un fizisko spēku. Mūsu jaunajiem futbolistiem būs jāpierod pie tāda futbola, tas vairs nebūs nekāds bērnu futbols. Mūsu klubs atbalsta ideju sadalīt 1. līgu divās daļās, nošķirot spēcīgākās komandas no vājākajām. Šo ierosinājumu bijām iesnieguši arī LFF Sacensību komitejai. Bet galvenais jautājums pirms jaunās sezonas, cik komandu vispār piedalīsies šajā turnīrā. Uz šo jautājumu laikam pagaidām nespēj atbildēt neviens [Sportacentrs.com rīcībā ir informācija, ka varētu būt 14 komandas - visticamāk, skaitlis veidojas, līgu pametot "Babītei", "Skonto" un "Saldum", bet pievienojoties "Daugavpilij". Tiesa, "Skonto" vēl cer tikt pie dalības - aut.].

Nupat notikusi kausa izcīņas 1/4 finālu izloze un, šķiet, jums nav paveicies, jo tikāt pie "Riga", kas tagad ir pārpildīta ar Latvijas izlases kodola spēlētājiem, turklāt būs jāspēlē viesos. Kā komentē šo izlozi un jūsu izredzes?
Pirmkārt, man ir ļoti žēl, ka mums ir jāspēlē viesos! Ļoti gribējām vismaz kausa spēli aizvadīt Daugavpilī, lai vietējie līdzjutēji varētu pavērot 2017. gadā arī kādu Virslīgas komandu. Mūsu izredzes? Minimālas! Neaizmirsti, ka tā būs mūsu pirmā oficiālā sezonas spēle, kas var būt gan mūsu pluss, gan mīnuss.

Noslēgumā par tevi pašu. Par to, ka uzaicinājums uz tiesu saistībā ar Krišjāņa Kļaviņa solījumiem tā arī nav sekojis, zinām. Toties cita persona, ar kuru publiski, ja tā var teikt, cīnījies, ir atgriezusies uz Latvijas futbola skatuves – Romāns Lajuks kļuvis par "Riga" direktoru un jūs pat tiksieties viens pret otru kausa izcīņā. Atgādinu, ko Stenlijs Ibe tev toreiz, 2013. gada oktobrī, stāstīja: “Romāns Lajuks spēles laikā pa tālruni saņēma instrukcijas, bet, lai noslēptos, piesedza telefonu ar rakstāmā papīra lapām.” Vai zināmā mērā var teikt, ka tu šo visu cīņu esi zaudējis?
Ar Romānu Lajuku publiski neesmu cīnījies. Es kā žurnālists izklāstīju faktus, kurus man atklāja futbolisti. Visvairāk žēl ir tā, ka nekas īsti nav mainījies. Jā, Daugavpils "Daugava" vairs nepastāv, bet neviens sodu tā arī nav saņēmis un no futbola nav pazudis. Un izskatās, ka arī nepazudīs.

Un kā tad ar sodiem Lajukam un Klopovam?
Klopovs ir cilvēks, kura ir žēl, jo viņš ar futbolu bija saistīts minimāli un tikai pildīja viņam liktos uzdevumus un parakstīja visus papīrus, pat nesaprotot, kas tur ir rakstīts. Savukārt sodu apmērs Gavrilovam ir smieklīgs un nekādi nav aizkavējis viņu no turpmākajām darbībām.

Kādas tieši?
Viņš joprojām ir aktīvs Latvijas futbola darbonis un šajā gadā iespējams izpaudīsies vēl vairāk. Neko vairāk pateikt nevaru.

Starp citu, vai kopš totalizatoru skandāla ir vēl kaut reizi izdevies sazināties ar Ibi? Ko 2013. gada Latvijas Gada balvas sportā ieguvējs [uzvarēja nominācijā "Par godīgu spēli" - aut.] tagad dzīvē dara?
Ar Ibi laiku pa laikam aprunājamies. Jāsaka, ka šī intervija iedragāja visu viņa tālāko karjeru. Neizklāstīšu sīkumus, jo Stenlijs lūdza to nedarīt, bet atsevišķu cilvēku zvani noraka viņam iespējamās pārejas uz salīdzinoši laba līmeņa klubiem. Šobrīd Stenlijs turpina spēlēt Itālijas un Čehijas zemākajās līgās. Futbolā viņš ir palicis, bet ne tajā līmenī, kādā bija cerējis.