Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

"Spartaks": dominējošais Višņakovs un joprojām vājš spēļu apmeklējums

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

"Spartaks": dominējošais Višņakovs un joprojām vājš spēļu apmeklējums
Aleksejs Višņakovs 34 gadu vecumā aizvadīja savu labāko sezonu pēdējo vairāku sezonu laikā. Foto: Zigismunds Zālmanis, rigafc.lv

Sportacentrs.com arī šogad veido rakstu sēriju par Virslīgas klubiem un to statistiku. Turpinām ar "Spartaku", kas pēc diviem čempionu tituliem 2016. un 2017. gadā šoreiz astoņu komandu konkurencē finišēja piektajā vietā.

"Spartaka" rindās vismaz reizi Virslīgas mačos šogad izgāja 28 futbolisti, un tas bija trešais mazākais skaits aiz "Mettas"/LU un RFS, bet par četriem futbolistiem vairāk nekā pērn, kad tika iegūts otrais tituls pēc kārtas. Komandā bija izteikti seši kodola futbolisti, kuri praktiski iztika bez savainojumiem, 28 kārtu turnīrā katram piedaloties vismaz 25 spēlēs un katram vismaz 23 reizes izejot sākumsastāvā. Tie bija Aleksandars Kosoričs, Aleksejs Višņakovs, Jevgeņijs Nerugals, Artemijs Maļejevs, Ingus Šlampe un Jevgeņijs Kobzars. Komandas kapteinis Kosoričs izlaida tikai vienu spēli diskvalifikācijas dēļ, pārējos 27 mačos allaž nākot sākumsastāvā, un viņam ceturtais lielākais spēles laiks visā Virslīgā. Višņakovam septītais, Nerugalam desmitais.

"Spartaks" summāri ieguva 42 punktus, ievērojami atpaliekot no pirmā zelta sezonas 2016. gadā (55 punkti), bet tikai par četriem punktiem mazāk nekā pērn, kad nebija četru spēļu pret potenciālo pēdējās vietas ieguvēju. Neskatoties uz neveiksmi un palikšanu bez Eirokausiem, "Spartaks" vidēji spēlē izcīnīto punktu skaita ziņā tāpat uzrādīja trešo augstāko rādītāju savā Virslīgas vēsturē (aiz abiem titula gadiem, protams).

"Spartaka" mači šogad bija skatāmi un rezultatīvi, kopējo vārtu skaita ziņā atpaliekot no ļoti daudz ielaidušās Valmieras, bet gūto vārtu ziņā jūrmalnieki bija trešie labākie par spīti piektajai vietai (tostarp "Spartaks" iesita vairāk vārtu nekā čempione "Riga"). Pārliecinoši labākais vārtu guvējs bija Višņakovs, kuram 13 vārti - tas bija 3.-5. rādītājs līgā, un Aleksejs kļuva par vienīgo Latvijas futbolistu, kurš ticis rezultatīvāko spēlētāju TOP5. Seši vārti Kobzaram, pieci Maļejevam. Višņakovs šosezon bija izcili efektīvs, izceļoties arī ar deviņām rezultatīvām piespēlēm - 2015.-2017. gadā viņš trīs sezonās kopā sakrāja 27 rezultativitātes punktus, bet šogad vienā sezonā 22 punkti. Kobzars un Maļejevs bija Višņakova tuvākie sekotāji arī rezultatīvajās piespēlēs - attiecīgi piecas un sešas.

Nerugals "Spartaka" vārtus sargāja 25 ar pusi spēles, kamēr divi mači Mārcim Melecim, bet viens puslaiks veterānam Andrejam Pavlovam. Melecim viena sausā spēle, Pavlovs neielaida vārtus savās 45 minūtēs, bet pamatvārtsargs Nerugals sakrāja septiņas sausās spēles - pērn, sargājot vārtus par sešām spēlēm mazāk, sauso maču bija par vienu vairāk. Komandai spēlējot salīdzinoši atklātu futbolu, pārliecinoši visvairāk ielaisto vārtu starp TOP5 klubiem.

"Spartaks" spēļu laikā izmantoja trešo lielāko leģionāru skaitu, bet kaut reizi laukumā Jūrmalas komandas sastāvā izgāja 12 leģionāri. Jau minēts, ka trīs no viņiem, Kosoričs, Maļejevs un Kobzars, bija starp spēles laika līderiem. Lai gan neviens no pārējiem "Spartaka" ārzemniekiem nesakrāja pat 1 000 minūtes (11 pilnu spēļu ekvivalents), vairāki no viņiem tomēr arī bija pamatsastāva spēlētāji, vienkārši pabija komandā tikai pussezonu (pirmo vai otro) - Oļegs Dmitrijevs, Aleksandrs Prudņikovs, Vitors Faiska, mazākā mērā Deniss Davidovs un Toms Mikuckis. "Spartaka" virziens šogad bija Krievija - tieši puse, seši, leģionāri pārstāvēja šo valsti. Pa vienam bija no Argentīnas, Brazīlijas, Nikaragvas, Lietuvas, Serbijas, kā arī Bosnijas un Hercegovinas.

"Spartaka", kuru sezonas gaitā paguva vadīt trīs ārzemju speciālisti (Samvels Babajans, Aleksandrs Grišins un Toms Ražanausks), vidējais vecums bija 27.6 gadi, un tas bija lielākais rādītājs starp visām komandām. Tāpat tas ir lielākais rādītājs starp visām komandām kopš 2012. gada, kad tika aizsākta šo materiālu sērija - līdz šim vecuma rekords, 27.3 gadi, piederēja "Ventspils" pagājušā gada sastāvam. Jāatzīst gan, ka bez 39 gadus vecā Pavlova, kurš čempionātā nospēlēja tikai 45 minūtes, "Spartaka" vidējais vecums būtu 27.2 gadi - joprojām lielākais Virslīgā, bet drusku jaunāks par "Ventspili"-2017.

Vismaz 30 gadu veci bija ne tikai Pavlovs (39), bet arī Pāvels Mihadjuks (38), Mikuckis (35), Višņakovs (34), Gints Freimanis (33), Jurijs Žigajevs (33), Kosoričs (31) un komandas ģenerāldirektors Edgars Gauračs (30). No 28 futbolistiem tikai trīs spēlētāji bija jaunāki par 22 gadiem - Ričards Korzāns (21, viņš vismaz vienā Virslīgas spēlē piedalījies jau sešas sezonas!), kā arī maz spēlējušie Rolands Vagančuks (20) un Ariagners Smits (19).

Nopelnīto kartīšu ziņā "Spartaks" bija aptuveni pa vidu, bet var izcelt, ka komanda turnīra laikā mazākumā pavadīja tikai 42 minūtes - divas no trim sarkanajām kartītēm nopelnītas kompensācijas laikā. Tāpat interesanti, ka noraidījumus izpelnījās futbolisti, kuriem šosezon attiecīgi tikai 15., 19. un 20. spēles laiks. Mikuckis un Edgars Vardanjans katrs sākumsastāvā izgāja tikai pa piecām reizēm, bet pamanījās gan tikt pie sarkanās kartītes, gan 4-5 dzeltenajām kartītēm. Visvairāk brīdinājumu, septiņi, Ingaram Sarmim Stuglim, kurš, starp citu, arī neiespraucās starp TOP10 "Spartaka" spēlētājiem pēc spēles laika.

Gan 2017., gan 2018.gadā "Spartaka" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva vienīgi vārtsargs Nerugals (5. un 3.) un Mihadjuks (6.-9.), kuram šogad pārtrūka čempionu titulu sērija (2015.-2017.), bet mazliet pietrūka Ingum Šlampem (11. un 5.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

FutbolistsValstsVec.PMin.MačiSāk.VārtiDz. k.Sark.
Aleksandars KosoričsBosnija un Herc.31A23742727150
Aleksejs VišņakovsLatvija34P233827261310
Jevgeņijs NerugalsLatvija29V22952625020
Artemijs MaļejevsKrievija27P22122625540
Ingus ŠlampeLatvija29A22112524020
Jevgeņijs KobzarsKrievija26P19492623600
Gints FreimanisLatvija33A17512321060
Mārcis OšsLatvija27A14401616340
Pāvels MihadjuksLatvija38A11791713140
Ričards KorzānsLatvija21P11372010120
Ingars Sarmis StuglisLatvija22P10961712070
Kaspars SvārupsLatvija24U10732312420
Oļegs DmitrijevsKrievija22P9721511120
Aleksandrs PrudņikovsKrievija29U78099430
Vitors FaiskaBrazīlija29P752109061
Andrejs KovaļovsLatvija29P726118200
Deniss DavidovsKrievija23U525127210
Ariagners SmitsNikaragva19U519125100
Toms MikuckisLietuva35A45365051
Edgars VardanjansLatvija25P43865041
Rolands VagančuksLatvija20P33944000
Djego AgirreArgentīna25U29993010
Edgars GauračsLatvija30U22270210
Jurijs ŽigajevsLatvija33P20573010
Mārcis MelecisLatvija27V18022000
Nikola KovačevičsSerbija24P15432000
Andrejs PavlovsLatvija39V4511000
Gadži AdžijevsKrievija24P1410000

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

GadsSp.P.Vid.p.Futb.Vec.Leģ.TOP3 spēles laiksSark.Dzelt.Skatīt.
2012.36491.363623.35.3Jemeļins; Bulvītis; Kastanjeda73.06582
2013.27250.933422.34.2D.Daņilovs; Kazačoks; K.Mena72.78429
2014.36511.423222.65.3Smirnovs; I.Šlampe; Krjauklis11.94247
2015.24210.882624.44.6Bulvītis; Mickevičs; I.Šlampe42.38213
2016.27552.042825.55.4Kozeka; V.Kurakins; Kazačoks31.81248
2017.24461.922425.55.3Kazačoks; J.Kozlovs; Šimunovičs31.71249
2018.28421.502827.65.5Kosoričs; A.Višņakovs; Nerugals32.25314

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
(10) "Spartaka" 2016. gada rādītājos izslēgta nenotikusī spēle ar "Riga", lai labāk parādītu sportisko ainu

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

VSpēlētājsV+PKopā
1.Višņakovs13+922
2.Kobzars6+511
3.Maļejevs5+611
4.Svārups4+48
5.Prudņikovs4+26
6.Davidovs2+35
7.Korzāns1+45
8.Gauračs2+24
9.-10.Dmitrijevs1+34
9.-10.Smits1+34
11.M.Ošs3+03
12.Kovaļovs2+13

Komanda

Mājās/viesos

Kur?SUNZVAP
Mājās1462626:2220
Viesos1464422:1522
Kopā281261048:3742

Visvairāk punktu pret: "Mettu"/LU (3:0, 3:1, 4:3, 3:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Riga" (0:1, 0:1, 1:3, 4:4=1p.).
Lielākā uzvara: 4. aplī mājās 4:0 pret "Valmiera Glass"/ViA.
Lielākais zaudējums: 4. aplī mājās 0:4 pret RFS.
Vidējais vārtu skaits: 1.71 iesisti, 1.32 ielaisti, 3.04 kopā (vidēji čempionātā 1.41:1.41, kopā 2.81)

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

1.-23.min.24.-45.min.46.-69.min.70.-90.min.
10:610:712:1016:14

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji

1234567891011121314VidējiVieta
4304604504402103104001501832901602202004903147.

"Spartaks" Virslīgas tabulā pēdējos trijos gados ieņēmis 1., 1. un 5. vietu, bet viena lieta palikusi nemainīga - Jūrmalas klubam visās trijās sezonās septītā vieta apmeklējuma ziņā. Šogad procentuālā ziņā izdevās panākt lielu pieaugumu (absolūtā izteiksmē par 65 līdzjutējiem vairāk katrā mājas spēlē), un uzticīgie futbola līdzjutēji noteikti pamanīja, ka arī Jūrmalas klubs visādos veidos cenšas piesaistīt skatītājus, tomēr šāds pieaugums ļāva apsteigt tikai Valmieru, kura būtu "Spartaku" atstājusi pēdējā vietā, ja vien dažas spēles neaizvadītu Staicelē. Interesanti, ka "Spartaks" tīri solīdu apmeklējumu sasniedza pirmajās trijās spēlēs, kas risinājās Kauguros - skaidrs, ka vismaz daļēji to var norakstīt uz sezonas sākuma efektu, bet, saglabājot 430-460 skatītāju līmeni, Jūrmalas komanda sezonas beigās būtu ceturtā apmeklētākā. Tomēr pamatīgā bedrē "Spartaks" iekrita sezonas otrajā pusē - no 22. jūlija līdz 7. oktobrim sešās mājas spēlēs vidējais apmeklējums bija 200 līdzjutēji... Tikai pēdējā Slokas mačā jūrmalnieki atguvās, un tas notika reizē, kad "Spartaka" un RFS (0:4) cīņu klātienē pavisam neilgi pēc atbrīvošanas no Maskavas "Spartak" galvenā trenera amata ieradās pavērot pats Masimo Karera - itāļu speciālistu un futbolu atnāca pavērot 490 skatītāji, kas tāpat ir zemākais sezonas rekords starp visām astoņām Virslīgas komandām.

Leģionāri
Vidēji: 5.5 leģionāri ik spēlē, 3. vieta Virslīgā (divas komandas izmantoja vairāk leģionāru).

Fair Play
Vidēji: 2.46 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 5. vieta Virslīgā (četras komandas bija korektākas). Virslīgā vidēji – 2.40 punkti.

     [+] [-]

, 2018-12-06 06:42, pirms 5 gadiem
To-to kantorītis.

  +2 [+] [-]

, 2018-12-06 11:10, pirms 5 gadiem
Ja 3 čaļi visu spēli bļauj "Vperjoood Spartak", tad nav jābrīnās par zemo apmeklējumu

  -1 [+] [-]

, 2018-12-06 12:53, pirms 5 gadiem
Apmeklētības problēma droši vien slēpjas Latvijas futbola sirdī - izlasē.
2002-2005. gadā futbols bija zenītā pie mums. Pēc līmeņa krišanās izlasē sāka kristies viss. Klubi, apmeklētāji, spēlētāji, naudas utt.
Kamēr vien Latvijai nebūs puslīdz kvalitatīva izlase, nebūs arī cilvēkos ticība mūsu klubiem. Lai arī katrā klubā ir pa pāris ok spēlētājiem, kopējais līmenis ir nekāds. Cilvēki nav akli, nenāk jo nav nekas interesants 90 minūšu laikā ko redzēt.

     [+] [-]

, 2018-12-06 22:46, pirms 5 gadiem
Varēja jau klubus pierakstīt spēlētajIem

     [+] [-]

, 2018-12-07 00:49, pirms 5 gadiem
Long story short - Spartakam šogad pietrūka Jevgēņija Kozlova un Dmitrija Platonova. Citiem vārdiem sakot, trūka līderu, kuri vajadzīgajā brīdī spētu spēli uzņemties spēli uz sevi. Višņakovs centās, guva daudz svarīgu vārtu, tāpēc visu cieņu viņam kā veterānam par atzīstamo sniegumu sezonas gaitā. Kas attiecas uz leģionāru atlasi, tad skaidrs, ka šogad tā bija vājāka nekā abos zelta gados. Kosoričs (manuprāt, viens no labākajiem aizsargiem līgā šogad), Kobzars, Maļejevs un Faiska, manuprāt, attaisnoja uz sevi liktās cerības, bet no pārējiem biju gaidījis vairāk. Tostarp arī no "krievu Messi" - Davidova un Nikaragvas jaunā talanta Smita.

Būs ļoti interesanti pavērot, kā noritēs Spartaka sastāva komplektācija nākamajai sezonai. Pagaidām zināms vien tas, ka klubu pametuši Svārups un Kosoričs. Manuprāt, Spartakam primāri nepieciešams labs uzbrucējs (skats uz brīvajiem aģentiem Karļiku, Platonovu un Jaudzemu). Tāpat būtu jāatsvaidzina aizsardzība, jo tur rotācijas iespējas šogad bija ļoti mazas, it sevišķi pēc tam, kad, aizbraucot īrē uz Xamax, klubu pameta Ošs.

Žēl, ka Jūrmala nākamgad paliks bez Eirokausiem, jo šogad tajos nostartēja solīdi, taču, ja Spartaks grib baudīt ilgtermiņa panākumus, tad skaidrs, ka ir jābūt arī ilgtermiņa plānošanai. Tas attiecas uz visu, sākot ar trenera atlasi (3 treneri sezonā ir par daudz), sastāva komplektāciju un dublieru komandu. Ja Spartakam būtu bijusi cienīga dublieru komanda, tad no turienes vajadzīgā brīdī varētu pasmelties resursus, taču realitātē skaidrs, ka Spartaka dublieru komanda bija 2. līgas līmenī, un vienīgais pašizaudzinātais jaunais spēlētājs, uz kuru nākotnē varētu likt kādas cerības, neskaitot trešo vārtsargu, ir Ričards Korzāns. Ar to ir daudz par maz.

  -1 [+] [-]

, 2018-12-07 14:07, pirms 5 gadiem
Toties, kā daži domā mums ir ideāls čempionāts ar7-8 komandām, kur 6 komandas cīnās par titulu, medaļām, Eirokausiem, tas nekas k a pāris komandas mīcās par pēdējām vietām. Vienīgi šis priekšzīmigais čempionāts neinteresē skatītājus, jo liela daļa spēlu notiek pie tukšām tribīnēm, tad nedaudz spēļu pie pustukšām un tas jau ir liels sasniegums. Toties spēlētāji saņem tūkstošus. . . .

  +1 [+] [-]

, 2018-12-07 14:41, pirms 5 gadiem
Jānis Derums rakstīja: Toties, kā daži domā mums ir ideāls čempionāts ar7-8 komandām, kur 6 komandas cīnās par titulu, medaļām, Eirokausiem, tas nekas k a pāris komandas mīcās par pēdējām vietām. Vienīgi šis priekšzīmigais čempionāts neinteresē skatītājus, jo liela daļa spēlu notiek pie tukšām tribīnēm, tad nedaudz spēļu pie pustukšām un tas jau ir liels sasniegums. Toties spēlētāji saņem tūkstošus. . . .
Mums jau bija gan 10 gan 12 komandu čempionāts. Tribīnes bija vēl tukšākas nekā tagad.