Džoričs par futbola dievināšanu Serbijā, ilgi gaidīto debiju Virslīgā

Priekšvārds. Jau vairāk nekā pirms mēneša, 4.jūlijā, Ventspilī saulainā dienā risinājās fantastiska futbola spēle - Kurzemes derbijs, kurš noslēdzās ar neizšķirtu 3:3. Visi atceramies, ka vispirms "Liepāja" bija vadībā ar 3:0, bet tad mājinieki neticamā veidā prata atgūties un atspēlēt trīs vārtus. Tieši šajā spēlē "Ventspils" galvenās komandas sastāvā oficiālā turnīrā (neskaitot Virslīgas Ziemas kausu) debitēja tobrīd 19 gadus vecais (tagad 20) serbu spēlētājs Ivans Džoričs. Domājams, viņam šī debija paliks atmiņā uz mūžu.

Pēc spēles ar ģimeni devos atpakaļ uz viesnīcu, līdz pēkšņi kāds ārpusē ļoti skaļā balsī svešā mēlē kaut ko runā. Manam bērnam jau gulēšanas laiks, tā ka nācās iet aizrādīt. Izeju, skatos, telefonsarunu veic "Ventspils" spēlētājs Džoričs! Tādu sakritību nevarēju neizmantot un šāvu divus zaķus ar vienu šāvienu - palūdzu aiziet tālāk prom no durvīm, bet piekodināju, lai pēc telefonsarunas beigām pievēršas man, sak, esmu žurnālists. Jāsaka, ka bija jāgaida ilgi - Džoričs aptuveni 20 minūtes kaismīgā balsī runāja viens pats un, lai gan serbu valodu nepārzinu, viegli varēja atšifrēt, ka viņš ģimenei stāsta par savas dzīves lielo notikumu, debiju "Ventspils" kreklā.

Izrādās, Džoričs viesnīcā bija atnācis pie tur mitinošā sava aģenta pārrunāt savu pirmo spēli, bet pašam futbolistam "Ventspils" piešķīrusi savu dzīvokli. Aprunājāmies ar serbu futbolistu kādas 10 minūtes un arī ar mani viņš runāja ļoti emocionāli. Tādi tie karstasinīgie dienvidnieki ir. Saruna notika angļu valodā.

Pēc mūsu sarunas atcerējos, ka uz Čempionu līgas laiku ir taču liegums medijiem runāt ar "Ventspils" spēlētājiem! Protams, nevēlējos Džoričam sagādāt nepatikšanas, tāpēc atgādināju viņam par Jurģa Pučinska lēmumu. Izrādās, serbs, iespējams, valodas barjeras dēļ vai varbūt tāpēc, ka lieguma stāšanās brīdī nebija izteikts galvenās komandas spēlētājs, to bija palaidis garām. Vienojāmies, ka aprunāšos ar Pučinsku par intervijas publicēšanu. "Ventspils" treneris palūdza to nepublicēt līdz Čempionu līgas dueļa ar HJK beigām. Protams, solījumu turēju.

Vispirms izstāsti savas biogrāfijas īso versiju!
Pirmo reizi uz futbola treniņu aizgāju savā pilsētā, Serbijas rietumos. Sāku tur spēlēt mazā klubā. Šķiet, 13 gadu vecumā pārcēlos spēlēt futbolu galvaspilsētā Belgradā. Vispirms spēlēju BSK "Borča" komandā, tas ir augstākās līgas klubs [bija, kad tur spēlēja Džoričs, bet tagad komanda spēlē Serbijas pēc spēka 2.līgā - aut.] un spēlēju tur, šķiet, divarpus gadus, varbūt trīs gadus, tiesa, U-19 komandā. Tomēr jāņem vērā, ka pats sākumā biju 17 gadus vecs. Spēlēju tur ļoti labi, biju tur labākais spēlētājs.

Pēc dažiem gadiem pārgāju uz "Red Star" jeb "Crvena Zvezda", kas ir labākais klubs Serbijā un labākais klubs visos Balkānos. Ļoti spēcīgs klubs. Arī tur spēlēju U-19 komandā, ko var saukt par "Red Star" otro komandu. Dažās treniņos trenējos kopā ar pirmo komandu, sparingmačos spēlēju pret ļoti lieliem spēlētājiem, kuri tagad spēlē Polijā, Ukrainā un citu spēcīgu futbola valstu augstākajās līgās. "Red Star" gribēja ar mani parakstīt līgumu, taču mans aģents teica, ka labāk braukt uz citu valsti, piedāvāja "Ventspili". Šāds lēmums bija saistīts ar to, ka "Red Star" ir milzīgs klubs un komandā ir pieredzējušie futbolisti, kuri var spēlēt un kuriem vajag spēlēt. Savukārt es esmu jauns, viņi man dos katrā spēlē varbūt 10 minūtes, maksimums 15 minūtes, lai sevi tajās pierādu. Ticēju, ka pareizā izvēle ir doties uz šejieni un spēlēt "Ventspils" komandā.

Vai nevarēji noslēgt līgumu ar "Red Star" un doties uz ārzemēm īrē?
Jā, ko tamlīdzīgu varēja, taču tas būtu grūti, jo kurš gan klubs vēlētos likt sastāvā ārzemju spēlētāju, kurš nepieder pašam klubam? Saproti? "Ventspils" mani nevēlētos sastāvā, ja brauktu uz šejieni kā "Red Star" īpašums. Tagad esmu šeit.

Parasti pierasts, ka leģionāram savā komandā jābūt starp līderiem, jāspēlē no pirmās spēles. Tev tikai šodien, sezonas viducī, izdevās debitēt. Kāpēc tā?
Nezinu... Varbūt treneris ir piesardzīgs, jo esmu gados jauns futbolists. Viņš, visticamāk, uzskata, ka man jāgaida sava iespēja, jo šeit ir vecāki spēlētāji un jāatzīst, ka viņi ir ļoti labi spēlētāji, it sevišķi manā pozīcijā - Ruga [Rugins], Pauļus, Rečickis. Tie ir futbolisti, kas daudzus gadus spēlē šeit, Latvijā, kā arī viņi visi ir spēlējuši arī ārzemēs labā līmenī. Treneris uzskata, ka man ir jāgaida sava iespēja un šodien [sāk izteiksmīgi smaidīt - aut.] debitēju, esmu tik laimīgs! Uzskatu, ka aizvadīju labu maču, ņemot vērā, ka tā bija pirmā spēle.

Ja spēle beigtos 0:3, tu laikam runātu citu valodu...
Jā, protams. Tas būtu slikti ne tikai man, bet visam klubam, tā vadībai, personālam, spēlētājiem. Tā būtu liela problēma. Pirmos vārtus ielaidām pārāk viegli, "Liepāja" iesita pēc brīvsitiena - tāla piespēle, tā bija viegla bumba. Otrie arī, trešie arī... Ļoti viegli ielaisti vārti. Labi, ka pēc tam pratām atspēlēties un guvām trīs vārtus.

Vai pilnībā esi apmierināts ar savu sniegumu un uzskati, ka turpinājumā tavas akcijas būs augušas un spēlēsi regulārāk? Piemēram, Čempionu līgā.
Uzsvēršu, ka tas ir tikai trenera lēmums, un es to nevaru zināt. Man atliek smagi trenēties un spēlēs smagi strādāt. Un tad redzēsim. Taču ceru, ka spēlēšu daudzos mačos un ka tagad tikšu pie spēles laika aizvien vairāk un pāriešu nākamajā līmenī.

Tava debija bija pret turnīra līderi...
Jā, un vēl derbijs! Tā bija liela spēle!

Vai nervozēji?
Protams, tamlīdzīgās reizēs tā tas ir katru reizi. Derbijā debitēt ir sarežģīti, tā bija grūta spēle, visu spēlētāju pašatdeve bija liela, visi gāja virsū viens otram. Tomēr, domāju, nospēlēju labi.

Kādā tieši veidā nokļuvi Latvijā? Kuras bija kontaktpersonas?
Mans aģents ir ļoti labos draugos ar Andreju Butriku ["Ventspils" sporta direktoru - aut.]. Aģents uzskatīja, ka man šī būs laba līga. Tā ir augstākā līga, un, manuprāt, tā ir piemērota gados jaunajiem spēlētājiem.

Tomēr Latvijas līga noteikti ir daudz vājāka nekā Serbijas čempionāts...
Jā, protams, Serbijā līmenis ir augstāks. Kā jau sacīju, tur ir labi futbolisti. Un ne tikai "Red Star" vai "Partizan", bet arī "Vojvodina" [tobrīd šis klubs vēl nebija ticies ne ar Jūrmalas "Spartaku", ne ar Itālijas "Sampdoria" - aut.] un citi. Ja ietu uz kādu no šiem Serbijas klubiem, kas regulāri piedalās Eirokausos, man būtu ļoti grūti sākt tur spēlēt. Jau šeit nebija labi, ka bija jāpaiet septiņiem mēnešiem, līdz sāku spēlēt, bet tur būtu vēl sarežģītāk.

Kas, tavuprāt, trūkst Latvijas čempionātam, lai tas kļūtu spēcīgāks, apmeklētāks un tā tālāk?
Noteikti, ka lielāka nauda, kas ir problēma visās valstīs, ieskaitot Latviju. Ja vien Latvijas Futbola federācija ieguldītu vairāk naudas Latvijas Virslīgā, tad kļūtu labāk, ievērojami labāk. Tāpat kļūtu labāk, ja viņi ieguldītu naudu TV kanālos, tādos kā jūsu pašu kanāls. Futbolam rādīšana TV dod lielu labumu. Ja cilvēkiem ir iespēja skatīties spēles televīzijā, internetā, lasīt par mačiem avīzēs, tad viņi arī vairāk nāks uz stadioniem vērot futbolistus klātienē. Būtu jauki, ja Latvijas klubiem būtu vairāk līdzjutēju...

Šogad vairāk esi spēlējis dublieru turnīrā. Kā tu raksturotu šo turnīru?
Turnīrs ir normāls, taču līmenis, protams, nav pārāk augsts. Tai pašā laikā teikšu, ka arī dublieru turnīrā ir talantīgi spēlētāji, kuri varētu spēlēt Virslīgā un spēlēt labi. Taču to visu lemj galveno komandu vadība.

Kā vispār esi iejuties "Ventspilī" - tev ir draugi vai varbūt jūties šeit nedaudz vientuļš?
Ar visiem komandas spēlētājiem man ir izveidojušās labas attiecības, man ne ar vienu nav nekādu problēmu. Manuprāt, komandai kā tādai vienotība ir svarīgākais - ja sākas iekšējie konflikti, tas rada negatīvu ietekmi klubam. Ceru, ka mūsu komandā arī turpmāk viss būs kārtībā un sezonas beigās būsim pirmie [smaida].

Pastāsti vēl par dzimteni Serbiju - vai bērniem futbols ir izvēle numur viens, vai tomēr ir arī jūtama konkurence no citiem sporta veidiem, piemēram, basketbola, volejbola?
Serbijā futbols ir numur viens. Pirms vairākiem gadiem futbols nebija pietiekami labā līmenī, jo arī Serbijā trūka naudas futbolā, klubi nebija pietiekami turīgi - attiecīgi trūka arī labu spēlētāju. Tā ir loģiska ķēdīte. Taču bērnam, kad tu sāc trenēties futbolā, ej uz stadionu un katru reizi ir tik daudz līdzjutēju, tribīnes ir piepildītas, nekas neatliek kā iemīlēties šajā sporta veidā. Serbijā visi mīl futbolu. Tas ir lieliski.

Šobrīd ir vasaras transfēru periods. Tu nemeklē citus variantus?
Nē, nē, esmu šeit, man ir līgums uz trim gadiem - līdz pat 2017.gada novembrim. Man jāpaliek šeit un centīšos treniņos strādāt vēl smagāk, kā arī mēģināšu pēc iespējas biežāk tikt pamatsastāvā.

Kā tu domā, vai "Red Star" ir aizmirsusi par tevi vai varbūt tomēr ar vienu aci turpina sekot tavām gaitām?
Protams, ka seko - tas ir liels klubs, un viņiem klubā ir daudz cilvēku, kas veic skautingu, tas viņiem ir labā līmenī. Katrā ziņā ir ne tikai jāspēlē labi, bet ir jābūt arī veiksmei, lai tiktu lielā klubā. Ir jābūt pacietīgam un jābūt arī veiksmei.

Pēcvārds. Pēc Kurzemes derbija Džoričs patiešām krietni biežāk ticis pamatsastāvā - pret HJK serbs pirmajā mačā Ventspilī nāca uz maiņu, bet nākamajās trīs spēlēs (pret HJK Helsinkos, Virslīgā pret "Mettu"/LU Rīgā un kausa izcīņā pret "Audu" Ķekavā) nospēlēja pilnas 90 minūtes. Tiesa, papildus Džoriča minētajiem Ruginam, Pauļum un Rečickim vidējā līnijā tagad pievienojies vēl viens ļoti spēcīgs konkurents - Oļegs Laizāns. Nākamā spēle "Ventspilij" šo svētdien Slokā pret "Spartaku".