Bukmeikers par sarunātajām spēlēm, kļūdainiem koeficientiem, piedāvājumu

„Man šaubu nav par „Babītes/Dinamo” un „Suduva” spēli. Jau pēc tās spēles klubs bija jāsoda. Lēmums ir pareizs, taču tas ir pieņemts novēloti,” uzskata Rasa. „Viena lieta ir darbības laukumā – nu kurš gan spēles laikā laukuma vidū apstājas un sasien šņores bucim? Vai arī – pēkšņi soda laukumā visi apstājas un neko nedara. Runas par to, ka spēlētāji nebija saspēlējušies – tās visas ir muļķības. Jebkurš spēlētājs bīstamā momentā centīsies aizsist bumbu prom no saviem vārtiem. Otra lieta bija koeficientu svārstības. Tādēļ šī spēle bija visuzskatāmākais piemērs. Virslīgas un Latvijas Futbola federācijas vadībai jau tobrīd bija jāpieņem lēmums.”

„Cita lieta, ka es apšaubu, vai visas spēles no minētā saraksta tiešām bija sarunātas,” saka bukmeikers. „Jo sezonas sākumā ļoti bieži pirms spēles ir nepareizi koeficienti. Šajā nozarē izteikti ir tas, ka viens šos koeficientus izliek, bet pārējie tikai kopē. Un, tad mēs domājam, kas visur tiek veiktas likmes, bet tā jau patiesībā nav. Ja spēlē, kurā vidējai līnijai jābūt 3,0, izliec līniju 2,0, tad skaidrs, ka cilvēki liks uz to, ka būs goli. Īpaši tādās spēlēs, kā „Metta/LU” pret „Babīti/Dinamo”. „Metta/LU” sezonas sākumā skraidīja, sita golus paši un paši arī ielaida. Tikmēr Āzijā vidējā līnija uz šo maču bija 2,25. Visiem, kas kaut ko saprot no Latvijas futbola, ir skaidrs, ka šī līnija bija par zemu. Tādēļ bieži vien veidojas koeficientu izmaiņas, bet tas nenotiek tikai likmju dēļ.”

„Bet, protams, ir arī aizdomīgas spēles. To skaitā „Babītes/Dinamo” mačs pret „Ventspili”. Ja paskatāmies, kā ventspilnieki spēlē, tad parasti viņi iesit vienus vārtus un ar to viņiem pietiek. Bet tad pēkšņi viņi iesit gandrīz tik, cik gribējuši. Pārējās spēlēs argumenti, manuprāt, ir mazliet pievilkti aiz matiem. Iemesls tam ir tāds, ka visu šo monitoringa pakalpojumu sniedzēju primārais uzdevums nav nodrošināt godīgu spēli. Viņi ar šo pakalpojumu pelna naudu, tādēļ ir ieinteresēti uzburt vīziju, ka kaut kas nav kārtībā. Tā viņi iegūst klientus.”

„Kāds man stāstīja, ka uz „Babītes/Dinamo” un „Suduva” spēli esot vinnēti trīs miljoni eiro. Iespējams, globāli tā arī bija, visā pasaulē kāds varbūt arī ko tādu salika. Bet, lai sarunātu to spēli un nogalinātu visu tirgu, tas bija dažu desmitu tūkstošu jautājums. Āzijas bukmeikeri taču nav idioti. Viņi saprot, ka uz tādām pārbaudes spēlēm neviens neļaus uzlikt simtiem tūkstošus. Tos, kas gribēs uzlikt četrus vai piecus tūkstošus, viņi redzēs jau pa gabalu un pasūtīs tālāk. Neviens šajā biznesā nav tik stulbs, lai nesaprastu no kurienes pūš vēji,” skaidro Rasa.

„Runājot par „Babītes/Dinamo” pārbaudes spēli pret „Ružomberok”, kuru no apgrozījuma izņēma mača 17. minūtē, tas nav gluži arguments. Tikpat labi skautam varēja pārtrūkt interneta savienojums. Vienīgais iemesls pārtraukšanai nav atteikšanās pieņemt likmes,” uzskata bukmeikers. „Cita lieta bija pārbaudes spēle pret RFS – tā gan izskatījās pēc farsa. Manuprāt, visizteiktākā bija Ziemas kausa spēle pret „Suduva” un pārbaudes spēle pret RFS. Kas attiecas uz Virslīgas spēlēm, tad jā, koeficentu svārstības bija, bet es to tikpat labi skaidrotu ar to, ka sākumā bija uzlikti nepareizi koeficienti. Ja mačos pret „Suduva” un RFS koeficienti svārstījās arī pēc iesistajiem vārtiem, tad minētajās Virslīgas spēlēs svārstības beidzās jau pēc pirmā gola. Koeficientu attīstība pēc tam izskatījās normāla.”

„Kā jau minēju spēlē pret „Suduva” būtu pieticis ar dažiem desmitiem tūkstošu. Ar vienu klikšķi limits parasti ir simts vai padsmit eiro. Jā, caur aģentiem vari uzlikt kaut ko vairāk, bet tas ir tikai teorētiski. Ja kāds caur aģentiem nāks ar lielāku likmi, uzņēmumiem uzreiz būs skaidrs, no kurienes pūš vēji. OK, spēles laikā var salikt vairāk, bet summas nebūs tik lielas, lai tā būtu globāla mahinācija, pēc kuras var uzcelt stadionu. Pusdienām un vakariņām pietiek, bet ilgam laikam ar iegūto naudu nepietiks. Tāpēc jau cilvēki mēģina sarunāt mačus, jo ar vienu spēli tev visam mūžam nepietiks.”

„Runājot par 2. līgas sarunātajām spēlēm, Āzijas kantoros mūsdienās piedāvā praktiski jebko, jo vienkārši vajag aizpildīt piedāvājumu,” stāsta bukmeikers. „Piemēram, ir dienas vidus – vienā pasaules malā spēles beigušās, bet Eiropas čempionātos vispār ir pārtraukums. Ne velti, beidzoties lielajām Eiropas līgām, Āzijā sāk piedāvāt pirmās līgas spēles. Šajā nozarē vairs nevari atļauties pateikt, ka mums nav spēļu ko piedāvāt. Piedāvājums ir nepārtraukti jāaizpilda. Tirgus to diktē. Ja nebūs tev, būs kādam citam. Līmenim nav nozīmes.”

„95% cilvēku likmju likšana ir tīri savam priekam, lai būtu interesantāk sekot līdzi spēlei. 5% jau sāk kaut ko domāt un analizēt, un starp šiem 5% būs arī daļa, kas konstanti vinnēs naudu. Vari censties viņus ierobežot, bet tu apzinies, ka nevari viņus apspēlēt, jo no visa lielā piedāvājuma viņi atradīs kļūdiņu. Tu zaudēsi kaut kādu naudas summu vienam, diviem vai trim cilvēkiem, tai skaitā uz sarunāto spēļu rēķina, bet klientu apjoms ir ļoti liels.”