Gruzijas futbols: Čempionu līgas kausi, premjers, lērums talantu un vilšanās uz tablo

Gruzijā ir diezgan spēcīgas futbola tradīcijas, un Tbilisi "Dinamo" kontā ir ne tikai divi PSRS čempiones tituli, bet arī Eirokausu otrā nozīmīgākā tā laika trofeja - Kausu ieguvēju kauss 1981. gadā. Kopš neatkarības atgūšanas Gruzijas futbola spilgtākā zvaigzne ir Kaha Kaladze, kurš kopā ar "Milan" divas reizes triumfēja UEFA Čempionu līgā. 2003. gada finālā Kaladze pret Turīnas "Juventus" spēlēja aizsardzības kreisajā malā, aizsardzības līniju veidojot ar tādiem meistariem kā Paolo Maldīni, Alesandro Nesta un Alesandro Kostakurta.

Pēc 0:0 pamatlaikā un pagarinājumā Kaladze gan nerealizēja 11 metru sitienu, taču tas neliedza "Milan" svinēt uzvaru. Savukārt 2007. gada finālā pret "Liverpool" (2:1) Kaladze aizvadīja desmit minūtes. Pēc karjeras beigām Kaladze kļuva par spilgtu figūru Gruzijas politikā, no 2012. gada oktobra līdz 2017. gada jūlijam būdams valsts premjerministra vietnieks, bet novembrī sēzdamies Tbilisi mēra krēslā. Lielu amatu pēc karjeras beigām ieguvis arī Levans Kobiašvili, divkārtējais Vācijas vicečempions Gelzenkirhenes "Schalke" sastāvā, kurš kopš 2015. gada ir Gruzijas Futbola federācijas prezidents.

Lai arī Gruzijas futbolistu rezerves varētu apskaust ne tikai mēs, bet arī lielākā daļa mazo valstu, gruzīni mūs var apskaust par dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā. Pat neskatoties uz lielo spēlētāju izvēli, virkni zvaigžņu un pēdējā laikā arī spēcīgiem treneriem, kā francūzis Alēns Žiress, vācietis Klauss Topmellers, argentīnietis Ektors Kupers, gruzīns Temurs Kecbaja un slovāks Vladimīrs Vaiss, Gruzija ne tikai vēl nekad nav sasniegusi finālturnīru vai kaut pārspēles, bet vēl nekad tām nav bijusi pat tuvumā. 12 ciklu laikā Gruzija divas reizes atlases grupā ieņēmusi trešo vietu, taču nevienā no cikliem otrajai vietai nav bijusi tuvāk par sešiem punktiem. Vistuvāk kaut teorētiskai cīņai par otro vietu Kaukāza zemes pārstāvji bija savā debijas ciklā, kad pēc septiņām kārtām no tā brīža vicelīderes Vācijas atpalika par punktu, tomēr jau nākamajā kārtā Nirnbergā kapitulēja ar 1:4.

Un arī mums vēsturiski rezultāti bijuši labāki. Ja vērtē pēc grupā iegūtās vietas, tieši pusē no 12 cikliem mēs esam bijuši augstāk par Gruziju, divas reizes abas izlases bijušas vienā plauktiņā, bet četras reizes augstāk bijusi Gruzija. No 2000. gada Eiropas čempionāta cikla līdz 2012. gada Eiropas čempionāta ciklam – un abos šajos kvalifikācijas turnīros mēs ar Gruziju bijām vienā grupā -, mēs finišējām augstāk septiņas reizes un tikai vienreiz bijām vienā un tajā pašā vietā. Tiesa gan, nākamajos divos ciklos Gruzija bija augstāk, bet iepriekšējā ciklā abas bija vienādās vietās. Tomēr liela optimisma Gruzijai nevar būt tāpat, jo augstāk par ceturto vietu viņi nav bijuši jau ilgāk nekā 15 gadus.

Tā kā mūsu vietas vēsturiski bijušas labākas, nav nekāds pārsteigums, ka arī spēļu statistikā uzvaru un vidējā punktu skaita ziņā esam pārāki. Gruzīnu neveiksmēs īpaši izceļas divi aspekti. Pirmkārt, pārāk vājie rezultāti izbraukumā, kur kvalifikācijas mačos līdz ceturtdienas uzvarai Kazahstānā bija svinētas nieka septiņas uzvaras. Salīdzinājumam: mums tādu bijis 18, turklāt ne tikai pret Eiropas vājo galu. Tiesa gan, pagājušajā gadā Gruzija pārbaudes spēlē viesos apspēlēja...Spāniju (1:0). Un, otrkārt, Gruzijai lielākoties nav veicies izlozēs. Neskaitot abus ciklus, kuros Gruzija pati bija pēdējā grozā (2002. un 2018. gada Pasaules kausos), no pārējām desmit izlozēm Gruzija no pēdējā groza vilkusi tādas komandas kā Slovēnija, Albānija, Moldova, Kazahstāna, Melnkalne, bet pret tādām izlasēm kā Malta, Fēru salas un Gibraltārs kopā aizvadītas vien sešas spēles (5-1-0, vārti 18:2). Savukārt mums spēle pret Andoru bija jau 17., kas pret UEFA pastarīšiem aizvadīta turnīros (14-3-0, vārti 34:6).

Gruzijas un Latvijas rezultāti kvalifikācijā un Nāciju līgā

Gruzijas un Latvijas uzvaras izbraukumā kvalifikācijā un Nāciju līgā

Mums labāk klājies arī savstarpējās spēlēs kvalifikācijā, kur četru maču laikā zaudējuši neesam ne reizes – divas uzvaras un divi neizšķirti -, abos ciklos grupā arī finišējot augstāk. 2000. gada Eiropas čempionāta atlasē Latviju pret Gruziju vadīja gruzīnu treneris Revazs Dzodzuašvili, bet Gruzijas sastāvā bija gan pieminētie Kaladze (tobrīd Kijevas "Dynamo") un Kobiašvili ("Freiburg"), gan arī Kecbaja (Ņūkāslas "United") un Šota Arveladze (Amsterdamas "Ajax"). Kaladze un Kobiašvili vēl spēlēja arī 2012. gada Eiropas čempionāta atlasē. Kaladzem, jau spēlējot "Genoa", tās bija pēdējās sezonas karjerā, bet Kobiašvili bija pārgājis uz Berlīnes "Hertha".

Jā, Gruzijai vairs nav tāda līmeņa zvaigznes kā Kaladze un pašreizējais līderis Maskavas "Spartak" uzbrūkošais pussargs Džano Ananidze, gluži kā Aleksandrs Cauņa, daudz vairāk laika pavada lazaretē nekā futbola laukumā. Jā, tās vienīgais pārstāvis Eiropas piecās vadošajās līgās Levans Mčedlidze nesen tikai atguvās no smaga savainojuma, izlaižot vairāk nekā gadu, un šosezon pagaidām bijis tikai rezervē. Un arī vairums Krievijas Premjerlīgas spēlētāju, līdzīgi kā Ananidze, ir traumēti vai bez stabilas spēļu prakses. Tomēr Gruzijas sastāva izvēles plašums tik un tā ir vairāk nekā iespaidīgs valstij ar nepilniem četriem miljoniem iedzīvotāju.

Kaut vai salīdzinām pārstāvniecību ārzemju augstākajās līgās. Pagājušās sezonas Eirokausu ranga labāko trīsdesmitnieka augstākajās līgās Latvija ir pārstāvēta ar astoņiem futbolistiem. Tikmēr Gruzijai astoņi ir vien Itālijas A sērijā un Krievijas Premjerlīgā. Labāko desmitnieka augstākajās līgās Gruzija mūs sakauj vienos vārtos ar 19 spēlētājiem pret nevienu. Otrajā desmitā gruzīni mūs uzveic ar astoņiem spēlētājiem pret četriem. Bet trešajā desmitā – ar 14 spēlētājiem pret četriem. Taču vēl divi spēlētāji Gruzijai ir MLS, trīs – Spānijas otrajā līgā un pa vienam Itālijas (Irakli Šekiladzi nespēlēšanas dēļ gan skaitīt nebūtu korekti, citādi Latvijai jāieskaita arī, piemēram, Vjačeslavs Kudrjavcevs un Aleksejs Saveļjevs) un Francijas otrajās līgās un viens Vācijas trešajā Bundeslīgā.

Davits Shirtladze pēc sezonas Dānijas Superlīgā ("Silkeborg" no tās izkrita) pārcēlās uz Slovākijas čempioni Trnavas "Spartak", kur viņu jau sagaidīja Vahtangs Čanturašvili. Slovākijā, Ungārijā ir vēl vairāki gruzīni, un tas kopējo leģionāru skaitu, kas varētu būt izlases redzeslokā, ieved jau sestajā desmitā. No 25 izlases kandidātiem vietējo čempionātu pārstāv tikai divi rezerves vārtsargi, taču arī šo līniju Gruzija var pilnībā veidot no ārzemniekiem – ja traumas nebūtu "Rio Ave" dublierim Giorgi Makaridzem un ja izsaukts būtu nesen naturalizētais gruzīnu izcelsmes ukrainis Zauri Maharadze ("Zorya"). Uzvarā Kazahstānā līdz ar to viss pamatsastāvs bija veidots no ārzemniekiem. Bet U21 izlases sākumsastāvā Lietuvā (0:0) izgāja astoņi leģionāri. Tikmēr mums pieaugušo izlasē sāka astoņi vietējo klubu spēlētāji, bet U21 izlasē - deviņi. Fonam: viens no RFS līderiem Beka Vačiberadze netika Gruzijas 31 spēlētāja paplašinātajā sarakstā, bet Virslīgas, domājams, labākais kreisās malas aizsargs Laša Šergelašvili 25 kandidātu pamatlokā iekļuva vien pēc bijušā skontieša Lašas Dvali savainojuma (izlasē viņš tiek izmantots arī kreisajā malā, ne tikai kā centra aizsargs).

Gruzijas spēks ir jāņem vērā, taču arī pārvērtēt to nedrīkst. No vienas puses, Gruzijai ir tāds meistarīgs uzbrūkošais pussargs kā Valeri Kazaišvili, kurš MLS šobrīd vājākajā komandā ir pārliecinoši vislabāk apmaksātais spēlētājs (viņš gada alga pirms nodokļiem ir 1,45 miljoni dolāru) un kurš šosezon 27 spēlēs guvis deviņus vārtus, 4-4-2 shēmā spēlēdams kā uzbrucējs. Tāpat Gruzijai aizsardzības centrā ir Krievijas čempions Solomons Kvirkvelija un Kazaišvili kluba biedrs Gurams Kašija, bet balsta zonā – 2015. gada Eiropas līgas finālists Džaba Kankava, kurš pēc divām sezonām Francijas klubā "Reims" devies uz Kazahstānas "Tobol".

Tomēr, no otras puses, virknei rotācijas spēlētāju ir spēļu prakses problēmas, ieskaitot centra uzbrucējus un pamatvārtsargu Giorgi Loriju, kurš šosezon bijis pieteikts tikai vienam mačam. Iespējams, tieši tādēļ Astanā viņš pie rezultāta 0:0 pieļāva rupju kļūdu, kas varēja beigties ar zaudētiem vārtiem. Un tāpat piesardzīgu par Gruzijas rezervēm dara arī jūnija pārbaudes spēles, kad atpūtinot virkni līderu, taču paturot ierindā Kankavu, Kašiju un Kvirkveliju, tika aizvadītas ļoti smagas spēles pret Maltu (1:0) un Luksemburgu (0:1). Līdz Gruzijas prasmei audzināt un trenēt individuāli spēcīgu futbolistus mums vēl ir tāls ceļš ejams. Taču, vai tikpat liela atšķirība ir arī izlašu sniegumā vienai pret otru un Gruzija beidzot būs ieguvusi arī stabilitāti, redzēsim jau šovakar un oktobra mājas spēlē Rīgā.

Gruzijas sastāvs

V – vārtsargs, KA – kreisās malas aizsargs, CA – centra aizsargs, LA – labās malas aizsargs, CP – centra pussargs, UP – uzbrūkošais pussargs, CU – centra uzbrucējs. Pie līgas iekavās norādīta kluba izcīnītā vieta iepriekšējā sezonā vai šajā sezonā, ja čempionāts norit pēc sistēmas pavasaris-rudens.

Gruzijas sākumsastāvs Astanā