Gutkovskis: "Piedāvājumi bija arī no Gorkša un Tarasova klubiem"

- Pastāsti, kā tev Polijā klājās pirmajos mēnešos!
- Viss kārtībā! Man tur viss patīk, esmu ļoti priecīgs, ka pēdējās spēlēs man jau deva iespēju iziet laukumā. Domāju, ka man tas bija ļoti vajadzīgs, lai šogad jau sajustu to līmeni un nākamajā sezonā varētu konkurēt par vietu pamatsastāvā.

- Kāpēc debitēji tik vēlu – tikai aprīlī?
- Jā, debitēju savā dzimšanas dienā. Kad aizvadīju pirmos treniņus un trenējos pirmās divas nedēļas kopš atbraukšanas, biju šokā. Problēma nebija tik daudz fiziskā ziņā. Biju uztraucies un pat vienkāršos vingrinājumos sanāca pieļaut kļūdas - parastas piespēles devu šķībi u.tml. Čaļi mani uzmundrināja, uztraukums pamazām rimās, un pēc divām trim nedēļām jau viss bija kārtībā.

- Tās pirmās divas minūtes debijā saņēmi kā dāvanu dzimšanas dienā? Lai gan tajā spēlē komanda vēl varēja atspēlēties.
- Nezinu (smejas). Kad gāju laukumā, treneris teica, ka vajag iet uz priekšu un iesist vārtus.

- Septiņas spēles Ekstraklasē, trīs pamatsastāvā. Jau esi pielāgojies tās līmenim?
- Pirmajās spēlēs, kad nācu uz maiņu, vēl bija uztraukums, bet pēc tam, kad pirmo vai otro spēli aizvadīju pamatsastāvā, nekādas mandrāžas vairs nebija. Paguvu sajust Polijas līmeni, taču žēl, ka neguvu vārtus – iespējas bija. Nekas – iesitīšu nākamgad.

- Klasiskais jautājums poļu leģionāriem – spēles līmenis ir ļoti augstāks par Virslīgu vai lielākā atšķirība ir tikai tajā, kas notiek apkārt laukumam?
- Tas, kas notiek apkārt laukumam, ir ļoti augstā līmenī. Kad spēlējām pret Tarasova komandu [Bjalistokā] un tribīnēs bija 17 tūkstoši skatītāju [oficiālajā protokolā gan ir "tikai" 9387 – A.S.]…Pirms spēles, kad jau bijām izgājuši laukumā, bija kaut kāda pauzīte. Un tad visas tribīnes sāka kliegt "Jagiellonia" un citus saukļus – to nevar aprakstīt ar vārdiem…Ja runā par spēles līmeni, domāju, ka varu tur spēlēt, taču līgā ir ļoti daudz fiziski spēcīgu aizsargu un par katru bumbu notiek ļoti smaga cīņa.

- Šķiet, ka nemaz nebiji iepriekš stāstījis – kā vispār nokļuvi šajā klubā? Pāreju periods jau strauji tuvojās beigām.
- Man bija divi, nē, trīs varianti. Viens bija no Čehijas, un bija vēl viens variants no Polijas. Kuri klubi? Čehijā interese bija no Kaspara Gorkša "Dukla", bet Polijā bija Tarasova "Jagiellonia". Taču šie varianti bija ar īri – Polijā ["Jagiellonia"], šķiet, gribēja sākumā uz pusgadu un tad, ja viss būtu kārtībā, skatītos tālāk. Es tā negribēju – ja kaut kas nebūtu labi, tad nāktos braukt atpakaļ uz Latviju un atkal meklēt ko jaunu.

- Ar "Termalica" parakstīji līgumu uz četrarpus gadiem. Tādiem nosacīti maziem klubiem tas ir diezgan netipiski ilgs termiņš.
- Grūti teikt. Viņiem tas laikam bija pirmais pirkums, jo lielākā daļa pārējo spēlētāju ir īrē vai atnāca par velti. Cik daudz par mani samaksāja? Nezinu.

- Tavā līgumā ir punkts, ka izkrišanas gadījumā vari iet prom? Nemaz tik tālu no robežas nebijāt.
- Ir, jā. Nav tā, ka droši varu iet prom, bet tāda iespēja ir paredzēta. Vēl tad, kad parakstījām līgumu, kluba prezidents man teica, ka gadījumā, ja kaut kas būs, viņi neko sliktu nedarīs un šķēršļus man neliks.

- Algu maksā?
- Jā, protams (smejas). Viss ir kārtībā, viss notiek ļoti laicīgi. Jāsamaksā ir līdz desmitajam, bet alga parādās jau pirmajos datumos.

- Ņečečā nav pat tūkstoš cilvēku, tas ir pavisam maziņš miestiņš, tuvākā lielākā pilsēta laikam ir Krakova. Kur tu vispār dzīvo?
- Stadions ir citā pilsētā [Žabno, kurā ir četri tūkstoši iedzīvotāju - pašā stadionā ir nepilni pieci tūkstoši vietu], un katru dienu mēs uz treniņiem braucam 20-30 minūtes ar mašīnu. Visa komanda dzīvo nelielā pilsētiņā – tur ir veikali, viss kārtībā.

- Poļu valodu esi sācis mācīties?
- Kad man kaut ko saka, vairāk vai mazāk visu saprotu – ne pilnīgi visu, bet nav tik traki. Arī pats jau kaut ko varu pateikt. Ja rodas kādas problēmas, tad pasaku angliski.

- Kurš stadions Ekstraklasē tev visvairāk iespiedās atmiņā?
- Man šķiet, ka Gdaņskas. Tur ir "Allianz Arena" – tāpat kā Minhenes "Bayern". Ļoti simpātisks stadions. Bet, ja fanu ziņā, tad domāju, ka tas pats "Jagiellonia" stadions – bija ļoti daudz fanu, bija ļoti labs atbalsts, ļoti patīkami spēlēt.

- Kā patika puslaiku spēlēt pret Tarasovu?
- Jā, pret savējo vienmēr patīkami (smejas). Kad spēlējām Vroclavā, tad pretinieku komandā bija arī Laša [Dvali no "Skonto" laikiem].

- Turklāt viņi abi tajās spēlēs iesita savos vārtos.
- Jā (smejas). Bija patīkami atkal satikties.

- Iepriekš prasīju par stadioniem, bet kādas bija labākās atmiņas no šiem dažiem mēnešiem kopumā?
- Domāju, ka uzvara pret "Jagiellonia", kad visa komanda uzzinājām, ka paliekam Ekstraklasē. Bija trīs četras spēles, kuras zaudējām vai spēlējām neizšķirti. Jau bijām ļoti zemu nokrituši tabulā un varēja notikt jebkas. Ja nebūtu uzvarējuši to spēli, tad būtu bijusi ļoti svarīga cīņa pret Zabžes "Gornik" [tieši "Termalica" pēdējā kārtā nosūtīja Mārča Oša klubu uz 1. līgu]. Turklāt pret "Jagiellonia" pats arī spēlēju 90 minūtes. Pēc mača biju tā pārguris, ka vairs neko nevarēju izdarīt. Vēl uzvarējām, visi bija ļoti priecīgi.

- Teici, ka daudzi spēlētāji bija īrēs. Par nākamā gada sastāvu ir kāda skaidrība?
- Nē, tagad vispār nezinu, kas notiks. Runājām, ka paliek tikai septiņi vai astoņi cilvēki, bet visiem pārējiem beidzas līgums vai īre. Vēl daudzi spēlētāji jau bija gados – 34 un vairāk, bija pat 38 gadi. Tagad nezinu, kādā sastāvā spēlēsim nākamajā sezonā. Pats visu laiku spēlēju pa malu – labajā vai kreisajā malā. Kādu vienu vai divas reizes tikai izgāju uz maiņu, bet pēc tam visās spēlēs spēlēju flangā. Fiziskā ziņā bija diezgan grūti tajā pozīcijā spēlēt – tagad zinu, kā tas ir, vajadzēs vēl vairāk pastrādāt un būs labi.