Vaņins: "Izlase tagad spēlē modernāk"

Pagājušā nedēļa Latvijas izlases vārtsargam Andrim VAŅINAM (33) bija īpaša. Līgums ar Šveices Superlīgas vienību tika pagarināts līdz 2017. gada vasarai, savukārt svētdien ar uzvaru un sauso spēli pret čempionāta vicelīderi "Grasshoppers" pacilātā garastāvoklī varēja aizritēt mūsu futbolista 150. spēle Šveices čempionātā. Ja pieskaita kopš 2009. gada vasaras "Sion" kreklā aizvadītos mačus Šveices kausa izcīņā un Eiropas līgas kvalifikācijas turnīrā, Andris neizbēgami tuvojas 200. oficiālajai spēlei "Sion" sastāvā – to varētu sagaidīt jau nākamajā pavasarī. Sportacentrs.com pirmdien sazvanījās ar Vaņinu, lai uzzinātu sīkāk par to, kāpēc viņš piekrita pagarināt līgumu ar "Sion" uz vēl diviem gadiem, kā arī pārrunātu aktualitātes Latvijas izlasē.

- Pagājušajā nedēļas nogalē aizvadīji jau 150. spēli Šveices Superlīgā. Vai pats zināji, ka esi sasniedzis šo robežu?
- Iepriekš biju lasījis, ka esmu nospēlējis 149 spēles, tāpēc zināju, ka gaidāma 150. spēle. Nekādu apsveikumu gan nebija. Taču domāju, ka nospēlēt 150 mačus Šveices Superlīgā ir labs sasniegums.

- Gaidāms, ka Šveices Superlīgā aizvadīsi vēl vairākus desmitus spēļu – pagājušajā nedēļā pagarināji līgumu ar "Sion" līdz 2017. gada vasarai. Kāpēc nolēmi to darīt?
- Tas notika ļoti ātri – klubs piedāvāja pagarināt līgumu, un es daudz nedomāju. Apspriedos ar ģimeni un parakstīju [līgumu]. Es pat būtu gribējis pagarināt līdz 2018. gadam, bet klubs teica, ka par to gan jau parunāsim vēlāk [smejas].

- Kāpēc nemaz ilgi nedomāji – kas tevi tā pievelk Sionā?
- Mani te viss apmierina. Līgas līmenis ir pietiekami augsts, no citām valstīm un klubiem piedāvājumu nav. Esmu pieradis Šveicē, te patīk gan man, gan ģimenei. Dzīvošanas apstākļi ir labi, tāpēc nolēmām te palikt.

- Vai klubs novērtēja tavu stabilo sniegumu un uzlaboja līguma nosacījumus? Var teikt, ka esi parakstījis karjeras labāko līgumu?
- Jā. Man tomēr ir [33] gadi, jādomā par nākotni. Protams, skatījos, lai līgums mani apmierinātu un varētu nopelnīt nākotnei.

- "Sion" līdzjutēji vienā interneta forumā smējās, ka laikam Šveices kalni ir tevi tā apbūruši, jo pastāvīgu skandālu un izmaiņu apvītajā "Sion" reti kurš spēlētājs paliek tik ilgi. Vai pašam šo gadu laikā nav bijušas domas, ka pietiek tur beigt nervus?
- Protams, dažreiz tā ir. Piemēram, pagājušās sezonas beigās, kad gribējās meklēt citu klubu. Taču vēlāk nomierinājos, padomāju, sākās jauna sezona. Līgums ir, un tas ir jāatstrādā.

Viena no reizēm, kad Andrim bijusi vēlme beigt bojāt nervus Sionā un meklēt jaunu klubu, bija pagājušās sezonas izskaņā – klubam nesekmējās, un biežie zaudējumi rūpējās par sliktu garastāvokli (Foto: Reuters/Scanpix).

- Vai jaunā līguma pagarināšana ir arī signāls, ka "Sion" esi gatavs palikt līdz karjeras beigām – neatkarīgi no tā, vai pagarināsi līgumu vēl kādu reizi?
- Jā, protams. Pagarinot līgumu, vairāk domāju par ģimeni, lai tai būtu labāk. Braukāt no vienas valsts uz otru nebūtu labi arī ģimenei – esam te pieraduši, abi ar sievu daudzmaz pārzinām valodu, dēls ceturto gadu mācās franču skolā un runā perfekti. Kaut ko mainīt tāpat vien nav vērts – nolēmām, ka, ja pagarināt līgumu, tad uz ilgāku laiku. Man ir 33 gadi. Palasīju arī komentārus Sportacentrā pie raksta, ka pagarināju [līgumu] – kāpēc gan es nepāreju uz citu klubu, kāpēc palieku tur utt.? Bija komentāri ar negatīvu pieskaņu. Varbūt cilvēki nesaprot, ka tādā vecumā ir grūti pāriet uz kādu stipru līgu. Gan Vācijā, gan citur skatās jaunus vārtsargus.

- Vai tavā līgumā ir iekļauts punkts par izpirkuma maksu, ja kāds klubs vēlētos tevi iegādāties?
- Nē.

- Nesen "Sion" notika kārtējā treneru maiņa – atgriezies Lorēns Rusē, ar kuru izcīnījāt Šveices kausu 2011. gadā. Ir cerības, ka viss ies uz labo pusi pēc neveiksmīgā sezonas sākuma?
- Pēc vakardienas rezultāta [intervija notika pirmdien – aut.] var teikt, ka ir izmaiņas uz labo pusi. Vinnējām pārliecinoši, un man no vārtiem izskatījās, ka parādījām labu futbolu – bija prieks skatīties. Varējām gūt arī trešos vai ceturtos vārtus – bijām agresīvi, izveidojām daudz momentu.

- Pirms sezonas "Sion" prezidents Kristiāns Konstantēns bija apsolījis neko nemainīt, taču nu ir notikusi kārtējā trenera maiņa. Kā uz šo vārda neturēšanu reaģē spēlētāji un fani?
- Uz šādu lēmumu viss gāja, jo nerādījām labāko futbolu. Ja nospēlējām neizšķirti, tā jau mums bija kā uzvara. Ja uzvarējām, tas bija kaut kas neparasts [smejas]. Skatoties no vārtiem, šķita, ka esam galīgi vāji. Tāpēc visi saprot, ka tas tomēr bija pareizs lēmums. Viens no retajiem lēmumiem, ko prezidents, pēc manām domām, ir pieņēmis pareizi [smejas].

- Latvijas izlase tikko noslēgusi Pasaules kausa atlases ciklu, ieņemot priekšpēdējo vietu savā grupā. Kā pats novērtē šajā ciklā parādīto?
- Cikla sākums bija bēdīgs, zaudējām daudz spēļu un ielaidām daudz vārtu, nerādījām labāko spēli. Pēdējās spēles parādīja, ka varam cīnīties ar stiprām komandām kā ar Slovākiju un Grieķiju. Redzēsim, kā būs nākamajā ciklā. Domāju, ka soli pa solim ejam pareizajā virzienā.

- Kas mainījās izlasē pēc tam, kad Aleksandra Starkova vietā stājās Marians Pahars?
- Spēles stils, taktika. Tagad treneris no mums prasa vairāk spēlēt ar bumbu, uzbrukt, domāt par vārtu gūšanu. Starkovs vispirms prasīja, lai neielaižam vārtus, un tad domāt par vārtu gūšanu pretuzbrukumos un standartsituācijās.

- Tagad spēlējam modernāk?
- Tā varētu teikt.

Aizvadītajā Pasaules kausa izcīņas atlases ciklā Andris Vaņins nospēlēja astoņus mačus, bet divos no rezervistu soliņa noraudzījās, kā vārtos darbojas 38 gadus vecais Aleksandrs Koliņko (Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64).

- Arī vārtsargiem ir jauns treneris – Aleksandra Kulakova vietā strādā Andrejs Piedels, kas pats salīdzinoši nesen vēl spēlēja. Kādas ir galvenās pārmaiņas vārtsargiem?
- Nav īpaši lielu izmaiņu. Treniņprocess jau vairāk notiek klubā, bet izlasē vairāk ir viegli treniņi gan spēlētājiem, gan vārtsargiem. Tas, ka Piedels nesen vēl spēlēja un ir tikai nedaudz vecāks, neko nemaina – treneri jāciena. Pat, ja viņš būtu jaunāks par mani.

- Bet tu taču viņu neuzrunā par "treneri"?
- Nē, saucu par Andreju [smejas]. Protams, Kulakovu gan uzrunāju uz "Jūs", jo viņš ir gados vecāks, ļoti pieredzējis.

- Kopš treneru nomaiņas izlasē atpakaļ ir arī Aleksandrs Koliņko. Pahars gan ir izteicies, ka pamatvārtsargs joprojām esi tu. Vai tā šobrīd arī jūties, ja Koliņko spēlē tikpat, cik tu?
- Pahars ar mani runāja un teica, ka vienalga esmu pirmais vārtsargs. Viņš deva Koliņko spēles laiku, un Pahara lēmums ir jāciena. Var teikt, ka esmu pamatvārtsargs. Bet to, kas spēlēs nākamo spēli, lems treneri.

- Ko tev dod tas, ka treneris tevi sauc par pamatvārtsargu, ja tu spēlē tikai pusi spēļu?
- [Domā]. Nezinu [smejas]. Redzēsim, kā būs nākamajā ciklā. Protams, man gribas spēlēt visas spēles, tāpat – arī Koliņko. Taču tāds ir trenera lēmums. Es taču nevaru teikt – ja nespēlēšu, tad mani vairāk nesauciet uz izlasi!

- Pahars lēmumu izsaukt Koliņko pamatoja ar vēlmi saasināt konkurenci. Vai pirms tam tādas tev īsti nebija un tagad ir jauna motivācija?
- Nē, tā nevarētu teikt. Pirms Koliņko bija [Pāvels] Doroševs, konkurence bija vienmēr. Tāpat kā iepriekš, arī tagad cenšos un atdodu visus spēkus gan spēlēs, gan treniņos.

- Kā novērtē Koliņko gatavību 39 gadu vecumā?
- Viņa vecumam – ļoti labi. Spēle pret Grieķiju parādīja, ka viņš joprojām ir tas pats Koliņko, kas iepriekš.

- Latvijas futbolā šobrīd atkal aktuāla ir sarunāto spēļu sērga. Līdzās Daugavpils "Daugavai" aizdomās tiek turēta arī tavas dzimtās pilsētas Ilūkstes komanda. Ar kādu reakciju uztvēri šos jaunumus?
- Man tie nebija nekādi jaunumi. Jau ilgi baumo, ka Daugavpils un Ilūkste ir divas [Oļega] Gavrilova komandas, ar ko viņš pelna naudu, tā ka šādu ziņu izplatīšanās droši vien bija tikai laika jautājums. Tikai neviens nevēlējās par to runāt atklāti.