Voitāne: "Kipras čempionātā bijām praktiski neaizsniedzamas konkurentēm"

Padalies iespaidiem par to, kā ārkārtas stāvoklis izpaužas Kiprā! Kā tur cīnās ar vīrusu?

Kopš vakardienas ir pastiprināti drošības pasākumi. Atrasties ārā atļauts tikai līdz pulksten 18.00, un arī tad tam jābūt ar nopietnu attaisnojumu. Ja dodies uz veikalu vai pie ārsta, obligāti līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam, kā arī rakstiskam dokumentam, kas apliecina nepieciešamību atrasties ārpus mājas.

Un kā bija līdz vakardienai?

Ārā drīkstēja iet. Tad arī gāju ārā skriet. Tagad vairs ne. Ja policija redzēs, nāks klāt un prasīs uzrādīt dokumentus. Trenēšanās netiks uzskatīts par pietiekami pamatotu iemeslu, lai dotos ārā.

Ņemot vērā, ka tā ir Kipra, kur tikai vakarpusē laikapstākļi ļauj brīvi elpot, aizliegums doties ārā no mājām pēc pulksten 18.00 šķiet diezgan drakonisks.

Jā, Kiprā patiešām mēdz būt ļoti karsti. Ziemas laikā te daudz lija un bija pat diezgan pavēss, bet nu jau nedēļas trīs iestājies pavasaris, un šodien jau atkal ir diezgan karsti. Pagājušajā nedēļā gāju ārā skriet tieši vakaros, krietni pēc sešiem vakarā, jo tad ir vienkāršāk elpot un skriet. Bet nesēžam bez fiziskām aktivitātēm. Vakar treneris atveda mums inventāru. Vienā mājā dzīvojam ar lielu daļu meiteņu. Mums te ir plakans jumts, uz tā varam trenēties.

Cik ilgu laiku jums jau ir trenēšanās ierobežojumi?

Vēl pagājušajā nedēļā mums bija treniņi. Netālu ir sporta zāle. Uz turieni gan nebraucām, jo tur visu tīrīja un dezinficēja. Tad gājām trenēties uz jumta. Pie mums brauca divi treneri, kuri uzraudzīja treniņprocesu. Kādas divas nedēļas bija pa vienam treniņam dienā. Vēl pirms tam bija arī pa diviem treniņiem dienā. Vēl no 9. līdz 14. martam trenējāmies ierastajā režīmā. Pirmā spēle, ko atcēla, bija paredzēta 15. martā, un tad pakāpeniski mainījās ikdienas ritms.

Kā šie ierobežojumi ietekmē tavu ikdienu sadzīviskā ziņā?

Bail braukt uz veikalu vienai, jo nevaru zināt, ko policija man prasīs. Tāpēc braucu kopā ar citām meitenēm. Es tomēr esmu svešā valstī, nav ģimenes blakus. No rīta ap 9.00 aizvadām treniņu, tad brokastis, un pēc tam visu dienu ir brīvais režīms pa mājām.

Vai ir kāda nojausma, kad ierobežojumi varētu beigties?

Ir tā, ka mūsu komanda jau, var teikt, ir čempiones. Vēl paliek kausa izcīņa. Nevar zināt, vai tās spēles vispār vēl būs. Neviens nezina, cik ilgi tas viss būs. Man ir līgums līdz 10. maijam. Un tieši tajā dienā ir paredzēta arī pēdējā spēle. Čempionātā pirms trim nedēļām uzvarējām svarīgu maču, un tagad esam jau praktiski neaizsniedzamas konkurentēm. Vai čempionātu paildzinās līdz vēlākam laikam, vai atcelts pavisam - to es nezinu. Šobrīd atliek tikai gaidīt. Ir grūti, ka pazūd spēles ritms. Visu laiku bija ap desmit treniņiem nedēļā. Tagad ir grūti iztikt bez tā. Nav, kur likt to enerģiju. Tā ka - gribas pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastajā ritmā. Taču jābūt piesardzīgiem un jāievēro drošības pasākumi, lai pasargātu sevi un apkārtējos.

Izmantotie resursi:
https://lff.lv/zinas/12530/sandra-v...