Esi aizņemts cilvēks. Ne tikai gatavojies ar „Lech” sezonas otrajai pusei, bet arī nesen kārtoji sesiju augstskolā. Kā veicās?
Ļoti labi. Man iet 5. gads, bet pēc studiju beigām maijā varēšu kļūt par fizkultūras skolotāju. Liku teoriju. Atzīmes man ir labas, nevaru sūdzēties.

Eksāmeniem gatavojies „Lech” nometnē?
Ja vajadzīgs, tad jā. Taču man patīk mācīties. Visi iztēlojas, ka futbolists tikai spēlē futbolu, trenējas un reizēm aiziet uz kino. Varbūt ir arī tādi, taču esmu citāds. Vienmēr lasu kādu grāmatu, cenšos paplašināt zināšanas.

Pēc karjeras beigām gribētu kļūt par treneri?
Jā, īpaši par jauniešu treneri, jo tas man dotu lielāko gandarījumu. Jutīšos labi, ja redzēšu, ka viņi kļūst par labiem futbolistiem.

5 miljoni eiro. Tik ir jāsamaksā, lai izpirktu tevi no „Lech”. Iesi prom jau šoziem?
Runāju ar „Lech” šefiem un pateicu, ka negribu tagad doties prom. Plānoju šo sezonu pabeigt „Lech” rindās un cīnīšos ar komandu par Polijas titulu. Nu un, protams, par labākā snaipera godu.

Bet ja būs izcils piedāvājums?
Jau teicu: nepametīšu „Lech” šosezon un neplānoju mainīt domas.

Vai tev zvana aģenti, kas sola transfēru uz Rietumu klubu?
Jā, jau galva no tā sāp (smejas). Tas viss sākās jau pēc mača ar „Juventus”, kad guvu trīs vārtus. Taču pateicu, ka iztikšu bez aģenta. Tagad gan ar vienu sadarbojos, jo sapratu, ka grūti pašam ar visu nodarboties. Tomēr joprojām man zvana. Katrs sola, ka nodrošinās lielisku klubu, gaišu nākotni. Atbildu, ka man jau ir aģents un ka man nevajag papildus palīdzību.

Vai „Lech” vēl ir izredzes uz Polijas titulu?
Atpalicība no „Slask” ir liela [deviņi punkti]. Kad to visu analizē, domā tā: ārprāts. Palicis taču tik maz kārtu [13]. Taču ticu mūsu spējām. Mums ir komanda, kas mierīgi var uzvarēt gan čempionātā, gan kausa izcīņā.

Roberts Levandovskis pēc Polijas titula iegūšanas un kļūšanas par čempionāta labāko vārtu guvēju aizbrauca uz ārzemēm un tur guva panākumus. Gribētu iet līdzīgu ceļu?
Tūlīt, tūlīt! Levi [Levandovska iesauka] iesita 18 vārtus pilnā sezonā, bet es pussezonā (smejas). Protams, jokoju, Levi bija liela ietekme uz „Lech” spēli, viņš bija līgas zvaigzne. Man ļoti patīk ceļš, kādu viņš izvēlējās. Uzvarēja visu, ko vien varēja, poļu līgā, bet pēc tam aizbrauca iekarot pasauli. Un veicas viņam ļoti labi. Gribētu, lai pēc Polijas pamešanas man arī ietu tikpat labi.

1924. gadā Henriks Reimans uzstādīja rekordu, Polijas čempionātā gūstot 37 vārtus. Esi spējīgs labot šo rekordu?
Viss ir iespējams. 13 spēlēs jāgūst 19 vārti. Uzdevums grūts, taču nekad nepadodos bez cīņas. Rudens daļā varēju gūt vēl vairāk vārtu, taču bija četru spēļu klusuma periods. Ja izslēgšu no sava snieguma šādas pauzes, tad būs lieliski.

Vai kāds tevi vēl var apsteigt cīņā par labākā snaipera titulu?
Kāpēc gan ne? Šajās 13 kārtās konkurenti var gūt daudz vārtu. Draudīgs ir Bitons no „Wisla”, taču visvairāk uzmanos no Tomaša Frankovska [„Jagiellonia”]. Viņš ir lielisks uzbrucējs, patīk man ar savu mieru.

Esi kādreiz domājis par to, kas būtu, ja nebūtu kļuvis par futbolistu?
Bērnībā gribēju kļūt par ārstu, vislabāk par ķirurgu. Ģimenē nebija neviena ārsta, taču es uz to stipri biju ieciklējies. Tagad gan domāju, ka mana nodarbe ir vieglāka, jo ķirurga darbs ir neticami nogurdinošs. Šobrīd man nekas nav jāoperē, tikai jāatrodas labā formā.

Izskatās, ka tev patīk labi paēst...
Man ir vājums pret tortēm. Protams, nepārspīlēju ar tām, kaut dažreiz grūti noturēties. Tāpat mīlu pelmeņus, tradicionāls krievu ēdiens. Kādreiz mīlēju, kad tos pagatavoja mamma, tagad esmu pārmeties uz sievas gatavotajiem pelmeņiem.

Katrus vārtus velti savai meitiņai. Kāda būtu tava reakcija, ja viņa kādreiz paziņotu, ka grib spēlēt futbolu?
Nebūtu apmierināts. Manā skatījumā futbols nav sieviešu nodarbe. Ja gadījumā man būs arī dēls, tad noteikti iemācīšu viņam gūt vārtus.

Izmantotie resursi:
Sport – Piłka nożna, siatkówka, Formuła 1,...