Koliņko prāto par Latvijas futbolu, salīdzina Angliju un Krieviju

Aleksandr, Latvijas izlases starts "Euro2004" finālturnīrā ir Latvijas izlases zelta laiks. Kā tas toreiz izdevās?
No visa pa drusciņai. Gan veiksme, gan meistarība, un komanda izveidojās tāda, kas līdz tam ilgi spēlēja kopā "Skonto". Pēc tam mēs izklīdām labos klubos, trīs gadus spēlējām dažādos klubos. Kāds pakāpās par vienu pakāpienu, kāds par diviem, kāds par trim. Nu un, lūk, šīs zināšanas vienam par otra spējām, plus veiksme un meistarība deva rezultātu. Futbolā bez veiksmes nekādi.

Kurš ir talantīgākais Latvijas futbolists, ar kuru esat spēlējis?
Ja izlasē, tad tas ir Māris Verpakovskis. Tiesa, klubu karjera viņam bija ne pārāk gluda. Savukārt klubu līmenī ļoti spēcīgi spēlēja Marians Pahars, šī brīža Latvijas izlases treneris. Viņš spēlēja Anglijas Premjerlīgā un tas, kā viņš spēlēja, ko viņš tur veidoja, pelna cieņu. Jābūt lielam meistaram [lai to izdarītu].

Vienubrīd spēlējāt kopā ar Paharu, bet tagad viņš ir izlases treneris. Vai bija viegli pierast? Kā jūs kontaktējaties?
Kad kontaktējamies visu klātbūtnē, tad viņš man ir galvenais treneris, bet kad paliekam aci pret aci, tad, protams, esam līdztiesīgi.

Kā viņš jums patīk kā treneris?
Nu, viņš ir jauns speciālists. Skaidrs, ka kaut kā viņam pietrūkst. Varbūt nervozē. Tiesa, arī pieredzējuši treneri daudz nervozē. Laikam jau kā jaunam speciālistam viņam gribas aptvert neaptveramo.

Kad kopā spēlējāt, redzējāt viņā trenera dotības? Bija redzams, ka viņš kļūs par treneri?
Kad es ar viņu spēlēju, tas bija ļoti sen. Vismaz pirms 16 gadiem. Viņš toreiz bija ļoti jauns futbolists un nekādi trenera dotumi tobrīd nebija redzami.

Esat futbolā ļoti ilgi. Kurš treneris atstājis uz jums vislielāko iespaidu?
Esmu strādājis ar daudziem treneriem, no kuriem visvairāk atmiņā palicis Kurbans Berdijevs [bijušais Kazaņas "Rubin" treneris - aut.]. Viņš ir ļoti spēcīgs treneris. Nu un šī brīža "Baltika" treneris - Jevgeņijs Perevertailo. Un to es tagad saku ne tāpēc, ka pārstāvu "Baltika". Man ļoti patīk viņa stils. Kas attiecas uz Angliju, nevienu treneri nevaru izcelt, jo Miglainajā Albionā galvenais treneris vairāk ir menedžeris, nevis treneris. To treneru darbs, ar kuru saskāros Anglijā, nebija izteikti pamanāms.

2000.-šo gadu pirmajā pusē Latvijas futbolisti spēlēja spēcīgos Eiropas klubu čempionātos. Vai mūsdienu futbola jaunatne ir spējīga iet šo ceļu?
Mūsu izlasē jauno futbolistu šobrīd nav ļoti daudz: Artūrs Zjuzins, Valērijs Šabala, Eduards Višņakovs. Lūk, šiem puišiem viss ir jāsanāk, jo viņu līmenis un potenciāls ir augsts.

Jūs savā laikā 90.-to gadu beigās spēlējāt Latvijā, bet pēc ilga pārtraukuma tur spēlējāt jau tikai 2009.gadā. Sajutāt starpību?
Protams, sajutu. Līdz 2000.-ajiem gadiem bija nopietns augsta līmeņa čempionāts, bija daudz kvalificētu futbolistu. Šobrīd tas lielā mērā ir junioru čempionāts. Ļoti daudz jaunatnes spēlē. Principā tas varbūt arī nav slikti, jo viņiem dod spēlēt. Tai pašā laikā, manuprāt, Latvijas čempionāta līmenis ir ļoti stipri nokrities.

Latvijā futbolisti ļoti bieži spēlē pie pustukšām tribīnēm. Ar ko tas ir saistīts?
Tas kā reizi ir apstiprinājums manis iepriekš teiktajam. Čempionātā futbols ir tāda līmeņa, ka līdzjutējiem nav interesanti apmeklēt spēles. Vēl jo vairāk, ja regulāri dzirdi runas par nesaprotamiem mačiem. Tas noteikti neraisa interesi par Latvijas čempionātu. Kas attiecas uz Latvijas izlasi, tad pēdējā laikā tā ne pārāk labi spēlējusi. Tam arī ir sava loma. Turklāt latviešu līdzjutējiem tāda mentalitāte - starp citu, tāpat kā daudziem līdzjutējiem Austrumeiropā - ja komanda slikti spēlē, tad fani un skatītāji aiziet prom. Anglijā nekā tāda nav. Kad tur spēlēju, mēs pirmajā gadā bijām izkrišanas zonā, bet līdzjutēji vienalga nāca mūs atbalstīt.

Šobrīd ir runas, ka Latvijas izlasei Rīgā uzbūvēs stadionu. Ir tāda vajadzība?
Jā, stadions ir vajadzīgs. Ja to neuzbūvēs, Rīgā izlasei nebūs, kur spēlēt. Latvijas izlasei nāksies braukt uz Liepāju, kaut arī nav fakts, ka arī tur stadions atbilst līmenim. Vispār bija runas, ka izlase spēlēs Tallinā. Tas pilnīgi noteikti būtu nenormāli, ja valsts izlase oficiālus mačus spēlētu citā valstī.

Ilgu laiku spēlējāt Anglijā un Krievijā. Vai jūs varētu salīdzināt šos divus turnīrus?
Protams, ir ļoti daudz atšķirību. Anglijā futbols - bizness, kuram ir radīti visi apstākļi. Tur apkārt futbolam ir traka atmosfēra. Tikai krievu labāko komandu spēlēs var manīt salīdzināmu atmosfēru. Piemēram, derbijā CSKA - "Spartak". Savukārt Anglijā tas notiek praktiski katrā spēlē. Kad spēlēju Anglijā 2000.-šo gadu sākumā pēc spēka 2.līgas komandā "Crystal Palace", vidējais apmeklējums bija 22 tūkstoši. Sajūtiet starpību.

Kāpēc 2011.gadā pārgājāt uz "Baltika"?
Tobrīd man bija jau 35 gadi. Un ir aizspriedums, ka šajā vecumā futbolists jau ir vecs - ka viņš vienu gadu paspēlēs un beigs karjeru. Un tāda attieksme ir daudzos klubos. Savukārt Kaļiņingradā sanāca tā, ka atnāca treneris Francevs, kurš vāca jaunu komandu. Viņam piedāvāja mani, un viņš bija par līguma parakstīšanu ar mani. Līdz tam spēlēju Naļčikas "Spartak", man piedāvāja tur palikt, taču dienvidi - tas mazliet nav man, esmu vairāk eiropeisks.

Kā jums patīk Kaļiņingrada?
Laba pilsēta un tas ir liels pluss, jo šobrīd atrodos šeit. No Krievijas pilsētām, kur esmu bijis (un esmu bijis daudzās), Kaļiņingrada līdzās Rostovai pie Donas man ļoti patīk.

Jūs un Giorgi Šelija spēlējat pēc kārtas [tiesa, šosezon Šelijam ir 11 spēles, bet Koliņko 4 spēles - aut.]. Kā jums patīk tāds spēlēšanas režīms?
Sākumā bija mazliet neierasti, jo gadās, kad tu spēlē labi, esi tonusā, bet nākamajā spēlē nonāc uz rezervistu soliņa. Taču, kad aizritēja pusgads, es pieradu. Tādā režīmā ir arī savi plusi.

Kā jūs domājat, kurš no Krievijas Nacionālās līgas iekļūs Premjerlīgā?
Es gribētu, lai "Krylya Sovetov" iekļūst. Man patīk šī komanda un Samāra ir laba pilsēta, kur mīl futbolu. Tādas komandas ir cienīgas spēlēt augstākajā līgā. Laikam vēl Tomska. Varbūt vēl Tosno.

Ja nekļūdos, esat otrs vecākais dalībnieks "Euro2016" atlases turnīrā. Kāds ir jūsu futbola karjeras garuma noslēpums?
Paldies tētim un mammai par gēniem. Tas ir ļoti svarīgi. Nu un jābūt profesionālim it visā - gan laukumā, gan ārpus tā. Protams, ir aizspriedums, ka futbolists, kuram ir pāri 30, vairs nav futbolists. Taču paskatieties uz Itālijas čempionātu - tur ir daudz spēlētāju, kas vecāki par 30 gadiem, taču viņi demonstrē lielisku futbolu.

Izmantotie resursi:
Что связывает латвийский и российский футбол?