Bagātie arī raud – Tobera un Gutkovska jaunajiem klubiem ir nopietnas problēmas

Ja kādreiz Latvijas futbolistu netrūka pat Anglijā, tad tagad pienākuši laiki, kad esam laimīgi par kāda spēlētāja pāreju uz Polijas augstāko līgu. Tomēr Kristera Tobera gadījumā gan šis prieks ir pamatots, ņemot vērā futbolista vecumu un perspektīvas.

Latvijas medijos, mūsu portālu ieskaitot, izskanēja, ka Tobers pievienojies bagātam Polijas klubam. Šādu apgalvojumu paudām, balstoties uz starptautiskās auditoru kompānijas “Deloitte” pētījumu par Polijas Ekstraklases klubu ieņēmumiem – Gdaņskas “Lechia” ar 11.4 milj. EUR ieņem augsto trešo vietu un uzskatāms par Polijas grandu (superklubs būtu pārāk skaļš vārds, ņemot vērā poļu tradicionālās neveiksmes Eirokausos – Ekstraklase nākamo UEFA sezonu sāks kā ārpus “Top30” esoša līga, kas ir gluži neticami, ņemot vērā šīs līgas klubu budžetus utt.). Šāds “Lechia” ienākumu apmērs aptuveni divas reizes pārsniedz Virslīgas klubu kopējos ienākumus (pārsvarā – privātpersonu dotējumi…) 2018. gadā.

Tomēr, izrādās, arī klubu ar dziļām futbola tradīcijām un tādu ienākumu bāzi var novest līdz finanšu problēmām. Jau pērnā gada decembrī respektabli poļu mediji ziņoja, ka “Lechia” futbolisti jau trīs mēnešus nesaņem atalgojumu! Pēdējo reizi algas esot samaksātas septembrī. Turklāt tā nebija pirmā reize, kad Gdaņskas klubs saskāries ar problēmām – jau 2019. gada gaitā “Lechia” šķīrās no dažiem dārgiem spēlētājiem, lai uzlabotu finanšu situāciju. Vasarā viss bijis kārtībā, bet rudenī naudas trūkums atkal licis par sevi manīt.

“Riga” bijušais futbolists Kamils Biliņskis, kurš tagad veido tiltu Latvijas-Polijas futbola informācijas apritei, vietējiem medijiem ar smiekliem sacīja: “Latvijā ar sajūsmu tika paziņots, ka Tobers pārcēlies uz bagātu poļu klubu.” Raksturojot Toberu kā futbolistu, Biliņskis vērtēja šādi: “Nesauktu viņu par Virslīgas zvaigzni. Drīzāk viņš ir kā materiāls, lai kļūtu par labu spēlētāju. Ir garš, spēcīgs, bezbailīgs divcīņās.”

Arī šo rindu autoram zvanīja poļu žurnālisti ar jautājumiem ne tikai par Tobera kā futbolista kvalitātēm, bet arī interesējās, vai pats spēlētājs zina, ka dodas uz problemātisku klubu. Atbildēju, ka, pat ja būs problēma ar algas izmaksu, Latvijas gadījumā ir svarīgi izrauties no Virslīgas un tikt pie iespējas labā Rietumeiropas (Centrāleiropas) līgā. Toberam ir tikai 19 gadi, un lielo naudu viņš vēl pagūs nopelnīt, ja vien, protams, sevi pierādīs un turpinās attīstīties.

Interesanti, ka “Lechia”, neskatoties uz problēmām, koncentrējās uz sastāva papildināšanu ar aizsardzības tipa spēlētāju (izdevās iegūt Toberu), bet lielākais caurums tagad ir izveidojies tieši priekšējā līnijā, jo algu problēmu dēļ komandu pametuši tādi vīri kā Arturs Sobiehs (Vācijas Bundeslīgas pieredze) un Slavomirs Peško (bijušais Artjoma Rudņeva cīņu biedrs “Lech” rindās, tāpat spēlējis Vācijas Bundeslīgā un aizvadījis 44 spēles Polijas izlasē). Vēl daži spēlētāji ir savainoti, kā arī pastāv neziņa, vai “Lechia” neturpinās zaudēt spēlētājus algu nemaksāšanas dēļ.

Starp citu, Toberu sākotnēji bija paredzēts pārdot un gūt transfēra ienākumus, nevis tikai atdot īrē, tomēr pēdējā brīdī darījums ir norāvies. Plānotā transfēra summa - 300 tūkstoši eiro. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka poļu puse it kā neesot bijusi pārliecināta pēc Tobera medicīniskajām pārbaudēm un vasarā, iespējams, būs nepieciešama pat ķirurģiska iejaukšanās (celis). Pāreja bez maz vai varējusi pajukt vispār, taču puses vienojās par īres variantu, taču ar būtisku nosacījumu - ja Tobers Ekstraklasē aizvadīs vismaz piecas spēles, "Lechia" iegūs tiesības uz futbolistu par tiem pašiem 300 tūkstošiem (100 tūkstoši uzreiz, 200 tūkstoši ar pēcapmaksu). Tomēr, domāju, šeit var izvirzīt arī hipotēzi, ka “Lechia” savu finansiālo problēmu dēļ vienkārši nevarēja vai negribēja uzreiz veikt transfēra maksu "Liepājai" un atrada iemeslu pārmesties uz īstermiņā izdevīgāku variantu, joprojām paturot iespēju Toberu vasarā izpirkt. Katrā ziņā pirmdien Tobers trenējās ar pilnu jaudu un aizvadīja pirmo puslaiku ar "Lechia" ierasto pamatsastāvu [otrajā puslaikā spēlēja citi] un ir izskatījies ļoti labi.

Atgriežoties pie “Lechia” problēmām, skarbs izteikumos bija Polijas Futbola savienības prezidents Zbigņevs Boņeks: “Pagaidām par “Lechia” problēmām raksta mediji. Nevienā sporta līgā Polijā spēlētāji nav tik ļoti pasargāti kā futbolā. Polijas Futbola savienībā nav saņemts neviens futbolista iesniegums, lai piespiedu kārtā lauztu līgumu. Reizēm tāda ir klubu taktika – mazliet aizkavēt algas. Taču, ja spēlētājs nesaņem naudu divus mēnešus, tad viņam ir visas tiesības vienpusējā kārtā pamest klubu, un viņam nekas nedraudēs, turklāt klubam, lai saņemtu licenci nākamajai sezonai, tāpat šis parāds būs jādzēš. Līdz 31. maijam mums jāsaņem visi licencēšanas dokumenti nākamajai sezonai, tai skaitā pierādījumi, ka visas algas līdz 31. decembrim ir samaksātas. Vai visi šie notikumi bojā Polijas futbola tēlu? Nē, tie bojā Gdaņskas “Lechia” tēlu. Tas tikai parāda, ka “Lechia” ir smieklīgs un amatierisks klubs, ja runājam par šī kluba vadītājiem. Tā nav Polijas futbola kopējā problēma.”

Rodas loģisks jautājums, kā klubam ar tik lieliem ienākumiem, varēja rasties finanšu problēmas? Protams, pārāk augstas algas. Vidēji Ekstraklases klubi 2018. gadā algās iztērēja 5.8 miljonus eiro - ja pieņemam, ka labas algas saņem 22 spēlētāji, vienam spēlētājam pirms nodokļu nomaksas sanāk 22 tūkstoši eiro mēnesī. Ņemiet vērā, ka "Lechia" kotējas krietni virs vidējā līmeņa.

“Lechia” netrūkst ļoti dārgu spēlētāju (kā minēts, daži klubu jau pametuši), turklāt, kā man stāsta poļu žurnālisti, tā ir visa Ekstraklases problēma. To apliecina arī UEFA publicētais jaunākais ziņojums, saskaņā ar kuru futbolistu algas Ekstraklasē veido 74% no klubu kopējiem pamatieņēmumiem (budžeta). UEFA min, ka pēdējā robeža ir 70%, un augstāks procents, visticamāk, novedīs pie finanšu zaudējumiem. Polijas līga starp Eiropas augstākajām līgām ir ar 20. augstāko atalgojumu, un šajā “Top20” neveselīgākā proporcija ir Turcijai ar 79% (aiz “Top20” ir sastopama, piemēram, Horvātija ar 105%, Serbija ar 110% u.tml., taču jāņem vērā, ka šīs līgas izteikti strādā uz trekniem pārdošanas transfēriem, kuru ieņēmumi neietilpst pamatieņēmumos).

Poļu žurnālists Pžemeks Gajzlers (onet.pl) man stāsta: “Tāpēc Polijas līga ir ļoti kārdinoša futbolistiem no Slovākijas, Čehijas, Latvijas, Lietuvas un, piemēram, Spānijas trešās līgas. Mums trūkst labu poļu spēlētāju daudzās pozīcijās. Nereti poļu komandas sākumsastāvu veido trīs vietējie un astoņi ārzemnieki. Man tas šķiet neticami. Kad biju bērns un “Panathinaikos” iekļuva Čempionu līgas pusfinālā, tās komandas pamatsastāvā bija divi poļi, argentīnietis un astoņi grieķi. Tagad dažā labā Polijas klubā ir tikai divi vai trīs poļi. Saproti, par ko es runāju?” Salīdzinoši lielā nauda pievilina spēlētājus no visas pasaules. Lai cik pievilcīga būtu Polijas līga, tik ambiciozi klubi kā “Lechia” izvēlas dārgus spēlētājus…

Tiesa, lai cik naudas tērētu "Lechia" un citi Ekstraklases klubi, Eirokausos tik un tā seko viena izgāšanās pēc otras. Boņeks to skaidro ar... naudas trūkumu Polijas futbolā. Viņš saka: "Nauda ir Polijas futbola problēma. Tikko uz Kazahstānu devies Goraļskis [piedalījās Polijas izlases sastāvā PK2018 finālturnīrā, pārcēlās no Bulgārijas flagmaņa "Ludogorets" uz "Kairat" - aut.]. Minēšu, ka viņa alga gadā ir 800-900 tūkstoši eiro pēc nodokļiem [ap 70 tūkstošiem mēnesī]. Ja Polijā parādītos tik bagāts īpašnieks, Eirokausu grupu turnīrs uzreiz tiktu sasniegts. Nav tā, ka atpaliekam no visiem par 50 gadiem. Vajag vienkārši bagātus investorus no Tuvajiem vai Tālajiem Austrumiem, kuri pilnībā pārbūvētu komandu. Bēdīgi, ka Kazahstānā ir pāris bagāti biznesmeņi, kuri futbolā ienākuši tikai rotaļas dēļ [Boņeks mēdz izteikties pretrunīgi un šeit ne līdz galam saprotams, vai viņš vēlētos vai nevēlētos bagātos investorus - aut.]. Kāpēc Polijā neparādās šādi bagātnieki? Grūti teikt, varbūt nevēlas iesaistīties kaut kādās attiecībās ar poļu fanu grupējumiem."

Izrādās, arī Vladislava Gutkovska klubs, kuram viņš gan pievienosies tikai vasarā, Čenstohovas “Rakow” ir ar savām nopietnām problēmām. Kā jokoja kāds poļu līdzjutējs, būtu ironiski, ja 1. līgas klubs “Termalica” ar Gutkovska palīdzību spētu iekļūt Ekstraklasē, bet Vladislava jaunais klubs “Rakow” vasarā no tās tiktu izmests. Ne sportisku iemeslu dēļ, jo ziemas pārtraukumā "Rakow" ir tuvāk Eirokausiem nekā izkrišanas zonai.

“Rakow” nav sakārtojusi infrastruktūras jautājumu. Pilsētas vadība gadiem atlikusi šo jautājumu un līdz šim allaž varēja aizbildināties ar to, ka futbola komanda spēlē trešajā vai ceturtajā līgā. Fani veco stadionu dēvē par "brīvdabas muzeju", jo stadions izskatās kā no citas ēras, sliktā nozīmē. "Rakow" 2019. gada pavasarī iespaidīgā stilā iekļuva augstākajā līgā [toreiz tā saucamajā VIP zonā Boņeks un citi godājami cilvēki izmirka un nosala], pilsēta sasolīja stadiona modernizāciju un nebija jau arī citas izvēles, jo to pieprasīja fani, izliekot plakātus pat spīdveja sacensībās. Tika solīti ieguldījumi 37 miljonu zlotu apmērā, kas ir gandrīz deviņi miljoni eiro. Tomēr novembrī mediji jau droši apgalvoja, ka tuvāko gadu laikā jauns stadions [vai esošā stadiona renovācija] netaps! Pilsētai vienkārši nav tādas naudas. Boņeks uzrakstīja Čenstohovas mēram atklātu vēstuli ar jaudīgu tekstu, sak, mēs priecājamies par jūsu futbola panākumiem, taču "Rakow" nespēlēs Ekstraklasē, ja nebūs stadiona. Vēl vairāk - tiekot gatavotas jaunas licencēšanas prasības Polijas 1. līgai, kas nozīmē, ka "Rakow" var tikt nomests pat divas līgas zemāk! Boņeks draudēja, ka Čenstohova šādi sagaidīs futbola krīzi un aicināja rast ļoti ātru risinājumu.

Žurnālists Gajzlers: "Esošais "Rakow" stadions ir ļoti sliktā stāvoklī - kopš 90.-ajiem gadiem, kad viņi bija Ekstraklasē, nekas nav darīts, varbūt vienīgi apgaismojums uzstādīts, bez kura nevarētu spēlēt pat 1. līgā. Stadions pieder pilsētai, taču, ja esi Ekstraklases īpašnieks, tev jāpanāk, lai stadions būtu kārtībā. "Rakow" līdz šim mājas spēles aizvadīja Belhatuvā [75 kilometru attālumā; vidēji mačā tikai 2 918 skatītāji, kamēr Ekstraklases vidējais rādītājs ir ap 9 000 - aut.], bet kluba vadība solīja Polijas Futbola savienības vadībai, ka renovēs savu stadionu. Solījumam tika noticēts, taču tas netika izpildīts. Uzskatu, ka varbūtība, ka "Rakow" netiks pielaista nākamās sezonas Ekstraklasei, ir augsta. Polijā prasības stadioniem ir augstas - obligāti jābūt mākslīgajam apgaismojumam, apsildāmam laukumam, stadionam jābūt modernam, 1/10 nodalītu tribīņu jāparedz viesu komandas līdzjutējiem."

Pavisam nesen Boņeks uzstājās medijos, un arī šie vārdi nevar būt iepriecinoši Gutkovska un "Rakow" faniem: "Eiropā nav valsts, kurā būtu labāka futbola infrastruktūra nekā Polijā! Tas nav Polijas Futbola savienības nopelns, es nelielos ar to. Tas notiek par publiskā sektora naudu. Taču tas, ka "Rakow" nav sava stadiona... Garantēju - ja jūlijā "Rakow" jaunais stadions nebūs vismaz pabeigšanas stadijā, nākamajā sezonā šis klubs Ekstraklasē nespēlēs. Un tas nekas, ka sportiskā ziņā šī komanda ir viena no pozitīvākajām vērtībām Polijā."

Jācer, ka situācija atrisināsies. Decembrī Polijas mediji rakstīja, ka Čenstohovas pilsēta, apstiprinot 2020. gada budžetu, ir atmetusi plānus par vērienīgu rekonstrukciju un varētu atvēlēt līdzekļus taupīgai renovācijai par četriem miljoniem eiro.

Izmantotie resursi:
"Normalną formułą jest liga...
https://www.przegladsportowy.pl/pil...
https://www.uefa.com/MultimediaFile...
https://dziennikzachodni.pl/rakow-c...
https://sportowefakty.wp.pl/pilka-n...
https://www.przegladsportowy.pl/pil...