Kāpēc Gdaņskā grib redzēt netipisko latvieti no Rucavas?

Ja iet kontaktā, tad līdz galam

Tamazs Pertija jauno futbolistu uz Liepājas pirmās komandas treniņu pirmoreiz uzaicināja 2017. gadā tikai 16 gadu vecumā, kad Kristers vēl nebija pat dublieru sastāvā. "Jau pirmajā treniņā viņš nepazuda. Ienāca komandā kā savējais. Viņš nebija kautrīgs, nesaudzēja sevi un nenoniecināja savas spējas. Par spīti jaunībai viņš pierādīja, ka ir tiesīgs būt pirmās komandas treniņu grupā," atceras Pertija.

Kad Māris Verpakovskis 2018. gadā parakstīja ar viņu līgumu, Pertija teica, ka Tobers spēlēs pamatsastāvā. Tolaik tam neticēja arī pats Kristers, jo viņa konkurenti bija pieredzējušie Dmitrijs Hmizs un Leonels Strumija. Lai gan Tobers tolaik vēl spēlēja tikai U19 izlasē, Pertija solīja - ja spēlēsi šeit, tad drīz spēlēsi arī lielajā izlasē. "Viņš ir izturīgs un spēlē asi, bet pats galvenais - viņš ir universāls. Var izmantot viņu kā centra aizsargu, kā balsta pussargu un kā malējo aizsargu. Viņš visās šajās pozīcijās spēlē vienlīdz labi."

Pirms diviem gadiem Pertija jau treniņnometnes laikā laida Kristeru pamatsastāvā. Pārmetumu par šādu lēmumu tolaik netrūka, sak, kāpēc iespēlēt viņu pamatsastāvā, ja sezonā viņš pamatā nespēlēs. Bet Pertija noticēja jaunajam futbolistam un kritiķiem atbildēja - viņš spēlēs pamatsastāvā arī sezonas laikā. "Ir jāuzticas jaunajiem. Viņiem ir jāpasaka - tu esi jaunais tikai ārpus laukuma. Tad ir jādod vieta pieredzējušākiem, jāizrāda viņiem cieņa. Bet laukumā nav jauno un veco. Laukumā visi ir vienādi. Viņš ar savu raksturu to apliecināja," uzskata Pertija.

"Liepājas" treneris Mareks Zuntners Toberu pazīst jau kopš bērnības, jo Kristers desmit gadus trenējās pie viņa tēva Jāņa. Kad Mareks ar Liepājas Futbola skolas komandu bija aizbraucis uz vienu no turnīriem ārzemēs, Toberam bija tikai 14 gadi, bet jau tad jaunais futbolists neraksturīgi vidējam latvietim uz vienaudžu fona izcēlās ar fizisko kondīciju. "Viņš ir vāciešu tipa futbolists, kurš laukumā nepārtraukti strādā un nekad neapstājas. Kad 16 gadu vecumā paņēmām viņu pie sevis, uzreiz iekrita acīs, ka viņš ir mentāli ļoti spēcīgs. Tobis vecākiem spēlētājiem nepiekāpās nevienā divcīņā. Ja viņš gāja kontaktā, tad līdz galam. Viņš ir koncentrēts uz darbu un mentāli spēj visu laiku būt vienā līmenī, atšķirībā no vienaudžiem kļūdas viņu neizsit no sliedēm. Ne velti pagājušajā sezonā, kad nespēlēja Deniss Ivanovs, Tobis bija komandas kapteinis. Tas nebija par blatu, viņš to nopelnīja ar darbu," uzsver Zuntners.

Nākamais solis jāsper tagad

"Labi audzināts un gaišs cilvēks, īsts profesionālis. Viņš lieliski uztver informāciju. Pietiek vienreiz izstāstīt un viņš jau ir sapratis. Uzskatu, ka tas ir talants. Tāpēc viņš pēc visiem parametriem ir viens no talantīgākajiem futbolistiem Latvijā," savu bijušo audzēkni slavēt nebeidz Pertija, pie kura Tobers spēlējis arī kā apakšējais balsta pussargs un kreisās malas aizsargs.

Gruzīnu treneris uzskata, ka pagājušajā sezonā Tobers ticis lieki pārslogots. Pa divām spēlēm četru dienu laikā par spīti savainojumiem. Pertija secina, ka dažu cilvēku muļķības dēļ pagājušo sezonu Kristers ir praktiski izlaidis. "Viņi nesargāja jauno spēlētāju. Jā, viņš izskatās liels un fiziski spēcīgs, bet tik un tā vēl joprojām ir bērns. Viņš spēlēja klubā, U21 izlasē un lielajā izlasē. Turklāt, cik zinu, pie Gordona [Janga] sagatavošanās sezonai nebija kvalitatīva."

Zuntners piekrīt, ka pagājušajā sezonā traumas būtiski ietekmēja Tobera sniegumu. Kā bija izdevies tikt tuvu 80% no optimālās formas, tā no ierindas izsita kāda mikrotrauma. Treneris uzskata, ka Kristera īstā pozīcija laukumā viennozīmīgi ir centra aizsargs. "No dabas viņam nav dots sajust epizodi ar muguru, kas ir tik nepieciešams centra pussargam. Bet, ja viņš redz laukumu, tad māk labi nolasīt spēli. Labākā īpašība ir nepiekāpība. Viņš ir gana labs, izejot no aizsardzības uzbrukumā, viņam ir pietiekami laba piespēle. Tobis nav kreatīvākais un tehniskākais spēlētājs, bet kā centra aizsargam šīs prasmes ir pietiekami attīstītas, lai viņš spēlētu vēl augstākā līmenī," pārliecināts ir Zuntners.

Sportacentrs.com futbola apskatnieks Edmunds Novickis norāda, ka Tobers ir spēcīgs ne tikai gaisā, bet arī "pirmajā stāvā" - ar kājām darbojas tehniski un var atdot kvalitatīvu jebkāda tāluma piespēli. "Galu galā "Liepāja" pēdējos gados spēlēja ātru īso piespēļu futbolu, un Tobers šādos apstākļos labi iejutās. Viņš ir labs arī bumbas atņemšanā. Ja vaicā par mīnusiem, tad reizēm viņš nospēlē pārāk pašpārliecināti vai pārcenšas, kas var beigties ar kļūdu bīstamā zonā vai pārkāpumu savā soda laukumā. Mēdz nepareizi ieņemt pozīciju. Latvijas izlasē nospēlēja diezgan nesekmīgi, jo top līmeņa veči sodīja par vismazāko kļūdiņu. Taču, iespējams, ilgtermiņā kucēnus slīcināt ir izdevīgi - tas ļaus Toberam ātrāk norūdīties un iegūt pieredzi, kā kurā epizodē rīkoties. Šos mīnusus lielā mērā var norakstīt uz viņa vecumu," rezumē Novickis.

Zuntners nešaubās, ka Tobim ir jābrauc prom no Liepājas, lai augstāka līmeņa komandā strādātu ar jaunu iedvesmu un emocijām, kas ļautu spert nākamo soli. Ja pāris gadus par ilgu aizsēdēsies mājās, viss var mainīties uz slikto pusi, tādēļ nākamais solis jāsper tagad.

Pašlaik Tobers kopā ar Gdaņskas "Lechia" komandu atrodas treniņnometnē Turcijā. Kristeru pārsteidzis plašais treneru korpuss, kurā katrs speciālists ir atbildīgs par savu jomu. Komandas līmenis viņam šķiet augsts, bet par pārbaudes spēlēm ar treneri Pjotru Stokovjecu pagaidām nav runājis. 20. un 21. janvārī "Lechia" tiksies attiecīgi ar Vācijas 2. Bundeslīgas klubu "Greuther Fuerth" un Kazaņas "Rubin". "Spēlēt gatavs esmu, bet viss atkarīgs no tā, kā lems treneris," saka Tobis, kuru vārdā tagad sauc vairs tikai vecāki un draudzene.

Biogrāfijas, saldumi un bundeslīga

Lai gan Kristers uzaudzis lauku mājās Rucavas novadā, no lauku darbiem viņš bijis pasargāts. Tikvien kā reizēm palīdzējis saskaldīt un sanest mājā malku. Bērnudārznieka vecumā viņš neilgu laiku trenējās hokejā, tad pievērsās sporta dejām, bet tad pievērsās futbolam. Tomēr diez vai Tobi vajadzētu izaicināt arī galda tenisā. Kad futbolu liedza spēlēt ērces kodums, viņš apmeklēja galda tenisa treniņus. Ar raketi rokā izdevās pat uzvarēt vienā turnīrā Lietuvā. Ar mammas Gintas iecienīto vieglatlētiku un tēta Ričarda iemīļoto rokasbumbu viņš gan nav nodarbojies. Vecākiem viņš saka lielu paldies par savas vienīgās atvases vadāšanu uz treniņiem Liepājā.

Pagājušajā gadā futbolists tālmācībā pabeidza vidusskolu. Atzīmes liecībā esot bijušas ļoti labas, taču lielākos nopelnus par to viņš atvēl savam draugam Aigaram, kurš bijis lielākais palīgs mācībās. Aiz šķūņa cigareti Tobis nav smēķējis un ar alkoholu ir uz Jūs. Vismaz tā apgalvo viņš pats. Nav gan pamata tam neticēt. Treneris Zuntners norāda, ka ar tuvākajiem draugiem Kristers var būt pat ļoti jautrs, taču viņam ļoti labi strādā poga, ar kuru no jautrības ātri pārslēgties uz nopietnu darbu. Daudziem jauniem futbolistiem tas nav raksturīgi, tāpēc Tobers šķiet vismaz pāris gadus vecāks par to gadu skaitli, kas atšifrējams pēc pases datiem.

Dzimtas mājās plauktā krājas daudzu pazīstamu cilvēku biogrāfijas. Tur var atrast grāmatas par Kristapu Porziņģi, Marianu Paharu, Kasparu Kambalu un arī Stīvu Džobsu. Tāpat viņš labprāt lasa literatūru par cilvēka psiholoģiju, baiļu rašanās iemesliem un to pārvarēšanu. Arī šāda sevis izzināšana raksturo viņa profesionālo attieksmi pret savu karjeru. Kristers piedomā par katru detaļu, sākot ar savu ķermeni un dienas režīmu un beidzot ar sevis prezentēšanu sociālajos tīklos un sarunās ar medijiem.

Bet nav jau tā, ka Tobim nav nevienas uts. Gadījies, ka, staigājot pa lielveikalu, grozs ticis piekrauts pilns, taču, nonākot pie kases, viņš pārdomājis un devies sakrāmēt preces atpakaļ plauktos. Izvēlīgs visās jomās, pasmejas Kristers. Nu varbūt vienīgi ne uz saldumiem. Tā ir viņa lielākā vājība, jo ar vienu šokolādes gabaliņu vai vienu cepumu nekad nepietiks - vajadzēs notiesāt visu iepakojumu. Tādēļ viņš cenšas saldumus nepirkt vispār un savam lielākajam kārdinājumam "Candy King" plauktiem "Rimi" met līkumu.

Polijas Ekstraklasē spēlējuši daudzi Latvijas futbolisti, tomēr ne visiem tur izdevies nostiprināties, kur nu vēl izmantot to kā tramplīnu, lai ielēktu vēl augstākā līmenī. Spilgtākais pozitīvais piemērs, protams, ir Artjoms Rudņevs, kurš 2012. gadā no Poznaņas "Lech" pārcēlās uz Vācijas Bundeslīgas klubu "Hamburger SV". Pašlaik Tobers jau pārvietojas ar vācu autoražotāja "Mercedes" spēkratu, bet līgumu ar bundeslīgas klubu viņš labprāt nosvinētu ar kādu sporta auto. "Sākumā gan vēl jātiek pie šāda līguma," pasmaida Tobis.