"Bayer" pussargs Cigaņiks: "Vēl nekad nebiju redzējis tādu pieeju futbolam kā Vācijā"

"Protams, ļoti patīkami turnīru pabeigt ar uzvaru. Šī ir pēdējā reize, kad izlasē kopā sanāk 1996. gadā dzimušie, un ļoti patīkami, ka pēdējo sasaukumu esam pabeiguši uz pozitīvas nots," sacīja Andrejs Cigaņiks. "Parādījām labu spēli. Kazahstāna cīnījās līdz beigām, taču pēdējās minūtēs tomēr viņus nospiedām un iesitām vēl divus vārtus."

Pret Kazahstānu Cigaņiks izgāja pamatsastāvā, taču gan pret Austriju (0:1), gan Vāciju (0:3) viņš devās tikai uz maiņu: "Acīmredzot tāds bija trenera plāns. Protams, sēdēt uz rezervistu soliņa nekad nav patīkami, taču kopumā parādījām labu rezultātu. Sāpīgi, ka zaudējām Austrijai. Savukārt vācieši ir vācieši – viņi gan rangā ir augstāk, gan daudz puišu jau spēlē Bundeslīgā. Uzdevums pirms turnīra, protams, bija izkļūt no grupas un iekļūt Elites kārtā, taču neizdevās to izpildīt. Kopumā gan palikām apmierināti – pēdējā spēlē uzvara ar 3:0, lieliski."

Vaicāts, kā viņš ir iejuties Lēverkūzenē, Cigaņika sejā atplauka plats smaids: "Ļoti labi, liels paldies. Komanda ir ļoti laba, konkurence ir liela, un tagad U19 Bundeslīgā [Rietumu zonā] esam piektajā vietā. Trenējos kopā tikai ar U19 puišiem, bet pie lielās komandas pagaidām vēl nav pasaukuši – ceru, ka varbūt nākamajā gadā."

"Nekad nebiju redzējis tādu pieeju futbolam kā Vācijā. Katram spēlētājam atsevišķa pieeja, treneri palīdz, runājas ar spēlētājiem, viss lieliski. Tagad mācos vācu skolā, tā ka runāju gan vāciski, gan angliski," sacīja Cigaņiks. "Jā, UEFA Jaunatnes čempionu līgā gāju uz maiņu, taču treneri sastāvu skatās pirms katras spēles - cik labā formā katrs atrodas. Piemēram, pēdējo spēli Bundeslīgā sāku pamatsastāvā. Pēc pagājušā gada, kad ilgu laiku biju savainots, jāatgriežas savā līmenī – pamazām, pamazām, un tad jau sastāvā."

Pagājušajā sezonā Cigaņiks vienā no divām Jaunatnes čempionu līgas spēlēm, kurās piedalījās, guva arī vārtus – kompensācijas laikā panākot 3:1 pret Mančestras "United". "Protams, bija ļoti patīkami iesist tādus vārtus, turklāt svarīgus vārtus," starojot teica Cigaņiks. "Toreiz laukumā biju izgājis pavisam neilgi pēc savainojuma. Pirmā spēle, iesitu vārtus, un visi apsveica ar lielisku atgriešanos. Viss bija lieliski, taču diemžēl pēc tam treniņā atkal neveiksmīga trauma."

"Kā mani pamanīja? "Riga Cup" mani ieraudzīja aģents, pēc tam jau viss, kā parasti notiek futbolā – ieraudzīja, uzaicināja, pēc tam aizbraucu uz pārbaudi. 2012. gada decembrī atbraucu uz četrām dienām, patrenējos, un pēc tam klubs teica, ka nelaidīs garām tādu izdevību paņemt mani pie sevis," atklāja Cigaņiks.

"Skatītāju skaits mūsu spēlēs ir atkarīgs no tā, pret ko spēlējam – vai tas ir derbijs, vai pretī Lisabonas "Benfica" vai Mančestras "United". Taču parastā Bundeslīgas spēlē nāk aptuveni 300-400 skatītāju. Var just atbalstu – atnāk vecāki, dažreiz arī fani," teica Cigaņiks. "Līgums ar "Bayer" vēl ir spēkā – man nav nekur jāsteidzas, vienkārši jābūt veselam, sevi labi jāparāda treniņos un jāspēlē. Protams, saņemu arī naudu – tas ir mans darbs. Precīza summa? To gan nedrīkstu teikt [smejas]."