Maksimenko nākotne Austrijā: kā 20 minūtēs visu mainīt par 180 grādiem

2015./16.g. sezonā "Mattersburg" Austrijas Bundeslīgā ieņēma devīto vietu un arī šīs sezonas pirmajā pusē kūlās pa tabulas apakšgalu, reāli riskējot ar izkrišanu no augstākās līgas. Tomēr ziemā mainījās galvenais treneris, atnāca kādreizējais Zalcburgas "Red Bull" vadītājs Geralds Baumgartners un komandas rezultātus pārvērta līdz nepazīšanai. Ja pirmajās 20 spēlēs komanda izcīnīja tikai 14 punktus, Baumgartnera vadībā jau pirmajās astoņās spēlēs tika iekrāti 16 punkti un beigās 16 mačos iegūti 29 punkti, finišējot septītajā vietā desmit vienību konkurencē.

Krasi mainījās arī Maksimenko situācija, taču sākumā diemžēl ne uz pozitīvo pusi. Ja pie iepriekšējā trenera Latvijas izlases aizsargs šosezon teju katrā mačā bija pamatsastāvā, pie Baumgartnera Maksimenko sākotnēji pat netika pieteikumā un sezonas otrajā pusē aizvadīja tikai divas spēles. Vēl nesen Austrijas mediji Maksimenko izskatīja kā drošu kandidātu uz kluba pamešanu, taču pats spēlētājs uzsver, ka viņa situācija pēc sezonas pēdējām 20 minūtēm atkal ir mainījusies par 180 grādiem.

- Starp pirmajiem 20 izlases kandidātiem tevis nemaz nebija. Starkovs tobrīd tev jau bija teicis, ka, visticamāk, vēl tiksi izsaukts, vai bija reāla iespēja šoreiz netikt sastāvā?
- Pirms kāda mēneša runājām. Viņš man zvanīja un teica, ka ir tāda situācija, ka nebūšu sākotnējā sarakstā. Un, ja man būs iespēja uzspēlēt [klubā], tad varbūt saņemšu izsaukumu. Sacīja, ka ir plāns patrenēties nelielā grupiņā Rīgā, Mežaparkā, un ka, ja es labi izskatīšos fiziski un futbola ziņā, tad varbūt būs iespēja [tikt izsauktam]. Protams, ka es neatteicos – labprāt patrenētos dažas dienas.

- Kā juti šajā sarunā – tobrīd Starkovs šo "varbūt" bija domājis ar lielu vai mazu pārliecību?
- Es pats par sevi biju pārliecināts, ka viss būs labi un fiziski esmu gatavs. Pateicu, ka šajā ziņā nekādu problēmu nav. Tāds ir trenera viedoklis. Bet es par sevi biju pārliecināts.

- Kas bija Starkova argumenti – galvenokārt tas, ka tev nebija spēļu prakses?
- Jā, jā. Viņš teica, ka, protams, grib, lai es būtu izlasē, kur es katru reizi biju jau trīs gadus. Sacīja, ka es ilgu laiku nespēlēju un tas ir mīnuss.

- Starkovs arī iepriekš bija izlases štābā. Vai nebija varbūt arī kāda neapmierinātība par tavu sniegumu kādā no spēlēm?
- Nē, domāju, ka nē. Arī sarunas laikā viņš teica, ka vēl pie Mariana Pahara esmu labi iekļāvies kolektīvā un ka viņu manā sakarā viss apmierināja arī taktiskajā ziņā. Tā ka tādu problēmu nebija.

- Trīs gadus būdams izlasē un praktiski visu laiku būdams ari pamatsastāvā, kā uztvēri neiekļaušanu starp 20 labākajiem?
- Tāds ir futbols, tāda ir dzīve. Viss mainās, un par savu vietu ir jācīnās. Tas ir normāli, Eiropā visos klubos ir tieši tāpat. Var vietā atnākt cits spēlētājs un izmantot savu iespēju.

- Tu esi kā piemērs tam, ka izlases treneri uzsver, ka futbolistiem savā komandā ir jāspēlē. Vai tas ir signāls, ka vasarā vajadzētu mainīt klubu?
- Man jau bija pārrunas ar klubu, un mēs it kā visu bijām sarunājuši [acīmredzot domāta iespējamā aiziešana – A.S.], taču sezonas pēdējā spēlē viss izmainījās. Nospēlēju 20 minūtes, un treneris ar manu spēli bija ļoti apmierināts. Izgāju, gandrīz iesitu pēc standartsituācijas, stūra sitiena. Uzreiz pēc divām minūtēm arī iesāku mūsu trešos vārtus. Un spēles laikā, kad es metu autu, treneris pateica, ka grib, lai es palieku, un ka es nekur neiešu (iesmejas). Tā ka viss ir mainījies, un šobrīd ir tāds plāns, ka es lidošu atpakaļ. Man vēl ir līgums uz vienu gadu, un runāšu gan ar klubu, gan ar treneri un sporta direktoru. Skatīsimies. Ja būs labs piedāvājums no kādām citām valstīm, varbūt arī Austrijas Bundeslīgas, tad jau runāšu ar klubu. Bet, ja viņi ar mani nākamajā sezonā rēķināsies, es labprāt paliktu – mani klubā viss apmierina.

- Austrijā sezona parasti sākas pietiekami ātri. Pilnīgu skaidrību vēlies jau līdz tās sākumam vai pieļauj iespēju, ka sezonu sāksi "Mattersburg" un pēc tam vienalga aiziesi prom?
- Domāju, ka iespējas [aiziet] būs līdz pat transfēru perioda beigām. Treniņnometni sākšu tur – domāju, ka tas ir 100%. Nevaru, protams, pateikt par visiem 100%, bet diezgan droši, ka lidošu uz turieni atpakaļ. Un tur jau tad skatīsimies, kādas būs pārrunas, ko teiks treneri, kādi būs piedāvājumi.

- Ņemot vērā, ka daudz izlašnieku atgriežas Virslīgā, no Latvijas kāds ir par tevi interesējies? Kā ar interesi ārzemēs?
- Ārzemēs runas ir bijušas. No citām valstīm. Ir iespēja arī Austrijas Bundeslīgā, bet nekādu konkrētu pārrunu nav bijis. Savukārt par Latviju tā grūti pateikt. Man tomēr līgumā vēl ir gads, un es pašreiz neesmu brīvais aģents. Ja būs piedāvājums, kas mani apmierinās, domāju, ka tas šobrīd nebūs Latvijā. Tā ka, ja vasarā mainīšu klubu, tad tas būs kaut kur citur Eiropā.

- Sezonas pirmajā pusē spēlēji gandrīz visu laiku. Atnāca jauns treneris, un otrajā pusē esi aizvadījis tikai divas spēles… Kāpēc tā?
- Par to būtu ilgi jāstāsta. Pirmajās nedēļās pret mani bija kaut kāda neizprotama attieksme. Nezinu, kādēļ tā bija. Gaidīju, cietos un līdz pēdējam brīdim gaidīju savu iespēju. Arī treniņos it kā viss apmierināja – visu laiku biju gatavs, man saka, ka labi spēlēju, esmu labs aizsargs… Labi… Cerēju, ka visu laiku būšu pieteikumā, bet tā nebija. Arī citi man prasīja, kas notiek un vai neesmu sastrīdējies ar treneri. Taču nekā tāda nav bijis vispār, un viņš ar mani arī nekontaktējās tik daudz, cik gribētos. Es trenējos, un pēc kādiem divarpus mēnešiem attieksme izmainījās. Viņš ar mani sāka vairāk runāt. Man arī nav problēmu ar vācu valodu – ļoti labā līmenī vēl nezinu, taču saprotu un varu runāt. Attieksme izmainījās, un tagad viss ir daudz labāk. Ceru, ka arī starpsezonā būs labi. Šobrīd apsolīt neko nevaru.

- Kā tas viss izmainījās? Vienkārši ar burvju mājienu?
- Pat nezinu, vienā brīdī viss mainījās. Katru dienu attieksme bija arvien labāka un labāka. Varējām kopīgi pasmieties, viss bija kārtībā. Ja salīdzina ar to, kā bija janvārī, un kā tagad, maijā, tās ir divas pilnīgi dažādas situācijas.

- Pie jaunā trenera tu nespēlēji jau pārbaudes spēlēs?
- Jā, tas viss sākās jau pārbaudes spēlēs, un man tas bija liels pārsteigums. Varētu saprast, ja es, piemēram, būtu slikti nospēlējis pārbaudes spēlēs, janvārī būtu slikti izskatījies vai būtu bijis kaut kāds konflikts. Bet nekā tāda nebija. Jau no pirmās spēles biju uz beņķa un pārbaudes mačos nospēlēju diezgan smieklīgas minūtes. Visos treniņos piedalījos, arī nekādas traumas, paldies Dievam, nebija.

- Viens ir, ka tu zaudē vietu pamatsastāvā – tas vēl būtu salīdzinoši pieņemami. Bet tu no pamatsastāva nevis tiki nosēdināts rezervē, bet uzreiz izkriti no pieteikuma vispār.
- Situācija bija ļoti dīvaina. Tas man bija liels jautājums, un es vispār nesapratu, kas notiek. Bija arī tā, ka manā pozīcijā spēlēja cits aizsargs, kurš [pēc pamatpozīcijas] nav kreisās malas aizsargs. Un, kad viņš bija savainots, es tik un tā nebiju pieteikumā. Vispār nesapratu, kas tā bija par situāciju. Nezinu, kas tajos divos mēnešos notika.

- Tavā pozīcijā spēlēja Mihaels Novāks, kurš pirms tam bija labajā malā?
- Jā, viņš.

- Viņš nav kreilis, vai ne?
- Nē, nav gan. Viņš spēlē ar labo kāju un [sezonas otrajā pusē] spēlēja aizsardzības kreisajā malā. Kad pēdējā spēlē nospēlēju 20 minūtes, uzbrucēji arī teica, ka ir daudz labāk, ka varu centrēt ar kreiso kāju. Kamēr viņam [Novākam] nesanāk ērti ne ar kreiso, ne labo.

- Ziemā pārāk lielu sastāva izmaiņu nebija. Kā jums ar lielākoties tādu pašu sastāvu izdevās tik liels lēciens rezultātu ziņā?
- Atnāca trīs spēlētāji. [Vairāk nekā divus metrus garš un Austrijas izlasē spēlējis uzbrucējs] Maierhofers, kuram ir liels vārds un kurš ir supercilvēks. Viņš mums ļoti palīdzēja gan ģērbtuvēs, gan laukumā. Tāpat īrē no Zalcburgas atnāca jauns čalis no Ganas [Deivids Atanga], kā arī spānis, centra aizsargs [Sesars Ortiss]. Kas mainījās? Domāju, ka galvenokārt viss mainījās emocionālā ziņā. Arī treneris veica savus uzlabojumus. Vēl pirmajā pusē Austrijā visi rakstīja, ka potenciāls mums ir [lielāks nekā vieta tabulas apakšgalā] un ir labi spēlētāji, bet nav pašas spēles. Atnāca jauns treneris, labs treneris, ar Zalcburgas pieredzi, arī treniņprocess man patika. Tagad uzlabojās arī attieksme, un mani tagad viss apmierina. Tikai jāspēlē. Ja nespēlēšu, tad…

- Kāpēc tajā pēdējā spēlē tevi vispār izlaida uz maiņu?
- Var teikt, ka tā bija tāda sakritība, negadījums. Arī man tā dzīvē ir gadījies. Es sēdēju uz soliņa un domāju, ka no aizsargiem neviens laukumā nespēlēs, bet Novāks dabūja nelielu traumu un paprasīja maiņu. Nospēlēju 20 minūtes un izmantoju savu iespēju.

- Kāda aizsardzības līnijā ir situācija ar līgumiem?
- Domāju, ka gandrīz visi paliks. Vienīgi mūsu kapteinis [Patriks Farkass] kā brīvais aģents pāries uz Zalcburgu. Ir spēlētāji, kuriem beidzas līgums, bet domāju, ka viņi parakstīs jaunus.

- Par citu tēmu runājot, gan jau zini, kuras komandas tikušas Anglijas Premjerlīgā [viena no tām ir Maksimenko bijusī vienība "Brighton&Hove"]?
- Jā, jau apsveicu vairākus futbolistus, kuri spēlēja kopā ar mani. Sekoju līdzi, un man ir palikuši vairāki draugi. Piemēram, vārtsargs [soms Miki Meenpē], ar kuru kopā bijām arī Venlo, arī kapteinis Bruno. Tā ka kontaktējos ar viņiem, kad notiek kas grandiozs vai kādu uzvar. Viens otram sekojam līdzi arī Instagram, un visam sekoju līdzi.

Ilgu laiku sēdējis rezervē vai pat bijis ārpus pieteikuma, sezonu Vitālijam Maksimenko tomēr izdevās noslēgt uz pozitīvas nots. Foto: fotolorenz.at