Kazakevičs: "Gribam lepoties ar sevi – lai nebūtu kauna sabiedrības priekšā"

- Liels prieks, ka esam nonākuši līdz šodienai, un cerams, ka nonāksim arī līdz 3. septembrim un pirmajai spēlei, jo iepriekšējais vairāk nekā pusgads bija ļoti neierasts un interesants laiks. Diemžēl sanācis tā, ka tikai pēc dažām dienām kopā ar komandu pirmoreiz tiksimies laukumā, jo apstākļi to neļāva izdarīt agrāk. Tajā pašā laikā ir liels saviļņojums, jo esam jauna ceļa sākumā. Katru reizi, atnākot jaunam trenerim un jaunam treneru štābam, iespējams, rodas izmaiņas arī spēlētāju sastāvā, tiek veidota jauna komanda ar jaunu redzējumu. Ļoti būtiski, ka šis ir simbolisks laiks arī Latvijas futbolam, jo mums ir arī jauns LFF prezidents, jauna valde, jauna vadības komanda, kas ir ļoti ambicioza un ar mērķi atgūt Latvijas futbolā daudz pozitīvo lietu, kādas ir bijušas iepriekš, un iedot klāt vēl savu pievienoto vērtību. Mēs skaidri saprotam, ka mums, kā nacionālajai izlasei, ir ļoti būtiski šajā ceļā jauno vadības komandu atbalstīt ar pozitīviem rezultātiem, jo bieži vien nacionālās izlases pozitīvi rezultāti bez šaubām atver vairāk durvju nekā tad, ja šo rezultātu nav.

Skaidrs, ka šie 24 puiši, kuri ir izvēlēti uz pirmo treniņnometni, ir tās pamatizvēles, kuras veicām, un tie ir tie spēlētāji, kuriem gribam uzticēties pirmajos soļos, veidojot jaunu kolektīvu, jaunu līderu kodolu un tajā pašā laikā pamainot būtiskus akcentus izlases spēlē un izlases spēles zīmējumā šajā Nāciju līgas ciklā. Neskatoties uz to, ka esmu nācis uz izlasi ar vidēja termiņa redzējumu uz trim gadiem un skaidru redzējumu pa posmiem, skaidrs, ka nacionālā izlase ir tā vieta, kur katrs līdzjutējs, mediju pārstāvis, futbola sabiedrības pārstāvis pozitīvu rezultātu gaidīs jau no pirmajiem soļiem. Tāds ir arī mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir koncentrēties katrai spēlei un izdarīt maksimāli no mums atkarīgo, lai šajās spēlēs panāktu pozitīvu rezultātu, gūtu uzvaras un trīs punktus. Tajā pašā laikā ne mazāk, bet varbūt pat vēl būtiskāk ir izlasē ieviest stabilitāti – stabilitāti sastāva izvēlē, stabilitāti spēles principu ieviešanā. Un tas, manuprāt, līdz ar to atainosies daudz lielākā stabilitātē rezultātos, turklāt pozitīvākā stabilitātē, nekā tas ir bijis iepriekš, jo izlases specifika vienmēr ir tāda, ka ir ļoti būtisks tā saucamais uzkrājošais efekts – lai no nometnes uz nometni, no spēles no spēles komanda varētu attīstīt savu spēles kvalitāti, kas pēc tam pārvēršas arī rezultātā.

Šajā ziņā, neskatoties uz jauna ceļa sākumu, no pirmās dienas mums būs visaugstākie mērķi. Konkrētajās Nāciju līgas spēlēs ir tikai viens mērķis – spēle par trim punktiem un uzvaru. Tajā paša laikā, saprotot, ka ne viss uzreiz nāks viegli, ir svarīgi nepieļaut turbulenci spēlētāju izvēlē, loģiski turpināt spēles principu ieviešanu un soli pa solim attīstīt komandas spēli, lai dāvātu līdzjutējiem daudz vairāk pozitīvu emociju un pozitīvu mirkļu. No nacionālās izlases, no spēlētāju puses tāda apņemšanās ir neapšaubāmi. Lai arī kopā ar komandu vēl neesmu aizvadījis nevienu treniņu, ar nospiedoši lielāko daļu spēlētāju jau esmu ticies un esam apsprieduši gan specifiskas futbola lietas, gan mentālās lietas, gan mērķus, uz ko mums kopā būtu jātiecas. Šie mērķi sakrīt.

Ja runājam par kandidātu sarakstu un spēlētājiem, kuri tajā ir vai nav iekļauti, vēlreiz gribu atgādināt, ka mani trīs pamatprincipi ir tādi, ka izlasē jābūt spēlētājiem ar pilnīgu skaidru motivāciju spēlēt izlasē un sasniegt rezultātus ar izlasi – viņi to redz arī kā savu individuālo mērķi. Otrais, bez šaubām jābūt atbilstošai meistarībai, lai viņi atbilstu izlases prasībām. Un, trešais, jābūt spējīgiem iekļauties kolektīvā, komandas spēlē, komandas prasībās, vērtībās un arī spēles un sadzīves disciplīnā. Tas, ja kāda no šiem spēlētājiem šeit vēl nav, nenozīmē, ka tuvākajās nometnēs viņi šeit nevar parādīties, bet joprojām pieturēsimies pie šiem trim principiem. No spēlētājiem, kurus gribējām redzēt izlasē, mums diemžēl nevarēs palīdzēt Daniels Ontužāns, kurš ir savainots un nevarēs ierasties uz izlases nometni, Kristers Tobers, kuram ir tāds pats iemesls un kurš ir savainots jau ilgstošu laiku, un Vitālijs Maksimenko, kuram saistībā ar Covid-19 ir diezgan sarežģīta loģistikas situācija, jo viņš spēlē Japānā, kur ir diezgan daudz ierobežojumu, kas viņam pēc tam liegtu adekvātā termiņā atgriezties pie trenēšanās un spēlēšanas sava kluba sastāvā. Visi esam motivēti jau ar pirmajiem treniņiem un pirmajām spēlēm mainīt gan to situāciju, kas ir laukumā, gan runāt par būtiskām lietām un būtiskām vērtībām komandas iekšienē, lai spēles un komandas organizācija mūs pavirza uz priekšu rezultātā sasniegšanā, nevis lai tas būtu traucējošs faktors.

- Kādēļ nav Vaņina un Jagodinska?
- Vaņina sakarā situācija kopš iepriekšējās preses konferences [februārī] nav būtiski mainījusies. Ņemot vērā, ka mums bija vienošanās, ka pirmajā etapā, kad izlase savāksies, neizskatīsim viņa izsaukšanu. Šobrīd ir tā stadija, kad viņam ir jātiek skaidrībā, vai viņš turpina karjeru vai neturpina. Ja viņš karjeru turpinās kā spēlētājs, tad jātiek skaidrībā ar klubu un pietiekami regulāru spēļu praksi. Mans princips ir tāds, ka pirmā numura lomā arī redzam kādu no pieredzējušajiem vārtsargiem, bet otrā, trešā numura lomā vairāk redzam vārtsargus, kurus tuvākā perspektīvā varam gatavot par pirmajiem vārtsargiem. Tas ir Andra gadījumā – pašlaik šis jautājums ir atklāts, redzēsim, kā attīstīsies situācija un kādi būs viņa lēmumi. Vitālija Jagodinska sakarā – viņš bija paplašinātajā 28 spēlētāju sarakstā, no kura izvēlējāmies 24. Šobrīd izvēle krita par labu četriem citiem centra aizsargiem, bet Vitālijs ir tuvāko spēlētāju lokā, kuri pirmajā nometnē nav izsaukti, bet ļoti reāli var tajā parādīties otrajā vai trešajā treniņnometnē.

- Pirmkārt, Vladislavs Fjodorovs klubā spēlē malējā aizsarga pozīcijā, bet šeit redzam starp pussargiem. Vai ir vēl kādi citi spēlētāji, kurus izlasē redzi citā lomā nekā klubā? Otrkārt, kvantitatīvi ir izsaukti trīs uzbrucēji, no kuriem divi ir līdzīga, tarāntipa, tipa. Vai nevajadzēja vairāk uzbrucēju, ņemot vērā, ka spēlēsim pret mazām izlasēm?
- Ne tikai Vladislava, bet vēl arī atsevišķu citu spēlētāju gadījumā ir ļoti, ļoti iespējams, ka izlases kontekstā būs izmaiņas viņu pozīcijā salīdzinājumā ar klubu. To diktē situācija izlasē. Mums ir dažādas situācijas dažādās pozīcijās. Ir pozīcijas, kurās ir salīdzinoša pārprodukcija, un ir pozīcijas, kurās mums spēlētāju trūkst. Izvērtējot spēlētāju kvalitātes, skatāmies, kādi ir potenciālie scenāriji, lai viņus pārkvalificētu pozīcijās, kuras ir pietiekami tuvas vai kurās šiem spēlētājiem iepriekš ir bijusi spēļu pieredze. Tā kā vēl neesam strādājuši kopā, atbildes gūsim treniņnometnes pirmajās trīs dienās, kad bilde būs skaidrāka, nekā tā ir šobrīd. Bet noteikti, ka tāda situācija būs.

Runājot par uzbrucēju izvēli, varu pateikt, kā jebkurā pozīcijā, šobrīd redzējām, ka izlases prasībām ir atbilstoši tieši šie trīs spēlētāji un vēl kāda uzbrucēja izsaukšana no tiem, kuri būtu pieejami, ir pāragra. Orientējamies uz pieejamajiem resursiem, un no tiem izrietēs lēmumi par taktisko risinājumu. Šobrīd pirmajai spēlei ir divi redzējumi, bet izvēle par vienu vai otru būs atkarīga no spēlētāju šā brīža stāvokļa, tai skaitā arī citās pozīcijās. Lai izvēlētos optimālo sastāvu, būs ļoti būtiski arī tas, kāda situācija būs, piemēram, centra pussarga pozīcijā. Šajā gadījumā domāju, ka šie trīs uzbrucēji ir mazliet atšķirīgi – jā, viņi ir līdzīgi, bet nevar teikt, ka viņi ir vienādi. Katram no viņiem ir savas stiprās un vājās puses, tādēļ ir variācijas iespējas. Ņemot vērā, ka ir iespējas spēlēt ar diviem uzbrucējiem, protams, gribētu, lai mums būtu nevis trīs, bet četri vai pieci uzbrucēji, bet pirmajā izvēlē neredzējām nevienu citu kandidātu, kurš uzreiz atbilstu izlases prasībām un kuru būtu gatavi izsaukt.

- Papildinot uzbrucēju jautājumu: kādām izlasēm prasībām atbilst Dāvis Ikaunieks - lai viņam labi ar veselību! -, kurš pēdējā laikā vairāk atradies fizioterapeita kabinetā nekā laukumā, un kurām no trim nosauktajām vērtībām neatbilst Virslīgas rezultatīvākais latvietis [Raimonds Krollis]?
- Par personālijām šodien nerunāšu, jo no manas puses tas, manuprāt, nebūtu korekti. Ja runā par Dāvi, tad [viņš] noteikti [atbilst] visiem trim lielajiem kritērijiem. Ko gribu pateikt par principiem: neatteikšos no principa, katrā nākamajā reizē izsaucot spēlētāju, kurš tobrīd ir par 3% spēcīgāks par konkurentu, un plašā skaitā rotējot ar spēlētāju izsaukumiem. Mans princips ir nostiprināt 28-30 spēlētāju loku, kas ir reālie kandidāti, kuri saprot izlases prasības un ir mūsu uzmanības lokā. Otrkārt, jums ir taisnība, ka Dāvim no funkcionālā viedokļa pēdējais gads vai pusotrs nav bijis vienkāršs, viņam ir daudz traucējušas traumas, bet tajā pašā laikā man nav nekādu šaubu, ka Dāvis ir cienīgs būt šajā 24 kandidātu sastāvā.

Atgriežoties pie Raimonda, ļoti nopietni vērojām spēles. Pats personīgi esmu klātienē redzējis vairāk nekā 10 spēļu viņa izpildījumā. Man šobrīd nav pārliecības, ka Raimonds šodien ir gatavs dabūt pienācīgu spēles laiku nacionālajā izlasē, un uzskatu, ka ir daudz lietderīgāk dot viņam iespēju aizvadīt divas oficiālās spēles U21 izlasē, iegūt labu spēles laiku, ja viņš sevi varēs apliecināt nometnē, un skatīties uz priekšu un vērtēt, kurā brīdī viņš būs gatavs. Faktiski salīdzinot viņu ar tiem uzbrucējiem, kuri ir mūsu rīcībā, nav pārliecinošas atbildes, ka viņš nopelnīs spēles minūtes. Ja tādas pārliecinošas atbildes par jauno spēlētāju nav un viņam ir iespēja iegūt minūtes starptautiskā līmenī U21 izlasē, tad izvēle ir par labu tam, lai viņš šīs minūtes iegūtu un mēs uz viņu varētu paskatīties ne tikai Latvijas čempionātā, bet arī starptautiskajā līmenī.

- Dāvis Ošs pēdējā laikā diemžēl vairāk izcēlies ar komiskām epizodēm. Pastāsti, lūdzu, kādēļ trešais vārtsargs ir tieši viņš.
- Tā tiešām ir taisnība, ka Dāvim pēdējais spēļu posms nav bijis veiksmīgākais un bijušas vairākas kļūdas, bet tajā paša laikā gribas teikt, ka, analizējot situāciju ar tiem spēlētājiem vai tiem vārtsargiem, kuriem ir regulāra prakse Virslīgā, Dāvja izvēle joprojām, manuprāt, potenciāli ir vispareizākā. Gan ņemot vērā viņa parametrus, gan regulāro spēles laiku. Domāju, ka tā viņam būs lieliska iespēja treniņprocesā apliecināt sevi izlases rindās – visticamāk, kā trešajam vārtsargam. Mums, treneru korpusam, tā būs iespēja izvērtēt viņu klātienē un saprast, kas ir tās kvalitātes, kurās viņam ir jāprogresē, lai kļūtu par regulāru nacionālās izlases vārtsargu vienā no trim pozīcijām treniņnometnē. Jebkurā gadījumā, vērtējot un salīdzinot viņu ar citiem jaunajiem(!) vārtsargiem, ko vēlreiz uzsvēršu, ka mēs viņu aicinām uz trešā vārtsarga lomu – tam ir jābūt vārtsargam ar zināmām perspektīvām nākamajā periodā -, viņš, mūsuprāt, bija visatbilstošākais. Neskatoties uz ne pārāk stabilu sniegumu pēdējā laikā.

- Jautājums drīzāk Viktoram [Sopirinam, izlases preses sekretāram]. Ieminējies par burbuli, kurā dzīvos izlase. Pastāsti, kā tas izpaužas praktiski un cik federācijai ir jāiegulda.
- [Sopirina atbilde] Tā ir taisnība, pret to attiecamies ļoti nopietni. Tā ir prasība, kas nāk no UEFA – varbūt esat dzirdējuši tādu terminu kā Return to play protokols jeb latviski sanitārais protokols, kas ir jāievēro jebkurai profesionālai komandai, kas piedalās UEFA sacensībās. Tas attiecas gan uz [{Covid-19] pārbaužu laikiem, gan uz komandas kontaktiespējām ar, ja tā var teikt, ar ārpasauli, arī radiniekiem. Praktiski tas nozīmēs to, ka komanda, viesnīcā ierodoties 30. datumā, atradīsies stingrā ari mūsu higiēnas oficiera un komandas menedžera uzraudzībā. Futbolisti dzīvos kopā, visur pārvietosies kopā, uz treniņiem ieradīsimies, protams, kopā, bet arī stadionā būs ļoti ierobežotas iespējas pārējiem cilvēkiem kontaktēties ar futbolistiem. Par to plašāk žurnālistiem pastāstīsim, kad informēsim par interviju iespējām. Burbulis tiešā vārda nozīmē, ka jāizvairās no jebkāda veida riskiem doties uz potenciāla riska zonām, kas būs publiskas zonas, arī lidojums uz Maltu notiks ar līgumreisu – tieši tāpat, kā tagad uz [Eirokausu] spēlēm ir devušies mūsu klubi. Tas ir 31 dokumenta garš noteikumu klāsts.

[atbildes laikā no muguras virsū krīt reklāmas vairogs]
- [Kazakeviča piebilde] Var dabūt pa galvu, ja nepareizi atbildēs.

- [Sopirins turpina atbildi] Arī UEFA cilvēki, kuri ieradīsies, - delegāts, inspektors – ļoti rūpīgi pievērsīs uzmanību tādām lietām kā pārbaužu rezultāti, stadionā jāierodas ar negatīvu pārbaudi, temperatūras mērīšana, būs jāvalkā maskas. Ļoti daudz un dažādu noteikumu, bet pats galvenais, ka pāri visam stāv tas [lai neviens nesaslimtu]. Paši zināt, kas notiek pasaulē, un paldies Dievam, ka Latvija vēl ir tā drošības saliņa. Visi esam līdzatbildīgi par to, lai profesionālais sports turpinātos un spēlētāji pie mums ierastos drošībā. Un arī atgriežoties klubos – Maksimenko gadījums ir tas, kurā atbilstoši Japānas likumdošanai jebkuram, kurš ierodas no Eiropas, jāievēro 14 dienu karantīna. Ļoti daudz dažādu faktoru. Praksē tam visam cauri ejam pirmo reizi, tādēļ atvainojiet mūs, ja kaut kur pārlieku nodrošināsimies: tas tiek domāts ar tikai vienu vienīgu mērķi pasargāt futbolistus, štāba locekļus un visus, kuri spēles laikā stadionā atradīsies apkārt komandai.

- Agrāk no U21 izlases atskaitīji Rakelu, Karašausku un Isajevu [vēl arī Mickeviču un Krūmiņu], tagad neviena no šiem trim spēlētājiem izlasē nav. Kuram no tiem trim principiem viņi neatbilst?
- Vēlreiz gribu uzsvērt vienu lietu – tam atskaitījumam nav nekāda sakara ar manu pašreizējo izvēli. Otrkārt, mana izvēle bija uz pirmo vai divām nometnēm aicināt tikai tos spēlētājus, par kuriem esmu pārliecināts, lai vispirms izveidotu pareizu mikroklimatu un spēcīgu ģērbtuvi. Pēc tam tādā spēcīgā mikroklimatā nav problēmu nākamajā solī ierakstīt vēl kādu spēlētāju. Ja runājam par katru konkrēto gadījumu, tie noteikti ir atšķirīgi. Isajevs šobrīd zaudē konkurenci konkrētajā pozīcijā, kurā spēlē vai kurā mēs viņu izskatām. Denisa gadījumā gaidām, kad sāksies Kipras čempionāts, lai saprastu, kāda būs viņa loma komandā. Un tad pēc pirmajā nometnēm, kad redzēsim, kāda ir situācija arī pie mums, atgriezīsimies pie sarunas ar viņu par laikam to trešo sadaļu par dzīves principiem izlasē, ar kuriem būs jārēķinās visiem futbolistiem. Artūra gadījumā tā pati situācija: šobrīd nebūtu tā, ka viņš savā pozīcijā, manuprāt, izturētu sportisko konkurenci. Ja kādam arī gribas sameklēt zemūdens akmeņus, tādu nav. Stāsts ir tāds: ja sportiskā meistarība būs kārtībā, apsēdīsimies, aprunāsimies un abi sapratīsim, ka būs iespēja airēt vienā virzienā, tad nekādu problēmu nebūs. Tad ejam un strādājam kopā. Esmu pārliecināts, ka, ja kādā posmā būs atbilstoša situācija, kāds no spēlētājiem neapšaubāmi var parādīties izlasē. Neapšaubāmi.

- Maza piezīmīte: Kipras čempionātā jau ir aizvadīta 1. kārta.
- Zinu: Deniss izgāja uz maiņu, sekojam līdzi.

- Skaidrs, ka vēl neesi strādājis ar komandu klātienē un pamatsastāvu vēl nesauksi, bet cik ļoti tas varētu atšķirties no pamatsastāva, kas šajā pašā stadionā novembrī uzvarēja Austriju? Vai redzi, ka kāds no tiem, kuriem izlasē nav vai ir ļoti maz spēļu, tagad uzreiz varētu ielēkt pamatsastāvā un būt viens no līderiem: piemēram, Ozols, Kārkliņš u.c.?
- Pirmām kārtām gribu teikt, ka spēle pret Austriju un spēle pret Slovēniju deva vairākus pozitīvus signālus nacionālās izlases sakarā. Būtu tikai prātīgi ieklausīties pozitīvos signālos un nākotnes soļos šos signālus izmantot. Man nebūs pašmērķa pētīt sastāvu pret Austriju un domāt, kuru nomainīt vai nenomainīt, bet noteikti būs vairāki spēlētāji, kuru sastāvā pret Austriju nebija, bet kuriem ir ļoti lielas izredzes spēlēt pamatsastāvā tuvākajās spēlēs. Domāju, ka kādu no jums būtu ļoti grūti pārsteigt ar pilnīgi jaunām sejām izlasē, jo iepriekšējos trijos četros gados dažādos posmos pie dažādiem treneriem bija milzīgs skaits futbolistu, kuri debitēja izlasē vai vismaz bija izsaukti uz nometni. Bet viņu lomas bija dažādas – domāju, ka šajā rudenī izlases pamatsastāvā noteikti parādīsies vairāki spēlētāji ar citu un būtiskāku lomu, nekā tā bija iepriekš.

Mārcis Ošs un Antonijs Černomordijs prezentē izlases jaunās formas. Foto: LFF.

- Maksimenko prombūtnē aizsardzības kreisajā malā no šā sastāva kā kreilis var spēlēt vienīgi Cigaņiks. Viņš varētu būt jaunais sākumsastāva kreisais aizsargs vai atkal liksim spēlētāju, kuram ērtā kāja ir labā?
- Eksistē gan viens, gan otrs variants. Nav fakts, ka kreisās malas aizsargs būs kreilis. Nav fakts. Ļoti iespējams risinājums, ka tajā pozīcijā būs ar labo kāju spēlējošs spēlētājs. Mums ir vairāki ar labo kāju spēlējoši aizsargi, kuri visu vai lielu daļu sezonas Virslīgā spēlē kreisā aizsarga pozīcijā [Rugins, Kārkliņš, Jurkovskis, neregulāri arī Sorokins], bet arī Andreja izmantošana šajā pozīcijā ir reāla. Tas ir lielā mērā atkarīgs no tā, kāda būs situācija ar tiem spēlētājiem, kurus potenciāli redzam pussarga pozīcijā – gan kreisā, gan labā malējā pussarga pozīcijā. No tā lielā mērā būs atkarīga pamatsastāva kompozīcija, jo pašlaik situācija ir tāda, ka daudz kur čempionāti tikai sākas un daudz kur spēlētāji nespēlē regulāri, arī pozīcijas ne visur sakrīt, jo Latvijā ir ļoti daudz spēlētāju, kuri spēlē malējā aizsarga pozīcijā, bet es jūs nepārsteigšu – nebūs taktiskās shēmas ar vismaz diviem kreisajiem un vismaz diviem labajiem malējiem aizsargiem. Tādēļ būs spēlētāji, kuriem meklēsim kvalitatīvu pielietojumu citās pozīcijās. Tā ka, atbildot uz jautājumu, iespēja var būt gan viena, gan otra, un šobrīd simtprocentīgas atbildes nav. Šobrīd ir divi pamatrisinājumi, starp kuriem arī variēsim.

- Uzsver, cik svarīgi izveidot mikroklimatu. Vai vari pastāstīt vai nosaukt vismaz pāris uzvārdu, no kuriem futbolistiem sagaidi līderību ģērbtuvē?
- Domāju, ka līderības trūkums nacionālajā izlasē ir viena no būtiskākajām problēmām, kas iepriekšējā periodā liedza sasniegt daudz pozitīvāku rezultātu, jo domāju, ka šis rezultāts nav pavisam tiešs atainojums mūsu spēlētāju spējām. Ja runā par līderiem, tad, manā skatījumā, neapšaubāmi būs jāmeklē jauni līderi un būs viņiem jāuzticas. Domāju, ka divi puiši [Mārcis Ošs un Antonijs Černomordijs], kuri prezentēja formas, būs vieni no kandidātiem, lai mēģinātu uzņemties līderību. Protams, neaizmirstot arī par tādiem cilvēkiem kā tas pats Pāvels Šteinbors, kurš iepriekšējā laika posmā ir bijis gan komandas kapteinis, gan viens no līderiem. Neapšaubāmi šādu pienesumu līderības ziņā gaidām arī no Vladislava Gutkovska. Vēl ir viens vai divi futbolisti, kuriem ir tāds potenciāls, bet vēl ir jautājums, vai viņi paši ir tam nobrieduši un ir gatavi uzņemties šo līderību, jo ir tāds smalks brīdis – ir svarīgi, lai viņiem līderības uzņemšanās nebūtu apgrūtinājums demonstrēt maksimāli kvalitatīvāko sniegumu. Tas ir būtiski, jo ne katrs cilvēks pēc dabas ir līderis un ne katrs cilvēks konkrētā posmā var, uzņemoties līderību, saglabājot savas maksimālās spēles kvalitātes. Citreiz tas var traucēt, ir jāatrod līdzsvars.

- Lēmumu par kapteini pieņems treneris vai komanda?
- Tas būs spēlētāju balsojums. Pieņemu, ka pirmajā nometnē vēl neko nemainīsim – vēl ir nedaudz jāiepazīstas, jāiestrādājas kopā -, un domāju, ka kapteiņa apsējs vēl paliks iepriekšējā kapteiņa [Šteinbora] rīcībā. Mūsu plāns ir otrajā treniņnometnē veikt balsojumu starp spēlētājiem un izvēlēties jauno kapteini un divus kapteiņa asistentus.

- Nav noslēpums, ka Latvijas komandām, arī Eirokausos, ir problēmas spēlēt kā pirmajam numuram. Jums ar Andoru jau ir sens stāsts [divreiz 0:0] arī U21 izlasē. Kā uzvarēt šādas komandas, pret kurām gribi vai negribi, bet ir jāspēlē kā pirmajam numuram? Kā spēlēsim kā pirmais numurs, ja mūsu rīcībā būs tikai daži treniņi?
- Jebkurā gadījumā domāju, ka šeit ir vairākas filosofiskas futbola lietas, par kurām ir jārunā. Pirmkārt, manuprāt, mums ir jāmēģina spēlēt ar vertikālu bumbas kontroli. Tas nozīmē, ka reizēs, kad ir iespēja spēlēt uz priekšu, ir jāizvairās no liekas spēlēšanas šķērsām, palielinot risku pazaudēt bumbu un dabūt pretuzbrukumu. Lai jūs saprastu – ar vertikālu bumbas kontroli nedomāju garo piespēli uzbrucējam aiz muguras aizsargiem, bet gan to, ka katru reizi, kad ir iespēja uz priekšu piespēlēt starp līnijām, nogriežot divus trīs pretiniekus, ir jāmēģina to izmantot un jāspēlē droši. Otrkārt, mums ir jākļūst daudz agresīvākiem bumbas atņemšanā, kad to esam zaudējuši uzbrukuma trešdaļā, jo pārāk pasīvi uz to reaģējam un atdodam pārāk daudz brīvas teritorijas, ļaujot pretiniekiem ātrāk pāriet pretdarbībā un kontrolēt bumbu.

Treškārt, ļoti būtiski ir pacelt aizsardzības līniju, lai pozicionālā bumbas aizsardzība būtu augstākā blokā, kur varētu spēlēt agresīvāk bez liela riska mūsu vārtiem vai tiešiem apdraudējumiem pēc apspēlēšanas vai potenciāli bīstama soda sitiena. Ceturtkārt, protams, tie divi ceļi, kā apspēlēt komandu, kas atdod bumbu, ir tādi, ja 1) tavas komandas spēle ar bumbu ir daudz ātrāka un noķer pretiniekus situācijās, kad viņi vēl nav kompakti nospēlējuši aizsardzībā, un 2) bez šaubām ar individuālu spēli – mūsu uzbrukuma grupas spēlētājiem ir jābūt daudz vairāk tendētiem uz sitieniem pa vārtiem un situāciju radīšanu, kad bumbu nogādājam sitienu zonās. Šajās konkrētajās lietās redzu risinājumus, lai pozicionālā spēlē ar bumbu, kā minimums, radītu daudz vairāk vārtu gūšanas epizožu un maksimāli ātri atgūtu bumbu pēc situācijām, kad esam to pazaudējuši.

- Pie U21 izlases stūres bijušas neveiksmes ne tikai pret Andoru, bet arī pret Maltu, un likteņa ironija, ka pirmās divas spēles būs tieši pret šo valstu pieaugušo izlasēm. Abstrahējoties no spēlētājiem un konkrētiem mačiem, tu, kā treneris, kopš šīm neveiksmēm esi audzis un uzskati, ka zini labāk, kā spēlēt pret tāda līmeņa komandām, pret kurām jāuzņemas iniciatīva?
- Nav vispār nekādas nozīmes tam, ko es uzskatu. Nozīme būs tam, ko būsim spējīgi parādīt laukumā. Bez šaubām, šīs situācijas ir analizētas un domāti risinājumi. Vai šie risinājumi ir atrasti, rādīs dzīve. Man nav tādas atbildes. Bez šaubām, mana trenera pieredze ir kļuvusi stipri lielāka, ir zināmi secinājumi, ir redzējums un idejas, bet izšķirošais būs tas, kā šīs idejas izdosies realizēt laukumā un kāds būs gala rezultāts. Visādā ziņā tā nav nekāda unikāla situācija. Ja paskatāmies mūsu 20 gadu vēsturi, mums ir regulāras problēmas ik pa laikam apspēlēt komandas, pret kurām esam favorīti, bet, protams, jautājums ir tāds, ka bijuši posmi, kad izlases sastāvs ir bijis stabils un spēles kvalitāte ir pietiekami labi organizēta – tad, protams, ir bijuši diezgan labi gadījumi ar pozitīviem un pārliecinošiem rezultātiem. Bet ne vienmēr – arī agrāk vēsturiski bijušas situācijas, kad tajā pašā ciklā izlase var vienu spēli uzvarēt ar 4:0 un otrā spēlē pret to pašu komandu nospēlēt neizšķirti. Izaicinājums ir bijis ilgstošs, problēmas sakne ir saprotama, risinājumi un domas par to ir, bet realizāciju redzēsim tikai laukumā.

- Turpinot U21 tēmu: vai bez Kroļļa ir vēl kāds spēlētājs, kuru būtu redzējis, tēlaini izsakoties, kā izlases 20. spēlētāju, bet labāk atstāji viņu U21 izlasē, kur viņš varēs spēlēt? Un vai izsaukšana nozīmē, ka Alvim Jaunzemam izlasē būs lielas minūtes?
- Atsevišķi spēlētāji ir, bet uzvārdus nesaukšu, jo neviens vēl nav tāds, kuram gribētu dot šādu publisku signālu. Ja runā par Alvi Jaunzemu, tad viņam ir reālas izredzes iziet laukumā. Tas nozīmē, ka viņam ir reālas izredzes dabūt spēles minūtes. Raimonda gadījumā šobrīd tādas izredzes pirmajās divās spēlēs neredzēju. Tāds bija mans vērtējums, tā ir tā starpība – jā, Alvim Jaunzemam ir reālas iespējas tuvākajās divas spēlēs dabūt spēles minūtes. Ne garantētas, bet reālas.

- Vai ir skaidrība par Ontužāna nākotni, ņemot vērā, ka iepriekšējā sezonā viņš mētājās pa klubiem, "Bayern II" ir mainījies treneris un ka, cik noprotams, jau gadu ir bijušas pārdomas par nākotni klubā kā tādā?
- Par šo tēmu man skaidras atbildes nav. Esmu runājis gan ar viņu, gan viņa pārstāvjiem. Viņš ir atgriezies "Bayern II" pēc īres "St. Gallen U21". Skaidrības par viņa nākotni tuvākajā laikā, domāju, varētu arī nebūt. Ņemot vērā, ka viņš ir savainots, nekādas klubu maiņas vai kas tamlīdzīgs, visticamāk, pagaidām nenotiks un visdrīzāk paliks "Bayern" sistēmā. Viņš ir viens no retajiem spēlētājiem, par kuru nevaru pateikt, ka man būtu pilnvērtīgs viedoklis, un mans mērķis bija pirmajā nometnē kārtīgi iepazīties ar viņa kvalitātēm un saprast nākamajos posmos, cik viņš var būt noderīgs izlasei. Diemžēl situācija bija tāda, ka viņš notraumējās. Turpināsim sekot viņam līdzi, cik drīza būs atgriešanās pēc traumas un cik reāla būs viņa spēļu prakse otrajā komandā vai citur, ja aizies īrē vai nomainīs klubu. Tad arī vērtēsim iespēju viņu uzaicināt uz nākamajām nometnēm. Par viņa perspektīvām man pašlaik ir grūti spriest.

- Minēji spēlētājus, kuru traumu dēļ nebūs, bet vai arī no šā sastāva ir kāds, kurš ir zem jautājuma zīmes? Šķiet, tiem pašiem Antonijam un Mārcim ir veselības problēmas.
- Jā, tieši Mārcis un Antonijs ir daži no tiem spēlētājiem, kuriem ir zināmas veselības problēmas. Kā jau teicu iepriekš, domāju, ka šis intensīvais spēļu grafiks Virslīgā no jūlija sākuma, pieplusojot Eirokausus, ir diezgan būtiska slodze, kas palielina traumu risku. Tā laikam ir pirmā lieta, par kuru šobrīd uztraucos. Līdz izlases nometnei palicis mazs dienu skaits, un ļoti ceru, ka gan Rīgas derbijs, gan Eirokausu spēles nesīs gan skatāmu futbolu, gan arī to, ka visi futbolisti saglabās labu veselības stāvokli un būs spējīgi pilnvērtīgi trenēties no pirmās dienas. Jebkurā gadījumā tā ir normāla sastāvdaļa. Ja runā par pārējiem spēlētājiem, tad šobrīd nav neviena cita spēlētāja, kuram būtu būtiska trauma, kas liegtu pilnvērtīgi sagatavoties izlases nometnei.

- Tā kā skatītāju nebūs, vai ir kāds reāls veids, kā izmantosiet sava laukuma priekšrocību?
- Šī brīža situācijā lielākā priekšrocība ir padomāt par mūsu spēles stilu un padomāt par pavisam tehniskām lietām, kas saistītas ar zāles garumu, mitrumu, to, kā kustās bumba, lai varētu nospēlēt tā, kā plānojam spēlēt. Tās nav milzīgas viltības – tās pielieto jebkura komanda, gatavojoties spēlēm, lai atbilstoši tam, kāds ir plānots spēles scenārijs, būtu tuvāk ārējo faktoru situācijai, kas būtu labvēlīgāka nekā pretiniekiem. Situācija, ka spēles ir bez līdzjutējiem, ir diezgan nepatīkama jebkuram normālam futbolistam, jo tas ir viens no lielākajiem vadmotīviem, kādēļ cilvēki vispār profesionāli spēlē futbolu: lai sevi apliecinātu milzīgu masu priekšā un varētu lepoties ar savu sniegumu. Šis arī ir viens no pavisam reāliem mūsu mērķiem. Manuprāt, vārds "lepoties" ir labs vārds. Gribu, lai mēs nonāktu līdz punktam, kurā mēs, kā nacionālā izlase, varētu lepoties ar to, ko parādām laukumā, lai mums pašiem nebūtu kauna pret līdzjutējiem, radiniekiem, kolēģiem, žurnālistiem un visu Latvijas futbola sabiedrību. Lai, noejot no laukuma, varētu pateikt, ka konkrētajā spēlē izdarījām visu, lai uzvarētu. Nekad neko specifiskāku nepateikšu, jo skaidrs, ka līdzjutēju priekšrocības nebūs arī citām komandām: šajā ziņā nebūsim unikāli, lielākoties visā Eiropā spēles pašlaik notiek bez līdzjutējiem. Kaut gan šajā sakarā vēl ceru, ka viss nebūs tik negatīvi un nākotnē UEFA meklēs iespējas spēles apmeklēt vismaz ierobežotam līdzjutēju skaitam. Manuprāt, tik milzīgā stadionā noteikti atrastos vieta 2-3 tūkstošiem skatītāju, ievērojot arī visas drošības normas, bet skaidrs, ka es arī neesmu tas, kurš pieņem šādus lēmumus.

Latvijas izlases sastāvs