Šabala: "Pietiek jau to ničaku, vajag kaut ko arī uzvarēt"

Lazdiņš: ”Ja reiz 0:0, tad var teikt, ka Hamšīku nosedzām”

Kādas sajūtas šobrīd pēc neizšķirta? Pozitīvā vairāk nekā negatīvā vai tomēr visai neitrālas?
Neizšķirts izbraukumā jau nekad nav nemaz tik slikti, turklāt vēl pret komandu, kas kvalificējusies Eiropas čempionāta finālturnīram... Tā ka rezultāts kā tāds ir diezgan labs. Protams, spēlē daudz kas nesanāca, taču izlase ilgi nebija tikusies, pēc cikla beigām bija pauzīte, no kuras tagad esam atgriezušies. Bet vēlreiz jāsaka, ka neizšķirts ir, pie punkta esam tikuši, un tas nav tik ļauni.

Slovāki pirms spēles uzsvēra, ka Latvija spēlē Krievijas stilā, taču tu sākumā viņus sagaidīji ar britu futbola skolu un ļoti asu spēli katrā divcīņā.
Es tā principā visu laiku spēlēju, un treneris arī pirms spēles pateica, ka nevajag slovākus žēlot. Uzdevums, protams, bija censties nezaudēt nevienā atsevišķā divcīņā, taču to bija grūti izpildīt, kad pretinieku komanda tik daudz kontrolē bumbu. Sanāk nogurt ātrāk, un tad arī katra nākamā divcīņa ir arvien grūtāka.

Vai bija sajūta, ka slovāki, piemēram, Mareks Hamšīks ir klasi augstāki spēlētāji?
Protams, to uzreiz varēja just un to varu teikt gan par Hamšīku, gan Škrtelu, gan Vaisu, visi atstāja ļoti labu iespaidu.

Taču ja reiz rezultāts 0:0, tad var apgalvot, ka tu un Latvijas aizsargi Hamšīku šoreiz nosedzāt?
Protams (smejas). Ja reiz ir 0:0, tad skaidrs, ka aizsardzībā viss bijis kārtībā un izdarīts pareizi. Vajadzēja vēl tikai aizķerties uzbrukumā un vienu goliņu iesist (plati smaida).

Gibraltārā to noteikti plānojat izdarīt.
Jā, tur noteikti iesim tikai uz uzvaru. Spēlēsim, manuprāt, uzbrūkošu futbolu un centīsimies sist vārtus. Bet nu pagaidām vēl neko īpašu par Gibraltāru nevaru pateikt, jo līdz šim bijām runājuši un domājuši tikai par Slovākiju, kamēr Gibraltāra analīze sāksies līdz ar rītdienu. Viennozīmīgi gan, ka domāsim tikai par uzvaru.

Par Rudņeva atgriešanos pamatsastāvā pēc ilgāka pārtraukuma – uzskati izlasei to par nozīmīgu pastiprinājumu?
Nē, nu kā uzbrucējs viņš ir ļoti labs, prieks, ka viņš atgriezies. Tagad lai tikai vārtus sāk sist iekšā.

Šabala: ”Ar neizšķirtu līdz galam tomēr neesmu apmierināts”

Uznāci laukumā otrajā puslaikā – kā bija spēlēt pret Slovākijas izlasi un viņu pazīstamāko aizsargu Martinu Škrtelu?
Bija smaga spēle, tieši fiziskā ziņā. Visi pretinieku aizsargi bija spēcīgi, un Škrtels izcēlās īpaši. Ļoti labi varēja just, ka viņš spēlē Anglijā („Liverpool” – aut.p.) un ka spēlē dažos momentos arī rupji. Taču mums jāprot spēlēt pret tādiem pretiniekiem. Spēle gan principā sanāca tāda, kādu bijām gaidījuši – grūti klājās aizsardzībā, katram bija jāatstrādā savā epizodē līdz galam.

Ar rezultātu 0:0 esi apmierināts?
It kā jau jā, vajadzētu būt tādam, taču līdz galam tomēr neesmu. Mēs spēlējam neizšķirtus ar labām komandām, taču gribam tomēr ko vairāk. Pietiek jau ar tiem "ničakiem", vajag arī kaut ko uzvarēt!

Ja reiz pats piemini – Latvija nav uzvarējusi jau 13 spēlēs pēc kārtas, bet nākamais mačs pret Gibraltāru. Vai piekriti, ka tā nu ir reize, kad nedrīkst neuzvarēt?
Jā, noteikti. Šajā mačā spēlēsim ar domu tikai par uzvaru. Tiesa, tā darījām arī šodien, taču pretinieki bija ļoti labi. Savukārt Gibraltārā esmu pārliecināts, ka mēs varam uzsākt, kā saka, jaunu uzvaru taku.

Kā šobrīd raksturotu savu situāciju – cik labā fiziskajā formā esi?
Jā, jūtos gatavs spēlei un pārliecināts par sevi. Varbūt nedaudz pietrūkst spēļu ritma, jo klubā sanāk vienu maču nospēlēt, vienu izlaist, tad nu tā... bet fiziskajā formā domāju, ka esmu ļoti labā. Kā man patīk jaunajā komandā „Pribram”, Čehijā? Klubs ir labs, taču esmu neapmierināts ar savu spēles laiku.

Šodien sākumsastāvā Latvijas izlasē atgriezās Artjoms Rudņevs, kas iespaido arī tevi kā uzbrucēju un rada lielāku konkurenci uz vietu sastāvā, taču izlasei savukārt sniedz Bundeslīgas līmeņa pieredzi. Ko tu par to domā?
Protams, ka pret viņa spēlēšanu izlasē attiecos ļoti pozitīvi. Mums ir veselīga konkurence savā starpā, satiekamies, runājamies, ir labas attiecības. Tagad Artjoms atgriezies gan izlasē, gan arī Bundeslīgā tiek pie spēles laika, un tas ir ļoti augsts līmenis, noteikti spēcina mūsu komandu. Konkurence uz vietu sastāvā ir normāla lieta, un ļoti labi, ka mums izlasē ir tāda.

Pēdējā laikā izlase spēlē ar vienu izteiktu uzbrucēju, taču šodien tu nomainīji Artūru Zjuzinu un spēlēji reizē ar Rudņevu, tiesa, nedaudz dziļāk laukuma vidū. Vēlētos, lai šāds variants tiek izmantots arī turpmāk?
Par izmantošanu nezinu, tas trenera ziņā. Taču principā jau tad, kad es sāku spēlēt izlasē, ar Rudņevu spēlējām divatā uzbrukumā. Šķiet, pirmajā spēlē pret Igauniju ar viņu bijām priekšā, pēc tam vēl laikam nedaudz. Man patīk ar Rudņevu spēlēt kopā – viņš parasti uzreiz samazina manu darba apjomu uz pusi. Tas tāpēc, ka abi esam fiziski spēcīgi un cīnāmies par gaisa bumbām.

Kurš variants tev labāk patiktu – vai Gibraltārā pēc tavas piespēles vārtus gūst Rudņevs vai arī pēc Rudņeva piespēles iesit tu?
Tas laikam nebūtu svarīgi.

Bet nu ja tev būtu jāizvēlas?
Protams, ka gribētu, lai viņš piespēlē un es iesitu (smejas).

Sportacentrs.com no Trnavas, Slovākijā