Grieķu žurnālists: "Fēru salas uzvarēja mūs divreiz - nekādas veiksmes!"

Vai Fēru salu izlase, tavuprāt, ir spēcīga?
Nevaru pateikt, vai Fēru salu izlase ir spēcīga, taču man jāatzīst, ka šī komanda ir ļoti būtiski progresējusi pēdējos gados. Tā vairs nav komanda, pret kuru mierīgi vari gūt piecus vai sešus vārtus. Viņi ir iemācījušies prasmīgi aizsargāties, un viņi ir saražojuši talantus kā pussargs Brandurs Hendriksons Olsens, kurš spēlē Dānijā “Randers” sastāvā. Kopumā viņiem ir lielisks komandas gars, un viņi zina, kā pāriet ātros pretuzbrukumos. Manā skatījumā Fēru salas ir daudz spēcīgākas nekā Andora, Sanmarīno vai Lihtenšteina.

Vai Fēru salu divas uzvaras pār Grieķiju bija viņu nopelns vai Grieķijas pilnīga izgāšanās?
Abi divi. No Fēru salu puses tas bija tieši vajadzīgais sniegums konkrētā brīdī. Viņi Grieķiju uzvarēja divas reizes, tā ka tā nevar būt sakritība. Man jāsaka, ka Grieķijā visi bija ārkārtīgi vīlušies, un prese minēja, ka mēs esam zaudējuši amatieru spēlētāju grupiņai, kuri paralēli strādā un zvejo. Jāatzīst, ka Grieķijai nebija pareizās koncentrēšanās, Grieķija pretinieku nenovērtēja un Klaudio Ranjēri nepazina savu komandu pārāk labi [Ranjēri vadīja Grieķijas izlasi pirmajā zaudējumā pret Fēru salām – aut.]. Taču, protams, tā nevar būt tikai Ranjēri vaina, ja Grieķija zaudē Fēru salām. Grieķijas izlase bija krīzē, un spēlētāji laukumā nespēja izveidot pietiekami lielu vārtu gūšanas iespēju skaitu. Grieķu futbolisti laukumā bija gluži kā nohipnotizēti... Turpretī Fēru salu spēlētāji spēlēja viltīgi un gudri, un izcīnīja divas vēsturiskas uzvaras. Viņi toreiz spēlēja kā liela komanda – bez jebkādām bailēm! Tā nebija plika veiksme. Viņi vienkārši skaisti norādīja uz Grieķijas izlases problēmām. Uz Grieķijas izlases vājumu. Es pat teiktu, uz Grieķijas izlases briesmīgo stāvokli.

Un tomēr – vai tiešām nebija brīži, kad Fēru salām gluži vienkārši paveicās?
Nekādas veiksmes! Viņi labi lasa spēli, viņi bija labi sagatavojušies. Mums ir jāuzslavē arī Fēru salu izlases galvenais treneris Larss Olsens. Viņš ar šo komandu strādā piecus gadus, un viņš izlases iekšienē ir radījis uzvarētāju mentalitāti.

Kā tu īsumā noraksturotu Fēru izlases spēles stilu?
Pēdējā laikā viņiem katrā mačā ir skaidrs spēles plāns. Viņi spēlē nedaudz konservatīvo 4-4-2. Bez riska – viņi piesedz viens otru, palīdz viens otram. Laba aizsardzības struktūra, ātri pussargi, labs spēles temps. Kā minēju iepriekš, viņi ir bīstami pretuzbrukumos – tādā veidā spēlējot, viņiem nupat bija lieliskas iespējas arī pret Ungāriju [mūsu grupā Fēru salas sāka ar 0:0 mājās pret “Euro 2016” finālturnīra dalībnieci Ungāriju – aut.]. Viņi atkal pierādīja, ka iepriekšējās uzvaras nav nekāda sakritība. Skatījos Fēru salu maču ar Ungāriju, un biju pārsteigts, cik kaislīgi spēlēja Fēru salas.

Atgriežoties pie Fēru salu izlases uzvarām pār Grieķiju, spēju tikai iztēloties, kāda bija grieķu mediju reakcija...
Prese, fani, jebkurš mūsu valstī vainoja spēlētājus, treneri un pat federāciju. Pēc pirmā zaudējuma Fērām Ranjēri tika atlaists, un viņš tika nomainīts ar pieredzējušu urugvajiešu speciālistu Serhio Markarianu. Smieklīgais visā šajā stāstā ir, ka arī ar Markarianu Grieķija zaudēja Fēru salām, šoreiz izbraukumā Torsvollurā, ielaižot pat divus vārtus. Neviens nespēja tam noticēt. Šie rezultāti bijušajai Eiropas čempionei bija apkaunojoši, un neviens nespēja to aptvert. Pēc zaudējumiem Fēru salu izlasei grieķu līdzjutēji savai izlasei pagrieza muguru un stadionā pārstāja atbalstīt.

Kāds būtu tavs padoms Latvijas izlasei? Kas jādara, lai mēs oktobra mačā iegūtu trīs punktus?
Latvija nedrīkst nenovērtēt Fēru salas. Viņiem ir pārliecība par saviem spēkiem, un viņi tic, ka pēc Grieķijas uzveikšanas ir spējīgi arī uz citiem pārsteigumiem pret citiem pretiniekiem. Latvijai būtu svētīgi gūt vismaz vienus vārtus līdz pārtraukumam. Šādā gadījumā, domāju, tas viss būs vieglāk. Taču jums ir jābūt pacietīgiem. Jebkurā gadījumā Latvijai tā nebūs viegla spēle. Fēru salas ir spējīgas cīnīties ar Latviju kā līdzīgs ar līdzīgu, var parādīt tādu pašu dinamismu darbībās un var sasniegt ko līdzīgu kā pret Grieķiju un Ungāriju. Tai pašā laikā nedomāju, ka Fēru salas Rīgā spēlēs uzbrūkoši. Viņi nogaidīs, tā ka Latvijai jāzina, kādas darbības šādā situācijā jāveic, proti, uzstājīgs presings, bumbas kontrole un pēc iespējas jāspēlē pa zemi.

Grieķija pēdējos gados pietiekami labi iepazinusi ne tikai Fēru salu futbolu, bet arī Latvijas izlasi. Kāda būtu tava prognoze?
Domāju, Latvija ir spēcīgāka, sevišķi, ja spēle notiek Rīgā. Taču futbolā ar to nereti ir par maz. Jums savs pārākums ir jāpierāda laukumā. Laikam jau lielākoties tas būs atkarīgs, cik labā formā būs Rudņevs un Šabala. Es prognozētu 2:0 vai 2:1 Latvijas labā.

Visbeidzot, noslēdzot uz humora nots, - kā Grieķija Ranjēri vadībā varēja zaudēt Fēru salām, ja pēc tam ar pieticīgo “Leicester City” izcīnīja Anglijas Premjerlīgas titulu? Vai Grieķijā pēc Ranjēri triumfa gājiena Anglijā nav nekādu jociņu šai sakarā?
Uh, tas tiešām ir varens stāsts. Mūsu malējais aizsargs Hosē Holebass, kurš pārstāv “Watford City” [spēlē Premjerlīgā – aut.], dažas nedēļas pēc Grieķijas pirmā zaudējuma pret Fēru salām jau tad sacīja man, ka notikušajā nevajadzētu vainot Ranjēri. Tā bija Grieķijas iekšēja problēma, nevis Ranjēri problēma. Spēlētājiem bija jāvaino pašiem sevi par apkaunojošo sniegumu. Treneris nav vienīgais vainīgais. Arī slavenais Oto Rehāgels, mūsu leģenda, kas aizveda Grieķiju līdz “Euro 2004” titulam, brīnījās par to pašu [ka tik daudz kritikas veltīts tieši Ranjēri – aut.]. Tas nebija normāls rezultāts. Ja tu zaudē Fēru salām, kā gan tu vari sacīt, ka vaina ir trenerī, nevis spēlētājos? Ja pievēršamies humoram, tad Grieķijā, kā jau tu, iespējams, zini, sevišķi populāra sala ir Mikonosa. Tur savus atvaļinājums mēdz pavadīt futbola spēlētāji, mūziķi, dizaineri, modeles. Tad, lūk, pēc mača prese un līdzjutēji apgalvoja, ka Fēru salas pārspējušas Mikonosas izlasi. Proti, laukumā bija nevis Grieķijas izlase, bet Mikonosas izlase.