LFF skaidro, kādēļ nepieciešams 10 miljonu kredīts

Par desmit miljonu kredītu
Tas, ko valde izskatīja un apstiprināja, bija komplekss infrastruktūras attīstības plāns, kas ietvēra, pirmkārt, četru Eirokausa klubu stadionu uzlabošanu – Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā un Jelgavā -, otrkārt, Staiceles bāzes tālāku attīstību, treškārt, apmēram 40 mazo laukumu būvniecību – gan 40x60m, gan arī lielo izmēru laukumu 60x90m un 68x105m -, taču vēl nelikām konkrētu sarakstu, jo vēl būs diskusija ar pašvaldībām. Mums modelis visu laiku bijis tāds, ka pašvaldība liek pamatni, apgaismojumu, nožogojumu, tribīnes un ģērbtuves, bet mēs uzliekam segumu. Kad kļūs zināms, kuras pašvaldības tam piekritīs, tad arī kļūs skaidrāks precīzs saraksts.

Un ceturtais punkts ir pats stadions [Kr. Barona ielā]. Būtība ir tāda, ka valde akceptēja, ka plāns ir jāattīsta un jāvirza, bet par kredītu un finansēšanas modeli līdz nākamajai valdes sēdei ir jāizvērtē iespējas, vai tādu kredītu kāds vispār dos un vai finansēšanas iestādes uz ko tādu vispār parakstās. Ja parakstās, tad ar kādiem nosacījumiem. Ja mēs šos nosacījumus varēsim izpildīt, LFF pamatbudžets no tā necietīs ilgtermiņā un varēsim to visu realizēt, tādā gadījumā valde varētu šā projekta realizāciju akceptēt. Gadījumā, ja kredītiestādes tādu finansējumu nenodrošinās, tad nākamajā valdes sēdē tiks izvērtētas prioritātes atkarībā no pieejamā finansējuma, kur to izmantot.

Par desmit miljonu sadalījumu
Pati summa ir lielāka. Vēl ir pieejami septiņarpus miljoni eiro UEFA finansējuma, vēl gaidām FIFA reglamentu. Kongresā tika prezentēts, ka katrai federācijai būs pieejams papildu finansējums, taču vēl gaidām reglamentu, kurā būs paskaidrots, kādi būs nosacījumi, cik lielā apmērā šo naudu varētu saņemt. Un no tā būs atkarīgs, kādu summu varam ieguldīt.

Šobrīd provizoriski tiek plānots, ka Staicelē varētu tikt attīstīts ēdināšanas un rekviācijas bloks. Tie varētu būt 350-400 tūkstoši. Laukumiem Liepājā, Ventspilī un tamlīdzīgi šobrīd ir iebudžetēti apmēram 300 tūkstoši katram, plus vēl pašu pašvaldību ieguldījumi. Mazo un lielo laukumu uzklāšanā viss ir atkarīgs no iesaistīto pašvaldību skaita. Rupji rēķinot, ja 40 pašvaldībās tiktu uzlikti mazie laukumi, tie būtu divi miljoni. Ja pa vidu vēl ir arī kāds lielais laukums, tie varētu būt no diviem līdz divarpus miljoniem.

Un pārējais finansējums tiktu novirzīts stadionam. Paralēli tika nolemts runāt ar pašvaldību par finansējuma piesaistes iespējām, jo stadionā ir arī sociālais laukums, kas domāts skolām. Tāpēc ir doma runāt ar pašvaldību un piesaistīt finansējumu šā laukuma būvniecībai. Kad tas viss tiks apkopots un 14. jūlijā [valdes sēdē] redzēsim kopējo bildi, tad valde arī lems, vai stadiona projekts reāli tiek realizēts, vai tiek realizēti visi pārējie projekti. Un kādā apmērā.

Par četru Eirokausu laukumu uzlabošanu
Pilnīgi iespējams, ka šajā uzlabošanā varētu tikt iekļauts arī apgaismojums, jo šobrīd tieši Liepājā mums bija runa par to, ka varētu palīdzēt viņiem uzlikt apgaismojumu. Līdzīga situācija ir Ventspilī, kur apgaismojums ir kritiskais punkts. Šie jautājumi ir procesā, un mums ir jāizvērtē, kas ir tās minimālās lietas, kas nepieciešamas, lai šajos stadionos varētu normāli spēlēt kvalifikācijas kārtās.

Par Kr. Barona ielas stadiona finansējumu
Septiņarpus miljoni no UEFA ir tie, kas šobrīd vēl ir pieejami. Viens miljons jau tika ieguldīts, izstrādājot tehnisko projektu. Vēl ir kredīts, ko tiek plānots piesaistīt, plus iespēja piesaistīt naudu no Rīgas domes teorētiskā finansējuma. Tāpat vēl ir liels jautājums, kas būs ar "Daugavas" stadionu. Esam iesaistījušies šajā darba grupā un esam iedevuši visus kritērijus, kas stadionam nepieciešami, lai tur spēlētu izlase. Tīri teorētiski, ja izlase tur nevarēs spēlēt, tad runāsim ar valsti par finansējumu stadionam – iespējams, ka varēs kaut ko piesaistīt no valsts. Bet jebkurā gadījumā runāsim par finansējuma piesaistīšanu infrastruktūras attīstībai kā tādai, kas lielākoties interesē klubus un reģionus.

Par Kr. Barona ielas stadiona ietilpības palielināšanu
Šajā prezentācijā, kas ir arī mūsu preses relīzē, tika sacīts, ka stadiona ietilpību ir iespējams palielināt līdz astoņiem tūkstošiem vietu. Šāda versija ir un esam par to diskutējuši, taču tas izmaksātu vēl trīs miljonus eiro. Līdz ar to šī versija netiek aktuāli apspriesta un virzīta apstiprināšanai, jo šobrīd mums finansējuma nepietiek jau esošajam stadiona modelim.

Tāpat diezgan nopietna diskusija vakardienas sēdē bija par stadiona segumu. Dabīgais vai mākslīgais – tas vēl ir atklāts jautājums, jo domas stipri dalās. Visu viedoklis ir tāds, ka dabīgais laukums būtu tikai normāli un adekvāti izlašu vajadzībām, bet sintētiskais segums attiecīgi būtu adekvātāks laukuma noslogojuma un apsaimniekošanas ziņā, lai tur varētu nodarboties gan bērni, gan jaunieši un pasākumu skaits varētu būt lielāks. Taču lēmuma šajā ziņā vēl nav. Lēmums primāri ir par finansēšanas avotiem. Ja finansēšanas avoti ļaus realizēt visus projektus, tad nākamie divi jautājumi ir par segumu un papildus sēdvietām, ja būs pieejams papildu finansējums.

Autora piebildes:
1) LFF prezentācijā minēts, ka dabīgā seguma uzklāšana izmaksātu aptuveni 200 tūkstošus eiro lētāk nekā mākslīgā. Vaicāts par uzklāšanas izmaksām, Pukinsks sacīja, ka precīzu summu nevar nosaukt, taču labas kvalitātes mākslīgais segums ar apsildi un drenāžas sistēmu varētu izmaksāt ap 0,8-1,0 miljoniem eiro,
2) ja nepieciešams, dabīgā seguma maiņa varētu izmaksāt par 120 tūkstošiem lētāk. Atbilstoši praksei, mākslīgo segumu varētu nākties mainīt ik pēc pieciem gadiem, bet dabīgā seguma mainīšanas biežums būtu ļoti atkarīgs no noslodzes un kopšanas (prezentācijā uzsvērts, ka kopšana un uzturēšana būtu nedaudz lētāka),
3) dabīgā laukuma noslodze varētu būt 400 spēļu stundas sezonā, bet mākslīgajam - līdz 1700.

Par izlases mājvietu
Jau ir informācija no "Skonto" stadiona esošajiem īpašniekiem, ka tuvāko divu gadu laikā tur nekas nemainīsies. Šobrīd esam noslēguši līgumu par to, ka nākamo ciklu aizvadām "Skonto" stadionā un ka visas spēles notiks tur. Kur spēlēsim, ja pieejams būs gan "Skonto", gan Kr. Barona ielas stadions? Teorētiski, kad sāksim būvēt jauno stadionu, tad arī sapratīsim, jo šobrīd nav pilnīgi drošas informācijas, kad kaut kas reāli varētu mainīties "Skonto" stadionā. Esošā faktiskā informācija ir tāda, ka esam parakstījuši vienošanos ar stadiona apsaimniekotāju, ka tuvākajā ciklā mums tiks nodrošināta iespēja tur aizvadīt spēles.

Kāda ir LFF prioritāte, kur uzņemt Portugāli, ja būs pieejami abi stadioni? Droši vien viss būs atkarīgs no tā, kāds būs zāliens Kr. Barona ielas stadionā. Par kopējo nostāju grūti atbildēt, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šodien droši varam teikt, ka pret Portugāli plānosim spēlēt "Skonto" stadionā, jo par šo variantu mēs jūtamies droši. Ja redzēsim, ka Kr. Barona ielas stadions attīstās labi, un, dod Dievs, varēsim apsvērt astoņtūkstoš sēdvietu, tad tā būs ļoti nopietna alternatīva. Tomēr nevēlos spekulēt, jo šobrīd nav nekādas skaidrības par Kr. Barona ielas stadionu.

Par klubiem, kuri spēlēs jaunajā stadionā
Ja stadionā būs dabīgais zāliens, tad tīri objektīvi tas varētu būt viens klubs. Tīri teorētiski atkarībā no tā, kāda līmeņa spēles tiek aizvadītas, maksimums tie varētu būt divi klubi. Noteikšanas kritēriji vēl būs jāizstrādā. Šobrīd, cik saprotams, nevienam klubam savas bāzes īsti nav. Ja klubi būtu gatavi investēt projekta attīstībā, piemēram, tās pašas kluba ģērbtuves attīstībā vai kluba ofisa veidošanā, tādējādi palīdzot realizēt projektu, tad tas noteikti varētu būt viens no kritērijiem, kā izvēlēties klubu, kurš šajā stadionā spēlēs. Ja stadions jau būs uzbūvēts un tad tiks meklēts mājas klubs, tādā gadījumā kritēriju šobrīd vēl nav. Ja stadionā būs mākslīgais segums, princips droši vien būtu tāds pats, bet varētu runāt par lielāku noslodzi un tad, iespējams, teorētiski varētu spēlēt arī visi trīs klubi. Taču šis jautājums vēl nav tik attīstīts, lai varētu sniegt konkrētas atbildes – pašreiz var tikai ilustrēt principus.

Par Liepājas stadiona uzlabošanu izlases vajadzībām
Lai šo stadionu uzlabotu līdz ceturtajai kategorijai – vai pat trešajai kategorijai un no UEFA iegūt izņēmuma statusu -, pirmais kritērijs ir apgaismojums. Un apgaismojums šobrīd ir apmēram 300-400 tūkstoši, kas tika provizoriski izkalkulēti. Tomēr jāņem vērā, ka ir vēl vairākas sastāvdaļas, kas saistītas ar TV busiņu novietošanas zonām, mediju zonām, VIP zonām, spēlētāju mix zonām. Ja pašam stadionam netaisītu rekonstrukciju, vienīgā alternatīva būtu likt pagaidu teltis vai taisīt pagaidu telpas, kur to visu varētu organizēt.

Ne pašas augstākās kategorijas spēli krīzes situācijā, domāju, noteikti varētu organizēt. Jautājums, vai UEFA piekristu tur organizēt tādu spēli kā pret Portugāli – uz to šobrīd būtu grūti atbildēt. Kad UEFA bija un vērtēja, viņi izvērtēja, vai mēs varētu nodrošināt trešās kategorijas stadionu un aizvadīt tādas spēles kā pret, pieņemsim, Fēru salām vai Ungāriju. Viņi to izvērtēja, un teorētiski risinājums ar pagaidu celtnēm varētu būt atbilstošs. Bet pret Portugāli mums šāda vērtējuma īsti vēl nav, tas būtu atsevišķi jāpieprasa. Lai stadionu uzbūvētu kā monolītu celtni, kas atbilst visām prasībām, tad izskatās, ka vajadzētu pilnu rekonstrukciju – šādā griezumā aprēķini nav veikti, jo tad būtu jātaisa tehniskais projekts. Man šķiet, ka summa tad varētu būt vairākos miljonos.

Kr. Barona ielas projekts

*Ārējie inženiertīkli, teritorijas labiekārtošana, demontāža

LFF prezentāciju par Kr. Barona ielas stadionu varat aplūkot ŠEIT